2024.gada 14. jūnijs

Saiva, Saivis, Santis, Sentis, Tija

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 2.februārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 2.februārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Skolu reformai pašvaldībām plāno dot laiku pārdomām vēl līdz 2025. gada septembrim; Jēkabpils tūrisma speciālisti piedalās izstādē Balttour 2024; un Sākusies balsošana par Eiropas gada koku.

Sabiedriskajai apspriešanai nodoti Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Izglītības likumā, kas paredz tiesības noteikt vienotus kritērijus, kādā piešķir valsts finansējumu pedagogu darba samaksai, lai ikvienam bērnam būtu iespējas iegūt vienlīdz kvalitatīvu izglītību neatkarīgi no skolas atrašanās vietas. Pašvaldībām plāno dot vēl vienu gadu, lai sakārtotu izglītības iestāžu tīklu. Paredzēts, ka norma par finansējumu pedagogu darba samaksas nodrošināšanai no izglītības iestāžu dibinātāju finanšu līdzekļiem, ja izglītības iestāde neatbilst noteiktajiem kritērijiem, stātos spēkā 2025. gada 1. septembrī, bet pats likumprojekts – 2024. gada 1. septembrī. Likumprojektu vēl skatīs valdībā, tas jāpieņem Saeimai.

No februāra Veselības ministrija paaugstina ikmēneša fiksēto maksājumu ģimenes ārstu praksēm, ikmēneša fiksēto maksājumu par ģimenes ārsta prakses otro un katru nākamo pieņemšanas vietu un maksājumu par primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu feldšerpunktā, kā arī nodrošina ģimenes ārsta praksē nodarbināto ārstniecības personu aizvietošanu attaisnotas prombūtnes gadījumos. Valdības atbalstītie grozījumi paredz palielināt ikmēneša fiksēto maksājumu ģimenes ārsta praksei, tai skaitā riska maksājumu, no 730 līdz 1 000 eiro mēnesī, ikmēneša fiksēto maksājumu par ģimenes ārsta prakses otro un katru nākamo pieņemšanas vietu no 216 līdz 400 eiro mēnesī, kā arī palielināt maksājumu par primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu feldšerpunktā no 216 līdz 400 eiro mēnesī.

Pārtikas un veterinārais dienests no tirdzniecības ir atsaucis Spānijā ražotā zīmola "Vidal" želejas konfektes "Varavīksnes zīmuļi" neatļautas pārtikas piedevas dēļ, liecina dienesta tīmekļvietnē publiskotā informācija. Konstatēts, ka pārtikas produkts satur krāsvielu titāna dioksīds divu miligramu uz kilograma apmērā. No tirdzniecības atsauktas konfektes "Varavīksnes zīmuļi" ar partijas numuru "L3068", kuru ieteicamais izlietošanas termiņš ir 2025.gada marts.

Igaunijas valstij piederošā pasta pakalpojumu un loģistikas kompānija "Omniva" Igaunijā likvidēs 75 darbavietas, taču atlaišana var skart arī darbiniekus Latvijā un Lietuvā, paziņoja uzņēmums. Kolektīvā atlaišana ietekmēs cilvēkus dažādos amatos un nodaļās, turklāt daudzi no pašlaik vakantajiem amatiem netiks aizpildīti. Kompānija prognozē, ka lielākā daļa pārmaiņu notiks šā gada pirmajos četros mēnešos. "Omniva" valdes priekšsēdētājs Marts Megi skaidro, ka loģistikas kompānijām pagājušā gada otrā puse bija ārkārtīgi sarežģīta, jo ekonomikas un ģeopolitisko sarežģījumu dēļ samazinājās sūtījumu skaits un piegāžu ķēdes kļuva ilgākas, kas palielināja "Omniva" izmaksas. Lai saglabātu konkurētspēju, "Omniva" izmaksas jāsamazina par vismaz 2,5 miljoniem eiro, teica Megi. Viņš arī uzsvēra, ka procesu automatizācija vairos efektivitāti, tomēr ir jāveic arī citi taupības pasākumi.

Ukraina ir paziņojusi sabiedrotajiem, ka tai kritiski trūkst artilērijas šāviņu, jo Krievija katru dienu frontē izlieto trīsreiz vairāk uguns līdzekļu, ziņo aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz Ukrainas aizsardzības ministra Rustema Umerova vēstuli kolēģiem Eiropas Savienībā. Umerovs šajā vēstulē aprakstījis milzīgo skaitlisko pārsvaru, ar kuru saskaras Ukrainas karaspēks, mēģinot atsist jaunus Krievijas uzbrukumus. Ministrs atzīmēja, ka Ukraina nespēj raidīt vairāk nekā 2 tūkstoši šāviņu dienā uz frontes līniju, kas ir tūkstoš 500 kilometrus gara. Tas ir mazāk nekā trešdaļa no šāviņiem, kurus izlieto Krievija. Umerovs piebilda, ka ieroču deficīts Ukrainā pieaug ar katru dienu, un aicināja sabiedrotos ES darīt vairāk, lai izpildītu savu solījumu piegādāt Ukrainai miljonu artilērijas šāviņu.

Turpinām ziņas

No šodienas līdz svētdienai Ķīpsalā norisināsies Baltijas vērienīgākā tūrisma izstāde-gadatirgus “Balttour 2024”. Ceļotmīļi aizraujošā svētku atmosfērā varēs iepazīties ar tuvām un tālām zemēm, iegādāties ceļojumus, ķert iedvesmu jauniem galamērķiem, izmēģināt veiksmi un vienkārši lieliski pavadīt laiku kopā ar visu ģimeni. Ar īpaši izdevīgiem ceļazīmju, naktsmītņu, kruīzu, pavasara un vasaras ceļojumu piedāvājumiem izstādē priecēs teju 300 uzņēmumu no vairāk nekā 26 pasaules valstīm. Latvijā ir vairāki neparasti piedāvājumi atpūtai - plosts “Dunavas ūdensroze” Zebrus ezera krastā, vides objekts “Melnais gailis bumbā” Bauskā, dzīvesziņas un arodu sēta Jelgavā, lielizmēra krēsls Daugavas krastā saulrieta vērošanai, saliedēšanās pārgājieni Madona novadā un vēl citi tik daudzveidīgie Latvijas novadu piedāvājumi. Izbaudīt skaistākās tūrisma pērles izstādē aicinās visi Latvijas novadi - ikviens varēs iepazīties ar jauniem vides objektiem, naktsmītnēm, pastaigu takām, skatu torņiem, vecpilsētām, dabas parkiem, muižām, pilīm un muzejiem.

Starptautiskā tūrisma izstādē-gadatirgū “Balttour 2024”, piedalās arī Jēkabpils novada tūrisma informācijas centrs. Jēkabpils novada tūrisma centrs izstādes apmeklētājiem ir sarūpējis gan jaunas tūrisma kartes, gan tematiskos maršrutus. Jēkabpils izstādē piedalīsies vienotā Zemgales tūrisma asociācijas stendā ar kolēģiem no Bauskas, Dobeles, Aizkraukles, Jelgavas novadiem un pilsētām, lai apmeklētājus iepazīstinātu arī ar jauno ceļvedi - “Zemgale aicina!”, kurā ir apkopota informācija par Zemgales apceļošanas iespējām.  Sestdienā, 3. februārī Jēkabpils novada stendā būs iespēja saņemt ne tikai novada tūrisma speciālistu konsultācijas un ieteikumus, bet arī iepazīties ar Viesītes muzeja “Sēlija” un Raiņa muzeja “Tadenava” piedāvājumu.

Un vēl

No februāra 15 Eiropas valstīs sācies balsojums par "Eiropas Gada koku", kas ilgs līdz 22. februārim. Mūsu valsti konkursā pārstāv Kaņepju ozols, kas uzvarēja vietējā balsojumā. Balsot iespējams tīmekļa vietnē https://www.treeoftheyear.org. Konkurss "Eiropas Gada koks" notiek jau 14. reizi, bet Latvija tajā piedalās trešoreiz – pirmo reizi konkursā 2022. gadā Latviju pārstāvēja Aģes dižozols, kas no 16 kokiem ierindojās devītajā vietā, bet pērn – Sējas dižozols. Savukārt šogad mūsu valsti pārstāv Kaņepju ozols, kas atrodas Valmieras novada Jērcēnu pagastā – tas ir otrais dižākais ozols Latvijā un Baltijā. 

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Aptur "Latvijas pasta" plānu slēgt 60% pasta nodaļu; Ultrasonogrāfiju piedāvā veikt ģimenes ārstiem; un Aicina vidusskolēnus pieteikties Vītolu fonda stipendijai.

VAS "Latvijas pasts" ir nolēmis apturēt plašo pasta nodaļu slēgšanas plānu, kas paredzēja šogad slēgt 105 no 176 pasta nodaļām. Kompānijā arī informēja, ka uzņēmums turpinās strādāt pie stratēģijas, lai apmierinātu iedzīvotāju vajadzības, kā arī strādās pie izvērtēšanas procesa, lai vienotos par optimālāko risinājumu - saglabāt visas pasta nodaļas vai saglabāt nodaļas tikai pilsētu centros un citiem variantiem. Vienlaikus pasta pārstāvji uzsvēra, ka, apstādinot plānu par pasta nodaļu slēgšanu, šogad būs nepieciešams papildu finansējums apmēram 2,1 miljona eiro apmērā. Savukārt lēmums par to, kuras pasta nodaļas tiks saglabātas un kādā daudzumā, vēl nav pieņemts, jo "Latvijas pastam" būs jāvienojas arī ar pašvaldībām, norādīja kompānijā.

Noritot valsts finansējuma modeļa maiņai, Latvijas sporta veidu federācijas līdz šim nav saņēmušas šogad tām paredzēto valsts finansējumu, sporta nozarei olimpiskā gada sākumā nonākot krīzes situācijā, kuru visskaudrāk izjūt individuālie sportisti. Jau ziņots, ka Latvijas valdība janvārī atbalstīja jauno sporta organizāciju finansēšanas kārtību, kas paredz, ka valsts piešķirto finansējumu atzītajām sporta federācijām, Latvijas olimpiskajai komitejai, Latvijas Sporta federāciju padomei un Latvijas Paralimpiskajai komitejai administrēs Izglītības un zinātnes ministrija. Tajā skaitā ministrija arī uzraudzīs piešķirtā finansējuma izlietošanu. Nākamnedēļ, 9.februārī norisināsies Latvijas Nacionālās Sporta padomes sēde, kurā ministrija ziņos par budžeta sadalījumu šim gadam. Neviena sporta veida federācija vēl nav saņēmusi 2024.gadā valsts budžetā paredzēto bāzes finansējumu, līdz ar to vairums sporta veidu federāciju ir faktiskā maksātnespējas situācijā.

Pēc tam, kad atklātībā nākuši fakti par Latviju pārstāvošās eirodeputātes Tatjanas Ždanokas sadarbību ar Krievijas specdienestiem,  arī Eiropas Parlaments sācis uzmanīgāk vērtēt prokremliskās politiķes aktivitātes. Tā, piemēram, trešdien, 31. janvārī, viņai liedza rīkot kārtējo pasākumu Eiropas Parlamenta telpās. Ždanoka ar saviem sabiedrotajiem bija iecerējusi 31. janvārī Eiropas Parlamenta telpās demonstrēt filmu par holokaustu un neonacismu Latvijā. Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola nolēma atcelt šo sarīkojumu, balstoties uz drošības noteikumiem. Jau ziņots, ka Eiropas Parlaments arī sācis iekšējo izmeklēšanu par šonedēļ žurnālistu atklātajiem faktiem, ka Ždanoka gadiem ilgi par savām aktivitātēm atskaitījusies Krievijas izlūkdienestam.

Gada inflācija eirozonā janvārī samazinājusies līdz 2,8% salīdzinājumā ar 2,9% decembrī, liecina vakar publiskotais Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" ātrais novērtējums. Pēc šiem datiem, vislielākais kāpums salīdzinājumā ar 2023.gada pirmo mēnesi bijis pārtikas, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenām, kas palielinājušās par 5,7%. 

Katalonijā ūdens trūkuma dēļ ārkārtas stāvoklis izsludināts Barselonā un vēl 201 pašvaldības teritorijā, ceturtdien pavēstīja Spānijas ziemeļaustrumu reģiona valdība. Katalonija pieredz ilgstošāko sausumu meteoroloģisko novērojumu vēsturē, jo jau trīs gadus nokrišņu daudzums ir bijis zemāks par vidējo, tāpēc saldūdens krājumi ir samazinājušies līdz kritiskam līmenim. Noteikts, ka ūdens patēriņš vienam cilvēkam nedrīkst pārsniegt 200 litrus dienā. Ja situācija pasliktināsies vēl vairāk, ierobežojumi otrajā fāzē var tikt noteikti 180, bet trešajā – 160 litru apjomā. Līdz turpmākiem rīkojumiem nav atļauts mazgāt automašīnas, trotuārus un ceļus, aizliegts uzpildīt ūdeni peldbaseinos. Publiskos un privātos dārzus un parkus drīkst laistīt tikai zināmos apstākļos un tikai ar ūdeni, kas tiek izmantot atkārtoti. Zemkopjiem ūdens patēriņš jāsamazina par 80%, lopkopjiem – par 50%, rūpniecībai – par 25%. Sodi par pārkāpumiem var sasniegt 150 tūkstoši eiro.

Turpinām ziņas

Veselības ministrija strādā pie tā, lai mazinātu garās rindas uz ultrasonogrāfiju, un viens no risinājumiem varētu būt izmeklējumu ļaut taisīt arī ģimenes ārstiem un citiem speciālistiem. To intervijā Latvijas Radio sacījis veselības ministrs Hosams Abu Meri. Valsts apmaksāta ultrasonogrāfija ir viens no medicīniskajiem izmeklējumiem, uz kuru jau gadiem ir vairākus mēnešus garas rindas.  Ministrs norādīja, ka ar speciālistiem patlaban notiekot pārrunas par to, ka ultrasonogrāfiju varētu taisīt ne tikai radiologi. 

Dzinējmedību sezona netiks pagarināta, lēmis Valsts meža dienests. Atsevišķi mednieki sezonu rosināja pagarināt par vienu mēnesi saistībā ar meža cūku skaita pieaugumu. Tikmēr Mednieku organizācijas norāda, ka šādam aicinājumam nav pamata, turklāt tas kaitētu citiem meža dzīvniekiem. Organizācijas veikušas arī biedru aptaujas, un mednieki lielākoties nobalsojuši pret dzinējmedību turpināšanu februārī. Atskatoties uz dzinējmedību sezonu kopumā, mednieku organizācijas norādīja, ka jau vairākus gadus novēro aļņu populācijas samazināšanos un rosina domāt par esošo aļņu medību limitu pārskatīšanu.

Un vēl

No februāra 12. klašu skolēni var pieteikties Vītolu fonda stipendijām. Tās pamatā paredzētas jauniešiem, kas ir bāreņi, aug viena vecāka vai daudzbērnu ģimenē un plāno nākamajā mācību gadā sākt studijas kādā no Latvijas augstskolām. Lai pieteiktos stipendijām, jauniešiem ir jādodas uz fonda mājaslapu vitolufonds.lv un jāaizpilda pieteikuma anketa. Tajā jānorāda informācija par sevi, piemēram, atzīmes skolā, pieredze brīvprātīgā vai algotā darbā, informācija par ģimeni, augstskola, kurā stāsies, un citas detaļas. Pretendentu vidējai atzīmei ir jābūt vismaz 7,5 balles. Stipendija tiek piešķirta uz vienu gadu ar iespēju to pagarināt. Tās apmērs ir aptuveni no 150 līdz 200 eiro mēnesī. Pieteikšanās termiņš ir līdz 1. martam.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Lauksaimnieku protesti pirmdien notiks 16 pilsētās; Aicina piemērot moratoriju jaunu funkciju uzlikšanai pašvaldībām; un Kas jādara sveču dienā?

Lauksaimnieku organizētie protesti pirmdien, 5.februārī, notiks 16 pilsētās, tajā skaitā arī  Jēkabpilī un Aizkrauklē. Biedrības  “Zemnieku saeima” pārstāvji brīdina, ka protestu norisē tiks izmantota arī lauksaimniecības tehnika, līdz ar to ir jārēķinās ar iespējamiem satiksmes ierobežojumiem. "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda, ka pirmajā posmā protesti plānoti miermīlīgi, lauksaimniekiem pulcējoties katra Latvijas reģiona iepriekš definētās lokācijās. Lazdiņš skaidro, ka protestu dalībnieki protestu sākumu punktos pulcēsies no pulksten 10, bet protestu sākums, katrā pilsētā dodoties pa savu maršrutu, būs pulksten 11. Jēkabpilī pulcēšanās notiks pie "Latraps" Jēkabpils punkta. Savukārt Aizkrauklē - pie Kokneses Tīnūžu ceļa apļa. 

Protesta laikā zemnieki vēlas panākt Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītēja importa aizliegumu bez pārejas perioda, 5% samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes atjaunošanu Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām dārzeņiem, birokrātijas mazināšanu lauksaimniecības nozarē, plašāku pieeja aprdošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām, kā arī atteikšanos no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.

Janvārī sākušās lielākās NATO militārās mācības kopš Aukstā kara "Nelokāmais aizstāvis" jeb "Steadfast Defender". Tuvāko mēnešu laikā karavīri no visām alianses valstīm strādās, lai skaidri demonstrētu – NATO ir gatava un spējīga sevi aizstāvēt – jūrā, uz sauszemes un gaisā. Mācības notiek arī Latvijā, un lielu artavu tajās sniegs Kanāda, kas devusi īpašu ieguldījumu NATO spēju stiprināšanā mūsu reģionā kopš Krievija 2014. gadā pretlikumīgi anektēja Krimu. Mācību laikā Latvijā nonāks tehnika un karavīri, kas te arī paliks, Kanādas vadītajai kaujas grupai augot līdz brigādes līmenim. Plānots, ka brigāde savu pilno kaujas gatavību sasniegs līdz 2026. gadam.

Šajā mācību gadā 9. klašu centralizēto eksāmenu snieguma slieksni necels un saglabās 10% līmenī, kāds tas bija pagājušajā mācību gadā. Šādu lēmumu Izglītības un zinātnes ministrija skaidro ar pagājušās eksaminācijas sesijas rezultātiem un to, ka pašlaik tiek izstrādāta izlīdzinošā gada koncepcija tiem 9. klašu skolēniem, kuri eksāmenos nav sasnieguši noteikto snieguma līmeni un nesaņem apliecību par obligātās pamatizglītības ieguvi. Šobrīd ministrija izstrādā Izlīdzinošā gada koncepciju, lai 2024./2025. mācību gadā nodrošinātu izglītības iespēju piedāvājumu tiem 9. klašu skolēniem, kuri nav sasnieguši prasīto snieguma līmeni un nesaņem apliecību par obligātās pamatizglītības ieguvi. Viens no paredzētajiem risinājumiem ir piedāvāt skolēniem apgūt arodizglītības programmu, kuru, jau sākot no nākamā mācību gada, varēs īstenot vispārizglītojošās skolas sadarbībā ar profesionālās izglītības iestādēm.

Vairākas dienas plašas lauksaimnieku protesta akcijas notiek Francijā, Beļģijā, Itālijā, Spānijā un Vācijā, bet vakar līdzīgi protesti sākās arī Grieķijā un Portugālē. Grieķijas otras lielākās pilsētas Saloniku centrā iebrauca apmēram 300 traktori. Protestētāji ar savu tehniku pulcējās pie izstāžu zāles, kur notiek lauksaimniecības izstāde, un sola akciju turpināt līdz nedēļas nogalei. Līdzīgi kā citās valstīs arī Grieķijas fermeru sašutumu izraisīja jaunā Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības politika un subsīdiju samazināšana, strauji augošās ražošanas izmaksas un negodīga citu ārpusbloka valstu ražotāju konkurence. 

Neatņemama 14. februāra – Valentīna dienas – daļa ir ziedi, ko dāvina tuviem un mīļiem cilvēkiem. Svētkiem savlaicīgi gatavojas to audzētāji visā pasaulē, arī Kolumbijā, kas ziedus eksportē. Pērn pirms Valentīna dienas no Kolumbijas uz ārzemēm eksportēja ziedus par apmēram 380 miljoniem ASV dolāru jeb 350 miljoniem eiro. Lielāko daļu no vairāk nekā 700 miljoniem ziedu nosūta uz Amerikas Savienotajām Valstīm, taču tie nonāk arī Eiropas un Āzijas valstīs. Tas ir apmēram 15 procenti no kopējā nozares apgrozījuma, kas aizpērn pārsniedza divus miljardus dolāru. Vispieprasītākās ir rozes, kuru tirgus daļa ir apmēram 22 procenti, un neļķes ar vairāk nekā 14 procentu īpatsvaru.

Turpinām ziņas

Būtu jāuzliek moratorijs jaunu funkciju uzlikšanai pašvaldībām, intervijā TV3 uzsvēra Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis. Viņš skaidroja, ka tiek saņemti signāli no visiem reģioniem, ka ir problēmas izveidot budžetus, domāt par vietvaru prioritātēm. Jautāts, kāpēc šogad pašvaldības saskārušās ar tādām problēmām, Kaminskis atgādināja, ka pēc 2018.gada nodokļu reformas mainījušies pašvaldību ienākumi, turklāt šogad no valsts papildu piešķirts krietni mazāk naudas. Tāpat pašvaldībām uzliktas papildu funkcijas, kas prasa papildu naudu, piemēram, nodrošināt policijas darbu. Pirmdien Latvijas pašvaldību savienības pārstāvji tiksies ar premjerministri Eviku Siliņu, lai pārrunātu situāciju pašvaldībās. 

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība izdevusi arhitekta Jāņa Dripes grāmatu “KULTŪRTELPA – 21. gadsimta kultūras būves Latvijā”. Grāmata ir bagātīgi ilustrēts un apliecinošs vēstījums par arhitektoniski veiksmīgām un nozīmīgām kultūras būvēm un projektiem visos Latvijas novados. Tajā apkopotas pēdējos divos gadu desmitos valsts, pašvaldības vai privātas iniciatīvas rezultātā radītas vai atjaunotas nācijas kultūras vērtības. Redzamākās no tām ir Gaismas pils, Rundāles pils, Mežaparka Lielā estrāde, Mākslas muzejs, kopumā grāmatā iekļautas 10 Latvijas jaunās bibliotēkas, 5 koncertzāles, 19 muzeji, 5 teātri, 18 kultūras centri un saieta nami, 12 brīvdabas estrādes un vasaras koncertzāles un 12 būves kultūras izglītībai. Grāmatu veido bagāts fotogrāfiju un vizuālā materiāla klāsts, vispārīga un profesionāla informācija latviešu un angļu valodā par katru objektu. No Jēkabpils novada Kultūrtelpā iekļauts Raiņa muzejs Tadenavā.

Un vēl

Februāris senāk dēvēts par Sveču mēnesi, tad nu Sveču diena, ko atzīmē šodien 2.februārī, īsti vietā, kad sveces liet un uz pavasara pusi sākt lūkoties. 2. februāris – Sveču diena, saukta arī par Svecaini jeb Grabenīcu, ziemas Māras dienu, Latgalē to sauc par Svacaini un Gromnicu. Sveču dienas centrālais ēdiens ir putra – labi bieza putra, lai tajā sveci var iespraust. Ticējumi vēsta, ka sveču diena ir ziemas vidus un tā jāatzīmē priecīgi, sveču dienā esot bijis vajadzīgs daudz tērēt un baudīt, lai nākamais gads būtu bagāts un laimīgs. Tāpat arī, ja Sveču dienā pusdienlaikā saule, būs agrs pavasaris, bet vasara lietaina. Ja Sveču diena skaidra un saulaina, tad līdz Lieldienām būs vēl daudz sniega. 

Februāra pirmajā sestdienā gaisa temperatūra Kurzemē, Zemgalē un Rīgā paaugstināsies līdz +6..+8 grādiem, savukārt nākamnedēļ visā Latvijā atgriezīsies sniegs un sals, prognozē sinoptiķi. Sestdien vietām arī mazliet līs, Kurzemē spīdēs saule, gaiss iesils līdz +3..+8 grādiem. Pūtīs rietumu vējš, kas Kurzemē brāzmās pastiprināsies līdz 13-18 metriem sekundē. Svētdien gaisa temperatūra vairs nepārsniegs +1..+5 grādus, naktī un no rīta daudzviet apledos autoceļi, dienā līs un snigs. Nokrišņu un kūstošā sniega dēļ šīs nedēļas beigās gaidāms straujš ūdens līmeņa kāpums upēs, vietām gaidāma arī ledus iešana.

Pirmdien laiks kļūs saulaināks, pūtīs brāzmains rietumu, ziemeļrietumu vējš un gaisa temperatūra būs tuvu nulles atzīmei. Turpmākajās dienās iespējama spēcīga snigšana. Nākamās nedēļas vidū Latvijas ziemeļaustrumos, vēlāk arī citviet valstī gaisa temperatūra var noslīdēt zem -10 grādiem.

Atstājiet komentāru