Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 22.janvārī
- 22 janvaris 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Atklāta Valsts drošības dienesta jaunā ēka; Kam piešķirtas pirmās Kormūzikas balvas? un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?
Rīgā atklāta Valsts drošības dienesta jaunā ēka. Drošības dienesta jauno ēku Rīgā, VEF rajonā Brīvības ielā, sāka celt 2020.gada izskaņā, bet valdība lēmumu par tās izveidi bija pieņēmusi vēl vairākus gadus iepriekš. Būvdarbus Brīvības ielā 207 atbilstoši "Sarma&Norde arhitekti" izstrādātajam projektam veica AS "UPB", bet informācija par projekta izmaksām netika atklāta kā klasificēta. Tolaik projekts saņēma virknes vietējo iedzīvotāju un tuvējo nekustamo īpašumu attīstītāju nopēlumu, jo nams tapa bijušā velotreka vietā, kur tika saskatītas iespējas izveidot parku. Saeimas Nacionālās drošības komisija savā atzinumā tomēr pauda, ka drošības dienesta jaunās ēkas būvniecības atlikšana vai kavēšana "pašreizējos drošības apstākļos nav pieļaujama", tāpēc ēka esot jāceļ tieši noskatītajā vietā Rīgā, kas vienīgā atbilstot dienesta vajadzībām. Ēkas arhitektūra izceļas ar to, ka tās fasādei nav logu, bet tikai to stilizācijas.
Jauno pedagogu atalgojuma finansēšanas modeli "Programma skolā" varētu ieviest no 1.septembra, prognozē Izglītības un zinātnes ministrija. Atbilstoši jaunajam finansēšanas modelim finansējuma apmērs tiks aprēķināts katrai izglītības iestādei atkarībā no īstenotās programmas. Tas skolām ļaus saņemt pilnu programmas īstenošanai nepieciešamo finansējumu neatkarīgi no tā, vai klasē ir, piemēram, 20 vai 23 bērni. Lai arī tehniski mērķdotācijas pedagogu atalgojumam arī turpmāk tiks virzītas caur pašvaldībām, tomēr tās vairs nevarēs mērķdotāciju pašvaldības skolu tīklā pārdalīt atbilstoši saviem ieskatiem. Ja pašvaldība kā skolas dibinātājs nolems turpināt uzturēt izglītības iestādi, kas neatbilst valsts noteiktiem kritērijiem, tai būs jānodrošina proporcionāls finansējums.
Turpmākajos gados "Latvijas dzelzceļš" veiks vairākus trokšņu mazināšanas pasākumus pie dzelzceļa līnijām, liecina uzņēmuma izstrādātais rīcības plāns trokšņa mazināšanai. Rīcības plāns paredz trokšņa mazināšanu dzelzceļa līnijām ar satiksmes intensitāti lielāku par 30 tūkstoši vilcienu gadā laika periodam no 2024. līdz 2028.gadam. Trokšņa kartēšanas rezultātā noteiktas sešas akustiskās diskomforta zonas - Bieriņi, Maskavas forštate un Ķengarags Rīgā, kā arī Salaspils, Ikšķile un Ogre. Uzņēmums plāno izbūvēt troksni samazinošas barjeras Ķengaragā. Šim pasākumam plānots izlietot 926 tūkstoši 500 eiro. Sadarbībā ar Rīgas, Salaspils un Ogres pašvaldībām, iecerēta apstādījumu joslu izveide sliežu ceļu tuvumā. Šī mērķa īstenošanai nepieciešamais finansējums esot atkarīgs no veikto darbu apjoma un veida.
Naktī uz svētdienu Krievijas Ustjlugas ostā izcēlies ugunsgrēks uzņēmumam "Novatek" piederošajā dabasgāzes terminālā, paziņojis Ļeņingradas apgabala gubernators Aleksandrs Drozdenko. Tikmēr Ukrainas izlūkdienesti ziņo, ka veikuši lidrobotu uzbrukumu Ustjlugas ostai. Drozdovs apgalvo, ka ugunsgrēkā cietušo nav un ka viss personāls ticis evakuēts. Par ugunsgrēka cēloņiem gubernators nekādu informāciju nesniedza, taču paziņoja, ka Kingisepa rajonā izsludināts paaugstinātas gatavības stāvoklis.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda svētdien ticies ar Polijas kolēģi Andžeju Dudu, kas ieradies vizītē Viļņā. Abi prezidenti pārrunājuši divpusējo sadarbību aizsardzībā, reģionālās drošības jautājumus Krievijas iebrukuma kontekstā Ukrainā un jautājumus, kas saistīti ar atbalsts sniegšanu Kijivai, teikts Lietuvas prezidents preses dienesta izplatītajā paziņojumā. Nausēda uzsvēris Lietuvas gatavību stiprināt stratēģisko sadarbību ar Poliju un paplašināt sadarbību ar Varšavu aizsardzības jomā. Viņš arī norādījis, ka Lietuva un Polija plāno veikt kopīgus armijas manevrus.
Turpinām ziņas
Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē sestdien pirmo reizi tika pasniegtas Kormūzikas balvas. Pirmo Kormūzikas balvu par mūža ieguldījumu saņēma Dziesmu un deju svētku virsdiriģents un goda virsdiriģents, ilggadējs Liepājas 1.vidusskolas jauktā kora, vīru kora "Nīca", jaukto koru "Laiks" un "Līva" diriģents, Liepājas pilsētas un novada koru virsdiriģents, Kurzemes dziesmu svētku mākslinieciskais vadītājs, komponists Jēkabs Ozoliņš. Kategorijā "Gada koris" balvu saņēma Rīgas koncertorganizācijas "Ave Sol" jauniešu koris "Kamēr…", kura mākslinieciskais vadītājs ir Jurģis Cābulis, bet diriģents - Patriks Kārlis Stepe. Pirmajai Kormūzikas balvai bija pieteikti 116 pretendenti deviņās nominācijās. Balva iecerēta kā ikgadējs notikums. Katras nominācijas uzvarētājs saņems tēlnieka Oskara Mikāna bronzā veidoto balvu.
Gandrīz puse jeb 49% Latvijas iedzīvotāju par svarīgāko problēmu valstī uzskata cenu pieaugumu, inflāciju un dzīves dārdzību, liecina "Eirobarometra" 2023.gada rudens aptauja. Vienlaikus nedaudz vairāk nekā ceturtdaļa jeb 27% Latvijas iedzīvotāju par svarīgu problēmu valstī atzīst trūkumus veselības aprūpē. Aptauja liecina, ka pusgada laikā kopš pagājušā gada pavasara sabiedrības bažas par veselības aprūpi kā prioritāru problēmu valstī ir samazinājušās par četriem procentpunktiem. Arī citur Eiropas Savienībā vērojama līdzīga tendence - 44% Eiropas pilsoņu par svarīgāko problēmu, ar kuru saskaras katra nacionālā valsts individuāli, atzīst cenu pieaugumu. Savukārt 20% Eiropas pilsoņu uzskata, ka tā ir imigrācija. Arī personīgā līmenī kā svarīgāko problēmu vairums Latvijas un ES iedzīvotāju min cenu pieaugumu. Lielākā daļa jeb 63% Latvijas iedzīvotāju un 57% ES iedzīvotāju norāda, ka cenu pieaugums un inflācija ir problēmas, ar kurām iedzīvotāji saskaras personīgi.
Un vēl
Šīs nedēļas sākumā Latvijā gaidāms atkusnis, bet nedēļas nogalē gaisa temperatūra atkal pazemināsies, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Tāpat kā aizvadītajā nedēļā, arī šajā nedēļā laika apstākļus Latvijā turpinās noteikt vairāku ciklonu darbība. Šodien un rīt cikloni atnesīs brāzmaināku vēju, lielākajā valsts daļā tā ātrumam sasniedzot 15-19 metrus sekundē (m/s), bet jūras piekrastē brāzmās tiks sasniegts pat vētras spēks. Nedēļas pirmajā pusē Latvijas teritorijā ieplūdīs nedaudz siltāka gaisa masa - sniegu nomainīs lietus, un gaisa temperatūra lielākoties būs virs nulles, līdz ar to vietām kusīs izveidojusies sniega sega.
Turpmākajās dienās laika apstākļi saglabāsies līdzīgi, tos turpinās ietekmēt vairāku ciklonu darbība - saules starus varēs ieraudzīt vien brīžiem, palaikam gaidāmi nokrišņi un brāzmaināks vējš, kas būs stiprāks piekrastes rajonos un dominēs no dienvidiem. Ieplūstot nedaudz siltākam gaisam, lielākoties gaidāms lietus un slapjš sniegs, taču vēl dažviet uzsnigs. Īpaša uzmanība nokrišņiem jāpievērš trešdien, jo vietām tie būs stipri. Gan naktīs, gan dienās maksimālā un minimālā gaisa temperatūra saglabāsies līdzīga, termometra stabiņš lielākoties pieturēsies 0, +5 grādu robežās, tik dažviet austrumu rajonos tas var noslīdēt par kādu grādu zemāk. Nedēļas nogalē spiediens paaugstināsies un laika apstākļi uzlabosies - nokrišņi mitēsies un vējš kļūs lēnāks. gaisa temperatūra pazemināsies un lielākajā valsts daļā iestāsies sals.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Nepieciešami noteikumi ārstu aizsardzībai no pacientu uzbrukumiem; Gada pirmajā pusē trīs posmos noritēs skolēnu 48.zinātniskās pētniecības darbu konference; un Atkušņa un nokrišņu ietekmē šīs nedēļas pirmajā pusē gaidāma strauja ūdenslīmeņa paaugstināšanās.
Lai aizsargātu ārstus no pacientu uzbrukumiem, būtu jāizstrādā likumiskais un rīcības ietvars, intervijā aģentūrai LETA atzinis Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pagaidu padomes loceklis Normunds Staņēvičs.
Komentējot pērn novembrī notikušo pacienta tuvinieces uzbrukumu ārstei, Staņēvičs atzina, ka tāds gadījums slimnīcā nebūt nav pirmais. Ārsti gan intensīvajā terapijā, gan uzņemšanā un pat ambulatorajā pieņemšanā ir piedzīvojuši uzbrukumus un kā fizisku, tā psiholoģisku vardarbību no pacientiem un viņu tuviniekiem. Staņēviča vērtējumā, ir jārunā par divām kategorijām - vienā ir pacienti, kuriem ir klīniska kondīcija, kāpēc viņi tā rīkojas, un tad tā ir ārsta atbildība, lai pacients nenodarītu pāri ne sev, ne pašam ārstam. Savukārt otrā ir daudz bēdīgākie gadījumi, kad pacients vai tuvinieki rīkojas vardarbīgi, emocionāli izgāžot savas dusmas. Staņēviča vērtējumā, tā nav normāla situācija - būtu jāizstrādā likumiskais un rīcības ietvars, lai aizsargātu ārstus.
Satiksmes ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju plāno līdz 2024.gada 30.jūnijam izstrādāt dzelzceļa "Rail Baltica" projekta pārresoru īstenošanas, pārvaldības un finansēšanas modeli un likumdošanas ietvaru, tajā skaitā definējot līdz 2030.gadam īstenojamā projekta apjomu un nepieciešamo finansējumu Latvijā, kā arī pēc 2030.gada īstenojamo aktivitāšu plānu, liecina valdības rīcības plāns. Satiksmes ministrijā atzīst, ka līdz šā gada vidum ir jābūt izveidotai un pilnvērtīgi jādarbojas "Rail Baltica" Latvijas vadības grupai, nodrošinot "Rail Baltica" projekta centralizētu vadību Latvijā, kā arī stiprinot projekta īstenošanā iesaistīto pušu savstarpējo sadarbību stratēģisku lēmumu pieņemšanā.
Latvijā 42% iedzīvotāju par svarīgāko problēmu, ar kuru saskaras Eiropas Savienība, atzīst karu Ukrainā, liecina "Eirobarometra" 2023.gada rudens aptauja. Vēl 24% Latvijas iedzīvotāju par svarīgu problēmu ES atzīst imigrāciju, kā arī tikpat - 24% - uzskata, ka tā ir starptautiskā situācija kopumā. Tāpat aptuveni piektā daļa jeb 22% Latvijas iedzīvotāju par svarīgu problēmu ES atzīst cenu pieaugumu un inflāciju. Latvijas iedzīvotāji par svarīgām problēmām ES atzinuši arī ekonomisko situāciju (14%), terorismu (11%), energoapgādi (9%), veselības aprūpi (8%) un bezdarbu (5%).
Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu atkārtoti noraidījis iespēju izveidot neatkarīgu Palestīnas valsti. Sarunā ar ASV prezidentu Džo Baidenu, Netanjahu paziņoja, ka Izraēlas drošības vajadzības nepieļauj divu valstu risinājumu. Tas ir tiešā pretrunā ar līdzšinējo Baidena administrācijas nostāju, kurš vēl pirms dažām dienām atkārtoja, ka joprojām atbalsta divu valstu izveidi. Līdzīgi izteicās arī ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels. Lielbritānijas aizsardzības ministrs Grānts Šapss pauda sarūgtinājumu par Izraēlas premjera Benjamina Netanjahu atkārtotu atteikšanos piekrist neatkarīgas Palestīnas valsts izveidei. Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu ir atklāti ieņēmis pozīciju, kas ir tiešā pretrunā ar ASV administrācijas nostāju.
Slovākijas premjerministrs Roberts Fico sestdien sarunā ar sabiedrisko raidorganizāciju RTVS paziņojis, ka Ukraina neesot suverēna valsts un atrodoties pilnīgā ASV kontrolē. Fico, kurš iestājas pret militāro palīdzību Kijivai un pret sankcijām, kam pakļauta Krievija, atkārtoti iebildis arī pret Ukrainas uzņemšanu NATO. Trešdien Užhorodā, kas atrodas Ukrainas rietumos pie robežas ar Slovākiju, Fico paredzēta tikšanās ar Ukrainas premjerministru Denisu Šmihaļu. Slovākijas valdības vadītājs arī izteicies, ka sarunā ar Šmihaļu atkārtoti apstiprinās, ka Kijiva nesaņems nekādus ieročus no Slovākijas armijas vai valsts.
Teritorija ap Krievijas armijas kontrolētās Zaporižjas atomelektrostacijas perimetru atkal ir mīnēta, paziņojuši Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras eksperti. Viņi atraduši kājnieku mīnas atomelektrostacijas buferzonā starp tās iekšējo un ārējo žogu. Mīnu klātbūtne teritorijā ap AES ir pretrunā ar Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras drošības standartiem, paziņoja aģentūras ģenerāldirektors Rafaels Grosi. Pēc viņa teiktā, situācija AES rada nopietnas bažas vairāku citu iemeslu dēļ. Piemēram, kopš 2022.gada septembra AES ir vairākkārt atslēgta no ārējās elektroapgādes. Turklāt AES teritorija joprojām tiek apšaudīta un pakļauta bezpilota lidaparātu uzbrukumiem.
Turpinām ziņas
Gada pirmajā pusē trīs posmos noritēs skolēnu 48.zinātniskās pētniecības darbu konference. Pirmā - skolas, pilsētas vai novada - posma norise plānota līdz 12.februārim. Otrais jeb reģionālais posms notiks 5.aprīlī, savukārt trešā jeb valsts posma norise plānota 10.maijā. Zinātniski pētniecisko darbu konference tiek rīkota ar mērķi veicināt skolēnu talantu attīstību un padziļināt zināšanas dažādās zinātņu nozarēs, iesaistot viņus tiešā pētījumu izstrādē un attīstot patstāvīgas zinātniski pētnieciskas darbības prasmi.
Tieslietu ministrija "iespēju robežās" veiks nepieciešamās darbības, lai iecerētā terapeitiskā iestāde augsta riska pusaudžiem - "Terapeitiskā māja" - Latvijā tiktu ieviesta "bez nepamatotas kavēšanās". Latvijā patlaban nav strukturēta, mērķtiecīga stacionāra pakalpojuma augsta riska jauniešiem, kuri apdraud sevi vai citus cilvēkus. Tādēļ, izvērtējot nepieciešamību pēc jauna audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa ieviešanas un piemērotākos risinājumus, ministrija izstrādājusi informatīvo ziņojumu, piedāvājot veidot jaunu terapeitisko iestādi augsta riska pusaudžiem - "Terapeitisko māju”. Jaunajā iestādē bērnam tiks nodrošināta tāda vide, kas terapeitiski un pozitīvi ietekmē pašsajūtu un uzvedību, kā arī sastāvēs no skaidra dienas režīma, cieņpilnām attiecībām, izglītības iegūšanas un citiem uzvedības maiņas elementiem. Bērna ievietošana "Terapeitiskajā mājā" būs ilgtermiņa pakalpojums.
Un vēl
Atkušņa un nokrišņu ietekmē šīs nedēļas pirmajā pusē gaidāma strauja ūdenslīmeņa paaugstināšanās un palieņu applūšana valsts rietumu un centrālās daļas upēs, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Lielākais ūdens kāpums gaidāms 23.-24.janvārī. Paredzams, ka upēs valsts rietumu un centrālajā daļā ūdenslīmenis palielināsies par 0,5-1,5 metriem, vietām pat par 2,5 metriem. Latgales un Ziemeļvidzemes upēs ūdenslīmeņa kāpums būs krietni mazāks. Ja atkusnis valsts austrumu daļā būs neliels, ievērojams ūdenslīmeņa kāpums upēs nav gaidāms.
Hidrologi prognozē, ka upēs Latvijas rietumu un centrālajā daļā, paaugstinoties ūdenslīmenim, gaidāma ledus sakustēšanās un iešana, veidosies ledus sastrēgumi. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās izraisīs palieņu un zemāko vietu applūšanu. Daudzviet ūdenslīmenis var pārsniegt atzīmi, kas atbilst dzeltenajam brīdinājumam, un ledus sastrēgumu dēļ vietām iespējams vēl augstāks līmenis. Ledus biezums upēs ir vidēji 7-17 centimetri. Ogres lejtecē pie dzelzceļa tilta un Daugavā pie Daugavpils zem ledus konstatēts aptuveni metru biezs vižņu slānis.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Kopš 2016.gada aizdomās par spiegošanu un citām drošību apdraudošām darbībām aizturētas 20 personas;Nedēļas nogalē aicina skaitīt putnus; un Brīdina par atkalu valsts centrālajos un austrumu rajonos.
Valsts drošības dienests līdz šim publiski ir informējis par 20 kopš 2016.gada aizdomās par spiegošanu un citām nacionālo drošību apdraudošām darbībām Krievijas vai Baltkrievijas labā aizturētām personām. 2016.gadā pēc valsts drošības iestāžu ierosinājuma tika pieņemti grozījumi Krimināllikumā, kas būtiski palielināja drošības iespējas ar krimināltiesiskiem instrumentiem vērsties pret personām, kuras spiego vai veic citas pret valsts drošību vērstas darbības Latvijai naidīgu ārvalstu interesēs. Pērn dienests par šādiem noziegumiem ir aizturējis līdz šim lielāko personu skaitu - 10 personas. Personām piespriesti dažādi sodi, no kuriem līdz šim smagākais bijis 15 gadu cietumsods Iekšlietu ministrijas Informācijas centra bijušajai amatpersonai Oļegam Burakam par ilgstošu un sistemātisku spiegošanu Krievijas specdienesta labā, nodarot nozīmīgu kaitējumu Latvijas nacionālās drošības interesēm.
Latvijas ostās pagājušajā gadā pārkrāva 38,655 miljonus tonnu kravu, kas ir par 19,6% mazāk nekā 2022.gadā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija. Ministrijā skaidro, ka apgrozījuma kritums ir saistīts ar izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā, galvenokārt saistībā ar sankcijām, kas vērstas pret Krieviju. Vienlaikus vairākos kravu segmentos ir vērojams apmēru pieaugums, tāpat ostas turpina meklēt un rod jaunus risinājumus biznesa attīstībai. Visvairāk Latvijas ostās 2023.gadā pārkrautas beramkravas - 21,062 miljoni tonnu.
Turpinot virzību uz mērķi – kļūt par Ziemeļeiropas ceļošanas centru – starptautiskā lidosta "Rīga" šogad plāno uzsākt ne tikai jaunā pasažieru termināļa būvniecību, kas varētu sākties vasaras otrajā pusē, bet arī darbu pie lidostas pilsētas "RIX Airport City" izveides, lidostas jaunās vides prezentācijas pasākumā šodien sacīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa. Lidostas jaunais zīmola nosaukums ir "RIX Rīgas lidosta" jeb RIX Riga Airport – angļu valodā. "RIX Airport City" attīstība paredz viesnīcu, biroju centru, loģistikas, aviācijas kravu un e-komercijas noliktavu izveidi, kas nodrošinās ne tikai jaunas darbavietas, bet radīs attīstības iespējas visdažādākā veida uzņēmējdarbībai. Investīcijas šeit paredzētas līdz 300 miljoniem eiro.
Šodien visā Igaunijā sākas beztermiņa skolotāju streiks. Trīs dienu solidaritātes streiku no trešdienas rīkos arī bērnudārzu un arodskolu skolotāji. Igaunijas sabiedriskais medijs vēsta, ka pedagogu galvenā prasība ir algu palielinājums. Lai nodrošinātu iztiku, skolotāji spiesti strādāt papildu stundas, kas rada izdegšanu un citas problēmas. Lielāko daļu skolu pārvalda vietējās pašvaldības, un tās streika laikā turpinās maksāt pedagogiem algas. Savukārt skolotāji no vairāk nekā 30 valsts pārziņā esošajām skolām, kas varētu piedalīties streikā, atalgojumu nesaņems. Zīmīgi, ka akciju atbalsta arī lielākā daļa valsts iedzīvotāju. Sabiedriskās domas aptauju dati liecina, ka pedagogu prasības kopumā atbalsta 67% iedzīvotāju.
Nedēļas nogalē Nīderlandes pilsētā Amsterdamā jau 12. reizi atzīmēja Nacionālo tulpju dienu. Šis pavasara zieds ir viens no valsts simboliem, un to audzēšana ir ienesīga ekonomikas nozare. Šī gada svētku moto bija "dejojiet", tāpēc pasākumu atklāja viens no pasaules slavenākajiem dīdžejiem "DJ Hard-well". Viņš arī tika pagodināts ar vietējo dārzkopju izveidotu īpašu šīs sīpolpuķes šķirni. Taču galvenās varones, protams, bija apmēram 20 tūkstoši tulpes, ko izstādīja pilsētas centrālajā laukumā. Apmeklētājiem bija iespējams ne tikai aplūkot krāšņo ziedu paklāju, bet arī izvēlēties līdz 20 ziediem, un bez maksas izveidot sev pušķi. Izstādītās puķes dārzkopji jau no novembra sāka audzēt siltumnīcās, bet lielie tulpju lauki, kas valstij piesaista daudzus tūristus, uzziedēs marta beigās. Nacionālā tulpju diena, ko atzīmē katru gadu janvāra trešajā sestdienā, ievada oficiālo šo ziedu sezonu, kas ilgs līdz aprīļa beigām.
Turpinām ziņas
Izglītības un zinātnes ministrija testēšanai pašvaldībā nodos nepilnīgu finansēšanas modeli kārtējam eksperimentam, intervijā Latvijas Televīzijai sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga. Viņa atzina, ka šogad pozitīvais ir tas, ka šogad tiek pildīta vienošanās par algu paaugstināšanas grafiku, ar ministriju veidojas jauna konfliktsituācija. No pieejas "Nauda seko skolēnam" ir jāatsakās, jo tajā, kā rādījis laiks un pieredze, ir daudz nepilnību. Taču tagad pašvaldībām tiks nodots jauns modelis par programmu finansēšanu, kas ir nepilnīgs, kārtējais eksperiments. Arodbiedrība cenšas pārliecināt ministriju, lai novērstu kļūdas. Jaunajā modelī ministrija nav iekļāvusi vienu no streika prasībām - turpmākā slodzes balansēšana. Arodbiedrība norāda, ka nevēlas pieļaut, lai pašvaldības testē nepilnīgu modeli, kurš būs kārtējais eksperiments, kas dos triecienu nozarei. Arodboiedrība cer, ka viss tiks atrisināts un nebūs jāprotestē, kam arodbiedrība esot gatava.
Lai apzinātu, kur un kādas putnu sugas Latvijā sastopamas ziemas mēnešos, Latvijas Ornitoloģijas biedrība no 26.janvāra līdz 28.janvārim aicina ikvienu stundas garumā piedalīties akcijā "Ziņo par putniem dārzā 2024". Šajos pašos datumos pēc vienotas metodikas putnus skaitīs gan kaimiņvalstīs, gan citviet Eiropā. Putnu vērošana stundas garumā dod iespēju iepazīt tos putnus, kuri ziemas sezonā ir sastopami apkaimē. Ja par novērotajiem putniem tiek ziņots portālā "Dabasdati.lv", putnu novērojumi kļūst par vērtīgiem datiem tālākiem pētījumiem ornitologiem un citiem dabas pētniekiem. Lai palīdzētu iepazīt putnus pie barotavām, ikviens interesents ir aicināts piedalīties tīmekļlekcijā "Putni pie barotavas", kas norisināsies ceturtdien, 25.janvārī, pulksten 18.30 ornitologui biedrības "Youtube" vietnē. Savukārt 26., 27.ī vai 28.janvārī jāizvēlas precīzi viena stunda diennakts gaišajā laikā, kuras laikā bez pārtraukumiem iespējams vērot putnus. Katra konstatētā putna suga jāatzīmē tikai vienu reizi un jāpieraksta tās lielākais skaits, kas vienlaikus šai sugai redzēts vienviet.
Un vēl
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izsludinājis dzelteno brīdinājumu par gaidāmo apledojumu Latvijas centrālajos un austrumu rajonos. Šodien dienā vietām valsts centrālajos un austrumu rajonos gaidāma atkala un apledojuma veidošanās jeb sasalstošs lietus. Atkalas laikā gan gājējiem, gan autovadītājiem jābūt ļoti piesardzīgiem, jo ledus kārta uz ietvēm un brauktuvēm veidojas strauji, un, turpinoties lietum, rodas arvien no jauna. Iedzīvotājiem atkalas laikā jārēķinās, ka ietves un brauktuves būs slidenas.Savukārt Kurzemes piekrastē un gar Rīgas jūras līci izsludināts brīdinājums par stipru dienvidu, dienvidrietumu vēju, kas dienas vidū piekrastes rajonos var pastiprināties brāzmās līdz 20–22 m/s.