Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 4.jūlijā

Eiropas Komisija piešķirs 295,5 miljonus eiro dzelzceļa "Rail Baltica" projekta turpināšanai Baltijā, liecina EK publiskotā informācija. Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā aģentūru LETA informēja, ka ir atlasīti 94 transporta projekti, kas ES dotācijās saņems kopumā gandrīz 2,8 miljardus eiro no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta. Eiropas komisijai vēl ir jāpieņem oficiāls atlases lēmums, pēc kura Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra sāks gatavot dotāciju līgumus izvēlētajiem projektiem. Līgumus plānots noslēgt līdz 2025.gada oktobrim. 

Politiķi sasparojušies izdienas pensiju sistēmas pārmaiņām. Tām vakar veltīta pirmā stratēģiskās vadības tematiskās komitejas sēde premjeres vadībā. Uz viņas galda ir priekšlikumi par izdienas pensijas vecuma, profesiju loka un darba stāža pārskatīšanu. Šīs izmaiņas virzot tālāk, uz šī brīža strādājošajiem pārmaiņas neattieksies.  Izmaiņas tuvāko gadu laikā budžeta ietaupījumu nedos – tas ir ilgtermiņa risinājums. Izdienas pensijas Latvijā saņem ne vien ugunsdzēsēji, policisti, robežsargi un karavīri, bet arī diplomāti, tiesneši, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki, radošu profesiju ļaudis, tajā skaitā orķestru, cirka, baleta darbinieki. Vidējais izdienas pensionēšanās vecums ir no 50 līdz 55 gadiem – vismaz par desmitgadi agrāk nekā vecuma pensijas saņēmējiem. Vidējā izdienas pensija ir aptuveni 900 eiro, bet vecuma pensija – aptuveni 620 eiro.

Reaģējot uz privātpersonu ierosinājumiem un atbalstot jauniešus, kuri brīvprātīgi izvēlas dienēt Valsts aizsardzības dienestā, Izglītības un zinātnes ministrija  vērsusies pie augstākās izglītības iestādēm ar aicinājumu jau tuvākajā uzņemšanas periodā nodrošināt iespēju šiem jauniešiem ārpuskārtas kārtot iestājpārbaudījumus izvēlētajās studiju programmās. Vienlaikus ministrija aicina augstskolas apņemties pēc Valsts aizsardzības dienesta pabeigšanas uzņemt brīvprātīgi dienējušos studentus, ņemot vērā tās uzņemšanas prasības, kas bija spēkā iestājpārbaudījuma kārtošanas brīdī un nepiemērojot vēlāk noteiktās izmaiņas.

Nākamnedēļ Eiropas Parlamentā gaidāms uzticības balsojums Urzulas fon der Leienas vadītajai Eiropas Komisijai, paziņojusi Eiropas parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola. Pirmdien paredzētas Eiropas parlamenta deputātu debates, bet pats balsojums gaidāms trīs dienas vēlāk. Lai gan balsojums lielā mērā ir simbolisks, jo lielākā daļa frakciju neatbalsta neuzticības izteikšanu, tas liecina par pieaugošo neapmierinātību Briselē. Lai izteiktu neuzticību Eiropas komisijai par to būtu jābalso vismaz 361 no 720 Eiropas parlamenta deputātiem.

Turpinām ziņas

Vidusskolu centralizēto eksāmenu sertifikāti pašlaik ir pieejami bez tehniskām problēmām, uzsver Valsts izglītības attīstības aģentūra. Tā informē, ka pirmās stundas laikā pēc vidējās izglītības centralizēto eksāmenu sertifikātu publicēšanas lejupielādēti aptuveni 20% no tiem, kas ir mazāka aktivitāte salīdzinājumā ar pamatizglītības sertifikātu ieguves pirmo stundu 25.jūnijā, kad tika lejupielādēta aptuveni puse sertifikātu. Vakar pirmās stundas laikā portālam "eksameni.gov.lv" vienlaicīgi bija pieslēgušies vidēji tūkstoš 300 lietotāji. Gan portālā "eksameni.gov.lv", gan "Latvija.lv" e-pakalpojumos eksāmenu rezultātu apskatīšana un sertifikātu iegūšana norit bez tehniskām problēmām.

Daži desmiti iedzīvotāju nosūtījuši vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, kurā iebilst pret Daugavas ūdens nolaišanu vasarā. Vēstules parakstītāji, kas sevi dēvē par Daugavas krastu iedzīvotājiem, pauduši satraukumu par to, ka daudzu gadu garumā vasarā, kad ir skolēnu brīvlaiks un atvaļinājumi, Daugavā tiek nolaists ūdens līmenis. Tas liedzot iespēju peldēties, mazinot tūrisma iespējas un atsedzot "ainavas, kas līdzinās ekoloģiskai katastrofai". Vēstules parakstītāji uzskata, ka šāds solis no "Latvenergo" puses veikts, nerēķinoties ar vietējo kopienu, tūrisma uzņēmumiem un apkaimes viesiem. Viņu ieskatā šīs darbības nesaskan ar labas pārvaldības principiem un rūpēm par dabu, turklāt tiek nodarīti saimnieciskie zaudējumi vietējiem iedzīvotājiem. Tāpēc valsts augstākās amatpersonas aicinātas pievērst uzmanību šim jautājumam un pārtraukt ūdens nolaišanu vasaras sezonā, kā arī rast alternatīvus termiņus "Latvenergo" darbiem.

Un vēl

Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 10. līdz 12.jūlijam norisināsies liliju izstāde, kas vairāk nekā 30 gadus tiek rīkota sadarbībā ar biedrību "Lilium Balticum". Kaut arī šogad lilijas zied vēlāk, izstādē būs apskatāmas aptuveni 150 Latvijas dārzos audzētas liliju šķirnes. Izstādes apmeklētāji varēs novērtēt ziedu krāšņumu, smaržu un krāsu dažādību - lilijas var būt baltas, dzeltenas, oranžas, rozā un sarkanas. Pilnā plaukumā būs iespēja apbrīnot Āzijas lilijas, kas sastopamas gan koši spilgtos, gan saulaini zeltainos toņos.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš ceturtdien Rēzeknē apmeklēja Valsts robežsardzes koledžu un piedalījās tās izlaidumā, apņēmās darīt visu, lai robežsardzē pakāpēniski uzlabotos dienesta apstākļi un Latvija būtu drošāka. Rinkēvičs akcentēja, ka Valsts robežsardze veic darbu, ko valsts augstu novērtē, turklāt Valsts robežsardze sargā valsti no pirmā centimetra.

Veselības ministrijas aprēķini liecina, ka nākamgad veselības aprūpei būtu nepieciešami papildu 651 miljons eiro, kas valdības prioritāro pasākumu neiesniegšanas lēmuma dēļ pašlaik nav reāli sasniedzams mērķis, vakar Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdes laikā ziņoja Veselības ministrijas pārstāvji. Ceturtdien sēdē atbilstoši Finanšu ministrijas pieprasījumam Veselības ministrija sniedza priekšlikumus 2026.gada budžeta finansējuma samazināšanai 4,6 miljonu eiro apmērā, iepazīstinot ar iecerētajiem taupības pasākumiem. Padomes locekļi uzsvēra, ka Latvijas veselības nozares finansējums starptautiskā salīdzinājumā ir būtiski zemāks, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm. Ja kaimiņvalstīs - Igaunijā un Lietuvā - veselības aprūpes izdevumi uz vienu iedzīvotāju ir tūkstoš 684 eiro un tūkstoš 211 eiro, tad Latvijā - vien 944 eiro. Rezultātā iedzīvotāju veselības rādītāji un dzīves ilgums Latvijā būtiski atpaliek no citām ES valstīm. Tādēļ nav pieļaujams, ka jebkādi finansējuma samazinājumi būtu attiecināmi uz ārstniecības vai medikamentu pieejamības samazināšanu.

Ja pašvaldību vadītāji, kuriem tiks atteikta pielaide valsts noslēpumam, tomēr spēs saglabāt amatu, Saeimai būtu jāveic likuma grozījumi, lai šādas iespējas novērstu, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis. Atbildot uz jautājumu, vai ir garantija, ka mēri, kuriem netiks piešķirta pielaide valsts noslēpumam, nevarēs šos amatus ieņemt, viņš izteicās, ka vienīgā garantija esot, ka tiks meklēti veidi, kā mēģināt apiet likumu. Savukārt partijas "Jaunā vienotība" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics norāda, ka piekrītot viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram, ka likums esot pilnīgi skaidrs - ja mēram nav pielaide valsts noslēpumam, viņš nevar turpināt pildīt pašvaldības vadītāja pienākumus, un viņam šis amats būs jāatstāj.

Jau ziņots, ka 2024.gada 1.jūnijā stājās spēkā prasība pašvaldības izpilddirektoriem un izpilddirektora vietniekiem iegūt speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam. Ja tā netiek saņemta, tad amatpersona jāatbrīvo no amata. Vienlaikus Saeima pieņēma grozījumus Pašvaldību likumā, kas pēc jūnijā notikušajām vietvaru vēlēšanām nosaka pienākumu pielaides valsts noslēpumam pieteikt arī pašvaldību vadītājiem un to vietniekiem.

Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā ierobežos mikromobilitātes rīku lietošanu un novietošanu. Tuvojoties 13.to Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, Rīgā ieviesīs satiksmes ierobežojumus, kuri attieksies arī uz koplietošanas un privātajiem mikromobilitātes rīkiem. Daudzviet pilsētā tiks aizliegts pārvietoties vai novietot mikromobilitātes rīkus, kā arī tiks samazināts to atļautais braukšanas ātrums. Ņemot vērā ierobežojumu apjomu, pašvaldība ir izveidojusi digitālu karti, kurā atspoguļotas satiksmes organizācijas izmaiņas Rīgā svētku norises laikā.

Dānija darīs visu iespējamo, lai palīdzētu Ukrainai pievienoties Eiropas Savienībai, ceturtdien pauda Dānijas premjerministre Mete Frederiksena. Saskaņā ar Dānijas valdības pausto, ES prezidentūras darba kārtībā būs arī militārā atbalsta palielināšana, sadarbība ar Ukrainas aizsardzības nozari un jaunas sankcijas pret Krieviju.

Krievijas diktators Vladimirs Putins vakar telefonsarunas gaitā ASV prezidentam Donaldam Trampam teicis, ka Maskava neatkāpsies no saviem mērķiem Ukrainā. Tramps izvirzīja jautājumu par drīzāku kauju apturēšanu Ukrainā, bet Putins paziņojis par Maskavas gatavību turpināt sarunu procesu ar Ukrainu, taču neatkāpsies no savu mērķu sasniegšanas. Līderi nav runājuši par amerikāņu ieroču piegāžu apturēšanu Ukrainai, nedz par laiku, kad varētu notikt Maskavas un Kijivas sarunu trešā kārta. Šī bija jau piektā Putina un Trampa telefonsaruna šajā gadā.

Turpinām ziņas

Šonedēļ  Latgales plānošanas reģions un Eiropas Komisijas Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta pārstāvji viesojās Latgalē, lai iepazītos ar vietējo uzņēmējdarbību un attīstības iniciatīvām. Vizītes laikā delegācija apmeklēja arī Līvānus, kur tika izcelta reģiona inovatīvā uzņēmējdarbība un veiksmīgā pārrobežu sadarbība. Delegācija apmeklēja uzņēmumu "Ceram Optec", kas atzīts par vienu no Latgales vadošajiem inovāciju centriem optiskās šķiedras nozarē. Turpinot vizīti, Līvānu stikla un amatniecības centrā delegācija tikās ar Līvānu novada pašvaldības vadību. Bijušais Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods dalījās pieredzē par veiksmīgi īstenotajiem attīstības projektiem. Savukārt pašreizējais domes priekšsēdētājs Dāvids Rubens sniedza pārskatu par novada situāciju, nākotnes izaicinājumiem un attīstības vajadzībām.

Šonedēļ Neretas kultūras centrā atklāja Lidijas Ozoliņas veidoto grāmatu “Palīdzi, dakterīt!” Tajā apkopotas Neretas ārstu atmiņas, kā arī medicīnas attīstības vēsture. Aizsākums grāmatai bija 2023. gada 15. martā, kad Neretas kultūras centrā sākās tematiska kopā sanākšana – “Sarunas pie tējas jeb atmiņu mirkļi fotogrāfijās un stāstījumos par Neretu”. Idejas sarunu tēmai bija vairākas, jo savulaik Neretā darbojās patērētāju biedrība, daudz veikalu, ugunsdzēsēju biedrība, pasta nodaļa, maizes ceptuve, bet no visa lielā ideju apjoma izkristalizējās viena tēma – medicīna. Šī gada februārī grāmatas materiālus nodeva izdevniecībai. Pēc Lidijas vēlēšanās tā gatava, iespiesta bija uz Medicīnas darbinieku dienu, kas ir jūnijā. Vasaras saulgriežu dēļ grāmatas atklāšanas pasākums iekavējās.

Un vēl

Biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs” plāno īstenot starpteritoriālo sadarbības projektu “Pēdējais brīdis. Pieejamas un modernas novadpētniecības ekspozīcijas”. Biedrība aicina iedzīvotājus izteikt savu viedokli, priekšlikumus vai iebildumus par plānotā projekta īstenošanu. Projektu īstenos Jēkabpils, Madonas un Krāslavas novados. Projektā paredzētas vairākas aktivitātes - projekta atklāšanas pasākums – forums “Novadpētniecības nozīme un loma vietējās pašvaldībās”.  Privāto un slēgto pašvaldības iestāžu  novadpētniecības ekspozīciju apzināšana un uzskaite. Apmācības projekta mērķa grupai.  Profesionālo novadpētniecisko krājumu veidošanas ekspertu piesaiste. Vietējās sabiedrības izglītošana vēstures liecību vākšanā un dokumentēšanā. Digitālas rokasgrāmatas sagatavošana kā praktisks un ilgtspējīgs atbalsts vēstures liecību vākšanas interesentiem, privāto krājumu veidotājiem.

Bērnu klīniskā universitātes slimnīca ir gatava lielākam pacientu skaitam Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā, un nepieciešamības gadījumā slimnīcā tiks palielināts dežurējošo pediatru un aprūpes personāla skaits. Bērnu slimnīcā organizētas iekšējās mācības, lai sagatavotos potenciālam pacientu pieplūdumam svētku laikā. Jūnijā sasaukta Bērnu slimnīcas operatīvās vadības grupa, bet 3.jūlijā notikusi Neatliekamās medicīnas centra darba "galda simulācija", lai pārbaudītu slimnīcas spēju vienlaicīgi nodrošināt neatliekamo palīdzību lielam skaitam kritiski slimu bērnu, vienlaikus turpinot ikdienas darbu ar jau esošajiem pacientiem. Slimnīcā atgādina, ka iepriekšējie Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju klātienes svētki spilgtā atmiņā palikuši ar daudzskaitlīgiem ģībšanas gadījumiem, kurus izraisījis svētku laikā uzkrātais nogurums un stress.

Pārtikas zemo cenu grozs kļūst pieejamāks patērētājiem, informēja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, atsaucoties uz veiktā zemo cenu groza monitoringa rezultātiem. Centrs līdz ar memoranda par pārtikas preču tirdzniecību parakstīšanu 27.maijā veic pārtikas lielveikalu tirdzniecības ķēžu monitoringu. Šobrīd zemo cenu grozu piedāvā četras tirdzniecības ķēdes - "Maxima", "Rimi", "Top" un "Lidl". Patērētāju tiesību centra ieskatā pozitīvi vērtējams, ka dažas ķēdes iekļauj zemo cenu grozā ne tikai memorandā minētos produktu veidus, bet arī citus produktus, piemēram, rīsus, makaronus. Ņemot vērā, ka preces no zemo cenu groza tiek biežāk izpirktas, veikaliem jānodrošina tieši šo produktu pieejamība visos veikalos, īpaši reģionos.

Šogad jūlija vidū plānots sākt pagaidu platformu izbūvi Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Artis Grinbergs. Viņš skaidroja, ka dzelzceļš ir sācis pagaidu platformu projekta realizāciju 16 dzelzceļa stacijās, kas paredz ieviest risinājumus no koka. Vienlaikus viņš minēja, ka kopumā pagaidu platformas 16 dzelzceļa stacijās bija plānots ieviest līdz gada beigām, tomēr būvdarbu pieredze Torņkalna dzelzceļa stacijā liecinot, ka darbus būs iespējams pabeigt ātrāk - vasaras laikā.

Lietuvas varasiestādes pirmo reizi anulējušas termiņuzturēšanās atļauju kādam Krievijas pilsonim, pamatojoties uz jauno tiesisko regulējumu, kas aizliedz biežus ceļojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, pavēstīja Migrācijas departaments. Jaunais regulējums stājās spēkā maija sākumā. Tas aizliedz Krievijas pilsoņiem bez objektīviem iemesliem ceļot uz Krieviju vai Baltkrieviju biežāk nekā reizi trijos mēnešos. Izņēmumi var būt komandējumi, dalība starptautiskās sarunās vai humānās palīdzības misijas, bet ne ģimenes apstākļi.

Vācijas Saksijas federālajā zemē turpina plesties plašumā meža ugunsgrēks, kas jau skāris vismaz 600 hektārus. Ugunsgrēks, kas šonedēļ izcēlās bijušajā armijas poligonā, palielinājās desmitkārtīgi, sasniedzot Brandenburgas federālo zemi. Cīņā ar liesmām iesaistīti vairāk nekā 200 ugunsdzēsēji. Ugunsgrēka dēļ evakuēti vairāki desmiti cilvēku.

Arī Turcijā pie Izmiras nekontrolēti plosās divi plaši savvaļas ugunsgrēki, kas izcēlās ceturtdienas naktī. Drošības apsvērumu dēļ vairākos rajonos evakuēti cilvēki. Ugunsgrēks pie Češmes, aptuveni 80 kilometrus uz rietumiem no Izmiras, sākās trešdienas vakarā. Tikai dienu pirms tam ugunsdzēsējiem bija izdevies apdzēst vairākus citus ugunsgrēkus, kas kopš nedēļas nogales plosījās Izmiras apgabalā. Češmes ugunsgrēka dzēšanā tiek izmantotas divas lidmašīnas un seši helikopteri, bet cīņu ar liesmām apgrūtina spēcīgs vējš. Ugunsgrēkā bojāti telekomunikāciju un elektrības kabeļi, kā arī cietušas vairākas ēkas. Reģionā atrodas daudzas fermas, no kurām evakuēts liels skaits dzīvnieku.

Otrs plašs ugunsgrēks Turcijā plosās Odemišā, aptuveni 100 kilometrus uz austrumiem no Izmiras. Arī tā dzēšanā tiek izmantotas lidmašīnas un helikopteri. Pieturoties stipram vējam un sausumam, pēdējās nedēļas laikā Turcijā izcēlušies simtiem ugunsgrēku. Pirmdien tika evakuēti vairāk nekā 50 000 cilvēku, galvenokārt Izmiras apgabalā, bet arī Hatajas provincē, valsts dienvidos. Turciju nav skārusi tāda svelme kā Eiropas dienvidus, taču tā saskaras ar klimata pārmaiņu izraisīta ilgstoša sausuma negatīvajām sekām.

Turpinām ziņas

Nacionālie bruņotie spēki vakar, Daugavā pie Skrīveriem demonstrēja jaunās amfībijas – transportlīdzekļus, kas var pārvietoties gan pa sauszemi, gan ūdeni, piemēram, pārvietojot bruņu tehniku. Bruņotie spēki atzīst, ka tas būtiski paplašina Latvijas militārās mobilitātes iespējas. Latvijai šo transportlīdzekļu iegādi nodrošināja ASV.  Amfībijas ļauj ātri šķērsot upes un citus šķēršļus. Latvijā tās ir īpaši svarīgas, ņemot vērā mūsu reljefu ar daudzajām ūdenstilpēm un mainīgajiem dabas apstākļiem, kas reizumis var kļūt par šķērsli militārajām vienībām. ASV vēstnieks Latvijā arī oficiāli paziņoja, ka nākamajā gadā Latvijai tiks piegādātas vēl divas "M3" amfībijas, ko arī pilnībā finansēs ASV.

Līvānu pirmsskolas izglītības iestādes “Rūķīši” teritorijā, Rīgas ielā 13, izveidotas 11 augstās dobes, kas uzstādītas pie katras bērnu grupas laukuma. Tās dod iespēju bērniem praktiski iepazīt augu augšanas ciklu – no sēklas līdz ražai –, vienlaikus attīstot pacietību, atbildību un izpratni par darba nozīmi. Šo projektu īstenoja bērnu vecāku izveidotā iniciatīvas grupa “Bērni – sabiedrības nākotne”, sadarbojoties ar Viduslatgales pārnovadu fondu un Līvānu novada pašvaldību. 

No 16. līdz 18. jūlijam Bebru pagastā, tēlnieka Voldemāra Jākobsona memoriālajā mājā “Galdiņi”, norisināsies tēlniecības plenērs “Kal slēpes vasarā!”.  Bērniem un pieaugušajiem radošās darbnīcas vadīs tēlnieks Ģirts Burvis un Latvijas Mākslas akadēmijas šī gada absolventi. Plenēra laikā tēlnieki radīs balvu, kuru pirmo reizi iecerēts pasniegt nākamgad – memoriālās mājas 50. dzimšanas dienā, tā pateicoties cilvēkiem, kuri devuši savu ieguldījumu Voldemāra Jākobsona piemiņas saglabāšanā. Trīs dienu garumā “Galdiņu” mājas pagalms pārvērtīsies par skulptūru dārzu, jo 16. jūlijā tiks atklāta Ģirta Burvja izstāde, kurā būs skatāmi tautā iemīļoti mākslinieka darbi: “Rīdzinieki”, “Dziesminieks”, “Ziema”, “Uz saulaino tāli” un citi.

Un vēl

Ceļu uz Dziesmu un deju svētkiem daudzi dalībnieki sāka jau ceturtdien. Tie bija aptuveni 3 tūkstoši 300 dejotāju no 152 kolektīviem, kas skatītājus priecēs jau sestdien skatuviskās dejas uzvedumā "Viedvasara". No Jēkabpils novada Bērnu un jauniešu centra vakar uz Rīgu devās tautas deju kolektīva “Pastalnieki” vidusskolas grupa. Kopumā no Jēkabpils novada Svētkos piedalīsies 44 kolektīvi no 15 novada izglītības iestādēm un Kultūras centra “Sēlija”, kopā 807 dalībnieki un 115 pavadošie pedagogi, kuri par savu mājvietu līdz 14. jūlijam sauks Rīgas Dārzciema vidusskolu. 

No 5. līdz 13. jūlijam notiks 13.tie Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas galvaspilsētā pulcēs tūkstošiem dziedātāju, dejotāju, mūziķu un mākslinieku no visas Latvijas un diasporas.