2024.gada 14. jūnijs

Saiva, Saivis, Santis, Sentis, Tija

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 23.februārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 23.februārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievijas agresija pret Ukrainu var turpināties gadiem, Netālu no Baļotes ezera būvēs saules paneļu parku; un Apstiprināts Jēkabpils novada pašvaldības apbalvojumu dibināšanas nolikums.

Krievijas agresija pret Ukrainu var turpināties gadiem, uzsver Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš vakar Saeimā ārkārtas sēdē uzrunāja deputātus, pieminot Krievijas kara Ukrainā otro gadadienu. Viņš atzīmēja, ka Krievijas karš ar Ukrainu sākās pirms desmit gadiem ar Krimas aneksiju, Rietumu samierināšanos un acu pievēršanu. Prezidents norādīja, ka pirms diviem gadiem sākās karš Eiropas centrā, kurā Ukraina aizstāv ne tikai savu zemi, bet arī savus cilvēkus, arī demokrātiju un veselo saprātu pasaulē. Savā uzrunā viņš pieminēja Buču, Irpiņu un Borodjanku, kas pirmās 2022.gada pavasarī Kijivas pievārtē piedzīvoja to, ko sauc par "krievu pasauli" - beztiesiskumu, laupīšanas, ukraiņu spīdzināšanas, izvarošanas un nogalināšanas. Rinkevičs norādīja, ka Latvija turpinās būt Ukrainas stingrais plecs un sabiedrotais visās starptautiskajās organizācijās.

Pārņemot savā valdījumā jaunā korpusa būvobjektu un veicot apsekošanu kopā ar SIA "Velve" pārstāvjiem, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas eksperti konstatējuši būvdarbu dokumentācijas iztrūkumu. Pazudusi iepriekš parakstītā izpilddokumentācija, tajā skaitā arī slimnīcas eksemplārs, būvdarbu žurnāli, autoruzraudzības žurnāli un daļa no būvprojekta mapēm, kam saskaņā ar normatīvo regulējumu jāatrodas būvobjektā. Lai konstatētu attiecīgos pārkāpumus no SIA "Velve" puses, slimnīca jau informējusi Būvniecības valsts kontroles biroju un Rīgas pilsētas būvvaldi. Apsekojot būvobjektu, tiks fiksēti paveiktie darbi un to stāvoklis, paralēli veicot aplēses par "Velves" slimnīcai nodarītajiem zaudējumiem, lai noteiktu zaudējumu kopapjomu un celtu prasību tiesā pret "Velvi".

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nodevis prokuratūrai kriminālprocesu, kurā gūti pietiekami pierādījumi, ka informāciju tehnoloģiju uzņēmuma pārstāvis ar divu esošo un vienas bijušās Centrālās vēlēšanu komisijā nodarbinātās personas atbalstu izkrāpis CVK budžeta līdzekļus lielos apmēros. Noziedzīgo darbību rezultātā CVK nodarīts ne mazāk kā 149 tūkstoši 920 eiro mantiskais zaudējums, un KNAB lūdzis apsūdzēt arī bijušo CVK vadītāju Kristīni Bērziņu. Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka uzņēmējs ar bijušās CVK priekšsēdētājas atbalstu, iespējams, veicis darbības, lai konkrētais informāciju tehnoloģiju uzņēmums iepirkuma sarunu procedūras rezultātā iegūtu tiesības īstenot pakalpojumus, kas saistīti ar 2021. gada pašvaldības domes vēlēšanu vadības sistēmu nodrošināšanu. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā nav konstatēti fakti, kas ļautu apšaubīt 2021. gada pašvaldības domes vēlēšanu leģitimitāti. Prokuratūrai kā procesa virzītājai jālemj par krimināllietas turpmāko virzību. 

Kiprā, kas ir iecienīts ceļojumu galamērķis arī Latvijas iedzīvotājiem, šobrīd strauji izplatās kaķu koronavīruss, kas mutējot var pārtapt infekciozajā peritonītā un, lai gan šobrīd Latvijā šis vīruss nav manīts, ir vērts ceļotājiem no tā uzmanīties, lai neizvestu vīrusa paveidu ārpus Kipras. Patlaban Pārtikas un veterinārajam dienestam nav ziņu par Kipras kaķu vīrusa izplatību Latvijā, kas ļauj domāt, ka nevēlamais vīruss no Kipras līdz Latvijai nav atvests. Lai tas tā arī paliktu, dienesta eksperti iesaka Kipras apceļotājiem, dodoties atpakaļ uz Latviju, ar dezinfekcijas līdzekļiem notīrīt koferu virsmu, riteņus, savus apavus.

Nesen veiktās kartēšanas rezultātā Igaunijas salu skaits ir palielinājies par 95, tomēr kopējā valsts teritorijas platība ir samazinājusies par četriem kvadrātkilometriem, paziņoja Igaunijas Zemes departaments. Kartēšana tiek veikta reizi astoņos gados. Teritorijas samazinājums saistāms ar Baltijas jūras krasta līnijas izmaiņām, kas, kā norāda eksperti, notiek nepārtraukti. Kartēšanas laikā arī noskaidrots, ka Igaunijas teritoriālajos ūdeņos esošo salu skaits palielinājies no 2 tūkstoši 222 līdz 2 tūkstoši 317. Jaunākie dati par Igaunijas teritoriju tagad tiks iekļauti arī uzziņu grāmatās un citos avotos. 

Dziesma "Oktobra lietus" ("October Rain"), ar kuru dziedātāja Edena Golana pārstāvēs Izraēlu šīgada Eirovīzijas dziesmu konkursā Zviedrijā, jau ir izraisījusi publiskas debates Izraēlā par tās potenciālu diskvalifikāciju, vēsta ziņu vietne "Ynet". Saskaņā ar mediju ziņām šī dziesma atsaucas uz palestīniešu kaujinieku grupējuma "Hamās" 7. oktobrī sarīkoto teroraktu, kurā tika nogalināti vairāk nekā tūkstoš 200 cilvēku Izraēlas dienvidos. Šīs dziesmas oficiāla prezentācija vēl nav notikusi. Izraēlas sabiedriskā raidkompānija "Kan" uzstāj, ka šīs dziesmas tekstu nevajag mainīt, pat ja tas maksātu piedalīšanos Eirovīzijā. Jau vēstīts, ka Eirovīzijas konkurss šogad notiks 11. maijā Zviedrijas pilsētā Malmē.

Turpinām ziņas

Banka "Citadele" piešķīrusi finansējumu 952 tūkstoši eiro apmērā SIA "Projektu ekspertu grupa" saules elektrostacijas būvniecībai Jēkabpils novadā. Saules parku, kas atradīsies netālu no Baļotes ezera, Jēkabpils novada Kūku pagastā, plānots nodot ekspluatācijā šī gada vasarā. Spēkstacijas kopējā platība aizņems 3,75 hektārus, kur tiks izvietoti vairāk nekā 3 tūkstoši 800 saules paneļi ar kopējo jaudu 2,38 megavati. Kopējais saražotās elektrības apjoms gadā plānots 2,3 gigavatstundu apjomā, kas būs pietiekami, lai ar elektroenerģiju spētu apgādāt aptuveni tūkstoš 100 mājsaimniecību Latvijā. "Projektu ekspertu grupas" mātesuzņēmuma SIA "Baltex nami" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Ratnieks informē, ka elektrības pārdošana paredzēta sadarbībā ar uzņēmumu SIA "Virši Renergy". Paralēli saules parka izbūvei Kūku pagastā "Projektu ekspertu grupa" sākusi arī sagatavošanās darbus nākamajiem projektiem Ogres novadā un Jēkabpils novadā, plānojot 2025.gadā sasniegt kopējo ražošanas jaudu pieci megavati.

Līdz 21.februārim, kas bija likumā noteiktais termiņš, 2024.gada budžetus bija pieņēmušas 42 Latvijas pašvaldības - visas, izņemot Rēzeknes pilsētu. Visātrāk pie budžeta apstiprināšanas domē bija nonākušas četras - Jūrmalas un Liepājas pilsētas, Ādažu un Bauskas novadu pašvaldības, kas šī gada budžetus pieņēma jau 2023.gada decembrī. Janvārī budžeti pieņemti 16 pašvaldībās, savukārt uz pēdējo dienu 2024.gada budžeta apstiprināšanu bija atlikušas piecas novadu pašvaldības - Gulbene, Limbaži, Līvāni, Smiltene un Talsi. Īpaša situācija ar budžeta pieņemšanu ir izveidojusies Rēzeknes pašvaldībā, kur deputāti nav vienojušies par 2024.gada budžeta apstiprināšanu. Līdz ar to neizpildās būtisks nosacījums, lai saņemtu Ministru kabinetā apstiprināto stabilizācijas kredītu piecu miljonu eiro apmērā.

Un vēl

Vakar Jēkabpils novada domes sēdē tika apstiprināts Jēkabpils novada pašvaldības apbalvojumu dibināšanas nolikums. Cēlmetāla Goda zīmi un Goda zīmes apliecinājumu saņems personas, kam tiks piešķirts apbalvojums “Jēkabpils novada Goda pilsonis”. Apbalvojumu piešķir par sevišķiem nopelniem Jēkabpils novada labā, kas var izpausties valsts, pašvaldības, sabiedriskajā, kultūras, izglītības, zinātnes, saimnieciskajā un citā darbā. Apbalvojumu “Jēkabpils  novada Goda pilsonis” piešķir vienu reizi gadā līdz 3 personām. Jau ziņots, ka pērn Jēkabpils novada dome pieņēma lēmumu papildināt Jēkabpils novada pašvaldības apbalvojumu dibināšanas nolikumu ar cēlmetāla goda zīmi “Zelta lūsis”.  Valsts Heraldikas komisija šo apbalvojumu akceptēja. Goda zīmes dizaina autore ir māksliniece Jolanta Ābele.

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvija aizliedz Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importu; Autotransporta direkcija lūdz uzlabot valsts autoceļu stāvokli; un Aicina ar klusuma brīdi pieminēt Ukrainu.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, aizliedzot Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importu. Atbilstoši vairāku ministriju sadarbībā izstrādātajam piedāvājumam likums aizliedz lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešana jeb importēšana Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, tajā skaitā, ja šo valstu produkti tiek ievesti Latvijā no citām trešajām valstīm. Likums stāsies spēkā pēc tam, kad to būs izsludinājis Valsts prezidents.  Pagaidām aizliegums būs spēkā līdz 2025.gada 1.jūlijam, bet nākotnē tas nepieciešamības gadījumā var tikt pagarināts. 

Latvijas valsts atbalsts Ukrainai šogad pārsniegs 200 miljonus eiro, ārkārtas Saeimas sēdē pauda Ministru prezidente Evika Siliņa, pieminot Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā otro gadadienu. Ministru prezidente sacīja, ka jau no pirmās Krievijas kara dienas Ukrainu ir sargājuši Latvijas ieroči. Tāpat Latvija sniedz palīdzību, apmācot Ukrainas karavīrus.  Siliņa uzsvēra, ka Latvijas militārā palīdzība Ukrainai turpināsies, sasniedzot 0,25% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Aizvadīto divu gadu laikā Latvijas valdības un sabiedrības sniegtā palīdzība Ukrainai mērojama vismaz 650 miljonu eiro apmērā. 

Par tālāku rīcību Latvijas skolu tīkla un finansēšanas modeļa maiņas jautājumā koalīcija lems nākamnedēļ. Ministru prezidente Evika Siliņa atzinīgi vērtē, ka daļa pašvaldību pārstāvji uz tikšanos ieradās sagatavojušies un pastāstīja gan par to, kādi ir to plāni pēc administratīvi teritoriālās reformas, gan par to kādas ir pašvaldību reālās vajadzības, lai ieviestu Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvāto skolu programmas finansēšanas modeli. Siliņas skatījumā, izmaiņas esot gatavs ieviest "liels skaits pašvaldību". Ministru prezidente uzskata, ka šobrīd saprātīgākais lēmums būtu pakāpeniska reformu ieviešana, proti, nenoteikt visām pašvaldībām vienu konkrētu datumu. 

Vācijas parlaments noraidījis opozīcijas iesniegto rezolūciju par spārnoto raķešu "Taurus" piegādi Ukrainai.Līdz šim kanclers Olafs Šolcs bloķējis Vācijā ražoto "Taurus" nodošanu Ukrainai, paužot bažas, ka tālās darbības rādiusa raķetes var tik izmantotas Krievijas teritorijas apšaudei, kas varot novest pie karadarbības eskalācijas. Par opozīcijā esošo konservatīvo iesniegto rezolūciju balsoja tikai 182 deputāti, kamēr 480 balsoja pret. Opozīcijas līderis Frīdrihs Mercs aicināja Šolca vadītās koalīcijas locekļus nepakļauties kancleram un balsot par rezolūciju, uzsverot, ka Ukraina joprojām nesaņem visus materiālus, kas tai steidzami nepieciešami, lai atvairītu Krievijas agresijas karu.

Krievijas cietumā mirušā opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija māte Ludmila vēsta, ka viņai beidzot bijusi iespēja morgā apskatīt mirušo dēlu. Izmeklētāji esot draudējuši Ludmilai, ka Navaļnijs tiks apbedīts slepus, bez atvadu ceremonijas. Navaļnija preses sekretāre Kira Jarmiša ziņo, ka ekspertīzē secināts: 47 gadus vecais Navaļnijs ieslodzījumā esot nomiris dabīgā nāvē. Naviļnija māte norāda, ka saskaņā ar likumu varas pārstāvjiem uzreiz vajadzēja viāni atdot Alekseja līķi, bet tas līdz šim tas neesotizdarīts. Tā vietā notiek šantaža, izvirzot noteikumus – kur, kad un kā tiks apbedīts Aleksejs Navaļnijs. Māte norāda, ka varas pārstāvji grib, lai tas tiktu izdarīts slepeni, bez atvadām. Navaļnija māte tam nepiekrīt un norāda, ka Navaļnija tuvinieki un atbalstītāji ir pelnījuši iespēju no viņa atvadīties.

Turpinām ziņas

Autotransporta direkcija reģionālo autobusu kustības nodrošināšanai lūdz uzlabot valsts autoceļu stāvokli. Direkcijā norāda, ka tā ir vērsusies pie "Latvijas valsts ceļu" vadības ar lūgumu iespējami ātrākā laikā rast iespēju uzlabot autoceļu stāvokli, lai reģionālo autobusu maršrutu pasažieri varētu izmantot tiesības pārvietoties. Direkcija uzsver, ka tā regulāri saņem reģionālo autobusu maršrutu pārvadātāju informāciju par sliktiem ceļu stāvokļiem, kuru rezultātā nav iespējams nodrošināt pasažieru apkalpošanu. Patlaban vissliktākie reģionālie ceļi, sākoties atkusnim, ir Kurzemē un Zemgalē. 

Savukārt Latvijas valsts ceļi skaidro, ka remontdarbi valsts autoceļos tiek īstenoti atbilstoši Ministru kabineta ziņojumiem un stratēģijām. Tajos norādīti valsts reģionālo un vietējo ceļu posmi, kuros plānots veikt ieguldījumus un remontdarbus. Visi pārējie ceļi tiek un tiks uzturēti tikai ar ikdienas uzturēšanas darbiem. Uzņēmums uzsver, ka vairāku gadu desmitu garumā valsts ceļu tīklam tiek piešķirts nepietiekams finansējums, kā rezultātā nav iespējams veikt visus nepieciešamos darbus uz visiem vairāk nekā 20 tūkstoši kilometriem valsts autoceļu. 

No šī gada elektroskrejriteņu un velorikšu reģistrācija ir obligāta un ceļu satiksmē atļauts piedalīties tikai ar reģistrētiem šī veida transportlīdzekļiem. Jau iegādātiem transportlīdzekļiem reģistrācija jāveic līdz 31. martam. Pēc šī termiņa ar nereģistrētiem elektroskrejriteņiem un velorikšām ceļu satiksmē piedalīties ir aizliegts. Grozījumi likumā stājas spēkā 22. februārī. 

Un vēl

Pirms diviem gadiem, 2022. gada 24. februārī, Krievija uzbruka Ukrainai, izvēršot pilna mēroga agresijas karu. Solidarizējoties ar Ukrainas tautu, Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, premjere Evika Siliņa un ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš aicina visus Latvijas iedzīvotājus vienoties klusuma brīdī rīt, 24. februārī, pulksten 9., pieminot un godinot Ukrainas tautas upurus. 

Lai parādītu arī Latvijas mediju vienotību Ukrainas atbalstam karā pret iebrucēju, Latvijas sabiedriskie mediji – Latvijas Radio, Latvijas Televīzija un sabiedrisko mediju portāls LSM – aicina radio stacijas, televīzijas kanālus un elektroniskos medijus 24. februārī pulksten 12.00 vienoties kopīgā akcijā, vienlaicīgi atskaņojot Ukrainas valsts himnu. Jau pērn ar vienlaicīgu Ukrainas himnas atskaņošanu visā Latvijas mediju telpā Latvijas elektroniskie mediji parādīja atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas iebrukumu. Arī šogad, apritot diviem gadiem, kopš Krievija izvērš plašu karadarbību Ukrainā, mediji visā Latvijā atgādinās Latvijas un pasaules sabiedrībai, ka pie kara šausmām nedrīkst pierast. Kopīgās akcijas mērķis ir paust skaidru Latvijas mediju un sabiedrības atbalstu Ukrainai. Akcijai pievienosies arī Jēkabpils Radio1.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Rēzeknes dome jāatlaiž, ja tā netiek galā ar pienākumiem; Jēkabpils novada pašvaldības speciālisti izstrādājuši rīcības plānu militārā iebrukuma gadījumā; un Kāds laiks gaidāms nedēļas nogalē?

Ja Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības dome nevar pieņemt lēmumu par šī gada budžetu un pasākumiem pašvaldības finanšu stabilizēšanai, tā ar likumu ir jāatlaiž, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. 21. februāris bija pēdējā diena, kad beidzās likumā noteiktais termiņš un Rēzeknes dome varēja pieņemt pašvaldības budžetu. Taču šī jautājuma iekļaušanai domes sēdes darba kārtībā nepietika balsu, tādēļ budžetu ne vien nepieņēma, bet pat neskatīja. Pašvaldības administrācija gan bija sagatavojusi vairākus variantus sabalansētam budžetam, kas bija nosacījums, lai Rēzekne varētu saņemt valsts aizdevumu 5 miljonu eiro apmērā. Rinkēviča ieskatā domes atlaišanas gadījumā nevajadzētu rīkot ārkārtas vēlēšanas, bet gan izveidot īpašu administrāciju, kas līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām varētu īstenot pasākumus pašvaldības finanšu stabilizēšanai. 

Latvijas pētnieki apstrīd pieņēmumu, ka mikroplastmasa var tikt izmantota kā antropocēna jeb jauna ģeoloģiskā laika sākuma rādītājs. Šo pētījumu Latvijā sadarbībā ar citu valstu zinātniekiem īstenoja Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Inta Dimante-Deimantoviča. Viņa skaidro, ka ģeologu aprindās tiek plaši runāts par jauna ģeoloģiska laikmeta - antropocēna - oficiālu definēšanu. Jaunu ģeoloģisko laikmetu Zemes vēsturē nosaka pēc nogulumiem un iežiem, kuriem jābūt atšķirīgiem no iepriekšējo laiku nogulumiem. Zinātniece norāda, ka antropocēns jeb cilvēka ietekmes epoha iezīmētu laika periodu, kad apkārtējo vidi un ekosistēmas būtiski ietekmējusi cilvēka darbība. Par šīs epohas sākumu neoficiāli tiek uzskatīts 1950.gads, kad sāka attīstīties masveida plastmasas ražošana. Izpētot trīs Latvijas ezeru - Usmas, Sekšu, Pinku - nogulumus, starptautiska pētnieku komanda secinājusi, ka šis pieņēmums neatbilst patiesībai.

Slimību profilakses un kontroles centrs aicina pārbaudīt vakcinācijas statusu pret masalām bērniem. Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra  apkopotie dati liecina, ka 2023.gadā pasaulē tika novērots ievērojams masalu gadījumu un uzliesmojumu skaita pieaugums. Kaut gan ikvienam bērnam Latvijā ir tiesības uz valsts apmaksātu vakcināciju pret masalām, vakcinācijas datu analīze liecina, ka ap 14 tūkstoši jeb 4% bērnu no viena līdz 17 gadiem nav saņēmuši nevienu poti pret masalām. Tas ir ievērojams skaits neimūno bērnu, lai ļautu veidoties infekcijas izplatīšanās ķēdēm un izraisītu masalu uzliesmojumus arī mūsu valstī, turpinoties saslimstības pieaugumam citās valstīs un ņemot vērā, ka ceļo arī pret masalām nevakcinēti cilvēki. 

Jau ziņots, ka masalas ir vakcīnnovēršama infekcija un vakcinācija ir vienīgais efektīvais veids, kā aizsargāties pret masalām un nepieļautu masalu uzliesmojumus. Tādēļ Slimību profilakses un kontroles centrs aicina vecākus un ģimenes ārstus pārbaudīt bērnu vakcinācijas statusu pret masalām un vakcinēt bērnus, kuri nav saņēmuši vakcinācijas kalendārā paredzētās potes. Īpaša uzmanība jāpievērš bērniem, kuri plāno doties ceļojumā.

Latgales rajona tiesa Rēzeknē lēmusi turpināt piemērot apcietinājumu noslepkavotās septiņus gadus vecās Justīnes Reinikovas tēvam, kurš tiek vainots šīs slepkavības pastrādāšanā. 19.februārī apcietinājums jau tika pagarināts otrai lietā apsūdzētajai - meitenītes pamātei. Prokuratūra ir nodevusi Latgales rajona tiesai Ludzā krimināllietu par Rogovkā dzīvojušās septiņgadīgās Justīnes slepkavību.

Par spīti Polijas zemnieku protestiem Eiropas Savienības Padome, kurā pārstāvētas dalībvalstis, vienojusies pagarināt tirdzniecības liberalizāciju ar Ukrainu. Tiek uzskatīts, ka Eiropas Komisijas aizsardzības pasākumi, lai ierobežotu importu no Ukrainas, sniegs būtisku uzlabojumu. Tas bija Eiropas Komisijas priekšlikums, ko vairums dalībvalstu atbalstīja, izņemot "pierobežas" dalībvalstis, kas ir Polija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija un Slovākija, kuras visvairāk skāris pārtikas preču imports no Ukrainas.

Lielbritānija ceturtdien, tuvojoties otrajai gadskārtai kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, paziņoja par jaunu sankciju noteikšanu Maskavai. Sankcijas ir vērstas pret munīcijas ražotājiem, elektronikas uzņēmumiem, dimantu un naftas tirgotājiem, un to mērķis ir samazināt Krievijas diktatora Vladimira Putina ieroču arsenālu, norāda Lielbritānijas Ārlietu ministrija. Jaunās sankcijas ir vērstas pret 14 fiziskām un juridiskām personām, kas saistītas ar munīcijas, piemēram, raķešu palaišanas sistēmu, raķešu un sprāgstvielu ražošanu. Tajā skaitāp sankcijas noteiktas Sverdlova rūpnīcai, kas ir lielākais Krievijas munīcijas ražotājs. Sankcijas piemērotas arī Turcijas uzņēmumam, kas piegādā elektroniku Krievijas militārajiem spēkiem, trīs Ķīnas uzņēmumiem un divām Baltkrievijas kompānijām. Lielbritānija ar sankcijām vērsusies arī pret naftas tirgotāju Nilsu Trūstu, divām Krievijas dimanta kompānijām un pieciem Krievijas lielāko vara, cinka un tērauda ražošanas uzņēmumu vadītājiem.

Turpinām ziņas

Jēkabpils novada pašvaldības speciālisti izstrādājuši rīcības plānu militārā iebrukuma gadījumā. Tas kā atsevišķa sadaļa tiks iekļauts pašvaldības civilās aizsardzības plānā. Paredzēts, ka martā rīcības plāns tiks virzīts apstiprināšanai Jēkabpils novada domes sēdē. Tāpat novada pašvaldības speciālisti ir uzsākuši apkopot informāciju par objektiem, kas apdraudējuma gadījumā varētu kalpot kā bumbu patvertnes. Tomēr informācijas apkopošanu apgrūtina tas, ka valstiskā līmenī pagaidām nav izstrādātas vadlīnijas par minimālajām tehniskajām prasībām ēkās esošo telpu vai telpu grupu piemērotībai patvertnes atjaunošanai vai izveidei. 

Jau ziņots, ka šā gada sākumā Ministru kabinets pieņēma zināšanai Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu “Par tālāko rīcību patvertņu jautājumā”, kurš paredz, ka Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar citām ministrijām un iestādēm ir jāsagatavo vadlīnijas, tāpat ministrijām uzdots izvērtēt iespējamos risinājumus, lai ieviestu patvertnes atjaunošanas vai izveidošanas finanšu mehānismus. Plānots, ka vadlīnijas tiks publiskotas šā gada maijā.

Jēkabpils novada pašvaldība aicina dzīvokļu īrniekus, kuriem īres līgumi noslēgti līdz 2001. gada 31.decembrim izmantot pirmpirkuma tiesības un izpirkt īrēto dzīvokli. Personām, kuras vēlas izmantot pirmpirkuma tiesības, jāvēršas pašvaldībā ar iesniegumu par dzīvokļa īpašuma atsavināšanas procesa uzsākšanu. Atsavināšanas process ilgst aptuveni 6 mēnešus. Dzīvokļa īpašuma tirgus cenu nosaka sertificēts vērtētājs, cena ir jāmaksā 100% eiro. Norēķinus veicot uzreiz vai ar nomaksu līdz 5 gadiem. Pircēja ieņēmumi un kredītvēsture netiek vērtēta. Nomaksas pirkuma līguma gadījumā likumiskie procenti - 6% gadā no vēl nesamaksātās summas. Iesniegumam jāpievieno: dzīvojamās telpas īres līguma kopija un izziņa par īres un komunālo maksājumu parāda neesamību.

Un vēl

Latvijā pavasaris iestājies pat mēnesi agrāk par klimatisko normu un līdz pat februāra beigām valdīs tāds temperatūras režīms, kas raksturīgs marta beigām un pat aprīļa sākumam. Brīvdienās bieži gaidāms lietus, sestdienas pēcpusdienā arī spēcīgs dienvidu, dienvidrietumu vējš, kas brāzmās sasniegs 15–20 metrus sekundē. Gaisa temperatūra brīvdienu naktīs 0...5 grādi, svētdienas rītā daudzviet Vidzemē un Latgalē līdz -2 grādiem, bet pēcpusdienās 4...9 grādi, sestdien Zemgalē, Sēlijā un Latgales dienvidos līdz 10...11 grādiem.

Arī nākamnedēļ laiks saglabāsies silts, tikai dažās naktīs un vietām temperatūra noslīdēs kādu grādu zem nulles, bet lielākoties tā būs pozitīva, dienās sasniedzot 3...10 grādus, dažās dienās vietām 11...13 grādus. Vidējā diennakts temperatūra atlikušajās februāra dienās būs pat ap 5 grādiem, kas atbilst aprīļa sākuma klimatiskajai normai. Sniega sega Latvijas austrumu daļā vietām vēl ir apmēram 25 centimetrus bieza, taču siltā laika dēļ vienlaidu sniega sega nākamnedēļ būs nokususi visā Latvijā, izņēmums var būt atsevišķi mežaini apvidi Alūksnes augstienē.

Brīvdienās sāksies ledus iešana Vidzemes un Latgales upēs, celsies ūdenslīmenis, gaidāma palieņu applūšana. Ledus sastrēgumu veidošanās gadījumā iespējama arī straujāka ūdenslīmeņa celšanās un plašāki plūdi, tomēr lielu plūdu risks šobrīd vērtējams kā zems. Tā kā bieži gaidāms lietus, uz zemes ceļiem valdīs šķīdonis, īpaši Vidzemē un Latgalē. Atsevišķi zemes ceļu posmi var kļūt pat neizbraucami. Silts laiks, visticamāk, turpināsies arī marta sākumā.

Nedēļas nogalē laiks Latvijā kļūs ievērojami siltāks un atsevišķās vietās tiks sasniegti vietējas nozīmes siltuma rekordi, prognozē Toms Bricis portālā lsm.lv.
Piektdien pārsvarā gan vēk būs apmācies un lietains laiks. Sestdienas naktī minimālā gaisa temperatūra 0..+5 grādi, maksimālā gaisa temperatūra +5..+10 grādi.  Svētdienas naktī galvenokārt mākoņainas debesis, vietām - īpaši Latgalē - gaidāms lietus. Vējš kļūs lēns, vietām sabiezēs migla. Minimālā gaisa temperatūra 0..+4 grādi. Svētdien daudzviet gaidāms lietus, vietām - migla. Pūtīs A, DA vējš 1-6 m/s. Maksimālā gaisa temperatūra +3..+8 grādi.
Silts laiks saglabāsies arī februāra nogalē.

Atstājiet komentāru