Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 7.janvārī

Autoceļu nozarei šogad plānots 314,1 miljona eiro valsts finansējums, kas ir par 40,6 miljoniem eiro mazāk nekā 2025. gadā. Tāpat autoceļu projektiem šogad plānotas papildu 38 miljonu eiro Eiropas Savienības fondu investīcijas. Ar pieejamo finansējumu plānots veikt valsts autoceļu un tiltu būvniecību un uzturēšanu, nodrošināt mērķdotācijas pašvaldībām ielu būvniecībai, kā arī izbūvēt gājēju un velosipēdu ceļus. Tāpat plānots nodrošināt savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti reģionos, kā arī īstenot ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumus. Kopumā šogad plānots atjaunot vai izbūvēt autoceļus 570 kilometru kopgarumā. Tādējādi aplēsts, ka vismaz apmierinošā stāvoklī būs 86% valsts galveno autoceļu un 66% valsts reģionālo autoceļu.

Labdarības organizācija "Ziedot.lv" uz Ukrainu sūta kārtējo palīdzības kravu, un šoreiz tajā ir iekļauts jau otrais bezpilota ūdens drons. Tas iegādāts par iedzīvotāju un uzņēmumu ziedojumiem. Latvijā ražotais drons īpaši piemērots kaujas apstākļiem un var darboties pilnībā autonomi. Jūras drons ir krietni lielāks par klasiskiem gaisa droniem, jo tam nepieciešamas sarežģītākas tehnoloģijas. Tas izskatās pēc nelielas laivas, kas aprīkota arī ar kamerām. Šī ierīce ir īpaši viegla un izturīga, jo korpuss veidots, izmantojot oglekļa šķiedru. Ukrainas palīdzības kravā šāds drons iekļauts jau otro reizi, tas ir pilnībā projektēts un ražots Latvijā.

Līdz 23. janvārim kultūras nozares profesionāļi aicināti iesniegt projektu pieteikumus Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Latvijas skolas soma" satura radīšana" konkursam. Konkursa mērķis ir sekmēt tādu klātienē notiekošu profesionālās mākslas un kultūras norišu, arī mobilo, radīšanu, kas dod iespēju bērniem un jauniešiem regulāri iepazīt Latvijas kultūru un mākslu. Svarīgi ievērot, ka kultūras norisēm jābūt regulāri pieejamām visu mācību gadu, arī mācību dienas ietvaros. Projektu vērtēšanā ņems vērā pieteicēja iepriekšējo pieredzi darbā ar bērnu un jauniešu auditoriju, tajā skaitā programmā "Latvijas skolas soma".

Pērn Lietuvā vairāk nekā divkāršojusies sekundārā nelegālā imigrācija no Latvijas. Lietuvas robežsargi 2025. gadā aizturēja tūkstoš 288 migrantus, kuri bija nelegāli ieceļojuši Latvijā no Baltkrievijas un vēlāk caur Lietuvu un Poliju mēģināja sasniegt Rietumeiropu, galvenokārt Vāciju. Tas ir divreizes vairāk nekā 2024. gadā, kad tika aizturēti 540 tādi nelegālie imigranti. Lielākā daļa migrantu apgalvoja, ka viņi no savām izcelsmes valstīm bija legāli lidojuši uz Krieviju, izmantojot derīgus ceļošanas dokumentus, pēc tam ar automašīnu devās uz Baltkrieviju un, izmantojot kontrabandistu palīdzību, nelegāli šķērsoja robežu ar Latviju. No migrantiem, kas izmantoja tā saukto Latvijas maršrutu, 825 jeb 64% aizturēja Lietuvas amatpersonas un 436 - Polijas iestādes.

Turpinoties aukstuma vilnim, sniegs un sals ievērojami apgrūtinājis dzelzceļa un gaisa satiksmi Eiropā un izraisījis garus sastrēgumus uz automaģistrālēm. Nīderlandē otrdienas rītā gandrīz pilnībā apstājās vilcienu satiksme, un Amsterdamas Shipholas lidostā atcelti simtiem avioreisu. Francijā pārtrauca kursēt skolēnu autobusi, un dažos reģionos apturēta vilcienu satiksme. Lidostās Parīzē un Nantē atcelti lidojumi. Lielbritānijā slēgtas simtiem skolu Skotijā. Zviedrijas ziemeļos vakar gaisa temperatūra pazeminājās līdz mīnus 40 grādiem pēc Celsija. Par aukstumu iedzīvotājus brīdinājuši arī Šveices, Čehijas un Spānijas meteo dienesti. Tikmēr Bulgārijas dienvidaustrumos ir neparasti silts, temperatūrai sasniedzot  plus 19 grādus pēc Celsija, taču meteorologi prognozē, ka jau ceturtdien snigs un iestāsies aukstāks periods.

Turpinām ziņas

"Swedbank" janvārī atklās jaunas klientu klātienes apkalpošanas vietas Bauskā, Madonā, Talsos un Kuldīgā, kas strādās divreiz nedēļā, bet no februāra nodrošinās klātienes konsultācijas arī Preiļos. Klātienes apkalpošanas vietas būs pieejamas no ceturtdienas, 8. janvāra, Madonā, Saieta laukumā, ceturtdienās un piektdienās darba dienas laikā. Klātienes apkalpošanas vietā būs pieejamas konsultācijas par bankas pakalpojumiem. 

2026. gads Līvānu stikla un amatniecības centrā solās būt īpaši piesātināts, simbolisks un nozīmīgs — tas sakrīt ar Līvānu pilsētas 100 gadu jubilejas svinībām, kuras atzīmēs Līvānos ar vērienīgu kultūras un mākslas programmu. Pie Līvānu stikla un amatniecības centra uzstādīs modernu, interaktīvu lielizmēra skulptūru — veltījumu Līvānu senajām stikla pūšanas tradīcijām. Skulptūras autori ir Ivo Folkmanis un Mairita Folkmane, kuru radošais tandēms akcentēs stikla amata vēsturisko nozīmi un tā laikmetīgo interpretāciju pilsētvidē. Turpinās darbs pie grāmatas tapšanas “Līvānu stikls”.  Tāpat Lvānu stikls būs skatāms šogad arī ārpus Līvāniem, pavasarī Jūrmalā, Madonā, bet savukārt gada nogalē "Līvānu stikla sajūtu" varēs redzēt arī Rotko muzejā.

Un vēl

Gandrīz puse jeb 48 % Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu kā būtiskāko faktoru, kas ietekmēs uzņēmuma darbību šogad, min inflāciju un augošās cenas. Nozīmīga daļa atzīmē globālo un Baltijas ģeopolitisko situāciju, un katrs ceturtais kā būtisku norāda arī patērētāju pirktspējas noskaņojumu, liecina "Luminor" bankas sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veiktā aptauja. Vienlaikus uzņēmēju noskaņojums pakāpeniski uzlabojas, un augošā kreditēšana liecina, ka var gatavoties aktīvākam periodam. Nozīmīgu daļu Latvijas uzņēmēju satrauc arī ģeopolitiskā situācija – 30 % norāda uz bažām par globālo situāciju, bet 22 % par bažām tieši Baltijas mērogā.  Apmēram katrs ceturtais mazais vai vidējais uzņēmējs atzīmējis, ka ietekme uz uzņēmuma rezultātiem būs atkarīga arī no patērētāju pirktspējas noskaņojuma.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nepiekrīt apgalvojumam, ka starptautiskās tiesības šobrīd tiktu pilnībā ignorētas, tomēr atzīst – šobrīd ir acīmredzams Eiropas vājums. To viņš sacīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums".  Rinkēvičs uzsvēra, ka viena vai divu gadu laikā dabūt to spēku nav iespējams. Valsts prezidents akcentēja – tā vietā, lai uztrauktos par to, ko dara pasaules lielvalstis, piemēram, ASV, Krievija un Ķīna, būtu jākoncentrējas uz Eiropas nostiprināšanu.  Rinkēvičs uzsvēra, ka ir daudz, ko darīt, lai stiprinātu savu nacionālo spēku, kā arī stiprinātu sadarbību Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā, kā arī Eiropā. Tāpat arī nevar zaudēt transatlantisko saiti. Lai arī dialogs ar ASV nereti ir sarežģīts, ASV klātbūtne joprojām ir būtiska Eiropas drošības garantija, un reālu alternatīvu tai šobrīd nav, atzina Rinkēvičs.

Latvija atbalsta Parīzes deklarāciju Ukrainas jautājumā, uzsver Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa, kura vakar Francijas galvaspilsētā Parīzē piedalījās Labas gribas koalīcijas valstu līderu sanāksmē. Premjere sanāksmē apliecināja gatavību piedalīties Ukrainas ilgtermiņa drošības garantēšanā un pauda skaidru atbalstu Parīzes deklarācijai, uzsverot nepieciešamību saglabāt vienotu un izlēmīgu starptautisko rīcību. Siliņa norādīja, ka Latvija ir gatava sniegt praktisku ieguldījumu Ukrainas spēju stiprināšanā.

Jaunieši negaida krasas pārmaiņas Latvijas ekonomikā tuvākajā laikā, liecina Latvijas Universitātes Produktivitātes zinātniskā institūta "LU domnīca LV Peak" Jauniešu noskaņojuma aptaujas rezultāti. Gandrīz 48% jauniešu uzskata, ka Latvijas ekonomiskā situācija nākamo 12 mēnešu laikā paliks bez būtiskām izmaiņām, savukārt aptuveni 22% sagaida nelielu uzlabošanos. Ievērojamu ekonomikas pasliktināšanos prognozē vairs tikai ap 6% respondentu, kas ir teju piecas reizes mazāk nekā 2022. gadā. Raugoties nākotnē, jaunieši ekonomikas attīstību tuvākajos piecos gados vērtē piesardzīgi optimistiski. Lielākā daļa jauniešu uzskata, ka ilgākā termiņā Latvijas ekonomiskā situācija uzlabosies, lai gan strauju izrāvienu negaida.

Lielbritānijas valdība gatavo likumprojektu, kas piešķirs Lielbritānijai visaptverošas pilnvaras, lai tā varētu saskaņot savu likumdošanu ar Eiropas Savienību virknē jomu. Par to vēsta izdevums "Politico". Britu amatpersona izdevumam atzinusi, ka likumprojekts būs gatavs šajā pavasarī vai vasarā. Potenciālās likumprojektā ietvertās jomas saistītas ar pārtikas standartiem, dzīvnieku labturību, pesticīdu lietošanu, ES elektroenerģijas tirgu un oglekļa emisiju tirdzniecību. Likumprojekts radītu  iespēju, ka jauni ES likumi saskaņotajās jomās faktiski automātiski tiks pārcelti uz Lielbritānijas likumu kopumu. Taču Lielbritānija saglabās veto tiesības īpašos gadījumos.

Vācijas plašsaziņas līdzekļi publicējuši detaļas no Vācijas kanclera Frīdriha Merca janvāra sākumā izsūtītās vēstules koalīcijas partneriem, kurā kanclers paudis skarbus brīdinājumus par uzņēmējdarbības klimatu valstī. Viņš norādījis, ka Vācijas rūpniecībā situācija atsevišķos sektoros ir ļoti kritiska. Kanclers brīdinājumu izplatījis pēc tam, kad 2025. gads iezīmējās ar stagnējošu ekonomikas izaugsmi un lieliem darbavietu zaudējumiem, arī tādā būtiskā nozarē kā automobiļu ražošana. Pēc Merca domām, koalīcijai būs jākoncentrējas uz pareizo politisko un juridisko lēmumu pieņemšanu, lai krasi uzlabotu ekonomiskos apstākļus. Viņaprāt, produktivitāte Vācijā vairs nav pietiekami laba mainīgo globālo ekonomisko apstākļu dēļ. Darbaspēka izmaksas, enerģijas izmaksas, birokrātiskie šķēršļi un nodokļu slogs ir pārāk augsti.

Turpinām ziņas

Pērn Zemgales plānošanas reģionā ar remigrācijas koordinatora atbalstu uz dzīvi atgriezās 109 personas jeb 37 ģimenes. Savukārt potenciālajiem remigrantiem tika sagatavoti 377 individuāli piedāvājumi. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vērojams neliels remigrantu skaita pieaugums - 2024. gadā Zemgalē atgriezās 99 personas. Vienlaikus nemainīgs saglabājas galvenais iemesls, kādēļ tautieši nolemj atgriezties uz dzīvi Latvijā. Statistika liecina, ka visbiežāk atgriešanās lēmumu pieņem ģimenes ar maziem bērniem. Pērn Jelgavas novadā atgriezās astoņas ģimenes, Jelgavā un Bauskas novadā atgriezās pa septiņām ģimenēm katrā, Aizkraukles novadā - piecas, Jēkabpils novadā – četras un Dobeles novadā - divas ģimenes.

Līgatnes dabas takās 11. janvārī notiks lācenes Ilzītes 25 gadu jubilejas svinības. Lācenei dzimšanas dienā pusdienlaikā būs īpašs svētku cienasts, bet svētku viesus jeb Līgatnes dabas taku apmeklētājus cienās ar siltu zupu un tēju. Visām Ilzēm un personām, kas dzimušas 11. janvārī, šajā dienā ieeja Līgatnes dabas takās būs ar 50% atlaidi. Par godu Ilzītes jubilejai tiek organizēts arī zīmējumu konkurss "Daudz laimes, lācenei Ilzītei!", kurā aicināti piedalīties skolēni vecumā no septiņiem līdz 12 gadiem. Skolēnu zīmētie apsveikumi jāsūta uz Dabas aizsardzības pārvaldi līdz 18. janvārim, savukārt 21. janvārī izlozes kārtībā noteiks četrus balvu ieguvējus, kas saņems balvas. 

Un vēl

Vērojot straujās ūdens līmeņa izmaiņas Daugavā pagājušās nedēļās nogalē, vakar tika sasaukta Jēkabpils novada civilās aizsardzības komisijas sēde. Līdz sēdes norisei situācija Daugavā stabilizējās - vižņu kustība apstājās un Daugavu no Pļaviņām līdz Jēkabpilij pamazām sāka pārklāt pastāvīga ledus kārta. Domes un civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Raivis Ragainis sarunā ar Radio1 sacīja, ka sasaucot sēdi, pārliecinājies par visu atbildīgo dienestu gatavību un spēju ātri reaģēt, ja tas tiešām būs nepieciešams. Ūdens līmenis Daugavā šobrīd ir zems,  Jēkabpilī 3,83 metri virs noteiktās atzīmes, taču pašvaldība un atbildīgie dienesti turpinās sekot līdzi ledus kustībai un ūdens līmeņa izmaiņām līdz pat ledus iziešanai. Ūdens līmeni pie Jēkabpils var vērot arī tiešsaistes kamerā sociālās vietnes yuotube kanālā, links pieejams pašvaldības mājaslapā. 

Valsts kontrole secinājusi, ka Latvijā invaliditātes statuss tikai daļēji sasniedz savu mērķi. Invaliditātes noteikšanas pamatuzdevums ir nodrošināt atbalstu cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, kas ļautu mazināt funkcionēšanas ierobežojumu radītās barjeras un nodrošinātu līdzvērtīgas iespējas. Tomēr praksē statuss bieži vien kalpo ienākumu kompensēšanai, nevis piekļuvei vajadzīgajiem pakalpojumiem. Tas, vai un kādā apjomā cilvēks ar invaliditāti saņem un izmanto palīdzību, lielā mērā ir atkarīgs no paša cilvēka vai viņa tuvinieku zināšanām, iniciatīvas un spējas orientēties sadrumstalotajā sistēmā, nevis no valsts mērķtiecīgas rīcības. 

Šī gada budžetā no katra nodokļos samaksātā eiro 11,8 centus novirzīs valsts drošības stiprināšanai. Savukārt 36,8 centi no katra nodokļos samaksātā eiro valsts budžetā novirzīs sociālajai aizsardzībai. Finanšu ministrija informē, ka veselības aprūpei no viena nodokļos samaksātā eiro paredzēti 10,2 centi. Izglītībai, zinātnei, sportam un kultūrai no viena nodokļos samaksātā eiro tiks novirzīti 8,4 centi, savukārt sabiedriskajai kārtībai un drošībai - 5,6 centi. Pašvaldību finansēšanai no viena nodokļos samaksātā eiro novirzīs 14,3 centus, savukārt ekonomiskajai darbībai - 4,6 centi. Vides aizsardzībai un teritoriju attīstībai paredzēti 0,3 centi. Valsts parāda apkalpošanai un iemaksām Eiropas Savienības budžetā no viena nodokļos samaksātā eiro novirzīts 5,1 cents, bet Valsts prezidenta kancelejai, Saeimai, Ministru kabinetam un ministrijām kopā paredzēti 0,9 centi. Savukārt pārējiem izdevumiem paredzēti divi centi.

Nacionālā psihiskās veselības centra Zinātniskais institūts novēro lielu pieprasījumu pēc mākslīgā intelekta rīka psihiatriskās palīdzības steidzamības noteikšanai. Iedzīvotājiem no vakardienas ir pieejams Nacionālā psihiskās veselības centra digitālais rīks "Palīdzības anketa", kas paredzēts, lai pacientu pierakstu pie psihiatra organizētu pēc stāvokļa smaguma un riska, ļaujot akūtajiem pacientiem ātrāk saņemt psihiatra palīdzību.Lai gan jau šobrīd centrā apstiprina lielu pieprasījumu pēc pakalpojuma, pirmie dati par atbilžu saturu un palīdzības vajadzībām tiks apkopoti nākamnedēļ, jo nepieciešams laiks, lai apzinātu, cik daudz pacientu novirzīti tālākai ārstēšanai. Patlaban centrā novēro, ka daļa iedzīvotāju aizpilda digitālo anketas rīku tāpēc, lai, piemēram, iegūtu citu ārstu. Lielā pieprasījuma dēļ tehniskas problēmas pakalpojuma nodrošināšanā nav konstatētas.

Krievija ir nosūtījusi zemūdeni un karakuģus, lai eskortētu tankkuģi, kam Atlantijas okeānā dzenas pakaļ Amerikas Savienoto Valstu spēki. Tankkuģis, ko iepriekš sauca "Bella 1", pašlaik atrodas kaut kur starp Islandi un Īriju. Tas pārvietojas bez kravas, bet pagājušajā mēnesī kuģis mēģināja nokļūt Venecuēlā, apejot ASV ieviesto blokādi pret sankcionētiem tankkuģiem. ASV krasta apsardze nesekmīgi mēģināja pārtvert tobrīd zem Gajānas karoga kuģojošo tankkuģi, tāpēc tas strauji mainīja kursu un devās Eiropas virzienā. Bažījoties, ka ASV to varētu pārtvert, Krievija ir spērusi ārkārtēju soli un iesaistījusi savus jūras spēkus, lai palīdzētu tankkuģim nokļūt ostā Murmanskā.

Kamēr Eiropā norit diskusijas par lāču vietu dabā un to aizsardzību, Dienvidkorejas vides aizstāvji panākuši aizliegumu audzēt šos dzīvniekus žults ieguvei. Šo vielu Austrumu zemēs plaši izmanto tradicionālajā medicīnā. Dienvidkoreja ir viena no retajām valstīm, kurā līdz šim bija atļauta lāču audzēšana, lai iegūtu žulti tradicionālajai medicīnai vai enerģiju un izturību veicinošai pārtikai. Taču pēdējos gados šīs vielas popularitāte strauji krītas, jo rodas jautājumi par tās terapeitisko iedarbību, arī sabiedrībā vairojās sašutums par dzīvnieku mocīšanu. Tāpēc sākot ar šo gadu Korejā aizliegts turēt, audzēt vai pavairot lāčus, kā arī patērēt vai veicināt no audzētavu lāčiem iegūtas žults izmantošanu.

Turpinām ziņas

SIA “Jēkabpils ūdens” valdes priekšsēdētājs Artūrs Smagars iesniedzis atlūgumu. Sarunā ar radio1 to apstiprināja domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis. Viņš sacīja, ka atlūgums saņemts apmēram nedēļu pēc tam, kad Artūru Smagaru apstiprināja  SIA “Jēkabpils ūdens” valdes priekšsēdētāja amatā uz atkārtotu pilnvaru termiņu. Jēkabpils novada domes izpilddirektors Uldis Skreivers informē, ka Artura Smagara pēdējā darba diena būs 31.janvāris. Jau tuvākajā laikā pašvaldība izludinās konkursu uz SIA “Jēkabpils ūdens” valdes priekšsēdētāja amatu. Ja līdz Artura Smagara aiziešanai, konkurss nebūs 

"Latvijas pasts" piektdien, 9. janvārī, izdos pastmarkas ar Sēlijas, Siguldas un Dienvidkurzemes novadu ģerboņiem. Katrai no pastmarkām būs atšķirīga nominālvērtība un tirāža. Pastmarkas ar Sēlijas novada ģerboni nominālvērtība ir 2,35 eiro, un tā paredzēta vēstuļu korespondences apmaksai svara kategorijā līdz 20 gramiem Latvijas teritorijā. Tās tirāža būs 300 tūkstoši eksemplāru. Līdz ar pastmarkām tiks izdotas arī 500 specializētās aploksnes. Filatēlijas jaunumu dizaina autors ir mākslinieks Ģirts Grīva. Pastmarku pirmās dienas zīmogošana notiks piektdien, 9. janvārī, Rīgā, Elizabetes ielas pasta nodaļā.

Un vēl

Madona pulcēs pasaules topošās biatlona zvaigznes, startēs arī pašmāju jaunie līderi. Janvāra vidū Madonas novadā "Smeceres silā" risināsies Starptautiskās Biatlona savienības junioru kausa posms, pulcējot sporta veida nākamos pasaules klases izcilniekus. Dalībnieku vidū būs arī spēcīgi Latvijas juniori, kas februārī startēs Milānas–Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs - Rihards Lozbers un Estere Volfa. Madonā junioru kausa posmā no 14. līdz 17. janvārim vīriešiem un sievietēm paredzētas pa divām sprinta sacensībām un distance ar kopīgu startu.