Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 2.decembrī

Šodien veselības ministrs Hosams Abu Meri Briselē piedalīsies Eiropas Savienības Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes sanāksmē, kurā lems par atbalstu Kritiski svarīgo zāļu regulai padomē. Kritiski svarīgo zāļu regulas primārais mērķis ir stiprināt to piegādes drošību un pieejamību Eiropas savienībā, nodrošinot augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni un atbalstot ES drošību, kā arī uzlabot citu zāļu pieejamību un piekļūstamību. Tāpat veselības ministrs ar kolēģiem no Dānijas, Igaunijas un Lietuvas parakstīs kopīgu deklarāciju par sadarbību zāļu iepirkumos.

Šā gada trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija tūkstoš 835 eiro, un, salīdzinot ar 2024. gada trešo ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 132 eiro jeb 7,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 12,12 eiro jeb par 4,6%. Vidējā neto jeb “uz rokas” darba samaksa bija tūkstoš 361 eiro jeb 74,1% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,5%, apsteidzot gan patēriņa, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Tikmēr bruto jeb “uz papīra” darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2025. gada trešajā ceturksnī bija tūkstoš 488 eiro. 

Latvijas prokuratūra patlaban nekomentē, vai Ukrainas varasiestādes vērsušās ar tiesiskās palīdzības lūgumu saistībā ar skandālu ap vērienīgo korupcijas shēmu uzņēmumā "Enerhoatom". Ukrainā nerimst skandāls ap šo notikumu, un tā dēļ amatus zaudējušas vairākas augstas amatpersonas. Latvijas prokuratūras preses pārstāve Ieva Šomina aģentūrai LETA teica, ka prokuratūra patlaban nekomentēs, vai ir saņemti Ukrainas tiesiskās palīdzības lūgumi.

Miera centieni Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu pēc ASV un Ukrainas sarunām aizvadītajā nedēļas nogalē varētu nonākt izšķirošajā posmā, pieļauj Eiropas Savienības augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa. Viņa atkārtoti pauda ES nostāju, ka blokam ir jāpastiprina spiediens uz Krieviju, nosakot jaunas sankcijas pret Maskavu un vienojoties par to, ka ES iesaldētie Krievijas aktīvi būs pieejami Kijivai kā aizdevums. 

Karu un ģeopolitisko saspīlējumu dēļ pagājušajā gadā ieroču ražotāju ieņēmumi pasaulē sasnieguši rekordaugstu līmeni. Stokholmā bāzētā Starptautiskā miera pētījumu institūta aplēses liecina, ka pasaules simt lielāko bruņojuma ražotāju apgrozījums 2024. gadā sasniedza visu laiku augstāko līmeni un bija 679 miljardi ASV dolāru jeb 587 miljardi eiro, kas, ņemot vērā valūtu kursa svārstības, ir par 5,9% vairāk nekā 2023. gadā. Kā norādīja institūts, pieprasījumu pēc ieročiem galvenokārt veicināja kari Ukrainā un Gazas joslā.

Turpinām ziņas

Jēkabpils pašvaldības policija vakar, 1.decembrī atzīmēja savu desmito gadadienu. 2015. gada 1. decembrī tika izveidota Jēkabpils pašvaldības policija. Ja pirmsākumos bija četri darbinieki, tad šobrīd Jēkabpils novada pašvaldības policijā strādā 25. Pašvaldības policijas rīcībā ir piecas trafarētas dienesta automašīnas un darbam nepieciešamais ekipējums. Ja sākumā pašvaldības policijas darba laiks bija no pulksten 8.30 līdz 17., tad šobrīd ir nodrošināts, ka sūdzības var tikt iesniegtas un izsaukumi apkalpoti jebkurā diennakts laikā. Mainījusies arī pašvaldības policijas atrašanās vieta – sākumā iestādes vajadzībām bija atvēlētas tikai divas nelielas telpas, bet kopš 2018. gada policija atrodas izremontētās, plašās telpās ar visu nepieciešamo aprīkojumu. Arī izsaukumu skaits gadu gaitā ir ievērojami palielinājies. Ja 2016. gadā pašvaldības policijai bija 834 izsaukumi, tad pērn saņemti 2 tūkstoši 923 izsaukumi.

Jēkabpilī šodien pulksten vienos dienā Mežrūpnieku ielā 2a norisināsies bezmaksas seminārs - Moderns meža īpašnieks: kā pelnīt ilgtspējīgi. Pasākuma organizatori norāda, ka seminārā  pievērsīsies šobrīd īpaši aktuālajam: oglekļa kredītu tirgum un meža sertifikācijai. Latvijas meža nozare strauji attīstās – parādās jauni tirgi, mainās prasības un pieaug iespējas pelnīt ilgtspējīgi. Tādēļ turpmāk paredzēts organizēt semināru ciklu, kuros skaidri, praktiski un saprotami runās par svarīgākajām nozares tendencēm.

Un vēl

"Latvijas valsts meži" apsaimniekotajās teritorijās arī šogad katra ģimene, gatavojoties svētkiem, var nocirst vienu Ziemassvētku eglīti. Iedzīvotājiem ieteikts apsekot valsts mežu teritorijas izmantojot "LVM GEO" lietotni. Latvijas valsts mežos savām vajadzībām vienu eglīti drīkst nocirst: meža ceļu malās, stigās, grāvju malās, zem elektrolīnijām, kā arī pieaugušā mežā zem lielajiem kokiem. Tikmēr eglītes nedrīkst cirst citu īpašnieku mežos bez atļaujas, publiskā dabas parkā, jaunaudzēs, kā arī īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kas atzīmēta ar ozollapu. Cērtamajai eglītei ir jābūt augstumā līdz trim metriem, bet celma diametram desmit centimetrus no zemes ir jābūt līdz 12 centimetriem. 

Pirmdien valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē koalīcijas partneri apstiprinājuši savu atbalstu nākama gada budžeta pieņemšanai. "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics informē, ka partneri rīkosies saskaņā ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmumiem un atzinumiem, un šobrīd nav pamata šaubīties par viņu pausto apņemšanos atbalstīt nākamā gada drošības budžetu. Paredzēts, ka Saeimas deputāti nākama gada budžetu un to pavadošos likumprojektus sāks skatīt trešdien, 3. decembrī.

Pašvaldību ieguldījums Dziesmu un deju svētku finansēšanā ir teju tik pat liels kā valsts devums. Iepriekšējos svētkos visvairāk vietvaras tērēja transporta nodrošināšanā un tērpu iegādē. Šādi dati vakar tika atklāti Latvijas Pašvaldību Savienības rīkotā konferencē, kurā izvērtēja Skolu Jaunatnes Dziesmu un deju svētkus un iezīmēja ceļu uz Vispārējiem Dziesmu un deju svētkiem, kas gaidāmi 2028. gadā. Pašvaldību savienības veiktās aptaujas dati liecina – lai aizvestu dalībniekus uz Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, vietvaras kopumā šogad izlietojušas vismaz astoņus miljonus eiro. 

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā  sākti 1,2 miljonus eiro vērtie saules parka izbūves darbi. Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda projekta īstenošanai konkursa rezultātā ir izraudzīts būvdarbu veicējs - piegādātāju apvienība "Devre AE". Nacionālā bibliotēka norāda, ka noslēgtā būvdarbu līguma summa ir 1,2 miljoni eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Darbi jāpabeidz līdz nākamā gada maijam. Projekta mērķis ir veikt ieguldījumus nacionālās bibliotēkas infrastruktūras ēkā un tās teritorijā Rīgā, Mūkusalas ielā 5, lai panāktu vismaz 30% primārās enerģijas patēriņa samazinājumu. Paredzēts, ka saules parks atradīsies bibliotēkas stāvlaukumā.

Eiropas Savienība izstrādā jaunas sankcijas pret Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko valdību Minskas pret kaimiņvalsti Lietuvu vērstā hibrīduzbrukuma dēļ. No Baltkrievijas ielidojušo kontrabandas gaisa balonu dēļ Viļņas lidosta pēdējo mēnešu laikā tikusi slēgta regulāri un bieži. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena norāda, ka šāds Lukašenko režīma hibrīduzbrukums ir pilnīgi nepieņemams un pret Baltkrieviju top jaunas sankcijas. 

Gruzija izmeklē britu raidsabiedrības BBC reportāžu, kurā apgalvots, ka varasiestādes pērn valdības pretinieku protestu izklīdināšanai izmantojušas Pirmā pasaules kara ķīmisko ieroci. BBC pirmdien ziņoja, ka tā ir apkopojusi pierādījumus, kas liecina, ka Gruzijas varasiestādes pērn izmantoja Pirmā pasaules kara laika ķīmisko ieroci, lai apspiestu pret valdību vērstos protestus. Tikmēr Gruzijas valsts drošības dienests paziņojis, ka ir uzsācis pārbaudi, lai noskaidrotu, uz kādu informāciju BBC paļāvās, un novērtētu, cik būtiska un ticama varētu būt šī informācija.

Turpinām ziņas

Vakar  Augšdaugavas novada pansijā „Mūsmājas „Dižkoks”” Dvietē savu 100. jubileju sagaidīja Dunavas pagasta iedzīvotāja Valentīna Rudzīte! Jubilāri sveikt bija ieradies Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks veselības un sociālo pakalpojumu jautājumos Aivars Vanags, Ābeļu, Dignājas un Dunavas pagastu pārvaldes vadītāja Anda Ķiploka, kā arī Augšdaugavas novada pašvaldības priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts un Augšdaugavas novada Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova. Sveicēju loku kuplināja pansijas darbinieki un iemītnieki, Valentīnas ģimenes locekļi. Muzikālu sveicienu bija sagatavojis Andis Ķīsis, kuram Valentīna ar prieku dziedāja līdzi.

Nākamnedēļ, 8. decembrī, piecos pēcpusdienā Aizkrauklē, Lāčplēša ielā 4, notiks diskusija "Viegli un sarežģīti par dzīvi Latvijā" starp Ukrainas civiliedzīvotājiem un Aizkraukles novada pašvaldības pārstāvjiem. Sarunas mērķis ir veicināt savstarpējo sadarbību, izpratni un risināt aktuālos jautājumus, ar kuriem Ukrainas civiliedzīvotāji saskaras, dzīvojot Latvijā. Biedrības "Vidusdaugavas NVO centrs" pārstāvji uzsver, ka atklāts dialogs ir viens no nozīmīgākajiem iekļaušanas un veiksmīgas integrācijas nosacījumiem, un ikviena dalībnieka pieredze un viedoklis ir būtiski.

Un vēl

Pagājušajā nedēļā Aizkraukles pilsētas centrā atvesta un uzstādīta lielā svētku egle. To pašvaldībai atvēlēja kāda Aizkraukles pagasta privātpersona. Lai gan ceļš līdz goda vietai nebija tāls, tas bija gana izaicinošs, jo šī ir līdz šim viskuplākā egle, kāda pilsētā bijusi. Apakšējo zaru diametrs sasniedz gandrīz 10 metru. “Staburags” informē, ka skaisto, kuplo baltegli pilsētai dāvinājis Edgars Jankovskis un viņa ģimene. Kuplā egle apmēram 40 gadu augusi Aizkraukles pagasta “Lielmaņos”, un šī ir jau otrā egle, ko Edgars dāvinājis pilsētai svētkos. 

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") pazeminājusi Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" ilgtermiņa emitenta saistību nepildīšanas reitingu no "B-"/negatīvs uz "CCC+", teikts "Fitch" paziņojumā. Kredītreitinga samazinājums atspoguļo augstāku, nekā gaidīts, aizņemto līdzekļu īpatsvaru un vājāku finansiālo elastību, kā rezultātā nākamajos 12 mēnešos būs nepieciešams ievērojams ārējais finansējums. Uzņēmuma šī gada darbības rezultāti ir bijuši vājāki, nekā gaidīts, jo ir palielinājušās darbības izmaksas un rentabilitāte bijusi zema, kas veicināja izteikti negatīvu brīvo naudas plūsmu un ierobežotu likviditāti.

Latvijas armijai jau ir plāni, kā zināmu apdraudējumu apstākļos liegt mobilitāti pa dzelzceļu, šodien intervijā TV3 sacīja Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns. Komentējot pēdējā laika diskusiju par sliežu ceļu austrumu pierobežā iespējamu demontāžu vēl miera apstākļos, Pudāns atzīmēja, ka sliežu jautājums ir tikai daļa no pretmobilitātes pasākumiem un Latvijas robežas stiprināšanas. NBS komandieris skaidroja, ka pārsteiguma moments ir faktiski vienīgā priekšrocība, kas Krievijai palikusi, ja tā izšķirtos uzbrukt NATO. Attiecīgi Latvija strādājot divos virzienos - rūpīgi gatavojas, lai pārsteigums nenotiktu, un "pērk apdrošināšanu". Piemēram, gatavošanās ietver izlūkošanas aktivitātes, bet "apdrošināšana" šajā gadījumā ir šķēršļu izveide tur, kur tie netraucē sociālos vai tautsaimniecības aspektus.

Eiropa nav ļoti iesaistīta ASV vestajās miera sarunās par kara izbeigšanu Ukrainā, jo ne ASV, ne Krievija neuzskata, ka Eiropas militārā jauda un pienesums ir tāds, kas to padarītu par nopietnu spēlētāju, Latvijas Televīzijai šodien sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts. Lai piedalītos miera sarunās, Eiropai jāpalielina militārā jauda. Sārts norādīja, ka tās ir Eiropas rīcības sekas: Netika investēts aizsardzībā, spējā būt nopietniem spēlētājiem arī drošības jomā, vienmēr paļaujoties uz ASV. Runājot par iespējamo ASV un Krievijas miera sarunu iznākumu, Sārts norādīja, ka šobrīd ASV rīcībā esot vairāk spiediena instrumentu, ko izmantot pret Ukrainu, nevis Krieviju. Sārts bija piesardzīgs prognozēt optimistisku sarunu iznākumu, jo līdz šim vēl reāli nav redzēta Krievija pie sarunu galda. 

Krievijas militārā uzvara Ukrainā Eiropai izmaksātu divreiz vairāk nekā Ukrainas uzvara. Tas secināts kompānijas "Corisk" un Norvēģijas Starptautisko lietu institūta pētījumā.  Pētījumā izklāstīti divi militāri un ekonomiski scenāriji Krievijas notiekošajam karam Ukrainā un izceltas Eiropas pieejamās izvēles iespējas. Saskaņā ar pirmo pētnieku ierosināto scenāriju Kremlis piespiestu Ukrainu pieņemt sarunu ceļā panāktu vienošanos ar Maskavai izdevīgiem noteikumiem. Tam sekotu 6–8 miljonu ukraiņu bēgļu ieplūšana Eiropā, kas nozīmētu līdz pat 952 miljardus eiro ar bēgļiem saistītos izdevumos četru gadu laikā. Papildu aizsardzības izdevumi NATO austrumu flanga stiprināšanai palielinātu Eiropas kopējās izmaksas no 1,2 līdz 1,6 triljoniem eiro. Savukārt Ukrainas uzvaras nodrošināšana Eiropai, tajā skaitā militārā palīdzība, rūpnieciskais atbalsts un samazināts bēgļu slogs četru gadu laikā prasītu 522 līdz 838 miljardus eiro.

Dienvidkorejā četras personas arestētas par iespējamu vairāk nekā 120 tūkstoši videokameru uzlaušanu un video izmantošanu seksuāla rakstura materiālu izveidošanai un izplatīšanai ārzemju vietnē. Raidsabiedrība BBC vēsta, ka valstī uzlauzto kameru atrašanās vietas ietver privātmājas, karaoke telpas, sporta studiju un ginekologa klīniku. Policija tagad bloķē un slēdz tīmekļa vietni, kurā video izplatīti. Amatpersonas arī ieteikušas cietušajiem atbildīgi izturēties pret parolēm. Vienkāršas paroles bijis viens no iemesliem, kādēļ noziedzniekiem kameras izdevies uzlauzt. 

Turpinām ziņas

Jēkabpils novada dome piešķīrusi oficiālu vietvārdu jeb nosaukumu parkam Jēkabpilī, Rīgas ielā 205 – Krustpils parks. Nosaukums piešķirts pēc biedrības “Jēkabpils mantojums” ierosinājuma. Jau ziņots, ka patlaban parkā turpinās parka rekonstrukcijas projekts. Parka teritorijā izveido trīs funkcionālās zonas - centrālo atpūtas laukumu, aktīvās atpūtas laukumu un pastaigu maršrutus. Teritoriju labiekārto, izbūvējot gājēju taciņas un apgaismojumu, izveidojot bērnu rotaļu laukumu un āra trenažiera laukumu, ierīkojot dzeramā ūdens brīvkrānu. Paredzēts uzstādīt arī individuālā dizaina soliņus.  Kopējās projekta izmaksas ir 1,3 miljoni eiro.

Somijas un Baltijas ātrās ēdināšanas ķēde "Hesburger" nākamajā gadā plāno atvērt četras līdz piecas jaunas ēdināšanas vietas Latvijā. Viena no tām paredzēta Līvānos. Uzņēmumā atklāj, ka tuvākās nākotnes plānos ir arī ēdināšanas vietas atvēršana Madonā.
.
Un vēl

Rīgas Zooloģiskā dārza un "Bite Latvija" mājaslapās var vērot kapibaru ikdienu. Tagad ikvienam ir iespēja sekot līdzi kapibaru saimes ikdienai, vērojot gan pieaugušās kapibaras, gan piecus mazuļus, kas pašlaik uzturas telpās. Tiešraide tiek īstenota ar "Bite Latvija" atbalstu. Tiešraide būs skatāma katru dienu pusdienlaikā no pulksten 12 līdz 13 un no pulksten 15 līdz nākamā rīta 8. Laikā, kad tiešraide nav pieejama, zoodārza kopēji veic kapibaru mītnes sakopšanu. Tā kā kapibaras nokārtojas daudz un visur, arī savā baseinā, kopējiem katru dienu nepieciešams uzkopt telpas - mainīt baseina ūdeni un salmus dzīvnieku guļvietā. Zoodārza speciālistiem dota iespēja to izdarīt, neuztraucoties par to, ka jāsmaida kamerās.

Kā zināms, kapibaras ir pasaulē lielākie grauzēji. Zobi tām aug visu mūžu, kas ļauj grauzt cieto augu barību. Kapibaras ir lieliski peldētāji un ūdenī pavada ievērojamu dienas daļu, izmantojot to gan atpūtai, gan drošībai. Savvaļā kapibaras mīt Dienvidamerikas mitrājos, kur visu gadu ir silts. Latvijas ziemu tās pavada telpās, kas apmeklētājiem nav redzamas.

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta veidotajā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija šogad ierindota 24. vietā starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Salīdzinoši pērn Latvija šajā indeksā tika ierindota 19. vietā. Šogad Latvija šajā vērtējumā guvusi 56,7 punktus, kamēr pērn šis rādītājs bija 62,6 punkti. Latvijā dzimumu līdztiesības jomā ir novērojami uzlabojumi, taču, kā liecina 2025. gada rezultāti, atšķirība starp Latvijas un ES vidējiem rādītājiem pieaug. Eiropas savienības indekss šogad ir 63,4 punkti no 100 punktiem.

Privātskolām jauno skolēnu skaita kritēriju izpildei plānots noteikt trīs gadu pārejas periodu. Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde skaidro, ka visas skolas ir jāfinansē taisnīgi un pēc vienādiem principiem neatkarīgi no tā, vai tās ir privātās vai pašvaldības skolas. Kā ziņots, Latvijas privātskolas pauda bažas, ka jaunais skolu finansēšanas modelis "Programma skolā" varētu jūtami ietekmēt Latvijā strādājošās privātskolas, jo paredz veidot būtiski lielākas klases. Ministre norāda, ka pēc pārejas perioda ministrija sadarbībā ar pašvaldībām un privātskolām plāno izdarīt secinājumus, vai kādai privātskolai vajadzīga citāda finansēšanas pieeja. 

Novembrī vidējās elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pieauga vidēji par 6 % salīdzinājumā ar oktobri, atspoguļojot kopējo elektroenerģijas cenu kāpumu Eiropā, informēja valsts AS "Augstsprieguma tīkls".  Latvijas un Lietuvas vidējā elektroenerģijas cena pieauga par 5,6 % līdz 110,94 eiro/MWh, kas ir augstākais cenu līmenis kopš februāra, savukārt Igaunijā cena palielinājās par 7 % un sasniedza 95,93 eiro/MWh. Tikmēr lielākajā daļā Eiropas tirdzniecības apgabalu cenu kāpums bija daudz straujāks,. Cenu pieaugumu Baltijas valstīs galvenokārt noteica zemāka ražošana vēja stacijās apvienojumā ar zemāku gaisa temperatūru, kas veicina elektroenerģijas patēriņa pieaugumu. 

Neskatoties uz sarunām par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu, ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija neuzskata par nepieciešamu valsts sekretāra Marko Rubio dalību ilgi plānotajā NATO ārlietu ministru sanāksmē Briselē. Rubio vietā NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē trešdien Briselē piedalīsies ASV valsts sekretāra vietnieks Kristofers Landavs. Paredzams, ka sanāksmē galvenā uzmanība tiks pievērsta turpmākajam atbalstam Ukrainai.

Eiropas Centrālā banka ir atteikusies atbalstīt 140 miljardu eiro piešķiršanu Ukrainai kā tā dēvēto reparāciju aizdevumu, ko paredzēts nodrošināt ar rietumvalstīs iesaldētajiem Krievijas aktīviem, vēstī avīze "Financial Times". Eiropas centrālā banka atbildējusi, ka tas nav iespējams, jo tās analīze liecina, ka Eiropas komisijas lūguma izpilde būtu līdzvērtīga tieša finansējuma piešķiršanai dalībvalstīm. "Financial Times" raksta, ka šāda prakse Eiropas Savienības tiesību aktos ir aizliegta, jo tā izraisa augstu inflāciju un uzticības zudumu centrālajām bankām.

Turpinām ziņas

Pagājušajā nedēļā Rīgas pilī notika svinīga ceremonija, kurā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sveica starptautisko mācību priekšmetu olimpiāžu laureātus un Ata Kronvalda balvas saņēmējus, kā arī sumināja Latvijas skolu reitinga līderus darbā ar talantīgajiem skolēniem. Starp šī gada izcilniekiem īpaši izceltas arī divas Līvānu novada izglītības iestādes – Jaunsilavas pamatskola un Līvānu 1. vidusskola, kas apliecina ļoti augstu Līvānu novada skolu sniegumu darbā ar talantīgajiem skolēniem. 

Lai nodrošinātu publisko ūdenstilpju pastiprinātu kontroli un uzraudzību, Aizkraukles novada pašvaldība iegādājusies un uzstādījusi 11 videokameras Daugavas un Dienvidsusējas krastos. Videokameras izvietotas Daugavas krastā Aizkrauklē, Jaunjelgavā un Koknesē, kā arī Dienvidsusējas krastā Neretas pagastā. Projekta mērķis – nodrošināt Aizkraukles novada pašvaldības policiju ar papildaprīkojumu, lai uzlabotu zivju resursu pārvaldību, aizsardzību un uzraudzību, kā arī  mazinātu maluzvejniecību. Projekta kopējās izmaksas ‒ 12 tūkstoši 984 eiro. 

Un vēl

Ceturtdie, 4. decembrī noteikti satiksmes ierobežojumi Jēkabpilī, Vecpilsētas laukumā. Laikā no pulksten sešiem rītā līdz deviņiem vakarā laukums satiksmei būs slēgts. Notiks egles rotāšana un egles iedegšanas pasākums.

Jau ziņots, ka ceturtdien, 4.decembrī pulksten sešos vakarā Vecpilsētas laukumā svinīgi iedegs Jēkabpils galveno Ziemassvētku egli. Pasākumu kuplinās vokālie ansambļi “Kamolītis” un “Supermeitenes”.  Pasākuma laikā norisināsies dažādas jautras aktivitātes, darbosies “Ziemassvētku vecīša pasts”, tāpēc aicina bērnus, vecākus un visus, kuri tic brīnumiem, nosūtīt vēstuli Ziemassvētku vecītim! Kas zina, varbūt tieši TAVS sapnis piepildīsies!