2025.gada 10. decembris

Guna, Judīte

Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 9.decembrī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 9.decembrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvija piedalīsies starptautiskā radošās ekonomikas datu modeļa testēšanā; Elkšņu pagastā izveido šautuvi; un Latvijā 70% iedzīvotāju šogad Ziemassvētku dāvanām plāno atvēlēt līdz 250 eiro.

Prokuratūrai ir jānodrošina tāda sodu politika, kurā ikvienā krimināllietā piemērotais sods aizsargā sabiedrību, attur no atkārtotiem noziegumiem un atjauno taisnīgumu, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš vakar Rīgas pilī tikās ar ģenerālprokuroru Armīnu Meisteru. Rinkēvičs apsveica Meisteru ar iecelšanu ģenerālprokurora amatā, uzsverot prokuratūras lomu likumības un tiesiskuma stiprināšanā. Valsts prezidents akcentēja, ka, reaģējot uz likumu pārkāpumiem un panākot likumu ievērošanu, prokuratūra aizstāv sabiedrības intereses un sargā demokrātiskas valsts vērtības. Valsts prezidents un ģenerālprokurors pārrunāja prokuratūras darba aktualitātes un ģenerālprokurora prioritātes 2026. gadam.

Kultūras ministrija sākusi sadarbību ar Pasaules Intelektuālā īpašuma organizāciju, tādējādi Latvija kļūst par vienu no 12 valstīm, kas piedalās starptautiskā radošās ekonomikas datu modeļa testēšanā. Rīgā 11.  un 12. decembrī notiks kultūras ministrijas rīkotā partneru sanāksme, kurā starptautiskās organizācijas pārstāvji dalīsies pieredzē par līdzšinējo sadarbību datu modeļa izstrādē un diskutēs par radošās ekosistēmas mērīšanas pieejām. Kopprojekts ilgs aptuveni pusotru gadu, un tas balstās uz plašu starpnozaru iesaisti. 

Pagājušajā nedēļā no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpti 1,69 miljoni eiro, kas ir viena no pēdējā laika lielākajām izmānītajām summām vienas nedēļas laikā. No 1. decembra līdz 7. decembrim Valsts policijā reģistrēts 261 krāpšanas gadījums. No tiem 77 gadījumos iedzīvotāji zaudējuši naudu, bet 184 gadījumos krāpnieku mēģinājumi beigušies bez finansiāliem zaudējumiem. Vēl joprojām visvairāk naudas izkrāpts vikšķerēšanas jeb viltus zvanu gadījumos, kad krāpnieki uzdodas par komunālo pakalpojumu sniedzēju, Valsts policijas, mobilo operatoru, Valsts ieņēmumu dienesta, kredītiestāžu, pasta vai sociālo dienestu darbiniekiem. 

Dānijā nākamgad sāks klimata izmaiņas veicinošā oglekļa dioksīda uzglabāšanu iežos zem Ziemeļjūras gultnes. Tas nākotnē ļaus sasniegt nulles emisiju līmeni, nesamazinot rūpniecisko ražošanu. Kompānijas "INEOS Energy" pārstāvji informē, ka nākamgad šādā veidā pazemē plānots noglabāt 363 tūkstoši tonnu oglekļa dioksīda, bet desmitgades beigās apjoms varētu būt līdz 7,2 miljoniem tonnu gadā. Projektu iespējams īstenot, jo gultnes dziļākajos iežos 1800 metru dziļumā apmēram trešā daļa ir tukšumi, bet drošu "vāku" veido blīvi augšējie ieži. Vietas potenciāls ir milzīgs, tāpēc nākotnē šeit varētu noglabāt arī citās Eiropas valstīs ražošanas procesā radītos izmešus. 

Brīvdienās uzliesmoja platformas "X" un "Tesla" īpašnieka Īlona Maska nesaskaņas ar Eiropas Savienību, jo bloks piemēroja 120 miljonu eiro sodu viņa vadītajai platformai "X".  Naudassods piemērots par Eiropas Savienības Digitālo pakalpojumu akta prasību neievērošanu. Eiropas komisijas sodu kritizējis ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss, sakot, ka tas piespriests, jo vietne neesot vēlējusies iesaistīties cenzūrā. Uz to Eiropas savienības tehnoloģiju komisāre Henna Virkunena norādīja, ka Digitālo pakalpojumu aktam nav nekāda sakara ar cenzūru. Masks uz soda piešķiršanu reaģēja ar izteikumiem, ka Eiropas savienība būtu jālikvidē un draudēja ar pretpasākumiem un slēdza Eiropas komisijas reklāmas kontu vietnē X. 

Turpinām ziņas 

Ar izstādes “Latgale rotā” atklāšanu Vīpes amatniecības centrā ,,Māzers” noslēdzies valsts kultūrkapitāla fonda Latgales kultūras programmas 2025 finansiāli atbalstītais projekts “Latgales kultūras daudzveidības izzināšana – apģērbu audumi, tradicionālās aušanas tehnikas Latgalē”. Projekta laikā radošajās meistarklasēs aizvadītas 110 mācību stundas, kā arī daudzas stundas veltītas praktiskajai aušanai amatniecības centra stellēs. Dalībnieces apguvušas un pilnveidojušas aušanas prasmes gan pētījušas un darinājušas Latgalei raksturīgo tradicionālo apģērbu aušanas tehnikas. Iegūtas jaunas zināšanas par reģionam raksturīgajiem apģērbu audumiem. Izstāde “Latgale rotā” apskatāma amatniecības centrā “Māzers” līdz 10. decembrim. 

Jēkabpils novada dome atļāvusi izveidot otrās kategorijas šaušanas stendu Elkšņu pagastā īpašumā “Kūdras”. Projektā paredzēts izveidot otrās kategorijas atklāta tipa šaušanas jeb apaļo stendu, kas paredzēts šaušanai ar gludstobra ieroci ar skrošu lādiņu, kur skrošu diametrs nepārsniedz 2,5 mm. Šaušanas stends nodrošinās iespēju gan jaunajiem, gan pieredzējušiem sportistiem veikt treniņšaušanu sertificēta šaušanas sporta speciālista uzraudzībā. Pašvaldība saņēmusi arī Valsts drošības dienesta atzinumu, ka plānotā šautuve nerada nacionālās drošības apdraudējuma riskus.

Un vēl

Latvijā šajos Ziemassvētkos lielākā daļa jeb 70% iedzīvotāju plāno dāvanām atvēlēt no 50 līdz 250 eiro, liecina SEB bankas aptaujas dati. Tajā skaitā 23% aptaujāto šogad dāvanu iegādei atvēlēs no 50 līdz 100 eiro, 15% plāno tērēt līdz 50 eiro, un tikpat daudz plāno atvēlēt no 101 līdz 150 eiro. Tajā pašā laikā no 151 līdz 250 eiro gatavi tērēt 17% iedzīvotāju, bet vēl 13% plāno tērēt vairāk nekā virs 250 eiro. Savukārt 5% respondentu vispār neplāno tērēt naudu dāvanām, bet studentu vidū šis rādītājs sasniedz 31%. Visbiežāk iedzīvotāji dāvanas iegādājas pēdējās divās nedēļās pirms svētkiem vai laikā, kad ir atlaides, piemēram, tirdzniecības akcijās.  

Dāvanu izvēlē priekšroka joprojām tiek dota veikalos iegādājamām lietām - apģērbam, mājas precēm un kosmētikai. Stabilu vietu ieņem arī dāvanu kartes un nauda, kas kļūst par alternatīvu tradicionālajām dāvanām. Populāri ir arī gardumi, savukārt arvien vairāk cilvēku izvēlas dāvināt iespaidus - biļetes, restorānu apmeklējumus un citas pieredzes. Nedaudz vairāk par trešdaļu respondentu vienmēr jautā tuviniekiem, ko viņi vēlētos saņemt, bet apmēram puse respondentu norāda, ka parasti zina, ko tuvinieki vai draugi gribētu atrast zem eglītes. Katrs piektais dāvina to, ko vēlētos saņemt pats. Savukārt 2% aptaujāto par dāvanas izvēli konsultējas ar mākslīgā intelekta rīkiem. Kopumā apdāvināšanās tradīcija saglabājas nemainīga - vairāk nekā 85% iedzīvotāju plāno iepriecināt tuviniekus ar dāvanām.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā sākusies gripas epidēmija; Šogad par Sēlijas kultūras projektu atzīts Leimaņu biedrības "Akācija plus" projekts; un "Latvijas pasts" aicina savlaicīgi nosūtīt sūtījumus svētkos.

Latvijā sākusies gripas epidēmija. Slimības profilakses un kontroles centrs paziņojis par gripas epidēmijas sākumu no šodienas, 9. decembra, pamatojoties uz Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijas sniegto informāciju par gripas monitoringa datiem. No 1. līdz 7. decembrim laboratorijā pozitīvo paraugu īpatsvars uz gripu strauji pieauga - līdz 18,1%, salīdzinot ar 9,1% nedēļu iepriekš. Tādējādi epidēmijas slieksnis ir pārsniegts. Centrs turpina apkopot citus šī laika posma gripas monitoringa datus, kas tiks publicēti iknedēļas pārskatā.

Tikmēr speciālisti atgādina, ka vissmagāk ar gripu slimo seniori un cilvēki ar hroniskām saslimšanām - sirds un asinsvadu, plaušu un nieru slimībām, cukura diabētu, kā arī onkoloģijas slimnieki, pacienti ar hroniskām infekcijām un cilvēki, kuriem ir novājināta imunitāte. Gripa ir īpaši bīstama maziem bērniem un grūtniecēm. Vislabākā aizsardzība pret gripu un gripas izraisītām komplikācijām ir vakcinācija. Ņemot vērā, ka imunitāte izveidojas desmit līdz 14 dienu laikā pēc vakcinācijas un gripas izplatība parasti ilgst līdz pat maija beigām, vakcinēties pret gripu nav par vēlu arī epidēmijas laikā.

Satiksmes ministrs Atis Švinka plāno Saeimā iesniegt priekšlikumu, kas paredz pagarināt posmu, kad no autoceļu lietošanas nodevas ir atbrīvoti zemnieki.  No nākamā gada pieaugs autoceļu lietošanas nodeva komercautomašīnām. Zemniekus satrauc šīs nodevas palielināšana transportlīdzekļiem un to sastāviem ar masu no 3 līdz 3,5 tonnām. Šiem kravas busiņiem un pikapiem maksājums pieaugs no 260 uz 360 eiro gadā. Un zemnieku ieskatā tas būtiski ietekmēšot dārzeņu audzētājus un mājražotājus, kas visu gadu ar nelieliem kravas busiņiem produkciju nogādā tirdzniecības vietās.  Satiksmes ministrs, tiekoties vakar ar zemniekiem, solīja,  ka ceturtdien Saeimā iesniegs priekšlikumu pagarināt laika posmu, kurā zemnieki ir atbrīvoti no šīs nodevas. 

Pieaudzis zādzību skaits veikalos. Šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, tas palielinājies par aptuveni 16 %. Zagļi visbiežāk darbojas vēlās pēcpusdienās vai vakaros un arī pirmssvētku laikā, kad tirdzniecības vietās ir vairāk apmeklētāju. Visbiežāk tiek zagtas šokolādes konfektes, alkohols, kafija un kosmētika – pārsvarā tās ir mantas, ko var salīdzinoši ātri un nemanāmi ielikt kabatās vai somās.  Tirgotāji norāda, ka zagto mantu tops jau gadiem ir nemainīgs - alkoholiskie dzērieni, kafija, šokolāde un kosmētika. Apjomu, cik preču nozog un cik lieli ir zaudējumi, uzņēmēji atklāt nevēlas. Savukārt Valsts policijā norāda, ka šogad zādzību skaits no tirdzniecības vietām būtiski palielinājies. Ja pērn gada laikā atklāts vairāk nekā 19 tūkstoši zādzību, tad šogad 11 mēnešos jau 20 tūkstoši 500. 

Eiropas Savienības dalībvalstis vakar iekšlietu ministru sanāksmē Briselē atbalstīja stingrāku imigrācijas politiku, kas paredz arī ārpus ES teritorijas izveidot "atgriešanās centrus" atraidītajiem patvēruma meklētājiem. Rosinātie grozījumi paredz arī bargākus sodus tiem, kuri atsakās doties prom no Eiropas Savienības. Paredzēta arī iespēja imigrantus nosūtīt uz valstīm, kas nav viņu izcelsmes zeme, taču uzskatāmas par drošām. Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl jāpieņem Eiropas Parlamentā.

Lietuvas valdība šodien lems par to, vai izsludināt valsts mēroga ārkārtas situāciju no Baltkrievijas ielidojošo kontrabandas balonu dēļ. Amatpersonas šādus gadījumus vērtē kā daļu no Minskas rīkotā hibrīduzbrukuma. To, ka ir nepieciešams veikt pasākumus šādas rīcības mazināšanai, atgādina arī nedēļas nogales notikumi. Arī pagājušās nedēļas nogalē Viļņas lidostas darbs bijis traucēts, taču atbildīgajām iestādēm izdevās kontrolēt situāciju. Laikā no piektdienas līdz svētdienai gaisa telpā tika novēroti 108 baloniem līdzīgi objekti. 

Turpinām ziņas

Par 2025. gada Sēlijas kultūras projektu balsojumā atzīts Leimaņu biedrības "Akācija plus" projekts "Sēlijas kulinārais un tradicionālais mantojums".  Galveno balvu - šalli ar programmas logo sēļu vilkapēdas rakstā - saņēma projekta vadītāja Inita Lāce. Ar kultūras programmas atbalstu biedrības "Akācija plus" rīkotajās sēļu kulinārā mantojuma meistarklasēs kopumā piedalījās vairāk nekā 100 dalībnieku. Interesenti mācījās gatavot kartupeļu desas, cept govs jaunpienu vai maizi, un uz meistarklasēm ieradās dalībnieki gan no dažādām Sēlijas vietām, gan citiem Latvijas novadiem. 

Rotko muzejā Daugavpilī skatītājiem atklāti ziemas sezonas izstāžu jaunumi, kur bagātīgi pārstāvēta ne tikai mūsdienu Lietuvas māksla, bet arī starptautiska mākslinieku buķete, kurus vieno ekspresija un abstrakcija. Ziemas sezonu Rotko muzejs skatītājiem atklāj ar piecām jaunām izstādēm, īpašu uzmanību pievēršot Lietuvas mākslai. Plašākā personālizstāde veltīta lietuviešu laikmetīgās mākslas zvaigznei Medai Norbutaitei.  Ziemas izstāžu sezona Rotko muzejā ilgs līdz 8. Februārim.

Un vēl

"Latvijas pasts" aicina iedzīvotājus savlaicīgi nosūtīt sūtījumus, lai tie sasniegtu adresātus pirms svētkiem. Pastā informē, ka 19. decembris ir pēdējais brīdis, kad var nosūtīt sūtījumus saņemšanai Latvijā, savukārt, ja to galamērķis ir ārvalstis, tad patlaban ir pēdējais brīdis to izsūtīšanai. Nosacījumi attiecas gan uz paku, gan vēstuļu sūtījumiem. Tāpat "Latvijas pasts" līdz 19. decembrim aicina nosūtīt vēstuli Ziemassvētku vecītim Latvijā, kas jāsūta uz Ziemupes pastu Rūķupē, Vērgales pagastā, Dienvidkurzemes novadā, Latvijā, LV-3463.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā novembra beigās pieaudzis līdz 4,8%; Jēkabpilī atklāts jau 24. publiskais atkritumu šķirošanas punkts; un Šodien Ziemassvētku egle iemirdzēsies Variešu pagastā.

Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis šogad novembra beigās bija 4,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis novembra beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 3,6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir tikpat, cik mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 9,8%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš. Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis novembrī pieaudzis par 0,2 procentpunktiem un mēneša beigās bija 4,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Vairāk nekā 100 pedagogi no dažādām Latvijas tālmācības skolām nosūtījuši atklātu vēstuli Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, paužot bažas par skolotāju lomu tālmācībā. Vēstulē pedagogi norāda, ka tālmācības izglītības īstenošanā būtisku lomu ieņem skolotāji, kuri nodrošina mācību procesa organizēšanu, metodisko vadību, konsultācijas, kā arī skolēnu progresa uzraudzību, izmantojot digitālos saziņas un mācību rīkus. Pedagogi uzskata, ka tālmācība nav pielīdzināma pašmācībai. Pedagogi aicina likumdevējus tālmācības regulējumā ņemt vērā skolotāju lomu mācību procesā.

Kā vēstīts, Saeima septembra sākumā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas paredz būtiski ierobežot tālmācības pieejamību pamatizglītības pirmajā posmā - 1. līdz 6. klašu skolēniem.

Latvijā ir vairāk nekā 39 tūkstoši 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 tūkstoši 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4% no tām, bet atbildīgās ministrijas nav izmantojušas visas iespējas renovācijas atbalsta finansējuma pieejamības veicināšanai, revīzijas starpziņojumā secinājusi Valsts kontrole. Aplēsts, ka dzīvokļu iemītnieki ik gadu par siltumenerģiju samaksā 360-390 miljonus eiro, un ar šādām cenām nākamo 20 gadu laikā izmaksas pārsniegs 10 miljardus eiro. Valsts kontrole uzsver, ka savlaicīga ēku atjaunošana ļautu šīs izmaksas būtiski samazināt, vienlaikus uzlabojot dzīves kvalitāti un mājokļu vērtību. 

Japānas ziemeļu daļā notikusi 7,5 magnitūdu zemestrīce – tā nodarījusi postījumus infrastruktūras objektiem, savukārt ievainojumus guvuši vismaz  30 cilvēki. Dabas stihija radīja bojājumus autoceļiem un pārtrauca elektrības padevi tūkstošiem cilvēku Honsjū salas ziemeļu daļā un Hokaido salas dienvidos. Meteoroloģijas pārvalde arī izsludināja cunami trauksmi un brīdināja par līdz trīs metrus augstiem cunami viļņiem. Japāna atrodas seismiski aktīvā zonā, zemestrīces šeit nav retums, tāpēc ēkas šeit tiek būvētas, balstoties uz augstiem drošības standartiem.  

Luvras muzejs Francijas galvaspilsētā Parīzē nākamnedēļ, iespējams, būs slēgts darbinieku streika dēļ. Tā iemesls ir ēkas drošības un tehniskā stāvokļa problēmas, kā arī strādājošo neapmierinātība ar darba apstākļiem. Par streiku nobalsoja visi 200 arodbiedrības organizētās sapulces dalībnieki, un ir liela iespēja, ka pirmdien akcijā iesaistīsies visi darbinieki – vairāk nekā divi tūkstoši. Galvenā prasība ir strādājošo skaita palielināšana, bet tiek pieprasīta arī darba apstākļu uzlabošana.

Turpinām ziņas 

Veicot Jaunās ielas pārbūvi, pie daudzdzīvokļu ēkas Viestura ielā 16, Jēkabpilī, ir iekārtots atkritumu konteineru laukums, kurā izveidots dalīto atkritumu publiski pieejamais šķirošanas punkts. Tas ir jau 24. publiski pieejamais šķirošanas punkts pilsētā. Jaunajā sadzīves atkritumu laukumā bez maksas var nodot stikla iepakojumu, papīru un kartonu, papīra, metāla  un plastmasas iepakojumu. SIA “Jēkabpils pakalpojumi” aicina izmantot šo iespēju ikdienā, samazinot sadzīves atkritumu apjomu, kā arī sekmējot tīru un sakoptu pilsētvidi. 

Jēkabpils novada kultūras pārvalde piedalījās biedrības “Vidusdaugavas NVO centrs” struktūrvienības “Lauku attīstības partnerība “Vidusdaugava” izsludinātajā projektu konkursā, lai iegādātos programmsteles amatniecības centram “Māzers”.  Programmstelles dos iespēju attīstīt aušanas prasmes jaunā līmenī un popularizēt Vīpes ciemu un Jēkabpils novadu kā nacionālās kultūras mantojuma saglabātāju un attīstītāju. Amatniecības centrā ir aprīkota darbnīca ar plašu iespēju klāstu. Stellēs tiek austi gan lakati, gan brunču audumi, villaines un citi izstrādājumi. Aušanas darbnīca ik dienu izmanto gan aušanas interesenti gan aušanas lietpratēji.  Projekta izmaksas ir 23 tūkstoši eiro.

Un vēl

Šodien, pulksten četros pēcpusdienā pie Variešu Tautas nama iedegs pagasta Ziemassvētku egli. Bērnus priecēs pasaku tēli - Elza, Olafs un Svens. Līdzīgi svētku pasākumi notiks arī Rubeņos Saules skvērā 11.decembrī, Atašienē pie pagasta pārvaldes 12.decembrī, Elkšņos – 13.decembrī, Salas ciemā pie tautas nama – 14.decembrī un Zīlānos brīvdabas estrādē – arī 14.decembrī. Plašāka informācija par Ziemassvētku egles iedegšanas pasākumiem pagastu centros atrodama novada kultūras pārvaldes mājaslapā.
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Decembrī inflācija varētu būt 3,5-3,8% robežās; Aizdomās par dīzeļdegvielas zādzībām Līvānos aiztur jaunieti; un Kāds bijis rudens sinoptiķu vērtējumā?

Šā gada augstākais inflācijas līmenis jau ir sasniegts, un cenu pieauguma temps pakāpeniski samazinās, tāpēc sagaidāms, ka gada inflācija decembrī būs mazāka - 3,5-3,8% robežās.  Neraugoties uz patēriņa cenu pieauguma tempa mazināšanos, inflācija Latvijā aizvien saglabājas viena no augstākajām eirozonā. Atbilstoši "Eurostat" novērtējumam vidējais patēriņa cenu pieaugums eirozonā novembrī bija 2,2%. Pēc Finanšu ministrijas paustā, inflāciju eirozonā šogad var raksturot kā stabilu, tikai nedaudz pārsniedzot centrālās bankas noteikto 2% mērķi.

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība apsver Satversmes tiesā apstrīdēt izmaiņas izdienas pensiju regulējumā. Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība šādu soli plānots veikt, jo organizācija uzskata, ka tiek pieļauta nevienlīdzīga attieksme pret tām amatpersonām, kurām ir mazāk nekā 15 gadu izdienas stāžs – šos cilvēkus plānotās izmaiņas ietekmē būtiski. Arodbiedrību arī neapmierina, ka, sākot saņemt vecuma pensijai, paredzēts, ka tā tiks aprēķināta pēc vispārīgiem principiem, kā tas tiek darīts citiem vecuma pensionāriem, bet vecuma pensija parasti ir būtiski zemāka nekā izdienas pensija.

Jau vēstīts, ka Saeimas deputāti pagājušajā nedēļā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus deviņos likumos, kas no 2027. gada paredz pakāpeniskas izmaiņas līdzšinējā izdienas pensiju regulējumā. Izmaiņas skars arī iekšlietu dienestos strādājošos. 

Biedrība "Latvijas bērniem ar kustību traucējumiem" lūdz iedzīvotājus, uzņēmumus un organizācijas ziedot līdzekļus rehabilitācijas robota iekārtas "Amadeo" iegādei. "Amadeo" ir inovatīva tehnoloģija, kas palīdz bērniem un jauniešiem ar roku kustību traucējumiem uzlabot sīko motoriku, atjaunot spēju satvert un kustināt pirkstus. Šāda iekārta ļaus nodrošināt kvalitatīvākas un efektīvākas rehabilitācijas programmas Latvijā. Kopējās robota iegādes izmaksas ir 104 tūkstoši 831 eiro. Ziedojumu iespējams veikt caur "Mobilly" lietotni vai sazinoties ar biedrību.

Lietuvas valdība šodien visā valstī izsludinājusi ārkārtējo situāciju no Baltkrievijas ielidojošo kontrabandas balonu radīto draudu dēļ.  Kā norādīts pieņemtajā Ministru kabineta rezolūcijā, ārkārtējā situācija izsludināta sakarā ar pastāvīgiem kontrabandas gaisa balonu ar palaišanas gadījumiem no Baltkrievijas teritorijas uz Lietuvu, kas rada draudus valsts drošības interesēm, kā arī apdraud iedzīvotāju dzīvību, veselību, īpašumu un vidi. Valdība norāda, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana neradīs neērtības iedzīvotājiem, jo veiktie pasākumi būs mērķtiecīgi. 

Jau vēstīts, ka saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem šogad Lietuvas gaisa telpā ir ielidojuši aptuveni 600 kontrabandas baloni un 200 droni. Tie traucējuši vairāk nekā 300 lidojumus, ietekmējuši 47 tūkstoši pasažierus un likuši slēgt lidostas uz gandrīz 60 stundām. 

Krētā notiek plaši lauksaimnieku nemieri, kas saistīti ar ES aizturētajām subsīdijām, ziņo "Visegrad24". Lauksaimnieki ir izmantojuši savus traktorus, lai bloķētu ceļus un lidostas. Viņi protestē pret to, ka Atēnu varas iestādes aiztur Eiropas Savienības subsīdijas, uz kurām, viņuprāt, viņiem ir tiesības. Nekārtības salā ir daļa no valsts mēroga protestiem pret valdības lēmumu pārbaudīt visus subsīdiju saņēmējus pēc iepriekšējās krāpšanas.

Turpinām ziņas

Valsts policija novembrī aizdomās par dīzeļdegvielas zādzībām no diviem traktoriem Līvānu novadā aizturējusi kādu jaunieti. Kā informē Valsts policija, 4. augustā sākts kriminālprocess par dīzeļdegvielas zādzībām Līvānu novada Rudzātu pagastā. Tur kādā būvobjektā tika konstatēts, ka no ekskavatora un buldozera bākām nozagts pa 50 litriem degvielas no katra spēkrata. Izmeklēšanā likumsargi aizdomās par zādzībām aizturēja 2006. gadā dzimušu jaunu vīrieti. Valsts policija aicina saimniekus ņemt vērā vairākus nosacījumus, kas varētu pasargāt tehniku no zagļiem, piemēram, uzstādīt gaismas sensorus, lai nedotu zagļiem iespēju nemanāmi darboties tumsas aizsegā, izmantot degvielas tvertnes ar slēdzeni, uzstādīt skaņas signalizāciju tehnikai un tās glabāšanas vietām. Tāpat vēlams izmantot videonovērošanu.

Jēkabpils Mežaparkā kopš 2014. gada darbojas kameršļūkšanas trase. Kopš trases izveidošanas tai veikti tikai nelieli remontdarbi, lai uzturētu darba kārtībā.  Tagad ir jāmaina se¬gums, jo tas ir fiziski nolietojies. Jēkabpils Sporta centrs maijā no Vācijas ražotāja ir iegādājies trases segumu un skavas par kopējo summu 9 tūkstoši 965 eiro. Reizē ar trases seguma maiņu jāveic arī tās konstrukcijas atjaunošana. Jēkabpils Sporta centrs ir veicis tirgus izpēti un nonācis pie secinājuma, ka vienīgais uzņēmums Latvijā, kurš veic kameršļūkšanas trašu izbūvi, remontu un modernizāciju, ir tas pats, kas 2014. gadā veica līdzšinējās trases izbūvi. Kopējās iz¬maksātu 43 tūkstoši 485, eiro. Jēkabpils novada dome piešķīra nepieciešamo summu Mežaparka kameršļūkšanas trases pārbūvei un remontdarbiem. 

Un vēl

Šā gada rudens Latvijā bija 1,4 grādus siltāks par normu, savukārt nokrišņu daudzums sasniedza 75% no 1991. - 2020. gada vidējā rādītāja, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Septembra, oktobra un novembra vidējā gaisa temperatūra bija +8,5 grādi, un šā gada kalendārais rudens kļuva par astoto siltāko novērojumu vēsturē - kopš 1924. gada. Šoruden pārspēti 44 siltuma rekordi - astoņi septembrī un 36 novembra pirmajā pusē. Nokrišņu daudzums valstī vidēji bija 146,7 milimetri, ar teritoriālajām svārstībām no 81,8 milimetriem Jēkabpilī līdz 297,2 milimetriem Rucavā. Visvairāk nokrišņu bija oktobrī, vismazāk - novembrī. Pirmais sniegs vietām valstī sniga 12. oktobrī, bet pirmā sniega sega izveidojās 16. - 18. novembrī Vidzemē un Latgalē. Vidējais vēja ātrums 2025. gada rudenī bija 3,1 metrs sekundē, kas ir 0,1 metru sekundē virs gadalaika normas. 

Atstājiet komentāru