2024.gada 14. jūnijs

Saiva, Saivis, Santis, Sentis, Tija

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 15.februārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 15.februārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā reģistrēts IKP kritums; Saslimstība ar gripu turpina pieaugt; un Zinātnieki modelē klimata apstākļus tuvāko simts gadu laikā.

Latvija pērn ceturtajā ceturksnī bijusi starp astoņām Eiropas Savienības valstīm, kurās salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada reģistrēts iekšzemes kopprodukta jeb IKP kritums, liecina trešdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" ātrā novērtējuma dati, kas apkopoti par 22 bloka zemēm. Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, Latvijas IKP ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada samazinājies par 0,2 procentu, savukārt Igaunijā par 3 procentiem. Lietuvas IKP palielinājies par 0,3 procentiem. ES vidēji iekšzemes kopprodukts ceturtajā ceturksnī, salīdzot ar oktobri-decembri pirms gada, palielinājies par 0,3 procentiem, bet eirozonā – par 0,1 procentu.

"Apvienotais saraksts" sagatavojis piedāvājumu skolu finansēšanas modeļa uzlabošanai, kas ļaušot turpināt strādāt vairākiem desmitiem lauku vidusskolu. Politiskā spēka piedāvājums paredz, ka pamatskolā un vidusskolās lielajās pilsētās un Pierīgas pašvaldībās, kur ir lielāks iedzīvotāju blīvums, atbilstošais skolēnu skaits būtu vismaz 20 skolēni klasē, novadu centros - 15 skolēni klasē, un lauku teritorijās - desmit skolēni klasē. Novados un lauku teritorijās, kas ir Eiropas ārējā robeža, atbilstošais skolēnu skaits būtu vismaz pieci skolēni klasē. Izņemot individuālas situācijas ar speciālām izglītības programmām, partija rosina noteikt, ka par vidusskolas vai pamatskolas reorganizāciju tiek lemts tikai tad, ja skolēnu skaits lauku teritorijās samazinās līdz pieciem skolēniem klasē, un ja novados un lauku teritorijās pie Eiropas ārējās robežas skolēnu skaits samazinās līdz trīs skolēniem klasē. 

Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvarotais lietvedis Oļegs Zikovs nenoliedz sarakstu esamību ar Latvijas bijušajām un esošajām amatpersonām, pret kurām Krievija ir ierosinājusi politiski motivētas lietas. Uz Ārlietu ministriju trešdien tika izsaukts Zikovs, lai sniegtu paskaidrojumus par publiski pieejamo sarakstu. Ārlietu ministrijas Pirmā divpusējo attiecību departamenta direktors Uldis Mikuts tikšanās laikā pauda kategorisku protestu, nosodot Krievijas praksi paplašināti piemērot savu nacionālo jurisdikciju, attiecinot to uz Latviju. Ārlietu ministrija ir saziņā ar Latvijas tiesībsargājošajām institūcijām, lai pārbaudītu publiski izskanējušo informāciju un mazinātu eventuālos riskus Latvijas valstspiederīgajiem. Tāpat Ārlietu ministrija strādā ar Eiropas Savienības partneriem, lai šo jautājumu risinātu globāli.

Jau ziņots, ka ministrija arī aicina esošās un bijušās amatpersonas rūpīgi vērtēt nepieciešamību doties ārvalstu braucienos ārpus ES un NATO. Apsverot iespējamu kādas valsts apmeklējumu, tajā skaitā arī tranzītā, ministrija rekomendē izvērtēt to, cik ciešas ir konkrētās valsts attiecības un tiesiskā sadarbība ar Krieviju, kā arī cilvēktiesību aizsardzības līmeni šajā valstī.

Viļņas–Rīgas pasažieru vilciens, kas sāka kursēt pagājušā gada nogalē, Lietuvā izraisījis lielu ažiotāžu, un vairāku pilsētu iedzīvotāji pauduši vēlmi, lai vilcienam būtu papildu pieturas Lietuvas teritorijā. Taču uzņēmuma "LTG Link" pārstāvji atzinuši, ka pašlaik jaunas pieturas netiek plānotas, jo līnijas galvenais uzdevums ir nodrošināt ērtu satiksmi starp Viļņu un Rīgu. Pašlaik vilciens ceļā starp abām galvaspilsētām pietur arī Jelgavā, kā arī Lietuvas pilsētās Jonišķos, Šauļos un Kaišadorē. Par jaunām pieturām sevišķi lielu interesi izrāda Ķēdaiņu iedzīvotāji, bet līdzīgu vēlmi pauduši arī Jonavas un Radvilišķu iedzīvotāji.

Apvienoto Nāciju Organizācijas sagatavotajā ziņojumā norādīts, ka pasaulē samazinās apmēram 44 procentu migrējošo dzīvnieku sugu populācija. Negatīvās tendences galvenais iemesls ir pārmērīga nozveja un medības, kā arī biotopu zudums. Patlaban izmiršana draud vairāk nekā piektajai daļai no gandrīz tūkstoš 200  ANO uzraudzītajām migrējošo dzīvnieku sugām. Daudzi putni, jūras bruņurupuči, vaļi, haizivis un citi dzīvnieki pārvietojas pa visu pasauli, lai barotos un vairotos, un pa ceļam tiem vajadzīgas apstāšanās vietas. Tāpēc ANO eksperti konferencē Uzbekistānas pilsētā Samarkandā mēģina apvienot kopīgam mērķim vairāku valstu pārstāvjus. Darbā iesaistīts arī Pasaules Dabas fonds, kura pārstāvji norāda arī uz klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi. 

Turpinām ziņas

Latvijā turpina pieaugt saslimstība ar gripu, informēja Slimību profilakses un kontroles centrs. Tas saņēmis informāciju par 15 mirušajiem, kuriem laboratoriski apstiprināta saslimšana ar gripu. Visiem mirušajiem bez gripas bija vairākas blakus saslimšanas, un neviens no viņiem nebija vakcinēts pret gripu šajā sezonā. Pagājušajā nedēļā monitoringā iesaistīto ģimenes ārstu praksēs ar akūtu augšējo elpceļu infekcijas simptomiem kopā bija vērsušies tūkstoš 19 pacienti, no kuriem 375 pacientiem, balstoties uz tipisku klīnisko ainu, noteikta diagnoze "gripa". Visvairāk saslimšanas gadījumi reģistrēti Ventspilī  - 961 gadījums uz 100 tūkstoši iedzīvotājiem. Savukārt Jēkabpilī un Jēkabpils novadā ir ceturtā augstākā saslimstība ar gripu. Šeit reģistrēti 605 gadījumi uz 100 tūkstoši iedzīvotājiem, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk kā nedēļu iepriekš, kad tika reģistrēti 232, 9 saslimšanas gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Gripas gadījumi reģistrēti visās vecuma grupās, tomēr joprojām lielākā gripas intensitāte reģistrēta vecuma grupā līdz četriem gadiem.   

Savukārt Covid-19 gadījumu skaits Latvijā turpina samazināties – laboratoriski apstiprinātu gadījumu skaits nedēļas laikā turējies līdzīgā līmenī kā nedēļu atpakaļ – 51 Covid-19 gadījums 52. Kopumā veikti 650  laboratoriskie testi uz vīrusa klātbūtni. Stacionēto Covid-19 pacientu skaits pagājušajā nedēļā bijis 75 pacienti, bet stacionāros ar smagu slimības gaitu ārstējās viens pacients. Reģistrēti 11 Covid-19 pacientu nāves gadījumi vecuma grupā "60 gadi un vairāk". Vismaz vienā gadījumā Covid-19 bijusi kā pamatdiagnoze. 

Mediķi atgādināja, ka visefektīvākais veids, kā aizsargāties no nopietnas saslimšanas ar gripu un Covid-19, ir vakcinācija. Speciālisti aicina īpaši veselības riska grupu personām izmantot valsts nodrošināto vakcinācijas iespēju, kā arī ļoti ieteicams vakcinēties tiem, kuriem paredzētas plānveida operācijas vai kādas citas medicīniskās manipulācijas ārstniecības iestādēs.

Un vēl

Pasauli jau drīz sagaida smagas globālas klimata pārmaiņas, un tieši Eiropai nāksies uzņemties lielāko smagumu, ziņo euronews.com. Zinātnieki ir veiksmīgi modelējuši klimata lūzuma punktu, pēc kura liela Eiropas daļas iegrimtu dziļā sasalšanā, un tas varētu notikt ātrāk, nekā tika uzskatīts iepriekš. Izmantojot sarežģītu klimata modeli, pētnieki no Utrehtas universitātes Nīderlandē simulēja svarīgas Atlantijas okeāna straumes sabrukumu, kas pašlaik atnes silto ūdeni uz ziemeļiem un uztur maigu temperatūru Eiropā. Daži pētījumi liecina, ka klimata pārmaiņas var palēnināt straumes plūsmu. Kāds pētījums, kas veikts 2023. gadā, pamatojoties uz jūras virsmas temperatūru, liecināja, ka pilnīgs sabrukums varētu notikt laikā no 2025. līdz 2095. gadam. Pastāv milzīga nenoteiktība par to, kā, kad un pat vai šis “pagrieziena punkts” patiešām varētu notikt, un scenārija modelēšana ir sarežģīta. Nīderlandes komanda izmantoja superdatoru, lai veiktu līdz šim sarežģītāko modelēšanu, lai meklētu brīdinājuma zīmes par šo lūzuma punktu, atklājot, ka lūzuma punkts varētu pienākt mazāk nekā 100 gadu laikā. 

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Rosina noteikt, ka streika vienošanās neizpildes gadījumā valdībai jāatkāpjas; Kā izdevīgāk saņemt pensiju? Un Plānotās ūdens līmeņu pazemināšanas Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvēs.

Saeimā turpina izskatīt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības iniciatīvu noteikt, ka streika vienošanos neizpilde nozīmētu valdības atkāpšanos. Arodbiedrība gatava diskutēt, vai obligāti būtu jāatkāpjas visai valdībai vai nozares ministram, tikmēr Izglītības ministrija, Valsts kanceleja un arī premjere nepauž atbalstu šāda nosacījuma ieviešanai. Iniciatīva nodota vērtēšanai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai. Šo normu pedagogu arodbiedrība piedāvā attiecināt uz nākotnes situācijām. Tikmēr valsts kanceleja piedāvā uzlabot streika sarunu, protokola un informācijas apmaiņu, bet valdības vadītāja norāda, ka rezultātu var panākt, ja ir saruna, bet ja ir pretnostatīšana, saruna neveidojas.

No 2017. gada ir vērojams dzimstības kritums – katru gadu piedzimst vidēji tūkstoš bērnu mazāk nekā iepriekšējā gadā. Pirms diviem gadiem apstiprinātajās Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam noteikts, ka tiks veidota dzimstības stratēģija, taču tas nav noticis. Jaunākie dati liecina – pagājušajā gadā piedzimuši 14 tūkstoši bērnu, kas ir gandrīz par diviem tūkstošiem mazāk nekā gadu iepriekš. Pērn katrā mēnesī dzimušais bērnu skaits ir vēsturiski viszemākais. Pēdējo trīs gadu laikā summārais dzimstības koeficients samazinājies no 1,67 līdz 1,34 šogad, un to ietekmējuši papildu negatīvie faktori – karš Ukrainā un dzīves sadārdzināšanās. Deputāti bija vienisprātis – ir jāmazina īstermiņa nedrošība un jānodrošina finanšu stabilitāte ģimenēm, lai tās neatliktu plānus radīt bērnus. Komisijas deputāti lūdza Labklājības ministriju uzņemties atbildību un izstrādāt dzimstības stratēģiju.

Tā nav ukraiņu fronte, tā ir mūsu fronte. Tāpēc mēs darām visu, lai to noturētu. Tā saka tie Latvijas iedzīvotāji, kuri nenogurstoši palīdz Ukrainas karavīriem. Tuvojoties Krievijas pilna apmēra iebrukuma otrajai gadadienai, pieaug arī palīdzības apjoms. Biedrības "Tavi draugi" noliktavā Ventspils ielā Rīgā rosība norimst tikai nakts stundās. Daudzi palīdzības gādātāji to arī paši ved uz kara plosīto zemi. Vajadzība ir nemainīga – šķīstošā kafija, saldumi, zupas, kā arī cimdi, zeķes, adījumi. Tieši tāpat turpinās plastmasas korķīšu vākšana, kuri vēlāk pārtaps dronos. 8. martā Rīgas centrā durvis vērs arī labdarības veikals. Tajā varēs nopirkt dažādas drēbes un sadzīves priekšmetus, bet visi ieņēmumi tiks izmantoti, lai pirktu nepieciešamās lietas frontei.

No 31 NATO dalībvalsts 18 šogad būs sasniegušas alianses uzstādīto mērķi un aizsardzībai tērēs vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta jeb IKP. Ar šo vēsti Stoltenbergs nācis klajā īsi pēc ASV republikāņu Baltā nama nominācijas pretendenta Donalda Trampa plašu rezonansi izraisījušajiem vārdiem, ka viņš "iedrošinās" Krieviju uzbrukt dalībvalstīm, kas nav ievērojušās šīs saistības. Eiropas dalībvalstis un Kanāda kopumā saviem tēriņiem pievienojušas vairāk nekā 600 miljardus dolāru, kopš pirms desmit gadiem tika izvirzīts 2% mērķis. Pērn Eiropas dalībvalstīs un Kanādā aizsardzības tēriņiem bijis "bezprecedenta pieaugums" par 11%, sacīja NATO ģenerālsekretārs. Viņš no jauna atkārtoja Trampam adresēto brīdinājumu, ka NATO kolektīvās drošības garantiju vājināšana ir nepieļaujama.

Ukrainai nākamajā desmitgadē būs nepieciešami gandrīz 9 miljardi ASV dolāru jeb 8,4 miljardi eiro, lai atjaunotu kultūras objektus un tūrisma nozari pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma. Aģentūra UNESCO aplēsusi, ka kultūras objektu un tūkstošiem citu kultūras vērtību visā valstī iznīcināšanas kopējās izmaksas sasniegušas gandrīz 3,5 miljardus ASV dolāru jeb 3,3 miljardus eiro.

Turpinām ziņas

Sarūkot pasta nodaļu tīklam, aktuāls kļuvis jautājums par pensiju un citu pabalstu saņemšanu. Patlaban ik mēnesi pensijas un pabalstus dzīvesvietā saņem 50 tūkstoši iedzīvotāju. Ja pensiju piegādā pastnieks un ir noslēgts līgums ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, tas izmaksā 2,39 eiro. Taču ne visi zina par šādu iespēju un mēdz caur Latvijas Pastu pieteikt  pakalpojumu par skaidras naudas piegādi mājās. Izvēloties pakalpojumu bez līguma ar sociālo aģentūru, pastnieks piegādā no bankas izņemto naudu, bet ne vairāk par 200 eiro vienā reizē, un par to jāmaksā komisijas maksa – 8 eiro. Ja pensija ir, piemēram, 500 eiro, tad, lai šādā veidā to saņemtu, nepieciešams pakalpojumu izmantot trīs reizes un šķirties no 24 eiro, kas pensionāriem ir ļoti dārgi. Lai pensionāri par pensijas saņemšanu mājās nepārmaksātu, jānoslēdz līgums ar sociālo dienestu. 

Latvijas Pensionāru federācija arvien gaida Labklājības ministrijas solītās izmaiņas pensiju indeksācijā, pēc tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu, aģentūrai LETA sacīja federācijas vadītāja Aija Barča. Lai arī atsevišķas organizācijas esot paudušas, ka Latvijā preces paliek lētākas, tomēr pensionāri, ejot uz veikalu, neko lētāku neredz, par labu indeksācijai argumentēja Barča. Runājot par priekšlikumiem 2025. gada budžetam, Barča norādīja, ka viens darbs jau ir uzsākts, un tas attiecas uz piemaksu piešķiršanu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Šogad tās plāno piešķirt cilvēkiem, kas devās pensijā 2012., 2013. un 2014. gadā.

Un vēl

“Latvenergo” informē, ka 2024. gada vasarā Pļaviņu HES ūdenskrātuvē ir paredzēts ūdens līmeņa pazeminājums hidrotehnisko būvju atjaunošanas darbu veikšanai no 12. augusta līdz 27. septembrim. Ķeguma HES ūdenslīmenis tiks īslaicīgi pazemināts septembrī, savukārt Rīgas HES pazeminājums nav plānots. Šajā laikā notiks būvprojekta “Pļaviņu HES augšas bjefa balstu un atbalstsienu atjaunošana” trešās kārtas zemūdens konstrukciju atjaunošanas darbi – bojāto dzelzsbetona virsmu atjaunošana mainīgajā un zemūdens līmeņa zonā. Hidrotehnisko būvju atjaunošanu Pļaviņu HES ar ilgtermiņa ūdens līmeņa pazemināšanu sāka 2022.gadā. Ūdenslīmeņa pazeminājuma laikā 2022. un 2023. gadā ir atjaunoti hidroelektrostacijas balsti un atbalstsienu betona virsmas, kas ūdens līmeņa svārstību un klimatisko apstākļu mainības dēļ ir visvairāk pakļautas ietekmei.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā izplatās aknas bojājošs vīruss; No šodienas satiksmē aizliegts piedalīties automašīnām ar Krievijas valsts numurzīmēm ; un Saeimā vērtēs pilsoņu iniciatīvu «Lauku mazajām vidusskolām – būt!»

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā reģistrēts ievēojami lielāks A hepatīta saslimšanas gadījumu skaits - speciālisti uzsver, ka, ceļojot uz noteiktām ārvalstīm, pastāv liels risks šo slimību atvest arī uz mājām. Latvijā divu nedēļu laikā reģistrēti deviņi saslimšanas gadījumi ar A hepatītu, kas ir ievērojami vairāk nekā parasti tik īsā laika periodā, liecina Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra ziņojuma dati. Vairums gadījumu saistīti ar braucieniem uz Baltkrieviju - tiek ziņots, ka visi A hepatīta gadījumi ir saistīti ar ceļošanu uz citām valstīm, tajā skaitā seši cilvēki inficējušies pēc Baltkrievijas apmeklējuma. Citi devās uz Maroku, Ēģipti un Zanzibāru. A hepatīts Latvijā ir salīdzinoši reta infekcijas slimība - pēdējo piecu gadu laikā valstī reģistrēti vidēji 22 inficēšanās gadījumi gadā. Visbiežāk cilvēki inficējas pēc kontaktēšanās ar ārvalstu pilsoņiem.

Kā zināms, A hepatīta simptomi ir drudzis, slikta dūša, nogurums, vājums, vemšana, sāpes vēderā un locītavu sāpes, tumšs urīns, caureja vai ādas dzeltēšana. Vīruss ātri izplatās caur piesārņotu vidi, rokām un pārtiku. Ja neievēro elementāras higiēnas prasības, vīrusi var iekļūt organismā, tāpēc, dodoties ceļojumā, ir ļoti svarīgi pēc iespējas biežāk mazgāt rokas vai, ja nav apstākļu to mazgāšanai, higiēniskai roku dezinfekcijai izmantot speciālus roku dezinfekcijas līdzekļus vai spirtu saturošas salvetes, lietot tikai pareizi termiski sagatavotu pārtiku un drošu dzeramo ūdeni.

Saeima šodien par Satversmes tiesas tiesnesi apstiprināja Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesi Mārtiņu Mitu.
Atbilstoši likumam Satversmes tiesas tiesnesis sāk pildīt amata pienākumus pēc zvēresta nodošanas Valsts prezidentam. Mits aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirms stāšanās Satversmes tiesas tiesneša amatā viņš noslēgs savas iesāktās lietas Eiropas cilvēktiesību tiesā, līdz ar to pēc zvēresta nodošanas Valsts prezidentam viņš tiesneša amatā sāktu strādāt septembrī.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Apdrošināšanas līguma likumā, Kredītiestāžu likumā un Notariāta likumā, kuru mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanos starp bankām. Izmaiņas veicinās klientu mobilitāti un kredītdevēju konkurenci, attīstot kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazinot hipotekāro kredītu likmes, kas Latvijā ir vienas no augstākajām Eiropā. Ministrijā lēš, ka pēc izmaiņu pieņemšanas pārkreditēšanas process aizņems ne vairāk kā divus mēnešus.

ASV Pārstāvju palātas Izlūkošanas komitejas priekšsēdētājs republikānis Maiks Tērners publiski paziņojis, ka sniedzis Kongresa locekļiem informāciju par "nopietnu apdraudējumu ASV nacionālajai drošībai" un aicinājis ASV prezidentu atslepenot visu informāciju, kas attiecas uz šiem draudiem. Amerikāņu mediji vēsta, ka apdraudējums ir saistīts ar Krieviju un iespējamo kodolieroču izvietošanu kosmosā. Kodolieroču izvietošana kosmosā pārkāptu 1967. gadā parakstīto starptautisko līgumu, ko Krievija kā PSRS mantiniece apņēmusies ievērot. Tikmēr ASV laikraksts "The New York Times", atsaucoties uz avotiem Vašingtonā, vēsta ka Krievijas spējas izvietot kodolieročus kosmosā joprojām ir izstrādes stadijā.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sūdzējies, ka rietumvalstis atsakās piekrist Ukrainas reģionu okupācijai, ziņo dialog.ua. Lavrovs sacījis, ka Krievija it kā ir gatava politiski un diplomātiski izbeigt karu pret Ukrainu, taču viņš izvirzīja nosacījumu, kas, pēc daudzu domām, miera sarunas padara gandrīz neiespējamas - Krievijas armija paturēs visas jau okupētās teritorijas. Šajās teritorijās ietilpst Krima un noteikti Luhanskas, Doņeckas, Hersonas un Zaporožjes apgabali. Tajā pašā laikā Lavrovs sūdzējies, ka rietumvalstis atsakās piekrist Ukrainas reģionu okupācijai. Līdz ar to Lavrovs secinājis, ka miermīlīgas vienošanās varianti "vēl nav redzami". Kā ziņots, starptautisko attiecību jomas eksperti ir vienisprātis, ka Lavrova izvirzītie nosacījumi Ukrainai ir nepieņemami. 

Turpinām ziņas

Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrība, nesot lielizmēra mucas, šodien  devās gājienā no Aldaru ielas Vecrīgā līdz Saeimai un Rīgas domei, lai amatpersonām nodotu aldaru vēstules ar aicinājumu rīkoties Latvijas interesēs un glābt vietējā amata alus nozari. Aldari norāda, ka viņus satrauc valsts nepārdomātā politika attiecībā pret vietējiem alus ražotājiem, nosakot vienādus spēles noteikumus jeb regulējumus kā alus, tā stiprā alkohola un destilātu ražotājiem. Tas esot būtiski ietekmējis gan alus ražotāju konkurētspēju, gan vietējā amata alus vietu veikalu plauktos attiecībā pret ārvalstīs ražoto masu produkciju. To pierāda arī tas, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izbrūvētā alus apjoms samazinājies vairāk nekā divas reizes, kamēr stiprā alkohola un destilātu pārdošanas apjomi ievērojami auguši. Gājienā piedalījās 14 neatkarīgie alus darītāji.

No šodienas, 15.februāra, ja Latvijā tiks konstatēta Krievijā reģistrēta transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē, to varēs konfiscēt un nodot bez atlīdzības Ukrainas atbalstam cīņā ar agresorvalsti, informē Tieslietu ministrija.Valsts policija saistībā ar šo jauno kārtību izplastījusi paziņojumu, kurā teikts, ka Valsts policija uzraudzīs un, veicot ikdienas pienākumus, pievērsīs uzmanību automašīnām ar Krievijas Federācijas numurzīmēm. Savukārt, ja iedzīvotāji pamana satiksmē šādas automašīnas, tad aicina ziņot policijai, zvanot pa tālruņa numuru 110. 

Un vēl

Saeima sēdē šodien nolēma nodot 10 tūkstoši 705 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Lauku mazajām vidusskolām – būt!" izvērtēšanai Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Iniciatīva portālā "Manabalss.lv" iesniegta 2023. gada augusta sākumā; tās autore Margarita Kolosova lūdz panākt, lai Izglītības un zinātnes ministrija, plānojot un ieviešot skolu reformu, nebalstās tikai uz skaitļiem tabulās, bet saprot, ka aiz katra skaitļa ir bērns, ģimene, skolotājs un lauku vide. Kolosova iniciatīvā aicina atmest pašlaik kā vadošo paredzēto kvantitatīvo kritēriju par lauku vidusskolu tīkla blīvumu ar 50 kilometriem starp vidusskolām jeb ne vairāk kā 25 kilometri no skolēna dzīvesvietas līdz skolai, un likumdošanā noteikt arī kvalitatīvos kritērijus, sākot ar centralizēto eksāmenu rezultātiem, lai skola varētu saglabāt vidusskolas statusu.

Atstājiet komentāru