Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 5.decembrī

Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma visus 47 nākamā gada budžetu pavadošos likumprojektus, lai sāktu skatīt likuma par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. Likumam par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam kopumā iesniegti 290 priekšlikumi. Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu komisijā atbalstīti vien daži priekšlikumi nākamā gada budžetā, kurus iesniedza opozīcijas deputāti. Jau ziņots, ka nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi 17,9 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts ieņēmumi paredzēti par 944,6 miljoniem eiro lielāki, savukārt izdevumi - par 804,3 miljoniem eiro lielāki. Budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Saeima vakar pieņēma budžeta likumprojektu paketē virzītos grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, kas paredz no 2027. gada dabas resursu nodokļa likmi kūdrai palielināt piecas reizes - līdz 3,5 eiro par tonnu, bet neapstrādātai un ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas teritorijas komerciāliem nolūkiem realizētai koksnei noteiks dabas resursu nodokli 75 eiro apmērā par kubikmetru. Tajā pašā laikā smilts un smilts-grants  likmi no 2026. gada palielinās par 25%. Dabas resursu nodokļa paaugstināšana smiltij un grantij no nākamā gada 2026. gada budžetā dotu 0,5 miljonu eiro papildu ieņēmumus. 

Šonedēļ Nacionālo bruņoto spēku bāzē "Lielvārde" saņemti "Giraffe" 1X gaisa telpas novērošanas radari. Iekārtas Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēkiem svinīgi nodeva Zviedrijas vēstnieks Daniels Ulsons un Zviedrijas uzņēmuma "Saab" pārstāvji. "Giraffe" 1X radars ir gaisa telpas novērošanas radars uz zemes bāzētas pretgaisa aizsardzības nodrošināšanai. Tas sniedz kvalitatīvus mērķu datus, dronu detektēšanu un raķešu un mīnmetēju uztveršanu, ļaujot nekavējoties un efektīvi reaģēt uz draudiem un mainīgiem darbības apstākļiem. "Giraffe" Radari ir mobili un pēc operacionālās nepieciešamības var tikt izvietoti jebkurā apvidū.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" jaunākajā Baltijas lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļauti 28 uzņēmumi no Lietuvas, 15 no Igaunijas un septiņi no Latvijas. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas uzņēmumu skaits reitingā sarucis no astoņiem līdz septiņiem. Kopumā 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro. Reitinga augšgalu stabilās pozīcijās aizņem pieci Lietuvas uzņēmumi un desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas uzņēmumi .

UNESCO publiskotajā globālajā ceļa kartē daudzvalodības nodrošināšanai digitālajā laikmetā aicina nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visām valodām. Kā viens no redaktoriem ceļa kartes sagatavošanā piedalījies arī Latvijas pārstāvis - Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits, kurš pilda Starptautiskās pamatiedzīvotāju valodu desmitgades "ad hoc" grupas digitālās vienlīdzības un lietojuma jomu jautājumos līdzpriekšsēdētāja pienākumus. UNESCO norāda, ka mūsdienās pasaulē runā vairāk nekā 7 tūkstoši valodu, taču digitālajā vidē no tām tiek lietotas tikai aptuveni 1000 valodu. Organizācijas ieskatā šī digitālā disproporcija ne tikai ierobežo piekļuvi izglītībai, veselības aprūpei un nodarbinātības iespējām, bet arī vājina identitāti, sociālo kohēziju un apdraud valodu un kultūru daudzveidības pastāvēšanu nākotnē.

Turpinām ziņas

Preiļu slimnīcā, visticamāk, nāksies slēgt dzemdību nodaļu, jo tā nespēs izpildīt Veselības ministrijas izvirzītos kritērijus. Rēzeknes slimnīcā lielāko daļu kritēriju izpildīt var, bet dzemdību skaits var nebūt pietiekami liels. Pēc kritērija – vismaz 500 dzemdības gadā – izpilda tikai Daugavpilī. Šogad Preiļu slimnīcas dzemdību nodaļā līdz decembrim pasaulē nākuši 170 mazuļi. Pērn visa gada garumā tie bija nedaudz pāri 300. Dzemdību skaita kritums ir ļoti jūtams. Tāpat slimnīcā ir grūtības ar speciālistiem. Šī iemesla dēļ šogad divas reizes nodaļu nācās slēgt, raidījumā "Latgolas stuņde" atzina Preiļu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Skaidrīte Žukova. Līdz ar to slimnīca plāno atteikties no dzemdību pakalpojuma. 

Jēkabpils novada pašvaldība, piešķirot atbalstu 5 tūkstoši eiro apmērā ģimenes ārstes Jekaterinas Bogdanovas ģimenes ārsta praksei  - SIA “Krustpils doktorāts”. Šī summa paredzēta pamatlīdzekļu, inventāru iegādei un prakses sniegšanas vietas iekārtošanai divās vietās pamatadresē Palejas iela 9-18, un Zaļā iela 10, Zasā. Tāpat arī pašvaldība ar SIA “Krustpils doktorāts” noslēgusi nedzīvojamo telpu nomas līgumus par minētajām adresēm. Saņemts apliecinājums, ka ģimenes ārsta prakse netiks aizvērta vismaz trīs gadus pēc atbalsta saņemšanas.

Un vēl

Šodien pulksten četros pēcpusdienā Biržu Tautas namā svinīgi tiks iedegs Ziemassvētku egli. Rūķi ar saviem palīgiem parūpēsies ne tikai par egles iemirdzēšanos, bet arī par jautrām rotaļām, siltu tēju un piparkūkām. Arī nākamās dienas paredzēti Ziemassvētku egles iedegšanas pasākumi citviet Jēkabpils novadā. Rīt, 6. decembrī egle iemirdzēsies Mežārē, svētdien, 7. decembrī – Gārsenē un Aknīstē, bet ceturtdien, 11. decembrī Ziemassvētku egli iedegs Rubeņos.

Saeima vakar pēc divu dienu darba pieņēma 2026. gada valsts budžetu ar trim prioritātēm – drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un izglītība, kam paredzēts papildu finansējums teju 700 miljonu apmērā. Budžeta izdevumi nākamgad plānoti par 4,7% lielāki nekā šogad, un plānots budžeta deficīts – 3,3% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta. Balsojumā budžeta apstiprināšanu atbalstīja 52 deputāti. Konceptuāli atbalstīti arī teju 50 budžetu pavadošie likumprojekti. Tie paredz arī no nākamā gada vidus samazināt pievienotās vērtības nodokli maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām. Vienlaikus plānots celt vairākus nodokļus – akcīzes nodokli alkoholam un tabakas izstrādājumiem, atsevišķas azartspēļu un dabas resursu nodokļa likmes, kā arī lielu daļu ceļu lietošanas nodevu. No 2027. gada būs arī plašas izmaiņas izdienas pensiju sistēmā.

Saeimas deputāti vakar, lemjot par valsts nākamā gada budžetu, atbalstīja priekšlikumu nodrošināt finansējumu 150 tūkstoši eiro "Manabalss.lv" darbībai. Platforma gandrīz 15 gadus ir bijusi būtisks rīks iedzīvotāju līdzdalībai politikas veidošanā, tajā virzītas vairāk nekā 140 iniciatīvas, no kurām 83 iekļautas normatīvajos aktos, tajā skaitā veiktas konstitucionālas izmaiņas. Deputātu ieskatā patstāvīgs finansēšanas mehānisms ir nepieciešams, lai stiprinātu sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā.

Patlaban mehānismi pagaidu aizsardzībai pret vardarbību nenostrādā līdz galam un situācija ir neapmierinoša, vakar raidījumā "Krustpunktā" atzina jaunais ģenerālprokurors Armīns Meisters. Vērojot ikdienas notikumu kopsavilkumu, Meisters secinājis, ka šie aizsardzības mehānismi nenostrādā līdz galam, jo kriminālprocesi, kas saistās ar to pārkāpumiem, ir pārmērā daudz. Viņš uzsvēra, ka ir jāsaprot, kurā stadijā šie mehānismi nenostrādā un kāpēc tiek nonākts līdz situācijai, kad apdraudējums kļūst reāls un cieš aizsargājamā persona. Problēmas risināšanā Meistera plānos ir organizēt prokuratūras preses konferences vai citas sabiedriskas kampaņas, kur ar konkrētiem piemēriem tiktu parādīts, ka pēc vardarbības ģimenē sekojis atbilstošs un neizbēgams sods.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena prezentējusi plānu, kas paredz Ukrainai divu gadu laikā nodrošināt finansējumu 90 miljardu eiro apmērā. Šis aizdevums tiks finansēts ar līdzekļiem, ko Eiropas Savienība aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos, vai izmantojot iesaldētos Krievijas aktīvus. Eiropas Komisija centusies panākt tieši iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas vajadzībām, taču pret to iebilst Beļģija.

Eiropas Komisija nākusi klajā ar vairāku miljardu eiro vērtu plānu, lai mazinātu Eiropas Savienības atkarību no Ķīnas retzemju metālu jomā. Plānā paredzēts gandrīz trīs miljardu eiro finansējums, lai atbalstītu stratēģiskus projektus svarīgo minerālu un metālu ieguvē, pārstrādē un otrreizējā pārstrādē gan Eiropā, gan partnervalstīs. Eiropas Komisija arī ierosināja izveidot Eiropas Kritiski svarīgo izejvielu centru, kam būs trīs galvenie uzdevumi: Monitorēt un novērtēt vajadzības, koordinēt kopīgus iepirkumus dalībvalstu vārdā, kā arī pārvaldīt krājumus un piegādes uzņēmumiem pēc vajadzības.

Turpinām ziņas

Trešdien Valsts robežsardze un Valsts policija Augšdaugavas un Līvānu novados konstatējusi divus gaisa balonus ar kontrabandas cigaretēm. Pārbaudot saņemto informāciju, robežsargi Naujenes pagastā konstatēja meteoroloģisko balonu ar piestiprinātām kontrabandas cigaretēm. Veicot iepakojuma apskati sadarbībā ar Valsts policijas amatpersonām, konstatēts, ka tajā atrodas 31 tūlstotis 800 cigarešu "NZ" ar Baltkrievijas akcīzes markām. Savukārt vakar Valsts policijas amatpersonas Rožupes pagastā konstatēja vēl vienu meteoroloģisko balonu ar piestiprinātām kontrabandas cigaretēm. Veicot šī iepakojuma apskati, konstatēts, ka tajā atrodas 31 tūkstotis 200 cigarešu "NZ" ar Baltkrievijas akcīzes markām. Abos gadījumos Valsts policija sākusi kriminālprocesu par tabakas izstrādājumu nelikumīgu pārvietošanu, ja tā izdarīta lielā apmērā.

Ordeņu kapituls nolēmis atņemt Atzinības krustu zemnieku saimniecības “Vecsiljāņi” vadītājam un “Ievas siera” radītājam Jurim Sprukulim no Aizkraukles novada, kas notiesāts par Eiropas Savienības fondu izkrāpšanu saimniecības interesēs, liecina Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča paziņojums. Sprukulis pēc “Zemnieku saeimas” ieteikuma 2023. gadā tika iecelts par Atzinības krusta komandieri. Savukārt šā gada 12. septembrī stājies spēkā galīgais tiesas spriedums Eiropas prokuratūras uzsāktajā krimināllietā pret Sprukuli par ES fondu izkrāpšanu saimniecības interesēs. Sprukulim noteikts naudas sods 75 tūkstoši 480 eiro apmērā, savukārt no SIA “Vecsiljāņi” piedzīs 425 tūkstoši  500 eiro. 

Un vēl

Veicot pēdējos darbus dārzā, zem lapām, dēļiem vai komposta var pamanīt baltas, necaurspīdīgas, perlamutram līdzīgas lodītes. Tās ir invazīvā Spānijas kailgliemeža olas, un tās jāiznīcina nekavējoties. Dabas aizsardzības pārvalde norāda, ka katrs šobrīd atrasts olu sakopojums var nozīmēt simtiem jaunu postītāju pavasarī. Olas visbiežāk meklējamas zem plēvēm, dēļiem, akmeņiem, komposta kaudzēs, dārza malās, mitrās vietās, kā arī puķu podos un augsnes maisu atlikumos. Dabas aizsardzības pārvalde aicina atrastās oliņas nekavējoties iznīcināt. Tas ir efektīvākais veids, kā mazināt gliemežu izplatību nākamajā sezonā.

Baltijas valstis turpinās ciešu koordināciju pretmobilitātes pasākumu īstenošanā, uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš vakar Rīgā uzņēma Igaunijas prezidentu Alaru Karisu un Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu. Latvijas prezidents norāda, ka Baltijas valstu sadarbība politiskajā, ekonomiskajā, aizsardzības, drošības un kultūras jomā ir augstā līmenī. Viņš atzīmēja, ka viena no galvenajām tikšanās tēmām bija drošība reģionā un aizsardzības jautājumi. Rinkēvičs norādīja, ka visas Baltijas valstis nākamgad palielinās izdevumus aizsardzībai.

"Latvijas valsts meži" šajā meža atjaunošanas sezonā, stādot un sējot, atjaunojusi valsts mežus kopumā gandrīz 14 tūkstoši 780 hektāru platībā, iestādot gandrīz 30 miljonus jaunu meža kociņu stādu. Kompānijā vēsta, ka arī šogad lielākā meža platība atjaunota, stādot ar rokas instrumentiem - šādā veidā atjaunoti 13 tūkstoši 349 hektāri meža. Pārējās platības atjaunotas mašinizēti. Šogad valsts mežos visvairāk iestādīti priežu stādi - 17 miljoni, seko egle ar 8,6 miljoniem stādu un bērzs ar 3,3 miljoniem stādu. Tāpat stādīts melnalksnis - 700 tūkstoši stādu.

2026. gada 11. jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē “Sidraba Birzs” vairāk nekā 13 tūkstoši dziedātāju pulcēsies koncertā “Manai Dzimtenei”, kas veidots kā veltījums Maestro Raimondam Paulam un viņa bagātajai daiļradei. Koncerta skanējumu kuplinās arī 32 latviešu diasporas kori no visas pasaules. Pagājušajā nedēļā norisinājās tiešsaistes tikšanās ar latviešu diasporas koriem, kurā Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji un koncerta “Manai Dzimtenei” veidotāji pārrunāja arī gatavošanos nākamās vasaras lielākajam kora mūzikas notikumam - Raimonda Paula dziesmu svētkiem "Manai Dzimtenei". Diasporas kori visā pasaulē jau ir saņēmuši koncerta repertuāra grāmatiņas un uzsākuši aktīvu gatavošanos lielajam mūzikas notikumam. 

Ukrainas parlaments galīgajā lasījumā atbalstījis nākamā gada budžetu, kas paredz rekordlielus valsts aizsardzības izdevumus. Kamēr NATO dalībvalstis vēl tikai spriež par 5% iekšzemes kopprodukta piešķiršanu savai aizsardzībai, Ukrainai cīņai pret agresoru nāksies tērēt 27% no iekšzemes kopprodukta. Ukrainai šis ir jau piektais pilnapmēra kara laika budžets, un tas sagatavots atbilstoši ārkārtējiem kara apstākļiem. Valsts budžeta ieņēmumi plānoti 59 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 98 miljardu eiro apmērā. Budžetā ir milzīgs deficīts, ko – līdzīgi kā iepriekšējos pilnapmēra kara gados – plānots segt no starptautisko sabiedroto sniegtā atbalsta.

Eiropas Raidorganizāciju apvienības locekļi vakar sanāksmē Ženēvā atbalstīja pagājušajā mēnesī izsludinātās izmaiņas Eirovīzijas dziesmu konkursa noteikumos, nebalsojot par Izraēlas dalību, kas tai ļauj piedalīties nākamā gada Eirovīzijā. Pēc balsojuma Spānijas, Nīderlandes, Slovēnijas un Īrijas raidorganizācijas jau paziņojušas, ka boikotēs 2026. gada Eirovīziju.  Raidorganizācijas tagad aicinās apstiprināt savu dalību 2026. gada konkursā. Pilnu dalībnieku sarakstu Eirovīzijas 70. jubilejas dziesmu konkursam  paziņos pirms Ziemassvētkiem. 

Turpinām ziņas

Vasaras otrajā pusē Asarē, biedrība “LANDU” realizēja divus projektus pieminekļa LATVIJAS ATBRĪVOŠANAS CĪŅĀS KRITUŠAJIEM AUGŠKURZEMES PARTIZĀNU PULKA KARAVĪRIEM restaurācijā. Pirmajā kārtā ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu par 5 tūkstoši 500 eiro veikta pieminekļa virsmas attīrīšana.  Otrajā kārtā, ar Jēkabpils novada pašvaldības NVO projektu konkursā piešķirtajiem līdzekļiem - 999 eiro un 250 eiro ziedotāju līdzfinansējumu, atjaunotas laukakmens mūra šuves. Tagad pieminekļa virsma apstrādāta, lai ilgstoši neveidotos bioloģiskais piesārņojums. Lai piemineklis būtu pilnīgi restaurēts, vēl nepieciešama metāla krusta, granīta plāksnes restaurācija, zemes uzbēruma nostiprināšana un zāliena ieaudzēšana.

Līvānu novadā noslēdzies līdzdalības budžeta balsojums, kurā iedzīvotāji izlēma, kam novirzīt pašvaldības finansējumu. Vislielāko atbalstu guvuši divi projekti – pastaigu, sarunu un satikšanās taka gar Dubnas upes krastu Līvānos un apgaismojuma stabu rotājumi Miera ielā Rudzātos. Visvairāk balsu – 69 – saņēma ideja par pastaigu, sarunu un satikšanās takas izveidi gar Dubnas upes krastu Līvānos. Projekta aptuvenās izmaksas ir 3 tūkstoši 615 eiro. Tikai par vienu balsi atpalika otrs uzvarētājs – projekts “Apgaismojuma stabu rotājumi Rudzātos Miera ielā”, kas ieguva 68 balsis. Tā izmaksas ir 3 tūkstoši 578 eiro. Par uzvarējušo projektu īstenošanu turpmāk gādās pašvaldības atbildīgās struktūrvienības. 

Un vēl

Tuvākajā nedēļā meteoroloģiskie laika apstākļi Latvijā būtiski nemainīsies - gaisa temperatūra saglabāsies līdzīga, būs nokrišņi, taču pastāvīga sniega sega neveidosies, liecina sinoptiķu jaunākās prognozes. Piektdien un sestdien debesis aizklās mākoņi, vietām gaidāms neliels lietus un smidzināšana, savukārt sestdien dienas laikā līs jau daudzviet. Nakts stundās vietām sabiezēs migla. Gan naktīs, gan dienās gaisa temperatūra saglabāsies +1…+6 grādu robežās. Svētdien no rietumiem pietuvosies zema spiediena apgabals, kura ietekmē gaidāms lielākoties mākoņains laiks, daudzviet tas atnesīs lietu un slapju sniegu. Kā naktī, tā dienā termometra stabiņš svārstīsies ap -1…+4 grādu atzīmi.

Jaunnedēļ, pastiprinoties ciklona ietekmei, debesis saglabāsies mākoņainas un valsts teritoriju no rietumiem šķērsos vairākas nokrišņu zonas, kas galvenokārt atnesīs lietu, vietām arī slapju sniegu. No nedēļas vidus pastiprināsies vējš, vietām piekrastē tas kļūs brāzmains. Gan naktīs, gan dienās gaisa temperatūra saglabāsies pozitīva, vien nedēļas izskaņā naktīs vietām austrumu rajonos termometra stabiņš atkal noslīdēs zem nulles.