2024.gada 14. jūnijs

Saiva, Saivis, Santis, Sentis, Tija

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 26.februārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 26.februārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Sestdien apritēja otrā gadskārta kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, Vērtēs iniciatīvu par iespēju skolēniem sliktas atzīmes labot vairākkārt, un Dabas muzejs aicina piedalīties putnu fotokonkursā.

Sestdien apritēja otrā gadskārta kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, taču Maskavas uzsāktā agresijas kara beigas nav saredzamas. Kad 2024.gada 24.februārī agri no rītā krievi sāka Kijivas un citu Ukrainas pilsētu apšaudi ar raķetēm un pār robežu Ukrainas galvaspilsētas virzienā sāka velties krievu tanku kolonnas, Rietumi jau bija gatavi samierināties ar ātru Ukrainas sakāvi. Taču, par spīti visam, ukraiņi ne tikai spēja noturēt Kijivu, bet atsviest krievus atpakaļ, līdz rudenim atbrīvojot lielu daļas atkārtotā iebrukuma pirmajā posmā okupēto teritoriju. Tomēr 2023.gada vasaras pretuzbrukums, uz kuru ukraiņi un rietumvalstis lika tik lielas cerības, faktiski izrādījās neveiksmīgs.To lielā mērā var skaidrot ar Rietumu vilcināšanos apgādāt Ukrainu pietiekamā daudzumā ar tai nepieciešamo bruņojumu un munīciju.

Rietumi savu neizlēmību joprojām nav pārvarējuši, un situāciju vēl vairāk sarežģī tā dēvētais kara nogurums, kas jau liek šaubīties par līdzšinējā atbalsta saglabāšanu Kijivai. Kamēr eiropiešiem gan ar pielabināšanos, gan draudiem, vismaz pagaidām, izdevies pierunāt Krievijas diktatora Vladimira Putina "galveno draugu" Eiropas Savienībā - Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu - nebloķēt ilgtermiņa finansiālās piešķiršanu Ukrainai, ASV Kongresā debates par jaunu līdzekļu atvēlēšanu militārajai palīdzībai Kijivai joprojām turpinās. Kā norāda komentētāji, Rietumi joprojām ir gatavi piešķirt tik vien palīdzības, kas, labākajā gadījumā, ļauj Ukrainai noturēties, bet nedot tai iespēju uzvarēt.

Tajā pašā laikā Krievija ir spējusi gan atgūties no sākotnējām sakāvēm frontē, gan pielāgoties Rietumu ekonomiskajām sankcijām, kuras, neskatoties uz sākotnējo skaļo retoriku, arī nevar uzskatīt par īpaši stingrām. Neskatoties uz ukraiņu sīvo pretestību un pretiniekam nodarītajiem milzīgajiem zaudējumiem, krieviem atkārtotā iebrukuma gadskārtas priekšvakarā izdevies gūt simbolisku "uzvaru" un ieņemt Avdijivku, par kuru īpaši smagas kaujas notika jau kopš oktobra. Ukrainas armija atkal izjūt pieaugošu pretinieka pārsvaru gan kara tehnikas, gan dzīvā spēka, gan munīcijas ziņā, īpaši ņemot vērā Krievijas absolūto nerēķināšanos ar savu karavīru dzīvībām, jo Maskavai, salīdzinājumā ar Ukrainu, ir neizsmeļamas iespējas kritušos aizstāt ar jaunu "lielgabalu gaļu".

Sestdien,  pieminot divus gadus kopš iebrukuma, Ukrainas atbalsta mītiņš notika arī Daugavpilī. Gan pirms Daugavpils mītiņa, gan tā laikā provokatori šaudījuši petardes, liecina informācija mikroblogošanas vietnē X (iepriekš - "Twitter"). Valsts policija savā X kontā norādījusi, ka ir uzsākts administratīvā pārkāpuma process, noskaidrotas arī iesaistītās personas. Jau vēstīts, ka, paužot Latvijas solidaritāti ar ukraiņu tautu un apliecinot iedzīvotāju atbalstu cīņā ar agresoru par mieru un neatkarību, visā Latvijā sestdien, 24. februārī, notika dažādi Ukrainas atbalsta pasākumi.

Cietumā mirušā Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija mirstīgās atliekas sestdien beidzot atdotas viņa mātei Ludmilai Navaļnajai, pavēstījusi politiķa preses sekretāre Kira Jarmiša. Bēres vēl tikai gaidāmas,tuvinieki norāda, ka neesot zināms vai varasiestādes ļaus tās sarīkot tā, kā ģimene vēlas un kā Aleksejs Navaļnijs ir pelnījis. 

Turpinām ziņas

2023.gadā Latvijas lauksaimniecības nozaru saražotais apjoms vai izlaides vērtība ir samazinājusies par 22%, savukārt augkopības nozarē līdz pat 37%. "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzskata, ka šobrīd Zemkopības ministrijai Eiropas līmenī faktiski ir jācīnās par Latvijas lauksaimniecības nozares dzīvotspēju, vēsta Zemnieki Saeima. Galvenie iemesli saražotā apjoma kritumam ir nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi, augstās ražošanas un audzēšanas izmaksas, nesamērīga konkurence ar citu valstu produkciju, kā arī pārmērīgas kontrolējošo institūciju prasības. Būtiska un reāla ietekme ir arī plānošanas perioda izaicinājuma taustekļiem, kas arvien ciešāk apvij lauksaimnieku izdzīvotspēju, līdz ar to šodien ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē zemkopības ministram, meklējot risinājumus ātrai un adekvātai reakcijai uz pašreizējo krīzes situāciju lauksaimniecības nozarē, jāņem vērā Latvijas lauksaimniecības nozares skaudrā realitāte, cīnoties par tās aizstāvību ilgtermiņā.

Rīt Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē vērtēs iedzīvotāju iniciatīvu par iespēju skolēniem sliktas atzīmes labot vairākkārt. Iniciatīvas pārstāve Paula Gļeba skaidro, patlaban daļa skolēnu jau saskaras ar "Skola2030" plānotajiem noteikumiem, kas paredz, ka skolēns gada laikā katrā priekšmetā drīkst uzlabot tikai vienu atzīmi - konkrētas skolas jau esot sākušas šo noteikumu ieviest 2023./2024. mācību gadā. Gļeba norāda, ka "Skola2030" paredz, ka skolēni šādi tiks motivēti mācībām. Tomēr jau šobrīd esot izraisīta nepatika no skolēnu puses un sašutums no vecāku puses, jo bērnu atzīmes neuzlabojas, bet gan tieši pretēji - krītas. Skolēni pauž nepatiku pret šādu ierobežojumu. Iniciatīvas autore ierosina atcelt šo ierobežojumu un ļaut skolēniem brīvāk un biežāk uzlabot savas atzīmes.

Un vēl

Latvijas Nacionālais dabas muzejs aicina bērnus, jauniešus, pieaugušos un seniorus, kuru aizraušanās ir Latvijas putnu savvaļas dzīves mirkļu iemūžināšana fotogrāfijās, piedalīties fotokonkursā "Mans putns 2024". Konkursā drīkst iesniegt tikai Latvijā uzņemtus savvaļas putnu attēlus. Fotogrāfijas tiks vērtētas četrās vecuma grupās - bērni līdz 12 gadiem, jaunieši - 13-20 gadi, pieaugušie - 21-50 gadi un seniori - vecāki par 51 gadup.. Katrā vecuma grupā būs viens uzvarētājs. Viens dalībnieks drīkst iesniegt vienu līdz trīs krāsainas, 30x40 cm lielas, izdrukātas fotogrāfijas. Darbus konkursam līdz 20.martam var iesniegt Latvijas Nacionālajā dabas muzejā vai sūtīt pa pastu. Laureātu paziņošana, apbalvošana un labāko darbu fotoizstādes atklāšana notiks 12.aprīlī Dabas muzejā. 

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Sola, ka divas nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības neradīs jucekli sabiedrībā; Latvijā gandrīz puse vīriešu kādreiz ir braukuši pie stūres reibumā, un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?

Tieslietu ministrijas Saeimā iesniegtie grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz nekustamajiem īpašumiem uz laiku aprēķināt divas kadastrālās vērtības - fiskālo un universālo, neradīs jucekli sabiedrībā. Valsts zemes dienestā norāda, ka nav nekāda pamata bažām par jucekļa rašanos, jo, strādājot pie Saeimā iesniegtā priekšlikuma ieviešanas datubāzē, attiecībā uz divu kadastrālo vērtību uzturēšanu, pie katras no vērtībām tai būs savs unikāls nosaukums un pašvaldības nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām saņems vienu atbilstošo vērtību.

Jau vēstīts, ka Tieslietu ministrijas priekšlikums paredz, ka Valsts zemes dienests no 2025.gada 1.janvāra līdz brīdim, kad sāk piemērot šā likuma attiecīgā normā minēto kadastrālo vērtību bāzi, Kadastra informācijas sistēmā katram kadastra objektam aprēķinātu un reģistrētu divas spēkā esošas kadastrālās vērtības - fiskālo kadastrālo vērtību un universālo kadastrālo vērtību. Fiskālo kadastrālo vērtību izmantotu nodokļu - nekustamā īpašuma nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un citu - administrēšanas vajadzībām, valsts nodevām un citiem publiskiem maksājumiem. Turpretim universālo kadastrālo vērtību izmantotu citām vajadzībām.

Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu aizliegums palielinās krāpniecības risku no atsevišķu komersantu puses, gan norādot lauksaimniecības produktu izcelsmes valsti, gan piegādes ķēdes. Valsts ieņēmumu dienestā norāda, ka muitas pārvaldes amatpersonas uz ārējās robežas pastāvīgi veic muitas kontroli, taja skaitā lai identificētu preces, kas pakļautas aizliegumiem, sankcijām vai citāda veida ierobežojumiem, bet pagājušajā nedēļā pieņemtie grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā paplašinās to preču klāstu, kuru imports Latvijā būs aizliegts. VID arī atzīmē, ka, ņemot vērā palielinātu krāpniecības risku, grozījumos noteiktajiem izņēmumiem tiks veikta pastiprināta kontrole, lai pārliecinātos par muitas procedūras atbilstošu izmantošanu, kas noteikti prasīs papildus resursu piesaisti.

Trešdaļa jeb 32% Latvijas iedzīvotāju atgūto pārmaksāto nodokļu naudu plāno tērēt ikdienas vajadzību segšanai, liecina bankas "Citadele" un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktās aptaujas dati. Vienlaikus 16% aptaujāto prognozē, ka viņiem visdrīzāk nebūs izveidojusies nodokļu pārmaksa. Savukārt 13% respondentu norāda, ka ar atgūtajiem līdzekļiem papildinās krājkontu vai drošības spilvenu, 9% respondentu atgūtos līdzekļus plāno novirzīt krāšanai kādam lielākam mērķim un vēl tikpat liela daļa aptaujāto līdzekļus novirzīs ceļojumu tēriņiem.

Jau ziņots, lai atgūtu pārmaksātos nodokļus, no 1.marta iedzīvotāji var iesniegt ienākumu deklarāciju par aizvadīto gadu. Brīvprātīgo deklarāciju var iesniegt gandrīz trīsarpus gadus.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien paziņoja, ka divu kara gadu laikā Ukrainā ir kritis 31 tūkstotis ukraiņu karavīru, kamēr Krievijas armijas zaudējumi ir sešas reizes lielāki. Zelenskis preses konferencē sacīja, ka saskaņā ar Ukrainas puses aplēsēm Krievija ir zaudējusi aptuveni 180 tūkstoši kritušo un tās kopējie neatgriezeniskie zaudējumi ir tuvu pusmiljonam. Ukraina līdz šim nav publicējusi oficiālus skaitļus par saviem zaudējumiem. To nav darījusi arī Krievija. Gan abu pušu, gan rietumvalstu aplēses par kritušajiem karavīriem ir krasi atšķirīgas. 

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka priekšlaicīgi beigusi savu vizīti Ukrainas pilsētā Mikolajivā. Iemesls tam acīmredzot ir Krievijas drons, kas pietuvojies vācu politiķei tikšanās laikā netālu no frontes līnijas. Ziņu aģentūra AFP vēsta, ka Krievijas izlūkošanas drons kādu laiku tika manīts, sekojot ministres delegācijai frontes pilsētas apmeklējuma laikā. Tāpēc ārlietu ministre drošības apsvērumu dēļ nolēma nekavējoties doties prom. Pirms tam delegācijas locekļi tika aicināti ātri atgriezties pie Bērbokas kolonnas bruņumašīnām. Neilgi pēc Bērbokas auto kolonnas izbraukšanas Mikolajivas reģionā patiešām tika izsludināta gaisa trauksme. Pēc ceturtdaļstundas trauksmi atkal atcēla. Mikolajiva atrodas tuvu frontes līnijai.

Polijas lauksaimnieki svētdien bloķēja galveno autoceļu uz Vāciju, šādi protestējot pret Eiropas Savienības noteikumiem un nodokļiem. Lauksaimnieki visā Eiropā jau vairākas nedēļas protestē pret, viņuprāt, pārmērīgi ierobežojošiem vides aizsardzības noteikumiem, konkurenci, ko rada lēts imports no valstīm ārpus Eiropas Savienības, un zemiem ienākumiem. Svētdien Polijas lauksaimnieki bloķēja autoceļu A2 netālu no Slubices, kas atrodas uz robežas ar Vāciju.

Jau ziņots, ka šodien Briselē notiek ES lauksaimniecības ministru sanāksme. Viņi apspriedīs jaunus Eiropas Komisijas priekšlikumus, kuru mērķis ir mainīt noteikumus, kas ir neapmierinātības pamatā, piemēram, samazināt produktu pārbaužu skaitu.

Turpinām ziņas

Latvijā gandrīz puse jeb 42% vīriešu kādreiz ir braukuši pie stūres reibumā, informē SIA "Miltton Latvia" pārstāvji, atsaucoties uz janvārī veikto "Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa" pētījumu. Tajā skaitā 32% autovadītāju nav pārsnieguši pieļaujamo 0,5 promiļu robežu, bet 9% vīriešu dažas reizes šo robežu ir pārsnieguši un 1% vīriešu pārsnieguši vairākas reizes gadā. Vienlaikus pētījuma dati liecina, ka Latvijā 24% sieviešu kādreiz ir braukušas pie stūres reibumā. Tajā skaitā 21% no sievietēm nav pārsniegušas pieļaujamo promiļu robežu. Pētījumā arī secināts, ka Latvijā reibumā pie stūres biežāk brauc gados vecāki autovadītāji.

Valodnieki pērn noraidījuši priekšlikumu Baltkrieviju latviešu valodā saukt par Baltrutēniju. Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija izskatīja saņemto priekšlikumu sākt diskusiju par valsts nosaukuma maiņu latviešu valodā no Baltkrievija uz Baltrutēnija un tās iedzīvotāju nosaukuma maiņu no "baltkrievi" uz "baltrutēņi". Komisija šo ierosinājumu neatbalstīja.

Un vēl

Šīs nedēļas nogalē laiks Latvijā kļūs sausāks un saulaināks, gaisa temperatūra sasniegs +12 grādus, liecina pašreizējās laika prognozes. Nedēļas sākumā bieži līs un gaidāma arī migla. Pūtīs lēns vējš. Gaisa temperatūra naktīs būs +1..+6 grādi, dienas laikā gaiss kļūs pāris grādus siltāks.

Sākot ar nedēļas vidu, gaidāms sausāks un saulaināks laiks. Pūtīs lēns līdz mērens dienvidrietumu vējš, kas pāries dienvidaustrumu vējā. Debesīm skaidrojoties, gaisa temperatūra naktīs vietām noslīdēs vienu divus grādus zem nulles, savukārt maksimālā temperatūra nedēļas nogalē sasniegs +7..+12 grādus.

Līdz 1.martam spēkā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izsludinātais dzeltenās pakāpes brīdinājums par augstu ūdens līmeni upēs valsts austrumu un centrālajā daļā. Dažās upēs ledus iešanas laikā iespējama sastrēgumu veidošanās un krasas ūdens līmeņa svārstības.

Daugavā pie Jēkabpils kopš piektdienas paaugstinās ūdens līmenis un pēdējo pāris dienu laikā tas cēlies aptuveni par pusmetru. Pirmdienas rītā tas bija pakapies līdz 5,13 metru atzīmei virs noteiktā līmeņa.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-16.00
Radio1 ziņās klausieties: KNAB veic kratīšanu Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamentā; No rītdienas Pļaviņās noteiktas izmaiņas satiksmes organizācijā ; un Šķīdoņa dēļ grūti izbraucami vairāk nekā 460 grants ceļu posmi.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs janvārī sāktā kriminālprocesā šodien veicis izmeklēšanas darbības Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamentā. Aģentūra LETA novēroja, ka pirmdienas rītā Rīgā, Ģertrūdes ielā, Ārtelpas un mobilitātes departamenta telpās notika izmeklēšanas darbības. KNAB darbinieki bija redzami ēkas stāvā, kurā atrodas departamenta vadība, tajā skaitā departamenta priekšnieka pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods. Visu pirmdienas rītu aģentūrai LETA ar Vaivodu nav izdevies sazināties, jo viņa tālrunis ir izslēgts. Neminot notikuma vietu, KNAB aģentūrai LETA apstiprināja, ka pirmdien veic kriminālprocesuālās darbības 8.janvārī sāktā kriminālprocesā. KNAB izmeklēšana pašlaik ir tās aktīvākajā fāzē, un plašākas informācijas atklāšana var kaitēt pierādījumu iegūšanai un nostiprināšanai. 

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji 2023. gadā veica 786,1 miljonu klientu bezskaidrās naudas maksājumu 409,3 miljardu eiro kopapjomā. Salīdzinājumā ar 2022. gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits 2023. gadā palielinājās par 10%, bet maksājumu kopapjoms – par 58. Vidēji dienā veikti 2,2 miljoni maksājumu 1,1 miljarda eiro apjomā. Centrālajā bankā atzīmē, ka straujais maksājumu apjoma kāpums atspoguļo jaunu tendenci banku sektorā – jau kādu laiku kredītiestādes atkal piedāvā procentu maksājumus par noguldījumiem. It sevišķi pērn 2. pusgada dati uzrāda nozīmīgu apjoma kāpumu vienā no kredīta pārveduma veidiem, proti, iekšbankas maksājumos. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju aktivitāti, noguldot savus uzkrātos naudas līdzekļus termiņņoguldījumos un krājkontos.

Latvijas "Swedbank" pagājušajā gadā 30% hipotekāro aizdevumu izsniegusi mājokļu iegādei vai būvniecībai reģionos, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā 2022.gadā. Visvairāk šādu aizdevumu izsniegti Jelgavas, Ogres, Liepājas un Valmieras novados, kamēr viszemākā aktivitāte vērojama Latgalē. Kopumā mājokļu iegādei reģionos pērn izsniegti 80 miljoni eiro, un vidējā aizdevuma summa bija 65 tūkstoši eiro. Lielākās aizdevumu summas vērojamas Vidzemē, kur tās sasniedz vidēji 79 tūkstoši eiro, kas ir pielīdzināma vidējai aizdevuma summai par dzīvokļa iegādi Rīgā. Seko Zemgale, kur vidējā aizdevuma summa mājokļa iegādei pērn bija 60 tūkstoši eiro, un Kurzeme ar 58 tūkstoši eiro. Savukārt Latgalē mājokļa iegāde bijusi vislētākā - iedzīvotāji aizņēmušies vidēji 42 tūkstoši eiro. 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien preses konferencē, kas noslēdza pirmo dienu trešajā pilna apmēra kara gadā, sacīja, ka, citēju : «šobrīd ir visgrūtākais brīdis mūsu vienotībai. Ja mēs visi sabruksim – ārēji ar partneriem un, nedod Dievs, iekšēji – tad tas būs visvājākais posms šajā karā.» Citāta beigas. Divu stundu ilgās preses konferences laikā Ukrainas prezidents lielu uzmanību veltīja jautājumiem, kas ir saistīti ar Ukrainas cīņu pret iebrucēju. Ukrainai ir savs plāns, kā virzīties uz priekšu šajā cīņā. Par tā detaļām gan prezidents nerunāja, bet atzīmēja būtisko sabiedroto lomu, piegādājot ieročus Ukrainai. Šobrīd to kritiski trūkst; jau mēnešiem ilgi Ukraina cīnās ar nopietnu munīcijas trūkumu, un tam ir redzamas sekas arī kaujas laukā. 

Baltkrievijā svētdien notika parlamenta un pašvaldību vēlēšanas, taču jau pirms tām bija skaidrs, ka tas ir valsts ilggadējā vadītāja Aleksandra Lukašenko autoritārā režīma diriģēts iestudējums ar iepriekš paredzamām beigām. Trimdā dzīvojošie baltkrievu opozicionāri tās nodēvēja par viltus vēlēšanām, bet ASV norādīja, ka balsojums neatbilda nekādiem demokrātiskajiem standartiem. Svētdien notikušajās vēlēšanās varēja piedalīties kandidāti no četrām politiskajām partijām, kas atklāti ir paudušas savu lojalitāti Lukašenko, bet vēl vairākas partijas diskvalificēja no vēlēšanām. Uz vēlēšanām neuzaicināja Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotājus, bet kupli bija pārstāvēti novērotāji no Krievijas, Kazahstānas un citām Minskai draudzīgām valstīm. Jāpiebilst, ka jau 30 gadus valdījušais Lukašenko vakar paziņoja par plāniem kandidēt 2025. gada prezidenta vēlēšanās, kurās viņš pilnīgi noteikti uzvarēs. Tas nozīmē, ka Lukašenko varētu palikt pie varas vismaz līdz 2030. gadam.

Turpinām ziņas

Arī šogad Latvijas Tirgotāju asociācija sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību rīko konkursu „Latvijas labākais tirgotājs”. Jēkabpils novada pašvaldība aicina iedzīvotājus ieteikt pretendentus vairākās kategorijās, īpašu uzmanību pievēršot tieši mazākiem uzņēmumiem, kuri būtu pelnījuši lielāku atpazīstamību. Priekšlikumus pašvaldībai par labākajiem tirgotājiem, ēdinātājiem un pakalpojumu sniedzējiem var iesniegt līdz 4.martam elektroniski, aizpildot aptaujas anketu, kas pieejama pašvaldības mājaslapā. No iesniegtajiem priekšlikumiem tiks veikta potenciāli labāko pretendentu atlase. Jāņem vērā, ka konkursa 2.kārtā tiek vērtēta apkalpošanas kultūra, iekārtojums, preču klāsts, preču marķējums, kārtība un tīrība, informācija, kā arī speciālie piedāvājumi.

No rītdienas, 27. februāra Pļaviņās transporta kustībai pilnībā tiks slēgts ielas posms no Odzienas ielas līdz Upes ielas krustojumam, kā arī Upes ielas krustojums. Turpinot būvdarbus Daugavas ielas posmā no Raiņa ielas krustojuma līdz Odzienas ielas krustojumam, kas jau slēgts transporta kustībai no 2. janvāra, tiks uzsākti būvdarbi nākamajā Daugavas ielas posmā ‒ no Odzienas ielas līdz Upes ielas krustojumam, to ieskaitot, līdz ar to šis posms tiks pilnīgi slēgts transporta kustībai no rītdienas. Slēgtajam posmam tiks organizēts apbraucamais ceļš no Daugavas un Vietalvas ielas krustojuma pa Vietalvas ielu līdz Raiņa ielai, tālāk pa Raiņa ielu līdz Rīgas ielai. Daugavas ielas būvniecības laikā Raiņa iela pārņems Pļaviņu tranzītielas funkcijas, tādēļ, lai mazinātu autotransporta kustības traucējumus, vairākās vietās Raiņa ielas posmā tiks uzstādītas ceļa zīmes - “Apstāties aizliegts”. Tiks pārvietotas arī sabiedriskā transporta pieturvietas.

Un vēl

Atkušņa un nokrišņu ietekmē lielākajā daļā valsts teritorijas uz grants autoceļiem iestājies šķīdonis. Kā ik gadu – šķīdoņa laikā autovadītājiem un pārvadātājiem jārēķinās, ka ceļi var būt grūtāk izbraucami, kā arī tiek ieviesti transportlīdzekļu masas 10 tonnu ierobežojumi. Patlaban ierobežojumi ir jau vairāk nekā 460 valsts autoceļu posmos ar grants segumu: Zemgalē 147 posmos, Latgalē – 144, Kurzemē – 122. Tikai valsts ziemeļaustrumu daļā grants ceļi vēl ir sasaluši un var būt slideni. Taču, turpinoties atkusnim, arī tur grants segumi zaudēs nestspēju un tiks ieviesti masas ierobežojumi. Atkusnī, kad uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums, uz autoceļiem ar grants segumu iestājas šķīdonis – pārmitrināts grants segums zaudē nestspēju un braukšanas apstākļi pasliktinās. Lai nestspēju zaudējušie autoceļi netiktu neatgriezeniski sabojāti, uz tiem ievieš autotransporta masas ierobežojumu – tiek liegta pārvietošanās transportam kas smagāks par 10 tonnām. Latvijas valsts ceļi atzīmē, ka grants autoceļu uzturēšanas darbus šķīdoņa laikā nav iespējams veikt.

Atstājiet komentāru