2024.gada 23. maijs

Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 16.februārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 16.februārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties : Grevcova zaudē Saeimas deputāta mandātu ; Darbaspēka nodokļus plāno mazināt, ceļot patēriņa nodokļus ; un   Jēkabpils Tautas namā šodien norisināsies “Jēkabpils novada tūrisma produktu attīstības darbnīcā”.

Augstākā tiesa atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību 14. Saeimas deputātes Glorijas Grevcovas krimināllietā par nepatiesu ziņu sniegšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai, līdz ar to Grevcova zaudējusi Saeimas deputāta mandātu. Augstākā tiesa, izskatot 14. Saeimas deputātes Glorijas Grevcovas aizstāves kasācijas sūdzību lietā par nepatiesu ziņu sniegšanu CVK, nolēma atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību. Līdz ar to vakar stājās spēkā Rīgas pilsētas tiesas 2023. gada 14. Marta spriedums, ar kuru Grevcova atzīta par vainīgu Krimināllikuma 272. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīta ar sabiedrisko darbu uz 160 stundām. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 18. pantu deputāts, kas notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, uzskatāms par izslēgtu no Saeimas sastāva ar dienu, kad stājas spēkā notiesājošs spriedums. Šī bija pirmā lieta Latvijas vēsturē, kad persona tiek notiesāta par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai, kandidējot Saeimas vēlēšanās.

Finanšu ministrija samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma un inflācijas prognozes 2024. gadam. Ministrija ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2028. gadam. Atbilstoši atjaunotajām prognozēm Latvijas iekšzemes kopprodukts šajā gadā palielināsies par 1,4%, bet 2025. gadā gaidāma ekonomikas izaugsmes paātrināšanās līdz 2,9%. 

Salīdzinot ar Eiropas Savienības augsti attīstītajām valstīm, Latvijas produktivitātes līmenis būtiski atpaliek, secināts jaunākā Latvijas produktivitātes ziņojuma projektā. Produktivitātes dinamika Latvijā vērtējama kā ļoti svārstīga, bet pieauguma tempi nozarē esot nevienmērīgi. Piemēram, enerģētikā un komunālajā saimniecībā produktivitāte no 2000. līdz 2022.gadam pieaugusi par teju 75 tūkstoši eiro uz vienu nodarbināto, kamēr būvniecībā - par 38 tūkstoši eiro uz vienu nodarbināto.  Pētnieku vērtējumā, ar darba spēka resursu pārdali vien par labu produktīvajām nozarēm nebūs pietiekami, lai būtiski ietekmētu tautsaimniecības kopējā produktivitātes līmeņa straujāku kāpumu. Produktivitātes kāpumam arvien vairāk būs jābalstās uz zinātnes ietilpīgām darbībām, kuru īpatsvars šobrīd vērtējams kā pārāk mazs. 

Francijas prezidents Emanuels Makrons un Ukrainas līderis Volodimirs Zelenskis šodien Elizejas pilī plāno parakstīt divpusēju vienošanos drošības jomā, paziņojis Makrona birojs. Francijas prezidenta birojs norādīja, ka vienošanās seko saistībām, kas tika pieņemtas G7 formātā NATO Viļņas samita laikā 2023.gada jūlijā. Toreiz NATO līderi nenoteica grafiku, cik ilgā laikā Ukraina varētu pievienoties NATO, bet G7 valstis apņēmās sniegt Ukrainai ilgtermiņa atbalstu drošības jomā. Apvienotā Karaliste un Ukraina janvārī parakstīja divpusēju drošības nolīgumu, un Kijiva risina sarunas ar citām valstīm par līdzīgiem līgumiem. Šādi drošības līgumi var ietvert mūsdienīga militārā aprīkojuma piegādi Ukrainai un Ukrainas karavīru apmācību.

Polijas lauksaimniecības ministrs Česlavs Sekerskis noraidījis Kijivas prasību izmeklēt incidentu, kad poļu lauksaimnieki apturēja pie robežas trīs Ukrainas kravas automašīnas ar graudiem, no kuriem nelielu daļu izbēra uz ceļa. Polijā lauksaimnieki protestē pret Ukrainas lauksaimniecības produktu importu, kas, viņuprāt, samazina pašu ienākumus, un pret Eiropas Zaļo kursu. 

Jau ziņots, ka svētdien lauksaimnieki, kas protestēja pie Dorohuskas robežšķērsošanas punkta, apturēja trīs Ukrainas kravas automašīnas ar graudiem, liedzot tām iebraukt valstī, un nelielu daļu no graudiem izbēra uz ceļa. Reaģējot uz to, Ukrainas vēstniecība Polijā pieprasīja Polijas policijai izmeklēt šo incidentu.

Turpinām ziņas

Latvijā ir augstāki darbaspēka nodokļi nekā pārējās Baltijas valstīs, tādēļ koalīcija apspriež, kā to izlīdzināt, taču ideja esot absolūti skaidra – nodokļu slogs no darbaspēka būtu jāpārceļ uz patēriņu. Savukārt kontekstā ar pašvaldību finansēšanas modeļa izmaiņām izskan priekšlikums daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdalīt pēc darba vietas. Lai gan to varētu vērtēt, pēc ministrijas speciālistu domām, ir risks, ka tad visa nauda pārvirzītos uz centru un reģionos būtu vēl grūtāk. Vēl viens šā gada "lielais jautājums" būs izdienas pensiju sistēma, kas, pēc ministrijas vadības domām, būtu jārevidē, izvērtējot, kam tādas pienāktos, būtu arī jāpalielina izdienas pensijas vecums. Nodokļu politikas revīzijas darba grupa strādās līdz Jāņiem, un Finanšu ministrijai jūnija beigās valdībā jāiesniedz ziņojums, kādus nodokļus mainīs un kā.

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs pagājušajā gadā viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12,6% salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu, veidojot 4,371 miljonu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tajā skaitā ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu pieaudzis par 22% un bija 2,578 miljoni, bet vietējo iedzīvotāju pavadīto nakšu skaits Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs palielinājies par 1,3% un veidoja 1,793 miljonus. Visvairāk ārvalstu viesu pērn uzņemts no Lietuvas - 257 tūkstoši 500, Igaunijas – 181 tūkstotis 500 un Vācijas – 128 tūkstoši 100.

Un vēl

Jēkabpils Tautas namā šodien norisināsies jau otrā “Jēkabpils novada tūrisma produktu attīstības darbnīca”. Tajā piedalīsies novada tūrisma nozares pārstāvji. Dienas garumā kopā ar Latvijas Dabas Tūrisma Asociācijas ekspertiem turpinās pagājušajā gadā aizsākto darbu pie novada tūrisma potenciāla apzināšanas, jaunu produktu attīstības un sadarbības tīklu stiprināšanas. Darbnīca sastāvēs no trīs blokiem. Pirmajā blokā diskutēs par radošuma nozīmi tūrismā. Tam sekos tūrisma sadarbības tīklu koprades virtuve. Pasākumu noslēgs ar diskusiju par digitalizāciju tūrismā un veiks digitālo talku. 

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts valodas zināšanu prasība uzturēšanās atļaujas saņemšanai Krievijas pilsoņiem atbilst Satversmei; Pērn kinoteātrus Latvijā apmeklējuši 2 miljoni skaitītāji ; un Rosina pabalstu piešķirt jaunās māmiņas atbalstītājam.

Satversmes tiesa secinājusi – bijušajiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri pieņēmuši Krievijas pilsonību, iepriekš izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas beigu termiņa noteikšana un prasība apliecināt valsts valodas zināšanas atkārtotas atļaujas iegūšanai atbilst Satversmei. Jau ziņots, ka Satversmes tiesa vērtēja 2022. gada rudenī pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri noteica, ka Krievijas pilsonim, kas iepriekš bija Latvijas pilsonis vai nepilsonis un saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju vienkāršotā kārtībā, šī atļauja ir derīga līdz 2023. gada 1. septembrim. Bet, ja persona vēlas atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tai līdz 2023. gada 1. septembrim jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas apguvi vismaz A2 jeb sarunvalodas līmenī. 

Tikmēr pieteicēju pārstāve Elizabete Krivcova, kura ir arī partijas "Saskaņa" biedre, skaidroja, ka par iznākumu ir ļoti sarūgtināta un apsver iespējas vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.  Pieteicēji neesot gaidījuši, ka prasība tiks pilnībā apmierināta, bet arī šādu iznākumu neparedzēja. Krivcova skaidroja, ka, viņasprāt, emocijas, kas saistītas ar Krievijas draudiem, esot ņēmušas virsroku pār objektīvu izvērtēšanu. Savukārt Satversmes tiesa jo īpaši uzsvēra, ka latviešu valoda ir sabiedrības kopējā saziņas un demokrātiskās līdzdalības valoda. Latvijas valstij ir pienākums attīstīt un aizstāvēt vienīgo valsts valodu – latviešu valodu.

"Latvijas pasts" akcionāru sapulcē vakar ievēlēta pagaidu padome – to vadīs Kaspars Rokens, bet padomē par valdes locekli strādās Māris Macijevskis. Padome savas pilnvaras pildīs, līdz atklātā konkursā tiks izvēlēti jauni uzņēmuma padomes locekļi. Konkursu uz "Latvijas pasta" padomes locekļu amatiem plānots izsludināt tuvākajā laikā.

Saeimas deputāta mandātu zaudējušās Glorijas Grevcovas vietā Saeimas deputāta vietā nāks uzņēmējs Amils Saļimovs. Atbilstoši informācijai Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā 14.Saeimas vēlēšanu rezultātiem Saļimovs ir nākamais "Stabilitātes" Vidzemes apgabala sarakstā pēc saņemtā atbalsta no balsstiesīgajiem. Kā pastāstīja "Stabilitātes" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs, Saļimovs partijas biedriem ir paudis gatavību pieņemt izaicinājumu kļūt par deputātu un strādāt "Stabilitātei" frakcijā.

Lielbritānijas un Polijas ārlietu ministri Deivids Kamerons un Radoslavs Sikorskis kopīgā preses konferencē vērsās pie ASV Pārstāvju palātas un tās spīkera Maika Džonsona ar mudinājumu atbalstīt likumprojektu, kas paredz 60 miljardu dolāru vērtas militārās palīdzības piešķiršanu Ukrainai. Kamerons uzsvēra, ka Polijai un Lielbritānijai ir politiskā griba atbalstīt Ukrainu un tās darīs visu, lai pārliecinātu citas valstis sniegt savu atbalstu.

Eiropas satelīts, kura misija beidzās pirms 13 gadiem, nākamās nedēļas laikā nekontrolēti nogāzīsies uz Zemes, taču iespēja, ka atlūzas trāpīs cilvēkiem, ir pavisam niecīga – viens prêt miljardu, paziņojusi Eiropas Kosmosa aģentūra. Eiropas Kosmosa aģentūras satelīts ERS-2, kas tika palaists kosmosā 1995.gadā, tika lēnām, bet apzināti nogāzts, lai novērstu jaunu atlūzu nonākšanu Zemes orbītā. Kosmosa atkritumi var apdraudēt aktīvos satelītus, kā arī Starptautisko kosmosa staciju. Aģentūra prognozē, ka satelīts atgriezīsies atmosfērā pirmdien. Lielākā daļa no 2,5 tonnas smagā satelīta sadegs, ieejot atmosfērā.

Eiropas Raidorganizāciju savienība ceturtdien paziņoja, ka Izraēla tomēr varēs piedalīties šā gada Eirovīzijā, neraugoties uz atsevišķu valstu aicinājumiem to izslēgt no starptautiskā dziesmu konkursa saistībā ar valsts uzsākto militāro kampaņu Gazas joslā. Eiropas Raidorganizāciju savienības ģenerāldirektors Noels Kurans norāda, ka Eirovīzijas dziesmu konkurss ir nepolitisks mūzikas pasākums un konkurss starp sabiedriskajām raidorganizācijām. Tas nav konkurss starp valdībām. 

Jau ziņots, ka decembrī Islandes Komponistu un liriķu asociācija publicēja paziņojumu, kurā teikts, ka Izraēlas militārās darbības Gazas joslā padara tās dalību nesavienojamu ar pasākumu, kuru raksturo tā "prieks un optimisms". Petīciju, kurā raidorganizācija aicināta no konkursa izslēgt Izraēlu, parakstījuši aptuveni 10 tūkstoši cilvēku – gandrīz 3% no visiem Islandes iedzīvotājiem. Tajā arī teikts, ja Izraēlai ļaus uzstāties, Islandei dalība konkursā jāatsauc.

Turpinām ziņas

Jēkabpils novada pašvaldībā saskaņošanai iesniegta Salas pagastā esošās Sankaļu  HES ūdenskrātuves ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumu un hidrotehniskās būves drošuma programma. Tā izstrādāta no jauna atbilstoši reālajai situācijai. Par to, ka Sankaļu HES darbība negatīvi ietekmē tuvākos īpašumus, radot plūdu draudus, iedzīvotāji pauž viedokli un sūdzas jau ilgāku laiku. Situācija, kas radās pērn janvāra plūdos, atkal aktualizēja problēmu, un bija jaunas sūdzības. Arī pašvaldība secinājusi, ka Sankaļu HES darbība acīmredzot neatbilst nozares nosacījumiem, tāpēc Valsts vides dienestam lūgts veikt pārbaudi. Pārbaudot augstuma atzīmes, ticis konstatēts, ka nepareizi ir izvietots reperis uz HES atbalsta sienas, un augstuma atzīmes neatbilst reālajai situācijai. Faktiski HES tikusi nepareizi ekspluatēta, jo ticis uzskatīts, ka augstuma atzīme, kas ir maksimālā, ir norma jeb vēlamā.  Konstatēti arī citi trūkumi, kas tika novērsti. Tagad HES mērlatas esot pārvietotas atbilstoši tam, kā ir jābūt. 

Pērn kinoteātrus Latvijā apmeklējuši 2 miljoni skaitītāji, pakāpeniski tuvojoties tādam apmeklētāju skaitam, kāds bija pirms noteiktajiem Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem. Aizvadītā gada laikā Latvijas kinoizrādīšanas vietās demonstrētas 399 filmas, no tām 272 bijušas jaunu filmu pirmizrādes. Tradicionāli kinorepertuāra lielāko daļu jeb 77% arī 2023.gadā aizņēma ASV ražojuma kinodarbi. 2023.gada skatītākā ārzemju kinolente ir "Avatar: The Way of Water" jeb "Avatars: Ūdensceļš", kuru noskatījušies 121 tūkstotis 653 skatītāji. Savukārt pašmāju filmu pirmajā vietā ir režisores Ināras Kolmanes filma "Mātes piens", ko noskatījušies 55 tūkstoši 873 skatītāji. 

Un vēl

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par atvaļinājumu pēc dzemdībām jaunās māmiņas atbalsta personai, nevis tēvam. Kā iniciatīvas autore norādīta Liene Kanajeva. Viņa aicina piešķirt desmit dienu atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu personai, kura pēcdzemdību periodā sniedz praktisku un emocionālu atbalstu jaunajai māmiņai. Šobrīd valsts apmaksāts desmit dienu papildu atvaļinājums tiek piešķirts bērna tēvam, bet bērnu tēvi ne vienmēr par saviem bērniem tiešām rūpējas. Šo atvaļinājumu valsts apmaksā arī tēviem, kas savus bērnus pamet, nerūpējas un par tiem neinteresējas. Tāpēc, viņasprāt, atvaļinājums ir jāpiešķir reālajai atbalsta personai - lai tas būtu kāds ģimenes loceklis, draudzene vai radinieks, kas sievietei sniedz atbalstu pirmajās dienās pēc dzemdībām.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Piedāvās jaunu atbalsta programmu pašvaldībām; Aizkraukles novadā likvidēs Pērses sākumskolu; un Kāds laiks gaidāms brīvdienās?

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija rosinās veidot jaunu valsts investīciju programmu pašvaldību atbalstam. Nozares ministre Inga Bērziņa atzīmējusi, ka šogad pašvaldībām ir grūtības izstrādāt sabalansētus budžetus, tāpēc viņa pauda cerību, ka pašvaldības būs starp prioritārajiem jautājumiem nākamā gada valsts budžetā. Papildus tam VARAM piedāvās veidot valsts investīciju programmu pašvaldību atbalstam. Bērziņa to pamatoja ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, it īpaši laukos, tāpēc reformas, kuru dēļ samazinās skolu un pasta nodaļu skaits un citi pakalpojumi, ir neizbēgamas. Viņasprāt, valstij būtu jāmeklē iespējas, kā reģionus atbalstīt šajās pārmaiņās. Ministres uzskata, ka investīciju programmai vajadzētu būt ikgadējai. VARAM piedāvā no šīs programmas finansēt, piemēram, jaunu skolu būvniecību Pierīgā, skolu rekonstrukciju, dabaszinātņu kabinetu izveidi, ceļu sakārtošanu un skolēnu autobusus.
Lai parādītu Latvijas mediju vienotību Ukrainas atbalstam karā pret iebrucēju, Latvijas sabiedriskie mediji – Latvijas Radio, Latvijas Televīzija un sabiedrisko mediju portāls LSM – aicina radio stacijas, televīzijas kanālus un elektroniskos medijus 24. februārī pulksten 12.00 vienoties kopīgā akcijā, vienlaicīgi atskaņojot Ukrainas valsts himnu. Jau pērn ar vienlaicīgu Ukrainas himnas atskaņošanu visā Latvijas mediju telpā Latvijas elektroniskie mediji parādīja atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas iebrukumu. Arī šogad, apritot diviem gadiem, kopš Krievija izvērš plašu karadarbību Ukrainā, mediji visā Latvijā atgādinās Latvijas un pasaules sabiedrībai, ka pie kara šausmām nedrīkst pierast. Kopīgās akcijas mērķis ir paust skaidru Latvijas mediju un sabiedrības atbalstu Ukrainai. Akcijai pievienosies arī Jēkabpils Radio1.

Valsts drošības dienests vairāk nekā gadu izmeklē kriminālprocesu par kādreizējās Saeimas deputātes Glorijas Grevcovas publiskajiem izteikumiem par Krievijas sākto karu Ukrainā un Latvijas okupāciju. Kā ziņots, Grevcovas "TikTok" kontā tika ievietots un vēlāk izdzēsts video vēstījums krievu valodā, kurā politiķe klāstīja, ka atnākusi uz "tā saucamo Okupācijas muzeju". Grevcova video apgalvoja, ka muzejā "nesakrīt fakti" un ka gids stāstot "paralēlo, izdomāto vēsturi". Tāpat Grevcova kādā no saviem video "TikTok" apgalvojusi, ka Ukrainā notiek pilsoņu karš pēc visām normām un kanoniem, kad ukraiņu tauta cīnās pret Ukrainas armiju. Šis video bija publicēts pirms Grevcovas 2023.gada 22.janvārī publicētās video uzrunas par Latvijas Okupācijas muzeja apmeklējumu. Valsts drošības dienestā norāda, ka izmeklēšana turpinās.

Krievijas Ieslodzījuma lietu pārvalde šodien paziņoja, ka labošanas darbu kolonijā miris ieslodzītais Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs. Viņam bija 47 gadi. Navaļinijs bija viens no lielākajiem Krievijas diktatora Vladimira Putina kritiķiem. Viņš atradās ieslodzījumā kopš 2021. gada. Navaļnija komandas rīcībā pagaidām nav informācijas, kas apstiprinātu viņa nāvi. Vēl otrdien, 14.februārī, "Radio Brīvība" ziņoja, ka Navaļnijs kolonijā jau kārtējo, 27.reizi ir nosūtīts uz soda izolatoru, ko izveidojusi Jamalas soda izciešanas kolonijas administrācija. Šī bija 27. reize, kad viņam piemērots šāds disciplinārsods, kopumā uz vairāk nekā 300 dienas. Pirms tam pēdējo reizi politiķis uz izolatoru tika nosūtīts 1. februārī, bet to pameta 11. februārī. Kāds bija iemesls pēdējai nosūtīšanai uz soda izolatoru, netiek ziņots, norādīja "Radio Brīvība". Kā ziņots, nosacījumi soda izolatorā ir īpaši stingri: ieslodzītajam netiek izsniegta gultas veļa, aizliegti apmeklējumi, telefonsarunas, sūtījumu saņemšana no ārpuses, pastaigas un pārtikas iegāde veikalā.

Pēc statistikas datiem, lielākā daļa lietuviešu dzīvo vai vēlas dzīvot savā mājā, tāpēc ne augstās procentu likmes, ne augstās mājokļu cenas neattur viņus no nekustamā īpašuma iegādes. Tomēr šobrīd ne visiem īpašuma iegāde šķiet laba doma. Lietuvas nekustamo īpašumu speciālisti atzīmē, ka daļa cilvēku, nobijušies no iespējamā kara, pārdod savus mājokļus Lietuvā un pārvācas vai pat iegādājas citu nekustamo īpašumu ārzemēs. Kāda portāla "tv3.lt" lasītāja apliecināja, ka šobrīd Lietuvā iegādāties mājokli ir riskanti kara draudu dēļ. Viņa stāsta, ka pirms gada ir apprecējusies un šobrīd dzīvo kopā ar vīru īrētā mājā. Arī Lietuvas nekustamo īpašumu mākleris Mants Mikočiūns piekrīt, ka Lietuvas iedzīvotāji pirms mājokļa iegādes patiešām apsver kara draudus.

Sarkanie rīsi jeb hibrīdprodukts, kas audzēts laboratorijā, satur liellopu muskuļus un tauku šūnas, ir lētāks, rada mazāk piesārņojuma un ir vairāk barojošs nekā parastie rīsi. Pētnieki apgalvo, ka šis produkts nākotnē varētu kalpot kā atvieglojums badam, militārajam uzturam vai pat kosmosa pārtikai. Tomēr saražot šos rīsus pietiekamā apjomā, kā pamata uzturu patērētājiem, varētu būt sarežģīts uzdevums arī ar mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām. Izdevumā "Matter Journal” teikts, ka hibrīdrīsi ir nedaudz stingrāki un trauslāki nekā parastie rīsi, taču tajos ir daudz vairāk olbaltumvielu. Tiek lēsts, ka uz katriem 100 gramiem saražotā proteīna hibrīdrīsi izdala mazāk nekā 6,27 kilogramus oglekļa dioksīda, savukārt liellopu gaļas ražošanā izdalās astoņas reizes vairāk - 49,89 kg. Šī nav pirmā reize, kad laboratorijā tiek audzēti gaļas produkti. 2013. gadā zinātnieku komanda no Londonas pagatavoja pirmo laboratorijā audzēto burgeru. Arī Singapūrā nesen sākusies pasaulē pirmo mēģenē kultivēto vistas produktu izplatīšana patērētājiem.

Turpinām ziņas

Aizkraukles novada dome ir nolēmusi no 1.septembra likvidēt Pērses sākumskolu. Tajā 1.-3. klašu grupā pašlaik ir astoņi, savukārt 4.-6. klašu grupā - desmit audzēkņi. Pērses sākumskolā ir izveidoti trīs apvienoto klašu komplekti. Valsts ir izvirzījusi noteikumus, ka katrā no šīm klašu grupām būtu jābūt vismaz 30 audzēkņiem. No 2021. līdz 2023.gadam skolēnu skaits skolā ir samazinājies: 2021.gada 1.septembrī 1.- 6. klasē mācījās 24 skolēni un 17 bērni pirmsskolas grupā, 2022.gadā - 21 skolēns 1.-6. klasē un 16 bērni pirmsskolas grupā, bet 2023.gadā - 18 skolēni 1.-6. klasē un 14 bērni pirmsskolas grupā. Teritorijas demogrāfiskās tendences liecina par skolēnu skaita samazināšanos arī turpmākajos gados, atzīmē pašvaldība.  Šīs mācību iestādes pirmsskolas grupu pievienos Bebru pirmsskolas izglītības iestādei "Bitīte", kas atrodas Iršu "Kūlēnos". Savukārt Pērses sākumskolas audzēkņi pēc vecāku izvēles pamatizglītības programmu varēs turpināt apgūt Bebru pamatskolā, Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolā vai Pļaviņu vidusskolā. 

Aizkrauklē aprīlī plānots samazināt maksu par siltumu. SIA "Aizkraukles siltums" Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniedz siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteikto tarifu. Tiek piedāvāts no 1.aprīļa par 9,32% samazināt siltumenerģijas gala tarifu - tas samazinātos no 71,55 eiro par megavatstundu eiro par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa līdz 64,88 eiro par megavatstundu bez PVN. Kopējā tarifa izmaiņas paredz arī tā komponenšu - siltumenerģijas ražošanas, siltumenerģijas pārvades un sadales tarifu - samazināšanos. Piedāvātās tarifa izmaiņas pret spēkā esošo tarifu ir saistītas ar dabasgāzes cenas samazināšanos.

Un vēl

Sestdien Latvijā gaidāmas apmākušās debesis un nokrišņi, savukārt svētdien laiks būs sauss un pārsvarā saulains, prognozē sinoptiķi. Sestdien valsti šķērsos aukstā atmosfēras fronte, brīžiem gaidāms lietus, pēcpusdienā un vakarā - arī sniegs. Naktī uz sestdienu dienvidu vējš brāzmās pastiprināsies līdz 10-15 metriem sekundē. Dienā vējš iegriezīsies no ziemeļrietumiem un būs mazāk brāzmains. Maksimālā gaisa temperatūra būs +4..+8 grādi, dienā no ziemeļrietumiem ieplūdīs vēsāks gaiss, vakarā daudzviet piesals.

Svētdienas rītā minimālā gaisa temperatūra būs -1..-7 grādi. Diena gaidāma sausa un pārsvarā saulaina, pūtīs lēns līdz mērens ziemeļrietumu vējš, vakarpusē daudzviet iestāsies bezvējš. Naktī uz pirmdienu minimālā gaisa temperatūra gaidāma no -1 grāda Kurzemes piekrastē līdz -11 grādiem dažviet valsts austrumos. Sākot no rietumiem, debesis pamazām aizklās mākoņi. 

Gan nākamās nedēļas sākumā, gan turpinājumā palaikam iespējams sniegs un lietus, uz autoceļiem bieži veidosies apledojums. Gaisa temperatūra nedēļas vidū un otrajā pusē dienas laikā var pakāpties līdz +3..+8 grādiem. Līdz 20.februārim valsts rietumu un centrālajā daļā spēkā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izsludinātais dzeltenās pakāpes brīdinājums par augstu ūdens līmeni upēs.

Atstājiet komentāru