2024.gada 14. jūnijs

Saiva, Saivis, Santis, Sentis, Tija

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 14.februārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 14.februārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Pēc aptuveni 10 gadiem vajadzēs vēl modernākas pases; Iekavētā līdzekļu piešķiršana sportistiem un federācijām varētu ilgt līdz februāra beigām; un Vai latvieši atzīmē Valentīndienu?

Vēl jaunāka parauga pases būs nepieciešamas pēc aptuveni desmit gadiem, norāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maira Roze. Pārvalde no pirmdienas sākusi izsniegt jaunā parauga pases par jauno valsts nodevu. Jaunās parauga pasēs ir daudzi drošības elementi - ultravioletās gaismas druka uz datu lapas un pirmās lapas puses, vīzu lapas ar krāsainu UV druku, optiski mainīgās tintes funkcija, kas iespiesta kā ozola lapa, kas parādās dažādās krāsās. Pasē ir arī vairāku lāzeru attēls, kas iestrādāts kartes virsmā, kā arī spilgta foto attēla krāsa un krāsains pases turētāja attēls, kas papildināts ar personas datiem. Tāpat pases īpašnieka portrets iegravēts caurspīdīgā logā. Līdzšinējā parauga pase ir derīga lietošanai, ja tai nav beidzies termiņš. Valsts nodevas apmērs par pases izsniegšanu ir 34 eiro līdzšinējo 30 eiro vietā, ja pasi izsniedz desmit darbdienu laikā. Ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, tad nodevas apmērs ir 60 eiro līdzšinējo 55 eiro vietā.

Iekšējās drošības birojs rosina apsūdzēt divas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonas, vienu Valsts reģionālās attīstības aģentūras amatpersonu un kādu uzņēmēju par pretlikumīgām darbībām elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra izveides iepirkumos. Iepirkumu uzraudzības biroja informācija liecina, ka iepirkumos bija uzvarējis uzņēmums "SOAAR". Lieta, kurā amatpersonas rosināts apsūdzēt par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un krāpšanas atbalstīšanu, bet uzņēmēju - par krāpšanu lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas atbalstīšanu, nosūtīta Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai. Abām amatpersonām kriminālprocesā piemēroti drošības līdzekļi, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu.

Jau ziņots, ka Iekšējās drošības birojs kriminālprocesu sāka 2022.gadā, cita starpā arī veicot kratīšanas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes telpās. "SOAAR" vārds izskanējis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs izmeklētajā kriminālprocesā par Centrālās vēlēšanu komisijas organizētu iepirkumu par tās IT sistēmu uzturēšanu, kurā kopumā figurē vairākas personas, tajā skaitā amatpersonas. 

Studējošo skaits šajā akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs samazinājies par 1,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu, taču šajā gadā bijis straujākais uzņemto studentu skaita pieaugums pēdējo desmit gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. 2023./2024.akadēmiskajā gadā augstāko izglītību apgūst kopumā 74 tūkstoši studentu pretstatā 75 tūkstoši 400 studentu iepriekšējā akadēmiskajā gadā. Pēdējo desmit gadu laikā studējošo skaits Latvijā ir samazinājies par 15 tūkstoši 700 jeb 17,5%. Statistikas pārvaldē norāda, ka studējošo skaits Latvijā samazinās jau pēdējos 20 gadus. 

ASV Senāts otrdien apstiprinājis likumprojektu, kas cita starpā paredz piešķirt Ukrainai 60 miljardus dolāru lielu palīdzību, taču sagaidāms, ka republikāņu kontrolētā Pārstāvju palāta to noraidīs. Tramps mudinājis republikāņus nepieļaut likuma pieņemšanu, kas dotu iespēju prezidentam Džo Baidenam pasludināt uzvaru likumdošanas jomā. Tikmēr  Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicis pateicību ASV Senāta likumdevējiem par palīdzības likumprojekta atbalstīšanu.

100 gadus vecais sportists no Irānas Taghi Askari šogad piedalīsies Pasaules ūdens sporta meistaru čempionātā daiļlēkšanā, ziņo cnn.com. Pirmo reizi viņš piedalījās Āzijas spēlēs 1951. gadā un izcīnīja sudraba un bronzas medaļas, un kopš tā laika Askari nekad nav zaudējis aizraušanos ar šo sporta veidu. Šogad notiekošajā Pasaules ūdens sporta meistaru čempionātā viņš būs vecākais dalībnieks. Askari intervijā izdevumam World Aquatics norādījis, mīlestība pret niršanu ir bijusi kopš pusaudža vecuma līdz mūsdienām. Askari pirmo reizi saskārās ar niršanu peldbaseinā netālu no savas bērnības mājas Irānā, kur citi bērni kūleņoja ūdenī. Tas viņā aizsāka mūža mīlestību pret niršanu, un viņš turpināja izcīnīt medaļas Āzijas spēlēs un iegūt nacionālos titulus.

Turpinām ziņas

Krievijas lēmums izsludināt meklēšanā desmitiem Eiropas politiķu un arī 59 Latvijas deputātus saistībā ar padomju pieminekļu nojaukšanu Latvijas parlamentā jau labu laiku ir zināmi. Turklāt ir bijuši arī precedenti, kad bijušajam parlamenta deputātam Vjačeslavam Dombrovskim knapi izdevās izvairīties no izdošanas Krievijai. Tas nozīmē būtiskus ierobežojumus ceļošanai ārpus Eiropas Savienības un NATO, norāda Saeimas Ārlietu komisija. Šis fakts ir jāvērtē kā risks, braucot uz valstīm, kas vēl joprojām ir saistītas ar Krievijas Federāciju un tās drošības dienestiem. Savukārt došanās uz Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm ir pietiekami droša. 

Sporta federācijas un Izglītības un zinātnes ministrija otrdien Saeimas Sporta apakškomisijā turpināja diskusijas par valsts finansējuma sadali. Līdz ar jauno finansēšanas modeli iekavētā līdzekļu piešķiršana sportistiem un federācijām varētu ilgt līdz februāra beigām. Daļa federāciju atbalsta jauno finansēšanas modeli, bet daļa ne – sporta organizācijas ir sadalījušās divās nometnēs. Salīdzinājumā ar pērno gadu vairāk nekā 140 tūkstoši eiro valsts finansējuma pieaugums paredzēts Latvijas Futbola federācijai, bet Latvijas Hokeja federācija saņemtu 35 tūkstoši eiro mazāk nekā pērn. Galvenais fokuss, ko uzsver par sportu atbildīgās Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, ir bērnu un jaunatnes sportam pievērstā uzmanība. Līdz ar to finansējuma sadalījums atbilstoši jaunajiem kritērijiem ir mainījies. 

Un vēl

Latvijas iedzīvotāji visbiežāk apgalvo, ka nopietnu attiecību izveidošanai vajadzīgi desmit randiņi, savukārt katram desmitajam aptaujātajam nepieciešamas tikai trīs tikšanās, liecina modes un izklaides centra “Rīga Plaza” veiktā aptauja. Tuvojoties Valentīna dienai, noskaidrots, ka puse aptaujāto cenšas izvairīties no šiem svētkiem. 64% respondentu kā labāko iepazīšanās vietu romantiskām attiecībām norāda draugu kompāniju un saviesīgus privātus pasākumus. Kā nākamās biežāk minētās vietas ir interešu grupas (43%) un ceļojumi (35%). Internetu, sociālos tīklos un iepazīšanās portālus visbiežāk izvēlējušies jaunāki cilvēki. Savukārt darbavietā biežāk iepazīstas 30-39 gadus vecie. Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs (23%), veidojot attiecības, vēlas noskaidrot otra cilvēka horoskopa zīmi. Tikmēr puse no aptaujātajiem cenšas izvairīties no Valentīna dienas un ar šiem svētkiem saistītām aktivitātēm. 

Šodien, Valentīndienā ikvienam tiek dāvāta bezmaksas fotosesija ar fotogrāfu Kasparu Siliņu. Tautas nama foajē tā norisināsies no pulksten 17.00 līdz 17.40, Kena parka estrādē no pulksten 18.00-18.40 un Krustpils kultūras centra foajē no pulksten 19. līdz 19.30. pasākuma organizatori aicina sekot līdzi aktuālajai pašvaldības informācijai sociālajos tīklos, jo lietus vai sniegputeņa gadījumā fotosesija norisināsies tikai telpās.

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdība atbalsta 200 miljonu eiro pārdali Latvijas pretgaisa aizsardzībai; Grāmatizdevēji vērtēs Tiesībsarga ierosinājumu marķēt pēc vecuma bērniem domātus iespieddarbus; un Pasaules Dabas fonds meklē "Klimata vēstnieku 2024".

Ministru kabinets vakar atbalstīja 200 miljonu eiro pārdali budžetā par labu Latvijas pretgaisa aizsardzības sistēmas stiprināšanai. No 2023. līdz 2027.gadam Latvija ir apņēmusies ik gadu ieguldīt papildu 200 miljonus eiro pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanā, piecos gados ieguldot šajā jomā vienu miljardu eiro. 2023.gada 30.novembrī Aizsardzības ministrija parakstīja piegādes līgumu ar Vācijas uzņēmumu "Diehl Defence" par "IRIS-T" vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas iegādi. Parakstot piegādes līgumu par aptuveni 600 miljoniem eiro, Latvija saņems aprīkojumu "IRIS-T" sistēmu efektīvai darbībai, kas nodrošinās slāņveida pretgaisa aizsardzības ieviešanu Latvijā. 

Lai veicinātu ilgtspējīgu un efektīvu enerģijas izmantošanu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirmajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Ar grozījumiem iecerēts salāgot nacionālos normatīvos aktus ar Eiropas Savienības regulējumu. Grozījumi cita starpā paredz tiesības pašvaldībām noteikt siltumapgādes veidus savā teritorijā vai tās daļā. Deputāti sēdē uzsvēra, ka siltumapgādes organizēšana ir autonoma pašvaldību funkcija, norādot, ka jāveicina racionāla enerģijas, it īpaši vietējo atjaunojamo energoresursu, izmantošana, pašvaldībām paredzot plašākas iespējas noteikt konkrētus siltumapgādes sistēmas veidus savā administratīvajā teritorijā.

Latvijā 77% iedzīvotāju par piemērotāko vietu vēja parku izveidei uzskata jūru, liecina pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras  pasūtījuma veiktās aptaujas dati. Kopumā 86% respondentu uzskata, ka Latvijai būtu jābūt enerģētiski neatkarīgai no citām valstīm, tikai 10% iedzīvotāju uzskata, ka tas nemaz vai drīzāk nav svarīgi. Aptaujas dati liecina, ka kopumā 71% aptaujāto noteikti vai drīzāk atbalsta vēja enerģijas ieguvi Latvijā un vēja parku izveidi Latvijas teritorijā, turpretī kopumā 23% to neatbalsta. 

Lietuvas lauksaimnieki plāno jaunu nacionāla mēroga protesta akciju, jo valdība nespējot izpildīt nozares prasības par akcīzes nodokli sašķidrinātajai naftas gāzei un atrisināt citus jautājumus, kurus lauksaimnieki aktualizēja protesta akcijā janvārī, paziņoja Lietuvas Lauksaimniecības padome. Lauksaimniecības padomes priekšsēdētājs Igns Hofmans uzsver, ka lauksaimnieki ar protestiem reaģē uz varasiestāžu gauso rīcību problēmu risināšanā.

Jau ziņots, ka 8.janvārī lauksaimnieki visā Lietuvā iededza ugunskurus, lai protestētu pret valdības lauksaimniecības politiku, akcīzes nodokļa palielināšanu sašķidrinātajai naftas gāzei, daudzgadīgo pļavu atjaunošanu, kā arī aicināja risināt piena nozares krīzi un citas problēmas. Savukārt janvāra beigās vairākas dienas lauksaimnieki ar vairākiem simtiem tehnikas vienību atradās Viļņas centrā pie valdības nama.

Pasaules kakao cenas ir sasniegušas jaunu rekordaugstu līmeni, jo sausie laikapstākļi kaitē ražai Rietumāfrikā, ziņo bbc.com. Kakao cenas Ņujorkas izejvielu tirgū sasniegušas jaunu visu laiku augstāko līmeni – 5 tūkstoši 874 ASV dolāru par tonnu, līdz ar to šokolādes pagatavošanas galvenās sastāvdaļas izmaksas kopš pagājušā gada sākuma ir gandrīz dubultojušās. Augošās kakao cenas jau tagad ietekmē patērētājus un ir bīstamas lielākajiem šokolādes ražotājiem. Kakao cenas ir paaugstinājušas sliktās ražas dēļ Rietumāfrikā, kas saražo lielāko daļu kakao pasaulē - laikapstākļu parādība, ko dēvē par "El Ninjo", ir izraisījusi sausākus laikapstākļus Ganā un Kotdivuārā, kas ir divi pasaulē lielākie kakao pupiņu ražotāji. Augstāka temperatūra un nokrišņu daudzuma izmaiņas, ko izraisa klimata pārmaiņas, ietekmē arī ražu.

Turpinām ziņas

Latvijas Grāmatizdevēju asociācija ir sākusi vērtēt Tiesībsarga ierosinājumu marķēt pēc vecuma bērniem domātus iespieddarbus. Par šo jautājumu pie asociācijas neviena atbildīgā institūcija pagaidām neesot vērsusies, bet grāmatizdevēji pēc savas iniciatīvas sākuši vērtēt tiesībsarga argumentāciju. Grāmatizdevēji norāda, ka satura piemērotības vērtēšanā ir jākonsultējas ar speciālistiem, jo bērnu brieduma pakāpe nevienā valstī nav pilnīgi precīzi izmērāma un ietilpināma konkrētā vecuma nogrieznī. Jau ziņots, ka Tiesībsargs ir izstrādājis atzinumu par bērnu tiesībām būt aizsargātiem no viņu labklājībai kaitīgas informācijas un rosina klasificēt bērnu grāmatas, kurās iekļauts bērniem iespējami kaitīgs saturs pēc to atbilstības vecumam.

Finanšu grūtībās nonākušajai Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai uzkrāti parādi vairāk nekā četru miljonu eiro apmērā. Lai par tiem norēķinātos, palīgā ar aizdevumu uz neierasti ilgu laiku – 15 gadiem – nākt gatava bija valsts. Tomēr ar nosacījumu, ja Rēzekne šogad pieņem bezdeficīta budžetu jeb tādu, kur izdevumi nepārsniedz ieņēmumus. Tomēr izskatās, ka tas nenotiks. Attiecības starp Rēzeknes pašvaldību un Ministru kabinetu saspīlētas bijušas nu jau kādu laiku. Valdība dotu Rēzeknei kredītu līdz pieciem miljoniem eiro, lai norēķinātos par pilsētas parādiem. Turklāt ar neierasti ilgu atdošanas termiņu – uz 15 gadiem, lai gan citkārt šādos gadījumos noteikts piecu vai desmit gadu periods. Tomēr aizdevums tiks piešķirts tikai ar vienu nosacījumu – Rēzeknes pašvaldībai līdz 21. februārim ir jāpieņem sabalansēts budžets.  Rēzeknes mēra pienākumu izpildītājs Aleksejs Stecs norāda, ka dome samazinājusi visus iespējamos tēriņus līdz minimumam un vairāk vairs nevarot. Viņš apliecina, ka astoņu dienu laikā – līdz 21. februārim – pieņemt bezdeficīta budžetu nav iespējams. 

Un vēl

Gaidot ikgadējo starptautisko vides akciju Zemes stunda, kas šogad norisināsies 23.martā pulksten 20.30, Pasaules Dabas fonds sadarbībā ar uzņēmumu "Tetra Pak" aicina pieteikties konkursam "Klimata vēstnieks 2024". Šogad konkursa mērķis ir izcelt un godināt cilvēkus, kuri savā ikdienā skaļi runā par vides un klimata aktualitātēm un motivē sabiedrību līdzdarboties. Konkursā var pieteikties vai tikt pieteikts ikviens Latvijas iedzīvotājs, kas savā ikdienā nebaidās runāt par vides un klimata aktualitātēm, motivē sabiedrību līdzdarboties, publiski aizstāv vides intereses, tādā veidā sniedzot ieguldījumu dabas aizsardzībā un vides problēmu risināšanā. Pieteikšanās ir izsludināta divās nominācijās "Klimata vēstnieks: balss savā apkaimē" un "Klimata vēstnieks: balss sabiedrībā". Katras nominācijas uzvarētājs iegūs dāvanu karti 500 eiro vērtībā.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Baltijas valstis gatavo kopīgu nostāju Krievijas prezidenta vēlēšanu sakarā; Norma par mazāku koku ciršanu rada aizdomas par privātām interesēm; un Daļā valsts sācies meteoroloģiskais pavasaris.

Latvija ir informēta par Krievijas interesi vēstniecības telpās Rīgā rīkot Krievijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd norit ārlietu dienestu darbs pie trīs Baltijas valstu kopīgas pozīcijas šajā jautājumā. Valdības vadītāja Evika Siliņa informē, ka šobrīd norit ārlietu ministru un ārlietu dienestu darbs pie trīs Baltijas valstu pozīcijas saskaņošanas Krievijas prezidenta vēlēšanu kontekstā. Siliņa sacīja, ka jebkurā gadījumā nosoda Putina režīma rīkotos autoritāros pasākumus, bet Lietuva, Latvija un Igaunija plāno tuvākajā laikā nākt klajā ar saskaņotu rīcību.

Jau ziņots, ka Maskava pieprasīja, lai Baltijas valstis īstenotu visus nepieciešamos pasākumus, kas garantētu vēstniecību un vēlētāju drošību, lai izvairītos no nopietnām šajās valstīs dzīvojošo Krievijas pilsoņu demonstrācijām. Krievijas Ārlietu ministrija draudējusi, ja sabotāža turpināsies, tā apņēmīgi rīkosies. 

Valsts policija brīdina, ka pēdējo nedēļu laikā konstatēti daudzi krāpšanas gadījumi, izmantojot uzņēmuma “Digital Turbine” vārdu. Iedzīvotāji, meklējot iespējas nopelnīt, saskaras ar darba piedāvājumu, kas saistīts ar filmu skatīšanos. Lai uzsāktu šo “darbu”, iedzīvotājiem tiek prasīts samaksāt depozītu. Rezultātā ļoti īsā laika posmā Latvijas iedzīvotājiem izkrāpti vairāk nekā 20 tūkstoši eiro. Valsts policijā vērsušies iedzīvotāji, kuri noticējuši piedāvājumiem skatīties filmas, un ar to pelnīt naudu. Iedzīvotāji samaksājuši prasīto depozītu, taču nav saņēmuši solīto atalgojumu, kā arī nav atguvuši samaksāto depozītu, kā iepriekš solīts. Policija šobrīd skaidro precīzus notikušā apstākļus, kā arī apzina visus cietušos.

Pagājušajā nedēļā izskanēja informācija, ka ar grafiti Rīgā apķēpāti divi jaunie Čehijas uzņēmuma "Škoda Vagonka" elektrovilcieni. Vandalisma akts noticis naktī Vagonu parkā – vietā, kas tiek apsargāta un kur tiek veikta videonovērošana. Vienā gadījumā izkrāsots 28 kvadrātmetrus, bet otrā 46 kvadrātmetrus liels laukums. Zaudējumu aprēķins par katra grafiti uzraksta notīrīšanu ir robežās no 700 līdz 1200 eiro. Tā kā tas jau bija skaidri zināms, ka šādi gadījumi būs un ka šie grafiti būs jātīra nost, vilcieni ir apdrošināti arī pret šādiem gadījumiem, informē uzņēmumā. 

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes droni trešdienas rītā Melnajā jūrā trāpījuši Krievijas lielajam desantkuģim "Cezar Kuņikov". Izlūkošanas pārvaldes operācijas rezultātā kuģis nogrimis. Ukrainas armijas ģenerālštābs apstiprinājis kuģa iznīcināšanu. Krievijas Aizsardzības ministrija iepriekš apgalvoja, ka naktī uz trešdienu pretgaisa aizsardzības spēki Melnās jūras akvatorijā it kā esot notriekusi sešus dronus. Savukārt platformā "Telegram" parādījās informācija, ka Krimas dienvidu piekrastē Alupkas-Kaciveli rajonā kaut kas deg. Šajā apvidū nelielā augstumā virs ūdens arī lidojuši divi helikopteri Mi-8. Par to, ka droni trāpījuši lielajam desantkuģim, "Telegram" vēstīja arī kanāls "Krimskij veter".

Turpinām ziņas

Valdības pieņemtā norma, kas atļauj mazāka caurmēra koku ciršanu, rada aizdomas par privātām interesēm, piesedzoties ar klimata jautājumiem, šādu viedokli trešdien Satversmes tiesā pauda Pasaules Dabas Fonda Latvijas nodaļas direktors Jānis Rozītis. Satversmes tiesa šodien sāka skatīt Latvijas vides organizāciju ierosināto lietu par mazāka caurmēra koku ciršanu. Ministru kabinets 2022.gadā pieņēma grozījumus noteikumos par koku ciršanu mežā, kas noteica samazināt koku ciršanas caurmēru, tādā veidā pieļaujot tievāku, tātad jaunāku koku ciršanu lielākajā daļā priežu, egļu un bērzu mežu. Tāpēc 2022.gada nogalē vairākas vides organizācijas vērsās Satversmes tiesā, lūdzot izvērtēt valsts atbildību par šādu lēmumu. Pēc Rozīša vārdiem, zinātne vēl pēta konkrēti, kurā gadā pēc koku nociršanas beidzas kailcirtes efekts, taču noteikti nav tā, ka kailcirtes vietā nākamajā gadā iestādot jaunus kokus, tie uzreiz piesaistītu oglekļa dioksīdu. 

No Atveseļošanas fonda finansējuma ieguldot investīcijas 1,68 miljonu eiro apmērā, tiks izveidota platforma, kas apkopos ".lv" domēnā esošo informāciju. Projektu īstenos Latvijas Nacionālā bibliotēka un Kultūras informācijas sistēmu centrs. Jau patlaban nacionālā bibliotēka, ievērojot Obligāto eksemplāru likumu, saglabā interneta resursus, kas ir ".lv" domēnā. Valstī ir vairākas aģentūras, tajā skaitā drošības iestādes, kurās informācijas analīze ir ātra un operatīva. Zariņš uzsvēra, ka, sekot līdzi tam, kas notiek sociālajos medijos, ir nepieciešamība, taču valsts līmenī patlaban nav vienota risinājuma un katra iestāde izlīdzas, kā var. Platformā tiks uzglabāta informācija, kas savākta no ".lv" domēna, veikta tās sākotnējā apstrāde, lai valsts iestādes varētu iegūt tos datus, kādi tām ir nepieciešami.

Un vēl

Vietām Latvijas rietumu un dienvidu daļā, kā arī Rīgā 12.februārī iestājās meteoroloģiskais pavasaris, vēl dažās novērojumu stacijās tas notika dienu vēlāk, liecina provizoriska informācija. Meteoroloģiskais pavasaris sākas, kad piecas dienas pēc kārtas diennakts vidējā gaisa temperatūra ir augstāka par nulli, un tā sākums ir pirmā no šīm dienām. Pēdējos gados, klimatam kļūstot siltākam, nereti bijis grūti novilkt robežu starp meteoroloģiskā rudens, ziemas un pavasara sākumu un beigām, tādēļ sinoptiķi ieviesuši kritēriju, ka meteoroloģiskais pavasaris var iestāties tikai pēc 6.februāra, kas statistiski ir gada aukstākā diena Latvijā.

Nedēļas nogalē laiks Latvijā kļūs ievērojami siltāks un vietām temperatūra tuvosies 10 grādu atzīmei, liecina prognozes. Vēl ceturtdien lielu izmaiņu laikapstākļos nebūs. Piektdien un sestdien laiks Latvijā kļūs ievērojami siltāks, temperatūra pakāpsies līdz 5...9 grādiem, valsts austrumu daļā piektdien vēl būs mazliet vēsāks – līdz 2...4 grādiem. Siltākais laiks – līdz 9 grādiem, piektdien gaidāms Dienvidkurzemes novadā un Liepājā, bet sestdien Zemgales novados. Arī šajās dienās brīžiem līs. 

Siltajās dienās apledojums no kokiem un virsmām Vidzemē lielākoties nokusīs un nokritīs, bet vietējas nozīmes ceļi gan daudzviet saglabāsies ar ledus kārtu, būs ļoti slideni. Šajās dienās paaugstināsies ūdens līmenis upēs, Kurzemes un Zemgales upju posmos, ko klāj ledus, gaidāma tā sakustēšanās un iešana. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs prognozē, ka būtiskākais ūdenslīmeņa kāpums gaidāms Zemgales upēs.

Atstājiet komentāru