Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 28.augustā

Biedrība "Zemnieku saeima" paudusi sašutumu par Rīgas domes atteikumu ražas novākšanas periodā – no 22. jūlija līdz 1. novembrim –ļaut smagajam transportam ar graudiem un rapsi uz Rīgas ostu pārvietoties noteiktos maršrutos visu diennakti. Biedrībā uzsver, ka šobrīd lauksaimniecība piedzīvo smagu krīzi un Rīgas pašvaldības noraidošās attieksmes dēļ var nākties domāt par kravu pārvirzīšanu uz citām ostām. Tikmēr Rīgas valstspilsētas pašvaldība skaidro, ka lūgumu ļaut smagajam transportam iebraukt ostā visu diennakti noraidījusi, aizbildinoties ar pilsētā notiekošajiem būvdarbiem un satiksmes ierobežojumiem.

Ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska dekrētu Latvijas ārlietu ministrei Baibai Bražei piešķirts II pakāpes ordenis "Par nopelniem". 
Latvijas ārlietu ministrei ordenis piešķirts par nozīmīgu personīgo ieguldījumu starpvalstu sadarbības stiprināšanā, Ukrainas valsts suverenitātes un teritoriālās integritātes atbalstīšanā, labdarības aktivitātēs un Ukrainas valsts popularizēšanā pasaulē.

Pēc incidenta ar Tartu apriņķī nokritušo Ukrainas dronu Latvijas un Igaunijas bruņotie spēki kopīgi ir sākuši padziļināti pārskatīt gaisa telpas novērošanas sensoru ievāktos tehniskos datus. Ministrijā uzsvēra, ka Nacionālie bruņotie spēki nepārtraukti aktīvi novēro Latvijas gaisa telpu, un novērošanas sensori aizvadītajās dienās nav konstatējuši gaisa telpas pārkāpumu.
Tomēr pēc incidenta Latvijas un Igaunijas bruņotie spēki kopīgi ir sākuši sensoru ievākto tehnisko datu padziļinātu pārskatīšanu.

Jau ziņots, ka Tartu apriņķa Elvā kāds vietējais zemnieks pirmdienas pēcpusdienā atradis Ukrainas trieciendrona atlūzas, un notikuma vietā redzams arī eksplozijas krāteris, otrdien paziņoja Igaunijas Drošības policijas ģenerāldirektors Margo Pallosons. Drošības policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka bezpilota lidaparāts Igaunijas teritorijā nogāzies agri svētdienas rītā.

Krievijas karaspēks trešdien veicis triecienus enerģētikas un gāzes transporta infrastruktūrai sešos Ukrainas apgabalos, platformā "Telegram" pavēstīja Ukrainas Enerģētikas ministrija. Tieši mērķētiem, iznīcinošiem triecieniem pakļauti enerģētikas un gāzes transporta sistēmu objekti sešos Ukrainas reģionos - Sumu, Poltavas, Doneckas, Čerņihivas, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.Pašlaik notiek postījumu novērtēšana. Avārijas un glābšanas dienesti strādā triecienu vietās.

Dānija trešdien izsaukusi ASV pilnvaroto lietvedi, šādi reaģējot uz ziņām par iejaukšanās mēģinājumiem, ko Grenlandē, Dānijas autonomajā teritorijā, veikušas Savienoto Valstu amatpersonas. Dānijas sabiedriskā televīzija trešdien ziņoja, ka Grenlandē pēdējā laikā manītas vismaz trīs Trampam tuvas ASV amatpersonas, kas centušās iegūt informāciju par jautājumiem, kuri pagātnē radījuši spriedzi Grenlandes un Dānijas attiecībās, arī par Grenlandes bērnu piespiedu atņemšanu ģimenēm un piespiedu kontracepcijas skandālu.
Kā norādīja medijs, šo personu mērķis bija iefiltrēties Grenlandes sabiedrībā un veicināt tās atdalīšanos no Dānijas un pievienošanos ASV.

Jau ziņots, ka ASV prezidents Donalds Tramps kopš atgriešanās Baltajā namā janvārī vairākkārt paudis, ka ASV stratēģiski nozīmīgā un resursiem bagātā Grenlande ir nepieciešama drošības apsvērumu dēļ, un ir atteicies izslēgt spēka pielietošanu, lai to panāktu. Lielākā daļa Grenlandes iedzīvotāju vēlas, lai Grenlande būtu neatkarīga no Dānijas, bet nevēlas tās nonākšanu ASV sastāvā, liecina janvārī veiktās sabiedriskās domas aptaujas rezultāti.

Turpinām ziņas

Jēkabpils Sporta centra sporta bāzes – stadions un Mežaparks – cietis no vandālisma. Jēkabpils Sporta centra ierakstā sociālajā vietnē Facebook informē, ka tualetes sienas un durvis aprakstītas, noņemti spoguļi. Diemžēl nepieņemama uzvedība koplietošanas telpās tiekot novērota regulāri, un ar sekām – tīrot, mazgājot, krāsojot – sporta centra darbiniekiem nākas cīnīties atkal un atkal. Par notikušo vandalismu ir ziņots Valsts policijai, kas bija ieradusies un uz vietas aplūkoja bojāto īpašumu, piefiksējot nodarīto, lai sāktu meklēt vandaļus. Sporta Centra direktors Juris Bobrovs sarunā ar Radio1 atzina, ka šāda veida vandalisms lielākā vai mazākā apjomā notiek regulāri. Trešdien, atklājot notikušo, pacietības mērs bijis pilns, tāpēc ziņots policijai. Juris Bobrovs piebilda, lai ierobežotu šādu vandalismu, Sporta centrs apsver iespēju iekštelpās izvietot videonovērošanas kameras.

Skrīveru pagastā pie uzņēmuma “Skrīveru mājas saldējums” atklāta Skrīveru pagasta iedzīvotāju padomes pastkastīte, kas vizuāli atgādina nelielu mājiņu. Tāda dizaina pastkastītes savulaik bijušas Skrīveros. Vēstules ar ierosinājumiem, priekšlikumiem un varbūt arī sūdzībām varēs ievietot mājiņas sānā, tomēr iedzīvotāju padome cer, ka kastītē atradīs galvenokārt idejas dažādiem projektiem Skrīveru pagastā. Īpaši nozīmīga šāda saziņa būs cilvēkiem, kuriem nav interneta. 

Un vēl

Pirmdien 1.septembrī, Jēkabpils novadā norisināsies Zinību dienas pasākumi. Pulksten divos dienā Biržu Tautas nams aicina uz zinību dienai veltītu pasākumu “Esam klāt rudenī”! Programmā radošas un sportiskas aktivitātes! Divos dienā arī Salā pie Tautas nama sāksies Zinību dienai veltīts pasākums - orientēšanās spēle. Dalībnieki aicinati nākt ar māsu vai brāli, klasesbiedru vai draugu un iepazīt dažādas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Spēles laikā kopā ar komandas biedriem būs jāatrod uzdevumu izpildes vietas un jāveic sportiski, izzinoši vai jautri uzdevumi, jāsavāc visi zīmodziņi un ar aizpildītu uzdevumu lapu jāatgriežas sākuma vietā. Atjautīgākie saņems gardas balvas! Aknīstē Zinību dienā būs iespēja vērot iluzionista priekšnesumus un svinēt jaunā mācību gada sākšanos. Visi pasākumi bez ieejas maksas.

Trešdien Tartu, Igaunijā, aizsardzības ministrs Andris Sprūds tikās ar Igaunijas aizsardzības ministru Hanno Pevkuru, apņemoties ieviest Baltijas aizsardzības līniju.  Sprūds atzina, ka Latvija un Igaunija plecu pie pleca stiprina reģiona drošību. Ministri vienojās, ka Baltijas valstīm kā NATO austrumu flanga ārējās robežas valstīm ir īpaši svarīgi rādīt piemēru aizsardzības ieguldījumu nodrošināšanā. Hāgas samitā sabiedrotie vienojās novirzīt 5% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai, un Latvija un Igaunija apņēmīgi turpina īstenot šo mērķi.
Aizsardzības ministri arī uzsvēra nepieciešamību stiprināt individuālās un kolektīvās aizsardzības spējas, kā arī pilnībā izpildīt NATO spēju mērķus. 

Ārstu konsultāciju cenas Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā no 1.septembra tiks paaugstinātas par desmit eiro. Kā liecina kādas lietotājas ieraksts vietnē "X", slimnīca šādu paziņojumu nosūtījusi īsi pirms plānotās vizītes. Slimnīcā skaidro, ka lēmums pieņemts, veicot tirgus izpēti un pielīdzinot cenas vidējām tirgus līmenim. Vērā ņemta arī inflācija un citi faktori, piemēram, ārstniecības izmaksu palielināšanās. Līdz šim ārstniecības izmaksu palielināšanās daļēji tikusi apmaksāta no slimnīcas resursiem. Piemēram, sertificēta ārsta konsultācija no 1.septembra būs pieejama par 70 eiro iepriekšēro 60 eiro vietā, bet profesora konsultācijas cena paaugstināsies no 80 uz 90 eiro. Kopumā Stradiņa slimnīcā maksas pakalpojumu cenrādī ietilpst aptuveni 10 tūkstoši dažādu pakalpojumu un manipulāciju, un pēdējoreiz tas ticis pārskatīts pirms diviem gadiem.

Vakantajam tiesībsarga amatam koalīcijas partijas apsver virzīt divas kandidatūras – Latvijas Universitātes pasniedzēju Gunāru Kusiņu un Rīgas Stradiņa universitātes profesori, zvērinātu advokāti Karinu Palkovu. Palkova Latvijas Televīzijai atklāja, ka piekritīs kandidēt vakantajam amatam un tas esot viņas apzināts lēmums. Palkova ir zvērināta advokāte, kura specializējas medicīnas tiesībās. Viņa ir arī Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne un pētniece. Palkova strādā arī kā veselības ministra ārštata padomniece ārstu un pacientu tiesību jautājumos.   Atsevišķi koalīcijas pārstāvji jau iepriekš minējuši bijušo Satversmes tiesas tiesnesi, Latvijas Universitātes pasniedzēju Gunāru Kusiņu. Viņš Latvijas Televīzijai sacīja, ka par viņa iespējamo kandidēšanu tiesībsarga amatam komentāru nebūs.

Vācija otrdien pacēla gaisā savus iznīcinātājus, lai pārtvertu Krievijas izlūkošanas lidmašīnu virs Baltijas jūras, kas lidoja bez iesniegta lidojuma plāna un bez ieslēgta transpondera, kas ļauj gaisa satiksmes dienestiem radarā redzēt un atpazīt lidmašīnas, ziņo "Independent". Šis bija desmitais Vācijas Gaisa spēku lidmašīnu trauksmes lidojums virs Baltijas jūras šogad, jo Baltijas reģionā pieaug spriedze, Krievijas izlūkošanas lidmašīnām atkārtoti izlidojot no Kaļiņingradas, lai apkopotu informāciju par NATO militārajām aktivitātēm Baltijas jūras piekrastē, īpaši Polijā, Vācijā, Dānijā un Zviedrijā.Šie lidojumi tiek uzskatīti par daļu no Krievijas militārās iebiedēšanas un izlūkošanas informācijas vākšanas taktikas, vēsta vācu laikraksts Bild.

Krievija ir pret Eiropas valstu miera uzturētāju sūtīšanu uz Ukrainu, trešdien paziņoja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, noraidot arī iespēju par drīzu Krievijas diktatora Vladimira Putina un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanos. Preses sekretārs klāstīja, ka Krievijas vēlme nepieļaut NATO valstu militāro klātbūtni Ukrainā bijis viens no sākotnējiem iemesliem karam, kuru Maskava uzsāka 2022.gada februārī ar visaptverošu ofensīvu.Ukraina pieprasa, lai jebkuras vienošanās daļa būtu Rietumu atbalstītas drošības garantijas, kas nodrošinātu, ka Krievija vairs neuzbruks, savukārt Maskava pieprasa, lai Kijiva atdod Maskavai teritorijas valsts austrumos.

Turpinām ziņas

Aptuveni 85-90% no šobrīd visā Latvijā novāktajiem ziemas kviešiem ir lopbarības kvalitātē. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas konsultants Andris Skudra norāda, ja slapjos graudus pirms nodošanas pārstrādei izžāvēs, tad pārtikas kvalitātes graudu īpatsvars varētu sasniegt aptuveni 40%.

Sajūtu dienā Likteņdārzā, bērnu rotaļu laukumā, atklāts sajūtu celiņš “Sajūti Likteņdārzu”, ko veido 21 veida sekcija ar dažādu segumu. Lai vislabāk izjustu dažādos materiālus un faktūru, celiņš jāizstaigā basām kājām. Lielākā daļa materiālu, kas izmantoti celiņa veidošanā, ir vākti turpat Likteņdārzā. Ejot pa celiņu, var baudīt un izjust smiltis, smalkus un rupjākus akmeņus, koka ripas, egļu un priežu skujas un čiekurus, sūnas, mizas un šķeldu, un citus materiālus. Ejot pa katru no tiem, pēdām rodas citas sajūtas, un katra šī sajūta trenē kādu maņu mūsu organismā, dod savu pienesumu cilvēka veselībai, piemēram, veicina līdzsvara izjūtu, stimulē asinsriti, pārbauda stabilitāti.

Un vēl

29% autovadītāju atzīst, ka, braucot pie stūres, mēdz runāt pa telefonu bez brīvroku sistēmas, vēl 30% norāda, ka mēdz dzert kafiju, bet 20% mēdz arī ieturēties. Vēl 9% raksta ziņas telefonā, bet 3% - lasa ziņas un pēta sociālo mediju saturu, liecina Carlsberg apzinīgās braukšanas indeksa dati. Salīdzinot ar aizvadīto gadu, situācija ir uzlabojusies, to autovadītāju skaits, kuri pie stūres nodarbojas ar blakus lietām, ir samazinājies - pērn pa telefonu mēdza runāt 39%, bet kafiju dzēra - 40%. Līdzīgi kā pērn, arī šogad pētījumā secināts, ka vīrieši ar blakus lietām pie stūres nodarbojas biežāk, nekā sievietes. Analizējot atbildes dažādās vecuma grupās, redzams, ka visapzinīgākie ir gados vecākie autovadītāji - 71% šoferu vecumā no 60 līdz 74 gadiem norāda, ka pie stūres nekad nemēdz nodarboties ar blakus lietām. Savukārt ar blakus lietām pie stūres visbiežāk nodarbojas autovadītāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem.

Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad septiņos mēnešos bija 10,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 10,774 miljardu eiro apmērā, tādējādi veidojot 419,9 miljonu eiro deficītu. Savukārt pirms gada jūlija beigās valsts konsolidētajā kopbudžetā bija pārpalikums 590 miljonu eiro apmērā. Finanšu ministrijā norāda, ka kopbudžeta bilanci ietekmē deficīts valsts pamatbudžetā. Budžeta deficīts 2025.gadā prognozēts 2,9% no iekšzemes kopprodukta - par 0,2 procentpunktiem mazāks, nekā tika prognozēts pavasarī, un atbilst likumā noteiktajam pieļaujamajam līmenim.

Liela atbildība par drošību skolās gulstas uz izglītības iestāžu vadītājiem, jo tieši viņi veido pedagogu komandas un uzrauga to darbu. Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde norāda, ka prevencijā liela loma ir izglītības sistēmai. Komentējot publiski izskanējušo gadījumu, kad skolotāju tur aizdomās par dzimumnoziegumiem pret bērniem, politiķe uzsvēra - bērnu drošība skolās ir absolūta prioritāte. Viņa uzsver, ka izglītības iestāžu vadītāju profesionālā stiprināšana, tajā skaitā saistībā ar bērnu drošības jautājumiem, ir viena no Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts izglītības attīstības aģentūras prioritātēm. Vienlaikus politiķe uzsvēra ciešas sadarbības nozīmi starp pašvaldībām un valsts drošības dienestiem, kā arī atbalsta personāla pieejamību skolās. Skolēniem jābūt iespējai droši ziņot par problēmām un uzticēties speciālistiem.

Pēc mēneša, 26.septembrī, Latvijā norisināsies Zinātnieku nakts. Pasākuma vadmotīvs šogad - "Atklāj sevī pētnieka gēnu!" - aicina ikvienu piedalīties radošās aktivitātēs un atklāt sevī zinātkāri. Vairāk nekā 30 norises vietās interesenti varēs eksperimentēt, apmeklēt laboratorijas, satikt zinātniekus un piedalīties darbnīcās. Notikumi risināsies gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās. Pasākums tiek rīkots, lai sabiedrībā veicinātu priekšstatu par zinātni kā ikdienas daļu, kā arī interesi par zinātni, tehnoloģijām, inženieriju, mākslu un matemātiku, īpaši jauniešu vidū.

Šogad visas NATO dalībvalstis sasniegs jau sen izvirzīto mērķi aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta, taču tikai trīs, tajā skaitā Latvija, šobrīd sasniedz jaunizvirzīto mērķi - 3,5% no IKP, teikts kārtējā alianses ziņojumā. Saskaņā ar ceturtdien Briselē atklātībai nodoto ziņojumu valstis kas līdz šim atpalika - Spānija, Itālija un Beļģija - beidzot arī palielinājušas savus aizsardzības izdevumus līdz līmenim, par kādu tika panākta vienošanās vēl 2014.gadā NATO Velsas samitā.

Ungārija Eiropas Savienības Tiesā apstrīdējusi bloka lēmumu izmantot iesaldētos Krievijas līdzekļus, lai finansētu militāro palīdzību Ukrainai, trešdien pavēstīja ungāru tīmekļa finansu laikraksts "Portfolio". Prasība pret Eiropas Savienību un Eiropas Miera fondu tikusi iesniegta vēl jūlijā, bet 25.augustā ES tiesa to pieņēmusi izskatīšanai un trešdien tā publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Budapešta apstrīd Eiropadomes 2024.gada maija lēmumu faktiski visus ienākumus no iesaldētajiem Krievijas līdzekļiem ieskaitīt Eiropas Miera fondā, no kura bloka dalībvalstīm tiek kompensēti izdevumi par militāro atbalstu Ukrainai. Ungārija apgalvo, ka lēmums pieņemts, apejot balsošanas procedūru un Budapeštas veto tiesības tikušas ignorētas, jo tā nav valsts, kas veic iemaksas. 

Turpinām ziņas

Līvānu novada pašvaldība jaunu izpilddirektoru izraudzīsies atklātā konkursā, šodien domes sēdē informēja novada domes priekšsēdētājs Dāvids Rubens. Dome šodien lēma par līdzšinējā izpilddirektora Alda Džeriņa atbrīvošanu no amata. Viņš darbu pašvaldībā noslēdz šonedēļ. Džeriņam pateicību par darbu izteica gan esošā, gan bijusī novada vadība. Rubens skaidroja, ka jauns izpilddirektors tiks izraudzīts konkursā. Konkursa komisijā darboties esot aicināti dažādu domē pārstāvēto politisko spēku pārstāvji. Jau ziņots, ka Džeriņš iecelts Preiļu novada pašvaldības izpilddirektora amatā.

Āfrikas cūku mēra gadījumu skaita pieaugumu mājas cūku populācijā ietekmē slimības izplatības pieaugums mežacūku populācijā. Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītājas vietnieks Mārtiņš Seržants skaidro, ka mājas cūku saslimšana tradicionāli galvenokārt tiek konstatēta vasarā un bieži ražas novākšanas periodā. Seržants akcentēja, ka PVD turpina veikt pārbaudes dzīvnieku novietnēs, kā arī reaģē uz aizdomu ziņojumiem par iespējamu saslimšanu, bet galvenokārt mājas cūku saslimšanu ar mēri var novērst, pedantiski ievērojot biodrošības pasākumus, kas ir dzīvnieku īpašnieku pienākums un atbildība.

Jau ziņots, ka šogad Latvijā līdz 27.augustam reģistrēti septiņi Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi mājas cūku novietnēs ar vairāk nekā 5 tūkstoši cūku, kamēr pērn visa gada laikā slimība tika konstatēta septiņās saimniecībās ar kopumā 595 mājas cūkām.

Un vēl

Nedēļas nogalē laiks Latvijā kļūs siltāks, bet brīžiem gaidāms lietus, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes.  Naktī uz piektdienu Latvijā sāks ieplūst siltāks gaiss, tādēļ nakts vairs nebūs tik dzestra, kā iepriekšējās, minimālā temperatūra 10...15 grādi, vietām piekrastē nebūs vēsāks par 16...17 grādiem. Vietām Kurzemē un Vidzemē nedaudz līs.  Sestdien apmākušās debesis, brīžiem lietus un vēsāks laiks būs Latvijas rietumu un centrālajā daļā, kur temperatūra sasniegs 18...22 grādus, bet Vidzemes austrumos un Latgalē laiks būs saulaināks un gaiss iesils līdz 23...27 grādiem.  Svētdien neliels lietus un pērkona negaiss iespējams vietām visos reģionos, gaisa temperatūra sasniegs 19...24 grādus. Brīvdienu naktis būs siltas, minimālā temperatūra 12...17 grādi. 

Jaunā nedēļa sāksies ar sausu un saulainu laiku. Zinību dienā, 1. septembrī, lietus nav gaidāms, agrās rīta stundās temperatūra būs 9...14 grādi, bet diena būs silta – maksimālā temperatūra sasniegs 20...25 grādus. Septembra pirmā nedēļa kopumā būs silta, temperatūra pēcpusdienā lielākoties pārsniegs 20 grādus, tomēr brīžiem gaidāms lietus

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija tūkstoš 808 eiro, kas ir par 8,2% jeb 137 eiro vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Privātajā sektorā vidējā bruto jeb uz papīra darba samaksa 2025.gada otrajā ceturksnī augusi par 8,4%, sasniedzot tūkstoš 781 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 8,1%, sasniedzot tūkstoš 886 eiro. Šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinājumā ar pirmo ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 2,9%.

Pašvaldībām plānots noteikt tiesības noraidīt vēja elektroenerģijas projektu, ja tās teritorijā īstenoto vēja enerģijas projektu jauda jau būs sasniegusi 150 megavatu vai ja plānošanas reģionā jau tiks īstenoti projekti ar kopējo jaudu 500 Megavati. Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis uzsver, ka jābūt skaidram, kur Latvija iet un cik daudz enerģijas tai ir vajadzīgs. Enerģētikas stratēģija līdz 2030.gadam paredz sasniegt elektroenerģijas cenu 6,5 centi par kilovatstundu. Lai šādu mērķi sasniegtu, Latvijai nepieciešams diversificēts elektroenerģijas portfelis, kas ietver gan saules enerģiju, gan hidroelektrostacijas, gan termoelektrocentrāles, gan vēja enerģiju.

Rīga un Pierīga pašlaik viennozīmīgi dzīvo Eiropā, bet Latgale sasniegusi vien 37% no vidējā Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju, kas norāda uz milzīgu plaisu starp Rīgu un citiem Latvijas reģioniem, konferencē par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2028. līdz 2034.gadam uzsvēra finanšu ministrs Arvils Ašeradens.  Viņš norādīja, ka pašlaik visas pasaules valstis, tai skaitā arī Latvija, atrodas sarežģītākajā ģeopolitiskajā situācijā kopš Otrā pasaules kara. Problēma nav tikai Krievijas iebrukumā Ukrainā, bet arī tirdzniecībā, jo tirdzniecības ķēdes būtiski mainās un kopējā tendence ir milzīga nenoteiktība. Ašerādens atzīmēja, ka Eiropai ir svarīgi domāt par savu konkurētspēju, bet Latvijai beidzot jāizdara izvēle par savu specializāciju.

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja izsniegusi SIA "Flow" kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atļauju. "Flow" ir reģistrēta kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju reģistrā ar tiesībām sniegt aizdevumu piešķiršanas atvieglošanu un piedāvāt ar kolektīvo finansēšanu saistītos papildpakalpojumus: kredītspējas novērtējumu piemērošanu kolektīvās finansēšanas projektiem, kolektīvās finansēšanas piedāvājumu cenas vai procentu likmes ierosinājumu un ziņojumdēļa izmantošanu. Kolektīvās finansēšanas pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums, kas uztur tiešsaistes platformu, kurā saved kopā ieguldītājus un uzņēmumus, kas vēlas piesaistīt finansējumu uzņēmējdarbībai un ierosina finansējamo projektu.

Britu kompānija "Cudajet" radījusi ko patiesi unikālu – reaktīvu mugursomu niršanai. Tas ir pirmais šāda veida izgudrojums, kas ļauj tās valkātājiem burtiski lidot zem ūdens. Traukties cauri dzidram, zilam ūdenim ar delfīna ātrumu un kontroli, – tāda varētu būt zemūdens piedzīvojumu nākotne. Mugursomā nav paredzēta vieta skābekļa baloniem, un tās lietotājiem gluži kā delfīniem ik pa laikam jāuznirst, lai atkal ievilktu gaisu. Taču tieši šis samazinātais svars ļauj attīstīt ātrumu un manevrēšanas iespējas, kas iepriekš varēja rādīties vien sapņos.  Mugursoma aprīkota ar bateriju, kas ļauj ar vienu uzlādi traukties pusotru stundu zem ūdens. Tā ir aprīkota arī ar drošības sensoriem, kas tai neļauj iegrimt dziļāk par trīs metriem zem ūdens. 

Vairāk nekā 120 tūkstoši tonnu tomātu – tik daudz šo sarkano dārzeņu viens otram meta vairāk nekā 20 tūkstoši dalībnieku ikgadējā tomātu festivālā Bunjolā, Spānijā. Šogad apmētāšanās pasākums notika jau 80. reizi. Šī ir pasaulē lielākā ēdienu cīņa, pēc kuras pilsētas centrālās ielas pārvērtušās teju īstā tomātu mērcē. Festivālā izmanto īpašu tomātu šķirni – tie ir bumbierim līdzīgi un ārkārtīgi mīksti. Šo šķirni festivālā izmanto jau vairākus gadus, jo atšķirībā no citiem tomātiem, šie ir īpaši mīksti un neatstāj zilumus vai skrāpējumus. Ēkas, kas atrodas tiešā kauju epicentrā iepriekšējās dienās iedzīvotāji sagatavoja ar īpašiem pārklājiem, lai nesabojātu fasādes. 

Kā zināms, leģenda vēsta, ka tradīcija sākusies 1945. gadā, kad pilsētā parādes laikā izcēlās kautiņš starp divām pusaudžu grupām. Incidents notika dārzeņu tirgū un drīz vien dūru vietā abas grupas sāka viena otru apmētāt ar dārzeņiem – galvenokārt tomātiem, kas šajā laikā bijusi sezonas galvenā prece. 

Turpinām ziņas

Deputāti šodien nolēma nepiešķirt atlaišanas un ikmēneša pabalstus bijušajam Līvānu novada domes vadītājam Andrim Vaivodam. Viņš domē iesniedzis iesniegumu ar lūgumu par ikmēneša pabalsta piešķiršanu kā bijušajam Līvānu novada pašvaldības priekšsēdētājam. Uz domes sēdi bija sagatavots lēmumprojekts, kas saskaņā ar likumu paredzēja piešķirt ikmēneša pabalstu divu minimālo mēnešalgu apmērā kā personai, kura pēc 1990. gada 4. maija bijusi ievēlēta par domes priekšsēdētāju divus sasaukumus vienā pašvaldībā. Vaivods domi vadīja no 2002. gada 6. septembra līdz 2025. gada 26. jūnijam. Taču jaunais novada domes priekšsēdētājs Dāvids Rubens sēdē aicināja balsojumā atturēties vai balsot pret, ņemot vērā, ka pabalstu piešķir gadījumos, ja persona nav darba ņēmējs. Tomēr Vaivods pašlaik ir domes deputāts, tāpēc pabalsts viņam nepienākoties. Rezultātā lēmumprojekts netika atbalstīts.

Savukārt deputāts Pēteris Romanovskis domē vērsies ar iesniegumu izmaksāt atlaišanas pabalstus vienas mēnešalgas apmērā Vaivodam un bijušajai viņa vietniecei Gintai Krauklei. Arī šo lēmumprojektu Rubens aicināja neatbalstīt, ņemot vērā, ka 6 tūkstoši 205 eiro atlaišanas pabalstiem un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu izdevumu segšanai būtu jāpiešķir no audita veikšanai plānotajiem līdzekļiem. Turklāt šāds pabalsts likumā nav obligāts, tikai deputātu "labā griba", jo gan Vaivods, gan Kraukle turpina darbu kā deputāti. Sagatavotos lēmumprojektus un Rubena aicinājumus kritizēja opozīcija. Kraukle vairākkārt uzsvēra, ka šādiem lēmumprojektiem, ja tie neatbilst normatīviem, nebūtu jānonāk līdz domes sēdei, bet jābūt izdiskutētiem un izvērtētiem jau pašvaldības administrācijas līmenī. Pats Vaivods domes sēdē nepiedalījās, savukārt Kraukle sēdi pameta īsi pirms balsojuma par atlaišanas pabalstu, aizbildinoties ar darba pienākumiem. Arī par atlaišanas pabalstu piešķiršanu lēmuma projekti netika atbalstīti.

Un vēl

Latvijas Nacionālajā Dabas muzejā no 4. līdz 7. septembrim norisināsies izstāde "Dālijas 2025", kur vienuviet varēs apskatīt ap 400 dāliju šķirņu. Dālijām ir raksturīga liela ziedlapu formu un ziedu izmēru daudzveidība, kā arī krāsu un to toņu veidota rakstu bagātība. Dāliju selekcija savu aktualitāti nezaudē, un tās rezultātā dārzkopjiem pieejamas arvien jaunas šķirnes. Šogad izstādē, ko rīko sadarbībā ar biedrību "Latvijas dālijas", piedalīsies lielāks skaits dāliju audzētāju, un apmeklētāju vērtējumam būs eksponētas ap 400 dāliju šķirnes. Dāliju audzēšanas eksperti izstādes laikā sniegs praktiskus padomus un ieteiks katra dārza apstākļiem piemērotākās dāliju šķirnes. Ikviens izstādes apmeklētājs varēs nobalsot par, viņaprāt, visskaistāko dāliju šķirni!