Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 29.oktobrī

Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad deviņos mēnešos strādāja ar peļņu 294,5 miljoni eiro, kas ir par 29,2% mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija. Tajā skaitā septembrī monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 24,4 miljoni eiro.

Pirmdien, 3. novembrī, aptuveni 30 valstu diplomāti ekonomikas jautājumos dosies vizītē uz Latgali, iepazīstot vietējos uzņēmumus. Vizītes laikā viņi iepazīsies ar reģiona vadošajiem uzņēmumiem un Latgales speciālās ekonomiskās zonas piedāvātajām iespējām, kā arī tiksies ar reģiona uzņēmējiem un pašvaldību pārstāvjiem. Plānots, ka pasākumā piedalīsies ārvalstu diplomāti ekonomikas jautājumos no Eiropas Savienības, NATO un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīm.

Pieaudzis uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 saņemto "eZvanu" skaits. Ja 2023. gadā tika reģistrēti tūkstoš 817 "eZvani", tad 2024. gadā to skaits ir vairāk nekā divkāršojies, sasniedzot 4 tūkstoši 68 "eZvanus". No 2024. gadā saņemtajiem "eZvaniem" uz tūkstoš 923 gadījumiem tika reaģēts, kas veido gandrīz pusi no kopējā saņemto pieteikumu skaita. Šī tendence VUGD ieskatā apliecina, ka "eZvans" kļūst par arvien nozīmīgāku rīku ceļu satiksmes negadījumu seku mazināšanā un dzīvību glābšanā.

Lietuva patur tiesības slēgt tranzītu uz Krievijas Kēnigsbergas jeb Karaļauču eksklāvu un no tā, ja tas ir nepieciešams valsts nacionālās drošības garantēšanai. Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris vakar valsts sabiedriskajam radio norādīja, ka to varētu izdarīt, ja tiktu noskaidrota Krievijas saistība ar cigarešu kontrabandu no Baltkrievijas, izmantojot meteozondes. Lietuvai par to būtu jāinformē Eiropas Savienība.  Tranzīts uz Kēnigsbergas eksklāvu un no tā caur Lietuvu tiek nodrošināts saskaņā ar spēkā esošo ES un Krievijas līgumu, taču Lietuvas ārlietu ministrs uzsvēra, ka valsts var veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai garantētu savu drošību, ja tas būs nepieciešams. 

Jamaikai tuvojas spēcīgākā šī gada viesuļvētra "Melisa". ASV meteorologi brīdina par katastrofāliem un dzīvībai bīstamiem apstākļiem. Jamaikā jau gājuši bojā trīs cilvēki un "Melisa", kas sasniegusi piektās jeb maksimālās kategorijas spēku, iespējams, būs spēcīgākā vētra valsts vēsturē. Viesuļvētra skārusi arī Dominikānu un Haiti. Eksperti brīdina, ka "Melisas" lēnais temps dažos apgabalos var nozīmēt ilgstošas lietusgāzes, palielinot nāvējošu plūdu un zemes nogruvumu risku. Speciālisti informē, ka Jamaikas austrumu daļā nokrišņu daudzums varētu sasniegt 760 milimetrus, un ir liela katastrofālu plūdu un  zemes nogruvumu iespēja. Apdraudētajās  kopienās noteikta obligāta evakuācija, un autobusi nogādā cilvēkus drošās patvēruma vietās. 

Turpinām ziņas

Uz SIA «Vīgants» un SIA «Jēkab¬pils autobusu parks» vadītāju amatiem izsludinātie konkursi beigušies bez rezultāta. Jēkabpils novada domes izpilddirektors Uldis Skreivers informē, ka uz autobusu parka vadītāja vakanci pretendējušas trīs, uz «Vī-gants»  – divas personas. Taču ne visi kvalificējušies nolikumā minētajām prasībām. Vie¬na kandidatūra uz autobusu parka vadību, kas atbildusi un bijusi ar zināmu pieredzi, vērtēta komisijā, kur piedalās arī Autopārvadātāju asociācijas pārstāvis, apspriesta, bet tomēr nolemts rīkot atkārtotu konkursu uz abu pašvaldības kapitālsabiedrību vadītāju amatiem.  Tāpat kā līdz šim, Jē¬kabpils autobusu parku  turpinās vadīt pagaidu valdes loceklis Ainars Vasilis, bet SIA «Vīgants» – prokūrists jeb amatpersona bez paraksta tiesībām.   
 
Latvijā ziemāji visos reģionos šobrīd izskatās labi, bet vēl nevar prognozēt, kā tie pārziemos. Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāvji atzīmē, ka šīs vasaras izaicinājums lauksaimniekiem - ilgstošie mitrie laika apstākļi - turpinājās arī rudenī. Lietainais un vēsais laiks nenomainījās uz saulainu un sausu, būtiski ietekmējot rudens darbus - ziemāju labību un ziemas rapša sēju. Rezultātā sējumi ir vizuāli atšķirīgi ne tikai valsts reģionu vidū, bet arī viena novada robežās. Vietās, kur augsne uz lauka bijusi pārmitra, sadīgušie augi attīstās nedaudz sliktāk un nevienmērīgāk. 

Un vēl

Labdarības fondam "Ziedot.lv" piešķirs Ministru kabineta Atzinības rakstu. Ministru kabineta Atzinības rakstu fondam plānots piešķirt par nozīmīgu ieguldījumu atbalsta sniegšanā Ukrainai. Fonds ir viens no kopumā 72 cilvēkiem un organizācijām, kuriem plānots piešķirt Atzinības rakstu. Par to būs vēl jālemj valdībai.

Valsts kontrole ir nosūtījusi Saeimai vēstuli ar aicinājumu pārskatīt 2026. gada valsts budžeta likumprojektā paredzētos ierobežojumus publiskās pārvaldes atlīdzībai, kas paredz prēmiju atcelšanu par darba snieguma novērtējumu. Iestāde uzskata, ka šāds risinājums ierobežo tieši to atlīdzības elementu, kas visciešāk saistīts ar darbinieku individuālo sniegumu un iestādes mērķu sasniegšanu, atšķirībā no piemaksām un naudas balvām, kuru piešķiršanas kritēriji ir mazāk caurspīdīgi un vienoti. Valsts kontrole norāda, ka likumprojektā paredzētais izdevumu samazinājums 2027. gadā, atceļot prēmijas par darba novērtējumu, radītu ļoti atšķirīgu samazinājuma apmēru dažādām institūcijām. Tas būtu robežās no 0% līdz pat 105% no 2024. gadā faktiski izlietotajiem līdzekļiem prēmijām un naudas balvām. Šāda pieeja rada netaisnīgu situāciju starp iestādēm.

Veselības ministrija izvērtējusi iespēju noteikt vienādas recepšu medikamentu cenas visās aptiekās, taču secinājusi, ka šāda modeļa ieviešana Latvijā nav nepieciešama, jo tas nesniegtu būtisku labumu sabiedrības veselības aizsardzības jomā un varētu mazināt konkurenci. Uzdevums sagatavot izvērtējumu par vienotas cenas principa ieviešanu Latvijā tika dots Ministru kabineta 2024. gada 16. jūlija sēdē, izskatot grozījumus noteikumos par zāļu cenu veidošanas principiem. Darba grupa secinājusi, ka vienādu recepšu zāļu cenu ieviešana Latvijā neuzlabotu piekļuvi medikamentiem un varētu pat mazināt konkurenci, savukārt atsevišķu aptieku piemērotās atlaides pacientiem ir sabiedrības interesēs.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka rēķinās ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu vēl vairāku gadu garumā. Prezidents Eiropas līderiem norādījis, ka Ukraina nekaros gadu desmitiem, un viņiem vajadzētu parādīt, ka noteiktā laika posmā viņi var stabili finansiāli atbalstīt Ukrainu, žurnālistiem Kijivā atklāja Zelenskis. Atsaucoties uz Polijas premjerministra Donalda Tuska nesenajiem izteikumiem britu laikrakstam "The Times", Zelenskis paziņoja, ka sagaida no Eiropas valstu un valdību vadītājiem atbalstu Ukrainai vēl divus līdz trīs gadus.

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu vakar devis rīkojumu armijai nekavējoties uzbrukt Gazas joslai. Izraēla apsūdz palestīniešu teroristu grupējumu "Hamās", ka tas pārkāpis vienošanos par pamieru, kas ar ASV starpniecību tika noslēgta oktobra sākumā.

Turpinām ziņas

Aizvadītajā nedēļā Valsts policija Ludzas un Preiļu novados novērsa telefonkrāpnieku noziegumus, pieķerot un aizturot divus naudas kurjerus. Kā informēja policijā, 20. oktobrī Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas policists saņēma vairākus zvanus no telefonkrāpniekiem, kuri uzdevās par "Latvenergo" un Valsts policijas darbiniekiem. Likumsargs identificēja šos zvanus kā krāpnieciskus un nekavējoties iesaistīja arī citas policijas amatpersonas. Telefonkrāpnieki mēģināja izkrāpt 6 tūkstoši eiro. Likumsargi aizturēja naudas kurjeru, kurš izrādījās 1995. gadā dzimis Ukrainas pilsonis. Kā drošības līdzeklis viņam piemērots apcietinājums.

Tajā pašā dienā telefonkrāpnieki sazinājās arī ar kādu Preiļu novada iedzīvotāju. Sarunas laikā personas mēģināja iegūt sievietes personas datus, informāciju par finanšu līdzekļiem, kā arī centās iegūt viņas uzticību, lai izkrāptu 5 tūkstoši 300 eiro. Sievietei radās aizdomas par iespējamu krāpniecību, un viņa nekavējoties ziņoja Valsts policijai. Likumsargi aizturēja naudas kurjeru – 2005. gadā dzimušu Ukrainas pilsoni, kurš bija ieradies pēc naudas līdzekļiem. Arī viņš atrodas apcietinājumā. Pret abiem aizturētajiem vīriešiem ir uzsākti kriminālprocesi par krāpšanu.

Likumsargi brīdina iedzīvotājus nekad neizpaust pa tālruni personīgos datus – pases vai ID informāciju, bankas kartes numurus, internetbankas pieejas datus. Nesekot nepazīstamu personu norādījumiem vai prasībām, īpaši, ja tiek lūgts instalēt programmas vai veikt neparastas darbības ierīcēs. Tāpat pēc nepazīstamu zvanītāju pieprasījuma nedrīkst nodot svešiniekiem skaidru naudu vai bankas kartes. Likumsargi atgādina, ka policisti un citu valsts iestāžu darbinieki nezvana, lai iegūtu skaidru naudu, bankas kartes vai bankas kontu datus. Šādas telefonsarunas uzreiz jāpārtrauc! Gadījumos, ja rodas aizdomas par iespējamu krāpniecību, Valsts policija aicina nekavējoties ziņot, zvanot uz tālruni 112.

Un vēl

Ziemassvētku kauju muzejā atjaunota brīvdabas ekspozīcija. Jaunā ekspozīcija stāsta par latviešu strēlnieku ikdienu sadzīvē un kaujas laukā, iepazīstinot ar kara realitāti un tā ietekmi uz cilvēku dzīvi. Atjaunotās ieroču pozīcijas - artilērijas, mīnmetēja un ložmetēja - demonstrē militāro tehnoloģiju attīstību, savukārt dzelzceļa posma un noliktavas rekonstrukcija piedāvā iepazīt karā iesaistīto resursu mērogus. Ekspozīciju papildina "zaļā klase", kas paredzēta brīvdabas pasākumiem un apmeklētāju atpūtai. Tā aprīkota ar informāciju latviešu un angļu valodā, kā arī vēstures liecībām un precīzām replikām. Oficiālā ekspozīcijas atklāšana notiks 29. oktobrī. Ziemassvētku kauju muzejs dibināts 2005. gadā. Pirmā brīvdabas ekspozīcija tika izveidota 2007. gadā, rekonstruējot Pirmā pasaules kara nocietinājumu posmu.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdes deputāti šodien nesprieda par Jāņa Sikšņa kandidatūru Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amatam, bet sāka diskutēt par padomes locekļu skaita samazināšanu. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa mēnešalga ir 5 tūkstoši 196 eiro pirms nodokļu nomaksas, padomes sastāvā ir trīs locekļi, kurus apstiprina Saeima. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir neatkarīga, pilntiesīga, autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses sabiedrisko mediju jomā.

Otrdien Digitālās modernizācijas tematiskās komitejas sanāksmē panākta konceptuāla vienošanās par Atveseļošanas fonda Latvijas valsts pārvaldes digitalizācijas projektu ietaupījumu 2,11 miljonu eiro izmantošanu projekta citu aktivitāšu pilnveidei un papildināšanai. Ietaupītos līdzekļus novirzīs risinājumu uzlabojumiem, kas modernizēs kultūras jomas pakalpojumus, paplašinās sabiedrībai pieejamo kultūras saturu digitālā formā, digitalizēs tieslietu procesus, pilnveidos onkoloģijas pakalpojumus, kā arī datu apriti tieslietu un labklājības jomās.

Augstskolām būs jānosaka mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanas kārtība, paredz grozījumi Augstskolu likumā. Savukārt par ombuda institūcijas izveidi, ko aktualizējuši nozares pārstāvji, diskusijas vēl turpināsies. Starp atbalstītajiem priekšlikumiem ir paredzēts uzdot augstskolām noteikt kārtību, pamatprincipus un prasības mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanai akadēmiskajā un zinātniskajā studiju un pētniecības procesā.

Ukrainas armijas pārstāvji ziņo, ka Krievijas vienības turpina intensīvus uzbrukumus pie Doneckas apgabala pilsētas Pokrovskas un sasniegušas Mirnohradu. Par smagām aizstāvēšanās kaujām šajā frontes sektorā pirmdien informēja arī prezidents Volodimirs Zelenskis. Prezidents arī apstiprinājis, ka valsts pirmo reizi triecieniem Krievijā izmantojusi pašu ražotās tālās darbības raķetes "Flamingo" un "Ruta".  Eksperti uzsver, ka Pokrovskas zaudēšana nenozīmēs Ukrainas sakāvi, bet gan operatīvu un taktisku neveiksmi, kas ļaus ienaidniekam virzīties uz Dņipropetrovskas apgabalu. 

Šīs sezonas spēcīgākā vētra pasaulē "Melisa" Karību baseina salu valstī Jamaikā prasījusi vairāku cilvēku dzīvību. Nodarīti arī plaši postījumi, par kuriem informāciju patlaban apkopo. Mediju izplatītajos videomateriālos redzamas galvaspilsētas Kingstonas applūdušās ielas, bet varas iestādes ziņo par daudziem norautiem jumtiem, izgāztiem kokiem un bojātām elektroapgādes līnijām. Lielākie postījumi fiksēti salas dienvidrietumu daļā, kur vēja ātrums sasniedza 80 metrus sekundē. Meteorologi izplatīja brīdinājumu par stihiju, un iedzīvotājus evakuēja uz drošākām vietām, un tas ir ļāvis izvairīties no lieliem upuriem.  800 patvertnēs nakti pavadīja aptuveni 15 tūkstoši cilvēku. 

Turpinām ziņas

Pļaviņu pirmsskolas izglītības iestādē “Bērziņš” īstenots sen lolots sapnis — izveidota sava atpūtas un piknika vieta. Bērnudārzā šādu vietu vēlējušies jau sen, jo tādas iestādes teritorijā nebija, un nereti pasākumos izmantota pārvietojamā konstrukcija ugunskuram. Daļa materiālu iegādāta par iestādes budžeta līdzekļiem, bet pārējo ziedoja bērnu vecāki un viņu ģimenes — Jānis Lejnieks, Gatis, Ģirts un Jānis Reiteri. Nepieciešamos akmeņus sagādāja vietējais uzņēmums “Akmens fabrika”, bet solus izgatavoja un tiem materiālus sagādāja audzēkņa tētis — Iļja Lukašovs. Vietas ierīkošanu kavēja lietainā vasara, bet viss veiksmīgi izdevās, un kolektīvs ar nepacietību gaida, kad varēs to izmēģināt kādā no tuvākajiem pasākumiem, kā arī tur rīkot grupu nodarbības. 

Lai arī tuvākajā laikā netiek prognozēti ziemai raksturīgi laikapstākļi, tomēr laiks kļūs arvien nepastāvīgāks, tāpēc autovadītājiem jārēķinās ar mainīgiem braukšanas apstākļiem un jau laikus jāieplāno ziemas riepu nomaiņa. Pieturoties nepastāvīgiem laikapstākļiem un gaisa temperatūrai svārstoties zem un virs nulles, braukšanas apstākļi var strauji mainīties un būt atšķirīgi dažādos Latvijas reģionos. Latvijas valsts ceļi norāda, ka autovadītājiem ar to ir jārēķinās un jāpielāgo savi braukšanas paradumi, paredzot papildu laiku ceļam un izvēloties braukšanas apstākļiem atbilstošu ātrumu.

Un vēl

Novembra sākumā gaisa temperatūra Latvijā būs vairākus grādus virs normas un brīžiem gaidāms lietus, prognozē sinoptiķi. Oktobra pēdējās divās dienās debesis klās mākoņi un vietām nedaudz līs, vairāk nokrišņu būs ceturtdienas vakarā un naktī uz piektdienu. 31. oktobra naktī un rītā Dienvidkurzemes piekrastē iespējamas ziemeļrietumu vēja brāzmas līdz 20 metriem sekundē. Maksimālā gaisa temperatūra būs +7..+11 grādi.

Sagaidāms, ka sestdien uzspīdēs saule, svētdien palaikam līs, gaisa temperatūra Kurzemē var paaugstināties līdz +13 grādiem. Minimālā gaisa temperatūra naktīs šonedēļ un nākamnedēļ gaidāma virs nulles, siltākajās naktīs tā būs +6..+10 grādi. Termometra stabiņam dažkārt pakāpjoties virs +10 grādiem, nākamnedēļ var tikt pārspēti vairāki siltuma rekordi. Arī nākamnedēļ palaikam gaidāms lietus. Vējš galvenokārt lēni līdz mēreni stipri pūtīs no rietumiem, dienvidrietumiem.