Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 27.jūnijā

Veselības nozare samazinās budžeta izdevumus par 4,6 miljoniem eiro, tajā skaitā atsakoties no veselības apdrošināšanas polisēm Veselības ministrijas un tās padotības iestāžu darbiniekiem. Veselības ministrs Hosams Abu Meri ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu  pārrunājis ministrijas sagatavotos un iesniegtos priekšlikumus budžeta izdevumu samazināšanai 4,6 miljonu eiro apjomā veselības nozarē. Ministrija paudusi nostāju, ka izdevumu samazinājumu meklēt var tikai uz administratīvo izmaksu rēķina. Tas nozīmē, ka valsts apmaksāto ārstniecības pakalpojumu apjomu nedrīkst samazināt, lai pacientiem nebūtu jāsaskaras ar pakalpojumu pieejamības vai kvalitātes pasliktināšanos.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība vēstulē Finanšu ministrijai un Valsts kancelejai prasa saglabāt prioritātes izglītībā, veselībā un demogrāfijā, neskatoties uz valdības noteikto lēmumu ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm nākamā gada valsts budžetam nesniegt priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem. Lai arī arodbiedrības atbalsta valdības uzstādījumus, ka Latvijai ir būtiski palielināt valsts aizsardzības finansējumu ārējai un iekšējai drošībai, vienlaikus arodbiedrībā uzsver, ka ir kritiski svarīgi saglabāt finansējumu arī citām stratēģiski svarīgām nozarēm - izglītībai, zinātnei, veselībai un demogrāfijai.

Latvijā atsevišķas nozares digitalizācijas ziņā ir priekšā virknei citu Eiropas valstu, taču nākamais solis ietver mākslīgā intelekta izmantošanu un tur Latvijas problēma ir atbilstošas valsts stratēģijas trūkums, intervijā aģentūrai LETA atzina informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Accenture" vadītājs Baltijā Ivo Ālmanis. Viņš atgādināja, ka nesen tika publicēti Mākslīgā intekekta globālā indeksa "Global AI Index" dati, un, piemēram, tādā rādītājā kā valsts stratēģija Mākslīgā intelekta izmantošanā Latvija ir vienlīdz zemā līmenī kā Āfrikas valstis.

NATO samitā Hāgā Donalds Tramps solījis, ka Krievija aliansei neuzbrukšot, kamēr viņš būs ASV prezidents, atsaucoties uz trim Eiropas amatpersonām, kas informētas par diskusijām sanāksmē, ziņo laikraksts "The Washington Post". Saskaņā ar avotu teikto, daudzi Eiropas līderi, sapratuši, ka glaimošana ir ļoti efektīvs ceļš uz Trampa sirdi, samita slēgtajā sēdē slavēja ASV prezidenta centienus palielināt NATO aizsardzības izdevumus, kā arī atbalstīja ASV triecienus Irānai. Galu galā Tramps bijis apmierināts ar samitu.

Pirmo reizi pēc Izraēlas un ASV triecieniem un vairāk nekā nedēļas slēpšanās jaunā video publiski izteicies Irānas augstākais līderis ājatolla Ali Hāmeneī. 86 gadus vecais faktiskais šīs valsts līderis piedraudējis veikt triecienus ASV armijas bāzēm reģionā, ja Irāna pieredzēs atkārtotu uzbrukumu.  Jaunais video apliecina, ka ājatolla ir izdzīvojis jaunākajā un līdz šim plašākajā Izraēlas un Irānas konflikta saasinājumā. Hāmeneī runa vairāk bija vērsta uz auditoriju pašā Irānā. Ājatolla cita starpā uzslavējis irāņu tautas vienotību un uzsvēris, ka tāds vārds kā "padošanās" tautai esot aizvainojums. 

Turpinām ziņas

Ceturtdien par Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietniekiem ievēlēti deputāti – Aija Vetere no Latvijas Zaļās partijas saraksta, Kārlis Stars no Nacionālās apvienības un Aivars Vanags no Jaunās Konservatīvo partijas. Aija Vetere par domes priekšsēdētaja vietnieku izglītības un kultūras jautājumos ievēlēta ar 14 balsīm par un piecām balsīm pret. Arī Kārlis Stars par domes priekšsēdētāja vietnieku attīstības jautājumosi ievēlēts ar 14 balsīm par un piecām pret. Savukārt Jānis Vanags par domes priekšsēdētaja vietnieku veselības un sociālo pakalpojumu jautājumos ievēlēts vienbalsīgi - visiem 19 deputātiem balsojot par.

Jēkabpils novada domē darbosies trīs komitejas – Finanšu komiteja, kuru vadīs domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis un tajā darbosies visi deputāti. Savukārt Sociālajā un Attīstības komitejās katrā, saskaņā ar nolikumu, strādas deviņi deputāti. Sociālo, izglītības, kultūras, sporta un veselības aizsardzības jautājumu komitejā darbosies Alfons Žuks ievēlēts no Platforma 21, Daina Kalve ievēlēta no Nacionālās apvienības, Ilona Mitre, Aija Vetere  un  Elīna Bataraga – visas trīs no Latvijas Zaļās partijas, Aivars Vanags no Jaunās Konservatīvo partijas, Ilona Salmiņa un Elīna Serkova – abas no Latvija pirmajā vietā un Ruslans Bajārietis no Jēkabpils Reģionālās partijas.

Attīstības un tautsaimniecības komitejā – Alfons Žuks  no, Kārlis Stars, Leonīds Salcevičs no Jēkabpils Reģionālās partijas, Aivars Kraps no Latvija pirmajā vietā, Jānis Kapačs un Kristaps Nenišķis – abi no Latvijas Zaļās partijas, Ilmārs Luksts, Jānis Striks un Ainis Čāmāns  no Latvijas Reģionu apvienības, Jaunās konservatīvo partijas un Vienotības apvienotā saraksta.

Pirmās abu komiteju sēdes notiks 3.jūlijā, kurās tiks ievēlēts apvienoto komiteju vadītājs.Tā kā abās komitejās darbosies deputāts Alfons Žuks, tad deputāte Rita Audriņa no Latvijas Zaļās partijas darbosies tikai vienā – Finanšu komitejā, lai gan ierasti Jēkabpils novada dome līdz šim katrs deputāts darbojās divās komitejās – Finašu un Sociālo vai Attīstības komitejā.

Un vēl

Jūnija otrās dekādes vidējā gaisa temperatūra valstī bija +14,5 grādi jeb 0,6 grādi zem normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati. Zemākā gaisa temperatūra bija +4,9 grādi 14.jūnijā Stendē un 15.jūnijā Rucavā, savukārt dekādes maksimālā temperatūra bija +27,1 grāds 16.jūnijā Dobelē un Mērsragā. Vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 33,9 milimetrus jeb 121% no dekādes normas. Visvairāk lija Daugavpilī, kur reģistrēti 59,8 milimetri nokrišņu, savukārt mazākais nokrišņu daudzums bija 12,3 milimetri Kuldīgā. Lielākās vēja brāzmas bija nepilni 19 metri sekundē 12., 19. un 20.jūnijā vietām piekrastē. Kopš aprīļa beigām visas dekādes Latvijā bijušas vēsākas par normu, turklāt kopš maija vidus nokrišņu daudzums valstī vidēji bijis lielāks nekā ierasts.

Pacientu tiesību nodrošināšanai no 1.jūlija ārstniecības iestādēm būs jāievieš pacientu tiesību īstenošanas plāns. Veselības ministrija atgādina, ka no 1.jūlija stāsies spēkā grozījumi Pacientu tiesību likumā, nosakot, ka visām slimnīcām un daudzprofilu ambulatorajām ārstniecības iestādēm ir pienākums veicināt pacientu tiesību ievērošanu, rūpēties par pacientu tiesību aizsardzību un īstenošanu ikvienā veselības aprūpes situācijā, izstrādājot un ieviešot pacientu tiesību īstenošanas plānu.

Dzīvē sākuši parādīties pirmie rezultāti no pagājušajā mēnesī parakstītā memoranda, kura mērķis bija samazināt pārtikas cenas. Lielākie mazumtirgotāji ieviesuši savus zemo cenu grozus, ar ko sola nodrošināt noteiktās preču grupās atsevišķiem produktiem zemas cenas. Pārtikas nozares pētniece uzskata, ka šī pieeja būtiski neatšķiras no līdzšinējās prakses. Šajā zemo cenu preču grozā iekļautas kopumā desmit kategorijas. Maize, piens, piena produkti, dārzeņi, augļi un ogas, gaļa, zivis, olas, eļļa un milti. Tas nozīmē, ka vismaz vienam produktam katrā no šīm preču kategorijām jābūt iekļautam ar tā saucami iespējami zemāko cenu. Kā pirmie par zemo cenu grozu paziņojuši tirgus lielākie spēlētāji, kuru plauktos šīs konkrētās preces tiks izceltas ar īpašām zīmēm – Lidl, Maxima un Rimi. 

"Tik tukšu skatuvi un aizskatuvi opera nav redzējusi vismaz 30 gadus!" Tā teic Operas vadītājs Sandis Voldiņš, un iemesls tam – operas vēsturiskajā ēkā uzsākts plašs energoefektivitātes projekts 12,1 miljona eiro apmērā. Taču dažādu birokrātisku iekavējumu rezultātā nākamā gada pavasarī divus mēnešus nāksies operas durvis skatītājiem slēgt. Birokrātisku iekavējumu rezultātā Nacionālā opera būs spiesta izlaist 30 izrādes. Lai visu pabeigtu līdz nākama gada 30. maijam, publikai Baltais nams būs slēgts 2026. gada aprīlī un maijā. 

Zviedrijā ir aizturēta Igaunijas pilsone aizdomās par slepenas militārās bāzes nelikumīgu fotografēšanu, ziņo laikraksts "Postimees". Zviedrija ir aizturējusi 56 gadus vecu sievieti, kura ar kajaku aizbrauca uz slēgtu militāro objektu arhipelāgā netālu no Stokholmas. Saskaņā ar Zviedrijas atbildīgo iestāžu sniegto informāciju viņa tiek turēta aizdomās par nelikumīgu apsargājamās teritorijas filmēšanu. Sieviete runā igauņu un krievu valodā, un starp objektiem, kurus viņa esot filmējusi un fotografējusi ar savu telefonu, ir arī pazemes objekts, kas klasificēts kā apsargājama teritorija. Apsūdzētā atzīst, ka atradusies bāzes teritorijā, taču noliedza, ka viņai būtu bijis noziedzīgs nodoms.

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis uzskata, ka jauna bruņošanās sacensība varētu novest pie Krievijas diktatora Vladimira Putina režīma krišanas, tāpat kā tā sagrāva Padomju Savienību. Viņš norāda, ka Putinam vajadzētu saprast, ka viņš iet Brežņeva ceļu. Viņš pats reiz teica, ka Padomju Savienība sabruka, jo pārāk daudz tērēja bruņojumam, un tagad Putins dara tieši to pašu.  Jau ziņots, ka NATO samita galadokumentā dalībvalstis trešdien pauda nesatricināmu uzticību savstarpējās aizsardzības principam, kā arī apņēmās palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no iekšzemes kopprodukta.

Turpinām ziņas

Šodien vēlēs Preiļu novada domes priekšsēdētāju, liecina pašvaldības Vēlēšanu komisijas paziņojums. Jaunievēlētās domes pirmajā sēdē plānots izskatīt tikai šo jautājumu. Kā vēstīts, Preiļu novadā pašvaldību vēlēšanās uzvarējis Latgales partijas, "Jaunās vienotības" un "Latvijas attīstībai" kopīgais saraksts, iegūstot deviņus no 15 deputātu mandātiem. Saraksta līderis ir bijušais domes priekšsēdētājs un Saeimas deputāts Aldis Adamovičs. Viņš aģentūrai LETA apstiprināja, ka ir vienošanās par to, ka domes priekšsēdētāja amatam tiek virzīta viņa kandidatūra. Adamovičs uzsver, ka viņš domē aicinās kopā strādāt arī trīs pārējos ievēlētos politiskos spēkus.

Jau ziņots, ka saskaitot balsis visos 16 Preiļu novadā esošajos iecirkņos, Latgales partijas, "Jaunās vienotības" un "Latvijas attīstībai" kopīgais saraksts saņēmis 47,19% balsu, kas domē nodrošina deviņas vietas no 15. Savukārt "Progresīvo" un Latvijas Reģionu apvienības kopīgais saraksts saņēmis 19,36% balsu, iegūstot trīs deputātu krēslus. Trešajā vietā ar 10,21% balsu ierindojas Zaļo un zemnieku savienība, iegūstot divus mandātus. Ar 8,26% balsu seko Nacionālā apvienība, kas domē ieguvusi vienu vietu. Trīs pārējo partiju saraksti nepārvarēja 5% robežu.

Aizkraukles novadā par domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Leons Līdums no Latvijas Attīstības un Vidzemes partijas saraksta. Par Līdumu nobalsoja astoņi no 15 deputātiem, pret bija seši, bet atturējās viens deputāts. Savukārt  Aizkraukles novada domes ārkārtas sēdē vakar tika ievēlēti divi domes priekšsēdētāja vietnieki - Dainis Vingris un Andris Zālītis abi no no Latvijas attīstībai un  Vidzemes partijas saraksta. Par abiem vietniekiem nobalsoja astoņi no 15 deputātiem, bet pret bija septiņi deputāti. Vingris tika ievēlētas par mēra vietnieku attīstības un sadarbības jautājumos, bet Zālītis - Tautsaimniecības un vides jautājumos.

Un vēl

Šodien ir pēdējā diena, kad Lauku atbalsta dienestā var pieteikties tie zemnieki, kuru ražu izpostījušas vasaras sākumā piedzīvotās ilgstošās lietavas. Vai un kādas kompensācijas būs, par to Zemkopības ministrijai vēl būs jāvienojas. Tikmēr pārplūdušie graudu lauki turpina dzeltēt, bet kartupeļiem pūst saknes. Dārzeņu audzētājs Rēzeknes pusē brīdina – šī gada neražas sekas jutīs arī pircēji. Tik bezcerīgs noskaņojums neesot bijis kopš 2017. gadā piedzīvotajām lietavām. Lauku atbalsta dienestā spriež, ka zemniekiem būtu aktīvāk jāapdrošina savi lauki. Tiesa, to var darīt graudkopji, jo kartupeļu laukus apdrošinātāji neapdrošina.

ASV Kinoakadēmija uzaicinājusi pievienoties organizācijai 534 kino māksliniekus un profesionāļus, kuri izcēlušies ar savu ieguldījumu kinofilmu radīšanā. To vidū ir arī oskarotās latviešu animācijas filmas "Straume" veidotāji – režisors Gints Zilbalodis, producents Matīss Kaža un komponists Rihards Zaļupe. Kopumā šogad uzaicināts ir 91 "Oskara" balvas nominants, 26 laureāti un trīs Zinātnes un tehnikas balvas ieguvēji. 

Valsts digitālās attīstības aģentūra izsludinājusi iepirkumu vēlēšanu platformas darbības 2025.gada pašvaldības vēlēšanu norisē izpētes auditam, liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā. Kā norādīts iepirkuma nolikumā, lai nodrošinātu objektīvu situācijas izvērtējumu par aģentūras nodrošinātās 2025.gada pašvaldību vēlēšanu informācijas sistēmas un tās izstrādes un ieviešanas procesā iesaistīto darbinieku lomu un resursu kapacitāti. Paredzamā līgumcena ir 10 tūkstoši eiro.

Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji ceturtdien samitā Briselē nolēma pagarināt Krievijai noteiktās sankcijas vēl par sešiem mēnešiem, tomēr Slovākijas iebildumu dēļ nespēja vienoties par jaunu sankciju paketi, paziņoja amatpersonas. Lēmums nozīmē, ka ES plašās sankcijas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, tajā skaitā vairāk nekā 200 miljardu eiro vērtu Krievijas centrālās bankas aktīvu iesaldēšana, būs spēkā vismaz līdz 2026.gada sākumam.

Latvijā piena pārstrādes uzņēmums "Food Union" par godu "13.tajiem Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem" radījis līdz šim nebijušu produktu iecienītā zīmola "Kārums" klāstā – lielizmēra biezpiena sieriņu jeb "Dižsieriņu". Tas ir iecienītākā klasiskā biezpiena sieriņa ar vaniļas garšu lielais "brālis" – tas ir par 20 gramiem smagāks un batoniņa formā. Lielizmēra jeb 65 gramus sieriņš limitētā daudzumā jau ir pieejams veikalos. 

Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma 2022.gada februārī Krievijas tiesas saņēmušas 20 tūkstoši 538 lietas par atteikšanos pildīt militāro dienestu pēc kriminālkodeksa pantiem par vienību neatļautu atstāšanu, pavēļu nepildīšanu un dezertēšanu, aprēķinājis portāls "Mediazona", balstoties uz datiem tiesu tīmekļa vietnēs. Visvairāk lietu ierosinātas saskaņā ar pantu par neatļautu vienības pamešanu.

Turpinām ziņas

Šodien par Preiļu novada domes priekšsēdētāju ievēlēts Latgales partijas, "Jaunās vienotības" un "Latvijas attīstībai" kopīgā saraksta līderis Aldis Adamovičs. Par Adamoviču nobalsoja 12 no 15 deputātiem. "Pret" balsoja Latvijas Reģionu apvienības un "Progresīvo" kopīgā saraksta deputāti - Māris Skutelis, Skaidrīte Ūzuliņa un līdzšinējais domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns. Adamovičs bija vienīgais kandidāts, kuru deputāti sēdē izvirzīja domes priekšsēdētāja amatam. Pēc ievēlēšanas Adamovičs aicināja visus deputātus aicināja strādāt vienotā komandā.

AUDIO

Un vēl

Jūnija pēdējās trīs dienās visā Latvijā pūtīs brāzmains vējš un gaiss būs pavēss, liecina jaunākās laika prognozes. Sestdien gaidāms lielākoties mākoņains laiks, Kurzemē spīdēs saule, dienas gaitā debesis skaidrosies arī Zemgalē un Rīgā. Vietām īslaicīgi līs. Rietumu, ziemeļrietumu vējš no rīta un dienā brāzmās pastiprināsies līdz 11-16 metriem sekundē. Gaisa temperatūra naktī nenoslīdēs zem +11 grādiem, maksimālā temperatūra dienā gaidāma no +15 grādiem dažviet Vidzemē līdz +21 grādam Kurzemes austrumos un Zemgalē.

Svētdien naktī un no rīta valsts lielākajā daļā īslaicīgi līs, diena būs samērā saulaina, bet rietumu, ziemeļrietumu vēja ātrums brāzmās sasniegs 14-19 metrus sekundē, gaiss iesils līdz +16..+21 grādam. Arī pirmdien gaidāms visai saulains laiks, austrumu novados vietām īslaicīgi līs, visā valstī saglabāsies spēcīgs ziemeļrietumu vējš un gaisa temperatūra ievērojami nemainīsies. Jūlija pirmajās dienās vējš kļūs lēnāks, bieži spīdēs saule un gaisa temperatūra paaugstināsies.