2024.gada 28. aprīlis

Gundega, Terēze

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 19.februārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 19.februārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Līdz pavasarim un vasarai sagatavos nepieciešamos tiesību aktu Krīzes vadības centra darbības sākšanai; 
Bezdarbnieki ātrāk atgriežas darba tirgū; un Centīsies iznīdēt latvāņus gar Latvijas galvenajiem autoceļiem.

Atbildīgās institūcijas līdz pavasarim un vasarai sagatavos nepieciešamos tiesību aktu projektus Krīzes vadības centra darbības uzsākšanai un nodrošināšanai. Valdība rīt uzklausīs kārtējo ziņojumu par centru, un valdības lēmuma projekts paredz Valsts kancelejai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju līdz aprīļa beigām sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā ziņojumu ar priekšlikumiem par Krīzes vadības centra uzdevumu izpildei nepieciešamo struktūru, fizisko izvietojumu, personāla nodrošinājumu un materiāltehnisko nodrošinājumu. Jau ziņots, ka centrs tiktu iekļauts Valsts kancelejas sastāvā, bet funkcionāli padots Ministru prezidentam. 

Valsts ieņēmumu dienests kopumā pieņēmis lēmumu 220 nodokļu maksātājiem pieprasīt atmaksāt Covid-19 pandēmijas laikā izsniegtos grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai 5,535 miljonu eiro apmērā. Kopumā par nepamatota pieprasītā/saņemtā atbalsta atmaksu pavisam ir tikušas ierosinātas 33 tiesvedības. No minētajām tiesvedībām noslēgušās 12, bet 21 lieta turpinās.

Latvijā naida noziegumi galvenokārt izpaužas naida runas veidā, ievietojot aizvainojošus komentārus un publikācijas internetā, norādīts Kultūras ministrijas sagatavotajā plāna projektā par rasisma un antisemītisma mazināšanu nākamajos četros gados. Ministrijā atzīmē, lai efektīvāk apkarotu naida noziegumus, jāveicina cietušo un citu personu gatavība ziņot par šiem noziegumiem, tomēr cilvēki, kas pārstāv dažādas mazaizsargātās grupas, bieži vien neatpazīst naida noziegumus un neapzinās, ka konkrētais nodarījums varētu būt sodāms.

Ieslodzījumā mirušā Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija tuvinieki un sabiedrotie joprojām nezina, kur atrodas viņa mirstīgās atliekas, jo varasiestādes to slēpj. Neskaidri ir arī Navaļnija nāves iemesli, bet kāda cilvēktiesību organizācija apgalvo, ka dažas dienas pirms opozicionāra nāves ieslodzījuma vietu ir apmeklējuši Federālā drošības dienesta darbinieki. Navaļnija māte un advokāts sestdien, 17. februārī, ieradās ieslodzījuma vietā, taču tur viņiem apgalvoja, ka Navaļnija līķis ir nogādāts morgā Saļeharda pilsētā. Taču, kad Ludmila Navaļnija un advokāts Leonīds Solovjovs ieradās norādītajā morgā, tas izrādījās slēgts, bet sazvanītais iestādes darbinieks apgalvoja, ka Navaļnija līķis tur neatrodas. Navaļnija dibinātā Korupcijas apkarošanas fonda direktors Ivans Ždanovs vēstīja, ka Navaļnija mātei kā iespējamais viņas dēla nāves cēlonis esot nosaukts pēkšņais nāves sindroms, ko Navaļņija atbalstītāji uzskata par muļķībām. Cilvēktiesību organizācijai "Gulagu.net" aizdomas radot arī tas, ka kolonijas vadība paziņojumu par Navaļnija nāvi izplatīja tikai dažas minūtes pēc tam, kad tā bija konstatēta. Bet vēl pēc dažām minūtēm Kremlim pietuvināts kanāls saziņas vietnē "Telegram" jau ziņojis, ka Navaļnija iespējamais nāves cēlonis ir tromboze.

Maskavā, Sanktpēterburgā un vairākās citās Krievijas pilsētās sestdien notiek pasākumi dienu iepriekš cietumā Galējos Ziemeļos mirušā opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija piemiņa, bet policija jau aizturējusi vairākus simtus pasākumu dalībnieku un cilvēku, kas ieradās nolikt ziedus pie represiju upuru pieminekļiem.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, sestdien uzstājoties Minhenes drošības konferencē, mudināja pasauli nevaicāt Ukrainai, kad beigsies karš, bet jautāt sev, kāpēc Krievijas diktators Vladimirs Putins spēj karu turpināt. Ukraiņi ir pierādījuši, ka var piespiest Krieviju atkāpties un var atjaunot noteikumu darbību, ar to mēs pilnībā atbruņojot Krievijas galveno mītu, ka Ukraina šajā karā nevar uzvarēt. Zelenskis atzina, ka Ukrainas darbības ierobežo tikai trieciena līdzekļu tāluma spējas un pietiekamība. To apstiprinot situācija Avdijivkā. Zelenskis norādīja, ka diemžēl Ukraina tiek turēt mākslīgā ieroču deficītā, tajā skaitā arī artilērijas deficītā un tas ļauj Putinam adaptēties patlabanējai kauju intensitātei. 

Turpinām ziņas

Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki pēc darba zaudēšanas aizvien ātrāk atgriežas darba tirgū. Aģentūrā bezdarbnieka statusā reģistrēto personu vidējais darbā iekārtošanās laiks 2021.gadā bijušas 158 dienas, 2022.gadā - 123 dienas, bet 2023.gadā - 114 dienas. Jēkabpils filiāles vadītāja Svetlana Kačane informē, ka Jēkabpils novadā februārī bija 5,8 procenti bezdarbnieku no ekonomiski aktīvo cilvēku skaita jeb reģistrēti tūkstoš 98 klienti jeb bezdarbnieki. Tajā skaitā Jēkabpilī - 642 un Jēkabpils novadā 556 bezdarbnieki.

Svetlana Kačane norāda, ka pagājušā gada 12 mēnešos darbā iekārtojušies kopumā 2 tūkstoši 191 Jēkabpils filiāles apkalpošanas teritorijā reģistrēts klients. Tajā skaitā 730 bezdarbnieki ir vecumā 50 gadi un vairāk, 195 jaunieši līdz 24 gadiem un 169 klienti ar invaliditāti. Darbu pērn Jēkabpilī un novadā atrada arī 132 ilgstošie bezdarbnieki.

Nodarbinātības aģentūrā norāda, ka visātrāk darbā iekārtojas jaunieši, aiz tiem seko klienti vecumā virs 50 gadiem, tad - pirmspensijas vecuma cilvēki. Savukārt personām ar invaliditāti ir nepieciešams ilgāks laiks, lai iekārtotos darbā, tomēr nodarbinātības aģentūrā saskata pozitīvas tendences, ka arī šīm personām darbā iekārtošanās laiks saīsinās un šobrīd vidēji tas ir ap sešiem mēnešiem. Visilgākajā laika posmā darba tirgū atgriežas ilgstošie bezdarbnieki, kuriem ceļš uz darba atsākšanu ilgstot vidēji ap 17 mēnešiem jeb pusotru gadu.

Un vēl

"Latvijas valsts ceļi" izsludinājuši konkursu par latvāņu apkarošanu valsts autoceļu ceļu nodalījuma joslās ar integrēto metodi vai selektīvajiem herbicīdiem. Iepirkums ir sadalīts piecās iepirkuma daļās jeb līgumos, un kopējā paredzētā iepirkuma līgumcena ir 114 tūkstoši eiro. Darba uzdevumu mērķis ir Sosnovska latvāņu audžu iznīcināšana un invazīvās sugas izplatības ierobežošana. Darbu izpildes termiņš katra iepirkuma daļā ir astoņi mēneši. Pretendenti piedāvājumus par vienu, vairākām vai visām iepirkuma daļām var iesniegt līdz 27.februārim.

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām līderos «Jaunā Vienotība» un Nacionālā apvienība; Kāds ir šīgada Lielās talkas moto; un Kad gaidāms pavasarīgs laiks?

Pēc četriem mēnešiem notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurām iesniegti 16 kandidātu saraksti. Ja Eiroparlamenta vēlēšanas notiktu februārī, tad spraigākā cīņa būtu starp diviem politiskajiem spēkiem – "Jauno Vienotību" un Nacionālo apvienību. Tā liecina SKDS aptaujas rezultāti. Aptauja veikta uzreiz pēc kandidātu sarakstu pieņemšanas no 10. līdz 14. februārim, aptaujājot vairāk kā pusotra tūkstoša balsstiesīgos pilsoņus visā Latvijā. Aptaujā 17,2% bilda, ka nepiedalīsies vēlēšanās, bet 20,2% bija grūti atbildēt uz šo jautājumu. 

Saskaņā ar SKDS aptaujas rezultātiem līderi ir "Jaunā Vienotība" ar 10,2%, bet uzreiz aiz tās ar 10% seko Nacionālā apvienība.  Starpība ir ļoti maza. Tad seko "Saskaņa"– 6,3%, "Latvijas attīstībai" – 5,8% un "Progresīvie"– 5,4%. Aiz tiem "Stabilitātei" – ar 4,7%, "Apvienotais saraksts" un "Latvija pirmajā vietā" – katrai 4,3%. Zaļo un Zemnieku savienībai februāra sākumā 2,9% atbalsts. "Suverēnajai varai" – 2,7%. Jaunajai konservatīvajai partijai 1,9% , apvienībai "Jaunlatvieši " un "Centra partija" – katrai 1,4%, "Tauta. Zeme. Valsts." – 0,4%, bet kustību "Par" un partiju "Tautas varas spēks" atbalsta 0,3% vēlētāju. Eiroparlamenta vēlēšanas notiks šā gada 8. jūnijā.

Latvijas biatlonists Andrejs Rastorgujevs svētdien Nove Mesto pasaules čempionātā biatlonā izcīnīja sudraba medaļu 15 kilometru sacensībās ar kopējo startu, izcīnot savu lielāko panākumu karjerā un arī Latvijas biatlona vēsturē. Līdz šim no latviešiem tikai Ilmāram Bricim bija pasaules čempionātu medaļas - divas bronzas godalgas 2001.gadā 20 kilometru individuālajā distancē un 2005.gadā desmit kilometru sprintā. Par čempionu kļuva norvēģis Juhanness Tīngness Bē, kurš mēroja papildu vienu soda apli, finišējot 34 minūtēs un 50,2 sekundēs. Rastorgujevs bija viens no diviem sportistiem, kuri šāva precīzi, un finišā viņš atpalika 15,1 sekundes. Nepilnas 18 sekundes pēc Rastorgujeva finišēja vienu soda apli veikušais francūzis Kantēns Fijons-Majē.

Valdība līdz nākamā gada pavasarim varētu pagarināt ierobežojumu termiņu Krievijas pilsoņu ieceļošanai Latvijā, ņemot vērā to, ka Krievijas izraisītais drošības apdraudējums turpinās, izriet no Ārlietu ministrijas sagatavotā rīkojuma projekta, kas pieejams Tiesību aktu portālā. Ārlietu ministrija norāda, ka, ņemot vērā Krievijas sākto militāro iebrukumu Ukrainā, strauji audzis Krievijas pilsoņu skaits, kuri pa sauszemes robežu vēlējās ieceļot Eiropas Savienībā. Rīkojuma projekts paredz pagarināt ierobežojumu termiņu uz vienu gadu - līdz 2025.gada 4.martam. 

Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija mirstīgās atliekas atrodas slimnīcā Salehardā uz Ziemeļu polārā loka. Tā vēsta krievu opozīcijas laikraksts "Novaya Gazeta". Navaļnija autopsija jeb sekcija vēl nav veikta, tāpēc arī līķis aizvien nav nodots tuviniekiem. Vairāki tūkstoši cilvēku parakstījuši petīciju, pieprasot viņa mirstīgās atliekas nodot ģimenei. Laikraksts arī vēsta, ka opozicionāra mirstīgās atliekas pārvietotas vairākkārt – vispirms no kolonijas uz Labitnangi un tagad uz Saļehardu, kas nav ierasta prakse. Neskatoties uz to, ka sekcija aizvien nav veikta, oficiālā izmeklētāju versija par viņa nāvi vēsta, ka tai nav noziedzīga rakstura. Krievijā parasti šādu terminu lieto tad, ja nav izmantoti šaujamieroči.

Jau ziņots, ka brīvdienās vairākās Krievijas pilsētās arī notika Navaļnija piemiņas pasākumi. Tajos divu dienu laikā aizturēti vairāk nekā 400 cilvēku.

18 gadus ilga darba rezultātā pētniekiem ir izdevies apkopot lielāko daļu ietekmīgā dabaszinātnieka un biologa Čārlza Darvina personīgās bibliotēkas un tas sakrīt ar viņa 215. dzimšanas dienu. Kataloga apjoms sasniedz 300 lappušu un tajā detalizēti aprakstīti 7 tūkstoši 400 nosaukumi un 13 tūkstoši sējumu. Starp ierakstiem ir arī vācu periodiskais izdevums, kurā publicēta pirmā zināmā baktēriju fotogrāfija. Lielākoties darbi ir angļu valodā, lai gan daļa tika publicēta arī citās valodās, tajā skaitā vācu, franču, itāļu, spāņu, holandiešu un dāņu valodā. Projektā veikta arī bibliotēkas virtuāla rekonstrukcija, kurā bez maksas būs pieejamas 9 tūkstoši 300 saites uz darbu kopijām.

Turpinām ziņas

Pagājušajā gadā aizdomas par neauglību atzinuši 8,4% sieviešu un 4,1% vīriešu reproduktīvā vecumā, secināts pētījumā "Par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvas veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem". Vecuma grupā no 15 līdz 35 gadiem aizdomas par neauglību atzīmējuši 5,5% sieviešu un 3,7% vīriešu. Pētījuma dati liecina, ka vismazākais iedzīvotāju īpatsvars ar aizdomām par neauglību ir vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem, bet vislielākais - vecumā no 25 līdz 49 gadiem. Kopumā lielākā daļa jeb 73,8% sieviešu par šīm aizdomām ir konsultējušās ar ārstu, izmeklējušās un ārstējušās, savukārt vīriešu vidū šis īpatsvars ir būtiski mazāks. Konsultējušies ar ārstu, izmeklējušies un ārstējušies ir mazāk nekā puse vīriešu ar aizdomām par neauglību. 

Ar moto “tīri-zaļi-ilgi” ikviens Latvijas iedzīvotājs 27. aprīlī aicināts piedalīties Lielajā Talkā, kas notiks jau septiņpadsmito reizi. Jau šobrīd Lielās Talkas tīmekļvietnē iespējams atzīmēt piesārņotās vietas – talkas.lv. Piesārņoto vietu karte ir noderīgs rīks, plānojot talkošanas aktivitātes, un ikkatrs aicināts ziņot par vietām, kurās būtu nepieciešama sakopšana. Kā ierasts – mēnesi pirms talkas ikvienam potenciālajam talkas dalībniekam būs iespēja reģistrēt savu izvēlēto talkošanas vietu Lielās Talkas kartē, kā arī Solo talkas dalībnieki varēs atzīmēt savas talkošanas vietas Solo talkas kartē.

Un vēl

Šīs nedēļas otrajā pusē Latvijā atnāks pavasarīgs laiks, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Pagājušā nedēļa Latvijā aizritēja ar mainīgiem laika apstākļiem - valsti šķērsoja vairākas nokrišņu zonas un vietām jau iestājās meteoroloģiskais pavasaris. Arī šonedēļ bieži būs novērojami nokrišņi, gaisam kļūstot siltākam, sniegs pāries lietū. Gaisa temperatūra pakāpeniski paaugstināsies, un no nedēļas vidus gan nakts, gan dienas stundās tā būs virs nulles. Nedēļas izskaņā gaiss varētu iesilt līdz pat +10 grādiem. Atlikusī sniega sega daudzviet izkusīs vai samazināsies. Arvien vairākās Latvijas vietās iestāsies meteoroloģiskais pavasaris.

Tuvākajās dienās turpināsies ledus kušana, lūšana un iešana. Daudzos upju posmos ledus jau ir pacelts. Nedēļas nogalē intensīva ledus iešana bija Lielupē, ir plaši applūdušas palienes un zemākās vietas Lielupes baseinā. Spēkā ir dzeltenās pakāpes brīdinājums par augstu ūdens līmeni. Atsevišķos upju posmos ledus ir pacelts, veidojas piekrastes vaļumjoslas. Daudzviet austrumdaļas upēs joprojām saglabājušies ledus un vižņu sablīvējumi, zem ledus vižņu slānis, kas tuvākajās dienās turpinās izskaloties.

Nedēļas nogalē Daugavā ūdenslīmenis sācis pakāpeniski paaugstināties, bet citās upēs ūdenslīmeņa kāpums bijis straujāks, visstraujākais tas bija Lielajā Juglā pie Zaķiem, kur ūdenslīmeņa kāpums bijis par 1,38 metriem. Tuvākajās dienās turpināsies atkusnis, kusīs sniegs, palielināsies upju notece un paaugstināsies ūdenslīmenis, plašāk applūdīs upju palienes, gaidāma arī zemāko vietu applūšana. Upēs turpināsies ledus lūšana un iešana, tās laikā iespējamas krasākas ūdenslīmeņa svārstības, kā arī sastrēgumu veidošanās. Turpinoties atkusnim, šonedēļ straujāk paaugstināsies ūdenslīmenis arī austrumdaļas upēs un ies ledus.

Lai arī kopš sestdienas Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis paaugstinājies par vairāk kā 10 centimetriem, tas joprojām ir salīdzinoši zems – 4,75 metri virs noteiktās atzīmes un plūdu draudu Daugavā patlabam nav nedz pilsētas, nedz novada robežās.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Drošības riski pastāv arī cilvēkiem, kuri nav iekļauti Krievijas sarakstos; Septiņgadīgo Justīni tēvs un pamāte dzērumā piekāvuši līdz nāvei; un Piecos reģionālo autobusu maršrutos Jēkabpils, Pļaviņu un Daugavpils virzienos veiktas izmaiņas.

Situācija ar Krievijas meklēto personu sarakstos iekļautajiem cilvēkiem var būt mainīga, tomēr drošības riski ceļojot uz augsta riska valstīm ir gan sarakstos iekļautiem, gan neiekļautiem Latvijas iedzīvotājiem, atzīst Satversmes aizsardzības birojā, komentējot izskanējušās ziņās par to, ka Krievija meklēšanā izsludinājusi ārvalstu parlamentos un valdībās esošos politiķus, tajā skaitā, no Latvijas. Aizsardzības birojs aģentūrai LETA konkrēti nekomentēja plānu veikt pārbaudi par to, vai meklēto personu sarakstā Krievija nav iekļāvusi Latvijas politiķu ģimenes locekļus, citas amatpersonas, sabiedriskos darbiniekus vai žurnālistus. Vienlaikus satversmes aizsardzības birojs uzsver, ka situācija ar sarakstos iekļautām personām var būt mainīga, tāpēc drošības riski ceļojot uz augsta riska valstīm ir gan sarakstos iekļautiem, gan arī neiekļautiem Latvijas iedzīvotājiem.

Zvērinātie tiesu izpildītāji 2023.gadā Uzturlīdzekļu garantijas fonda labā atguvuši 11,54 miljonus eiro. Pērn salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem samazinājiess gan piespiedu izpildei nodoto lietu skaits, gan piespiedu kārtā piedzīto līdzekļu apjoms. Kopumā valsts un citu aizskarto pušu interesēs tiesu izpildītāji pērn atguva 275,95 miljonus eiro. Padomē uzsver, ka šo var uzskatīt par pozitīvu tendenci, jo tas varētu būt skaidrojams ar atbildīgāku iedzīvotāju attieksmi pret izdarītajiem pārkāpumiem un labprātīgi samaksāto sodu apjoma pieaugumu, kas attiecīgi nenonāk piespiedu izpildē.

Pirms diviem gadiem, 2022. gada 24. februārī, Krievija uzbruka Ukrainai, izvēršot pilna mēroga agresijas karu. Solidarizējoties ar Ukrainas tautu, Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, premjere Evika Siliņa un ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš aicina visus Latvijas iedzīvotājus vienoties klusuma brīdī sestdien, 24. februārī, pulksten 9., pieminot un godinot Ukrainas tautas upurus. Amatpersonas norāda, lai arī Krievija cerēja dažu dienu laikā sagraut Ukrainas valsti un tautu, Ukraina ir ne tikai noturējusies pret agresijas uzbrukumiem, bet arī padzinusi okupantus no ievērojamas daļas savu zemju un turpina cīnīties par savu un mūsu brīvību. Latvijas valsts augstākās amatpersonas uzsver, ka grib, lai agresors zina – Latvijas valsts un tauta nepagurstoši atbalsta Ukrainu un turpinās sniegt visa veida palīdzību līdz Ukrainas pilnīgai uzvarai.

Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija tuviniekiem trešo dienu pēc kārtas liegta pieeja viņa līķim, šodien paziņoja Navaļnija komanda. Opozicionāra māte netiek ielaista morgā, kur varētu atrasties Navaļnija līķis. Krievijas izmeklētāji ir paziņojuši Navaļnija mātei un advokātiem, ka aizvien tiek izmeklēta viņa nāve cietumā. Navaļnija preses pārstāve Kira Jarmiša norāda, ka nav zināms, cik ilgi izmeklēšana turpināsies. Nāves cēlonis joprojām ir "nenoskaidrots". Viņa norāda, ka Krievijas izmeklētāji melo, spēlē uz laiku un to pat neslēpj. Tikmēr agresors Putins pagaidām nav komentējis Navaļnija nāves faktu.

Svētdien Vācijas pilsētā Minhenē noslēdzās ikgadējā drošības konference, kurā daudz uzmanības bija pievērsts karam Ukrainā un turpmākajam rietumvalstu atbalstam Ukrainai. Virkne analītiķu norādījuši, ka pēc konferences ir diezgan pesimistisks noskaņojums par Rietumu spēju mobilizēties palīdzības sniegšanai Ukrainai. Analītiķi vērtējuši, ka konferencē izgaismojās tas, ka Eiropa nespēj vai negrib vienatnē sniegt visu nepieciešamo palīdzību Ukrainai, bet ASV ir pārņēmuši iekšpolitiskie strīdi, kuru dēļ Kongresā ir iestrēgusi prezidenta Džo Baidena pieprasītā papildu palīdzība Ukrainai vairāk nekā 60 miljardu dolāru apmērā.

Nuristānas provincē Afganistānas austrumos pēc spēcīgas snigšanas notikušā lavīnā gājuši bojā vismaz seši cilvēki un vēl 30 tikuši iesprostoti, šodien ziņo provinces amatpersona. Kalnos joprojām snieg. Neraugoties uz laika apstākļiem, notiek glābšanas darbi, un bojāgājušo skaits var palielināties. Naktī uz svētdienu Nuristānas Tatīnas ielejā Nakres ciematu pārņēma lavīna, pārklājot mājas ar sniegu un gruvešiem. Aptuveni 20 mājas tika nopostītas vai stipri bojātas.

Turpinām ziņas

Latgales rajona tiesai nodota krimināllieta saistībā ar septiņgadīgās Justīnes Reinikovas slepkavību, kurā pie kriminālatbildības par slepkavību pastiprinošos apstākļos un cietsirdīgu un vardarbīgu apiešanos ar mazgadīgo, ja ar to mazgadīgajam nodarītas fiziskas vai psihiskas ciešanas, saukti meitenes tēvs un pamāte. Saskaņā ar apsūdzību abas apsūdzētās personas savā dzīvesvietā Rēzeknes novadā, būdamas alkohola ietekmē, uzsāka savstarpēju konfliktu par sadzīviska rakstura pretenzijām pret Justīni, jo viņi nevarēja tikt galā ar meitenes audzināšanu un aprūpi. Apsūdzētie, apzinoties, ka tajā brīdī kopā ar viņiem atrodas arī Justīne, kura ir mazgadīga un sava vecuma dēļ atrodas bezpalīdzības stāvoklī un nevar fiziski pretoties pret viņu vērstajām vardarbīgām darbībām, sāka uz meiteni kliegt un tīši sist pa viņas ķermeni un galvu, nodarot meitenei smagus miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājās mazās Justīnes nāve. Nolūkā slēpt izdarītā noziedzīgā nodarījuma pēdas, meitenes līķis tika noslēpts pamestas mājas pagrabā un tika maldināta Valsts policija un sabiedrība par Justīnes pazušanu. Šobrīd abas personas aizvien atrodas apcietinājumā, kas viņām tika piemērots kā drošības līdzeklis. 

Latvijas armija vietnē "Facebook" ziņo, ka šonedēļ Latgales un Vidzemes pusē notiks iznīcinātāju pārlidojums. No šodienas līdz svētdienai diennakts gaišajā laikā Latgales un Vidzemes reģionos norisināsies plānoti sabiedroto spēku iznīcinātāju treniņlidojumi.Latvijas armija aicina iedzīvotājus nesatraukties un pateicas iedzīvotājiem par atbalstu Latvijas aizsardzības stiprināšanā.

Un vēl

No šodienas, 19. februāra noteiktas izmaiņas piecos reģionālo autobusu maršrutos Vidzemē un Latgalē, ko izpilda “Tukuma Auto”:  Jēkabpils–Troškas–Rijnieki, Jēkabpils–Bojāri–Rijnieki, Pļaviņas–Stukmaņi, Daugavpils–Jēkabpils un Rīga–Jēkabpils. Reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumus minētajos maršrutos SIA “Tukuma auto”. Izmaiņas Autotransporta direkcija saskaņojusi ar Vidzemes, Latgales un Zemgales plānošanas reģioniem. Plašāk par izmaiņām lasiet portālā Radio1.lv.

Atstājiet komentāru