jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 10.janvārī
- 10 janvaris 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Ražotājam dod divus mēnešus jauno elektrovilcienu problēmu novēršanai; Latvijā ieviesta jauna Covid-19 sertifikātu izsniegšanas kārtība; Jēkabpils novada seniorus šodien aicina uz tikšanos ar policijas pārstāvjiem; Kādas ir sinoptiķu jaunākās prognozes?
Čehijas uzņēmumam "Škoda Vagonka" divu mēnešu laikā ir jāsasniedz 95% jauno elektrovilcienu pieejamība, otrdien preses konferencē sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens. Viņš norāda, ka tas ir standarts, kas ir pieņemts pasaules praksē. Ieviešot jaunu elektrovilcienu tipu, divu mēnešu laikā ir jānodrošina, ka vismaz 95% gadījumu šie vilcieni būtu pilnībā pieejami. Patlaban kompānijas īpašumā ir 17 jaunie elektrovilcieni, taču par septiņiem vilcieniem ir iesniegti iebildumi saistībā ar neatbilstībām un pieprasīta ražotājam defektu novēršanu. Tādējādi šobrīd jauno elektrovilcienu pieejamība ir apmēram 60%. Paredzēts, ka "Škoda Vagonka" divu mēnešu laikā "Pasažieru vilcienam" piegādās vēl četrus vilcienus, tādējādi kompānijas īpašumā būs nodots 21 vilciens. Attiecīgi 95% no šiem vilcieniem būs jānodrošina pasažieru pārvadājumiem.
Negodprātīgajiem darba devējiem vienu gadu varētu liegt darbaspēka piesaisti no trešajām valstīm, ja konstatēs, ka ir pārkāpti ar ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos saistītie normatīvie akti. Šādus grozījumus Imigrācijas likumā vakar, atbalstīja valdība, bet likumprojekts vēl trijos lasījumos jāskata Saeimā. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis norāda, ka šis ir viens no vairākiem normatīvo aktu grozījumiem attiecībā uz ārvalstu darbaspēka piesaisti. No vienas puses, uzņēmējiem atvieglotas prasības darbinieku piesaistei no trešajām valstīm, bet, no otras puses, ir uzņēmumi, kas negodprātīgi izmanto šo sistēmu, tādēļ vienlaikus ir arī jāpastiprina drošības prasības. Šāds ierobežojums nepieciešams, lai novērstu situācijas, kad darba devēji ārzemniekiem nemaksā algu pilnā apmērā, atbilstoši līgumam, atstājot darbinieku bez iztikas līdzekļiem.
Robežas sargāšanai Nacionālie bruņoto spēki varēs aizturēt personu, par kuru pastāv pamatotas aizdomas, ka tā ir nelikumīgi šķērsojusi valsts robežu vai veikusi personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai. To paredz vakar valdībā akceptētais rīkojuma projekts. Lai novērstu personu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu un personu uzturēšanos Latvijas teritorijā, bruņotie spēki pamatotu aizdomu gadījumā varēs apturēt transportlīdzekļus, veikt to apskati, pieprasīt personām personu apliecinošu dokumentus un citu informāciju. Tāpat NBS būs tiesības aizturēt personu, par kuru pastāv pamatotas aizdomas, ka tā nelikumīgi šķērsojusi valsts robežu vai veikusi personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, vai nodrošinājusi iespēju personai nelikumīgi uzturēties Latvijā.
Eiropas Komisija vēlas vēl vismaz uz gadu saglabāt pilnībā brīvu tirdzniecību ar Ukrainu, taču viens no tās locekļiem, lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis, pauž iebildumus, ņemot vērā bažas viņa dzimtajā Polijā par lauksaimniecības produktu importu no kara skartās valsts.
Sagaidāms, ka Eiropas komisija jau šonedēļ ierosinās Eiropas Savienībai līdz 2025.gada jūnijam saglabāt spēkā pagaidu pasākumus, ar kuriem Ukrainas precēm ir atceltas visas importa nodevas. Situāciju labi pārzinoši informācijas avoti norāda, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis atbalsta šīs brīvās tirdzniecības ar Ukrainu saglabāšanu.
Tikmēr Ukrainas parlamentā turpinās debates par mobilizācijas likumu. Situācija frontē ir sarežģīta, un likums varētu sniegt nepieciešamo juridisko pamatojumu karavīru rindu papildināšanai. Ukrainas ziņu aģentūra "Unian" vēsta, ka valdība likumprojektu parlamentā iesniedza 25. decembrī. Tas precīzi nosaka militārpersonu atvaļināšanas termiņu – 36 mēneši, kā arī paredz papildu sankcijas pret personām, kas izvairās no iesaukšanas. Tomēr divas likumdevēja komitejas uzskata, ka dokuments jāpilnveido, jo pastāv nopietni korupcijas riski. Piemēram, strīdus raisa norma, kas uzliek par pienākumu pašvaldībām nodrošināt iesaucamo ierašanos kara komisariātā.
Jau ziņots, ka militārie eksperti un amatpersonas jau iepriekš norādīja, ka karš ir ieildzis, tāpēc nepieciešams domāt par karavīru rotāciju un vienību papildināšanu. Izskanējis arī iespējamais mobilizējamo skaits – līdz 500 tūkstoši. Arī frontes cīnītāji atzinuši, ka cīnās līdz spēku izsīkumam. Krievijas armija frontē, izņemot Hersonas apgabala dienvidu daļu, pārgājusi uzbrukumā, un papildu problēmas rada ienaidnieka plaši izmantotie droni un planējošas aviācijas bumbas.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novada seniori šodien pulksten 12tos tiek aicināti uz tikšanos ar policijas pārstāvjiem, lai pārrunātu drošības jautājumus. Tikšanās paredzēta dienas centrā “Kopā būt”, pulksten 12.00, Jēkabpilī, Brīvības ielā 258A. Pasākuma organizatori atzīmē, ka drošība ir mūsu kopējais pienākums! Un viens no svarīgākajiem pamatnoteikumiem, ir būt informētam par to, kā rīkoties dažādās situācijās un kā sevi pasargāt no krāpniecības gadījumiem. Īpaši svarīgi izglītot ir seniorus, kuri kļūst par krāpnieku upuriem biežāk, kā pārējā sabiedrība. Dienas centrs "Kopā būt" aicina uz tikšanos ar valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirkņa prevencijas grupas darbiniekiem. Policijas pārstāvji dalīsies ar vērtīgām ziņām un padomiem par to, kā pasargāt sevi un savus tuviniekus kā uz ielas, tā mājās. Tāpat runās par to, kā izvairīties no krāpniecības gadījumiem interneta vidē un mobilajos telefonos.
Latvijā jau no nākamā gada veidos ne vairāk kā 11 valsts nozīmes interešu izglītības iestādes. Tādējādi iecerēts veicināt bērnu un jauniešu radošumu, tehnisko jaunradi, interesi par vidi, dabu un cilvēkiem, tai skaitā STEM jeb zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas jomām, kur izvirzīts ambiciozs mērķis – atvēlēt 20% no mērķdotācijas interešu izglītībai. Skaidrības par finansējuma avotiem gan nav. Latvijā šobrīd ir 34 pašvaldību un 9 privātas interešu izglītības iestādes. Interešu izglītības iestādēm plāno piešķirt valsts nozīmes statusu. Kurzemē, Latgalē, Vidzemē un Zemgalē tādas būs ne vairāk kā divas katrā reģionā, Rīgā – līdz 3. Statusa iegūšanai noteikti vairāki kritēriji. Turklāt statusu varēs anulēt, ja divus gadus pēc kārtas neizpilda kritērijus. Noteikts, ka STEM jomām palielinās finansējumu, mērķis – līdz 20% no pašvaldībām piešķirtās mērķdotācijas interešu izglītībai. Pret šādu plānu iebilst Latvijas Pašvaldību savienība un pedagogu arodbiedrība, jo nav skaidrības par finansējumu.
Un vēl
Sākot ar piektdienu Latvija atkal krasi mainīsies laikapstākļi. Ceturtdien Latvijā ar brāzmainu ziemeļu vēju atgriezīsies aukstāks gaiss, no piektdienas bieži gaidāmi nokrišņi - galvenokārt sniegs, putenis, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes. Siltākais laiks šonedēļ gaidāms trešdien un naktī uz ceturtdienu, kad gaisa temperatūra būs 0..+4 grādi. Trešdienas vakarā sāks pastiprināties rietumu, ziemeļrietumu vējš, ceturtdien tas pāries ziemeļu vējā un brāzmās sasniegs 14-19 metrus sekundē. Ceturtdienas vakarā gaisa temperatūra noslīdēs līdz -2..-6 grādiem, valsts austrumos - līdz -9 grādiem. Nedēļas vidū gaidāmi nelieli nokrišņi, vietām arī migla. Ceturtdien laiks kļūs saulaināks, tomēr daudzviet uzsnigs, vietām īslaicīgi gaidāms sniegputenis.
Sākot ar piektdienu, 12.janvāri, palielināsies ciklonu ietekme - bieži gaidāmi nokrišņi, pārsvarā sniegs, slapjš sniegs un sniegputenis. Vietām snigs stipri. Gaisa temperatūra būs svārstīga. Atbilstoši pašreizējām prognozēm sestdienas rītā austrumu novados termometra stabiņš vietām noslīdēs līdz -20 grādiem, savukārt svētdien visā valstī gaiss iesils līdz -2..+3 grādiem. Sagaidāms, ka nākamnedēļ bieži snigs, galvenokārt gaidāms viegls līdz mēreni stiprs sals.
Jau ziņots, ka Baltijas valstīs un Skandināvijā šī ziema var kļūt par aukstāko pēdējos 11-13 gados.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Atbalsta jaunas Atveseļošanās fonda programmas pētniecības projektu īstenošanai; Bartaševičs tiesā apstrīdējis viņa atstādināšanu no mēra amata; un Kāds bijis pagājušais gads zinātnieku vērtējumā?
Ministru kabinets atbalstīja trīs jaunas Atveseļošanas fonda atbalsta programmas pētniecības projektu īstenošanai 112 miljonu eiro apmērā ar mērķi sekmēt inovāciju attīstību Latvijā. Atbalsts būs pieejams maziem un vidējiem, kā arī lieliem komersantiem, tajā skaitā valsts kapitālsabiedrībām un pētniecības institūcijām viedās specializācijas jomās. Atbalsta programmās komersanti varēs saņemt finansiālu atbalstu granta veidā ar maksimālo atbalsta intensitāti 80%. Atbalsta programmās attiecināmas tādas finansējuma saņēmēja izmaksas kā dalības maksa un citas izmaksas iesaistei starptautiskās pētniecības un attīstības programmās, platformās un iniciatīvās, starptautisko projektu sagatavošanai, projekta vadības izmaksas, ārpakalpojumu iegāde un publicitātes pasākumi.
Latvija pakāpeniski vairāku gadu laikā apņēmusies mainīt sistēmu, kā tiek glabātas valsts naftas rezerves, ko izmantot ārkārtas situāciju laikā. Pārmaiņas nav tikai teorētiskas – tās atstās ietekmi arī uz gala patērētājiem: šogad par apmēram diviem centiem varētu pieaugt degvielas cena litrā. Tomēr, kā norāda Ekonomikas ministrija, ilgtermiņā gan valstij, gan tās iedzīvotājiem jaunais modelis būs krietni izdevīgāks. Turpmāk Latvijas valstij pašai būs savas, fiziski taustāmas rezerves, kas tiks glabātas dažādās Latvijas vietās un ar kurām tiešām varēs rēķināties. Līdz ar šādu piegāžu drošības uzlabojumu atbildīgā Ekonomikas ministrija modeļa maiņai sola arī lielu naudas ietaupījumu – desmit gadu laikā 877 miljonus eiro. Bet degvielas pircējiem – vismaz īstermiņā – ietaupījuma nebūs.
Demokrātiskā valstī par valsts valodas eksāmena nenokārtošanu pilsoņi netiek izraidīti no valsts, it īpaši pensionāri, kuri nespēj strauji pielāgoties pārmaiņām pasaulē, vakar Satversmes tiesā, kurā izskata lietu par normu, ar kuru Krievijas pilsoņiem jaunas uzturēšanās atļaujas iegūšanai jāapliecina latviešu valodas zināšanas, sacīja iesniedzēju pārstāve Elizabete Krivcova. Viņa uzskata, ka valstij ir jāievēro cilvēktiesības, un tai nav tiesību izraidīt cilvēkus par to, ka viņi nenokārto valsts valodas eksāmenu, it īpaši, ja cilvēks Latvijā ir nodzīvojis visu savu dzīvi. Viņa sprieda, ka ar "kolektīvu izraidīšanu" valsts pārkāpjot starptautiskās tiesības, jo valsts neesot pietiekami skaidri pamatojusi apstrīdētās normas samērīgumu.
Jau vēstīts, ka Satversmes tiesā pieteikuma iesniedzēji ir Krievijas pilsoņi, kuriem izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Viņi lūdz tiesai vērtēt Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58.punkta atbilstību Satversmes 1.pantam, 91.panta pirmajam teikumam un 96.pantam. Iekšlietu ministrija iepriekš lēsa, ka jaunās Imigrācijas likuma prasības attiecas aptuveni uz 25 tūkstoši Krievijas pilsoņu, no kuriem aptuveni 5 tūkstoši ir vecāki par 75 gadiem.
Ungārija varētu atcelt savu veto Eiropas Savienības palīdzībai Ukrainai. Tiesa, ar nosacījumu, ka par paredzēto četru gadu palīdzības termiņu varēs balsot katru gadu, ziņoja izdevums "Politico", atsaucoties uz vairāku Eiropas Savienības diplomātu sniegto informāciju. Eiropas Savienības ārkārtas samitā, kas notiks 1. februārī, lems par 50 miljardu eiro palīdzības sniegšanu Ukrainai turpmāko četru gadu laikā. Ungārijas premjerministrs jau iepriekš ziņojis, ka šādu lēmumu bloķēs. Tādēļ Budapeštas iespējamo nostāju par veto atcelšanu, ja lēmumu ik gadu varēs pārskatīt, vairāki diplomāti uzskata par panākumu.
Francijas prezidents Emanuels Makrons premjerministra amatā izraudzījies Gabrielu Atālu, cenšoties piešķirt jaunu impulsu savai prezidentūrai. 34 gadus vecais Atāls kļuvis par Francijas jaunāko un pirmo atklāti homoseksuālo valdības vadītāju. Makrons pirmdienas vakarā pieņēma 62 gadus vecās Elizabetes Bornes demisiju, kura premjera amatā nostrādāja nepilnus divus gadus. Bornes demisija tiek skaidrota ar politiskajām pretišķībām valdošajā partijā, ko izsaukusi nesenā stingrā imigrācijas likuma pieņemšana.
Turpinām ziņas
No Rēzeknes domes priekšsēdētāja amata atstādinātais Aleksandrs Bartaševičs tiesā apstrīdējis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas parakstīto rīkojumu par viņa atstādināšanu no amata. Pašlaik izskatīšanas datums nav ieplānots. Jau vēstīts, ka savu atstādināšanu no amata Bartaševičs vērtē kā lielas politiskas kampaņas daļu, kas vērsts pret Rēzeknes pašvaldību un viņu personīgi.
Spītējot tumsai un salam, Latvijas siltumnīcās arī ziemas laikā bez apstājas ienākas gurķu, tomātu un salātu raža. Novembris un decembris ierasti ir tumšākie mēneši gadā. Latvijā esošajās siltumnīcās norādīja, neskatoties uz to, gada tumšais periods aizvadīts labi, un siltumnīcās gaismas depresijas nav. Gurķi un tomāti aug. Piemēram, Getliņos tomāti iestādīti 22. augustā un tie augs līdz šā gada vasarai. Kamēr Getliņos siltumu nodrošina blakus esošais atkritumu kalns, Mārupes siltumnīcās tiek rēķināts, kurā brīdī kuru apkures veidu izmantot. Šajā ziemas sezonā apkures izmaksas patīkamākas nekā iepriekšējā ziemā. Šobrīd Mārupē gurķi aug 2 hektāru platībā. Tomāti tiks stādīti februārī, kad būs lielāks dabiskais apgaismojums. Ir arī kāds jaunums – jaunuzceltajā siltumnīcā iesēti pirmie salāti. Šeit gada laikā plānots izaudzēt aptuveni divus miljonus salātu stādu.
Un vēl
2023. gads bijis karstākais novērojumu vēsturē, apstiprinājuši zinātnieki. Pagājušā gada vidējā temperatūra bija 14,98 grādi pēc Celsija skalas, kas ir par 0,17 grādiem vairāk nekā 2016. gadā, kas bija līdzšinējais rekordists karstuma ziņā, paziņojis Eiropas Savienības Kopernika Klimata izmaiņu dienests. Tomēr Lielbritānijas Meteoroloģijas dienesta zinātnieki uzskata, ka šis rekords ilgi nenoturēsies. Viņu prognozes liecina, ka 2024. gads varētu būt vēl karstāks, vidējai temperatūrai par vairāk nekā 1,5 grādiem pēc Celsija pārspējot vidējo temperatūru laika posmā no 1850. līdz 1900. gadam. Arī pagājušais gads bija tuvu tam, lai pārsniegtu 1,5 grādu robežu. 2023. gada jūlijs, visticamāk, bija karstākais mēnesis pēdējo 120 tūkstošu gadu laikā.
Visi mēneši no jūnija līdz decembrim bija karstāki nekā iepriekšējā gadā un visos kontinentos, izņemot Austrāliju, un daudzās okeāna teritorijās tika reģistrēti jauni gaisa temperatūras rekordi.Vidējās temperatūras izmaiņas par 1,5 grādiem cilvēku ikdienā praktiski nav jūtamas, taču globālā mērogā tam ir pavisam cita nozīme, un vismazākās izmaiņas var radīt lielas sekas. Daži klimata analītiķi to salīdzinājuši ar ķermeņa temperatūras izmaiņām, kad viena grāda starpība atšķir veselu cilvēku no cilvēka ar drudzi. Arī meža ugunsgrēku radītā emisija pagājušajā gadā palielinājās par 30%, galvenokārt milzīgo Kanādas ugunsgrēku dēļ. Tikmēr Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, tai skaitā Lielbritānijas un Īrijas piekrastē, kā arī Karību jūras reģionā un Indijas un Klusajā okeānā bija vērojami jūras karstuma viļņi.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Rosina likumā noteikt pašvaldību amatpersonu kriminālatbildību par pieņemtajiem lēmumiem; Kam piešķirts gada dzīvnieka gods? Un Kas saņems Zelta mikrofonu par mūža ieguldījumu?
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēdē pieņemts lēmums rosināt Tieslietu ministriju papildināt normatīvos aktus, paredzot tajos pašvaldību amatpersonu kriminālatbildību par pieņemtajiem lēmumiem, tomēr konkrētāka risinājuma izvēle tiks atstāta Tieslietu ministrijas ziņā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Oļegs Burovs precizēja, ka atbildība par pašvaldības ļaunprātīgu novešanu līdz maksātnespējai Krimināllikumā būtu paredzama gan pašvaldību deputātiem, gan ierēdņiem. Viņš uzsvēra, ka pašlaik normatīvajos aktos ir paredzēta atbildība par uzņēmumu ļaunprātīgu novešanu līdz maksātnespējai, kamēr pašvaldībā šādas atbildības neesot.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Ministru kabinetu vienojusies valsts nodevu par pasi palielināt par četriem eiro. Iepriekš nodevu par pasi tika rosināts palielināt divas reizes, līdzšinējo 30 eiro vietā iedzīvotājiem plānojot likt maksāt 60 eiro. Tas izraisīja plašu sabiedrības neapmierinātību un arī kritiku no virknes politiķu puses. Galīgais lēmums par to būs jāpieņem Ministru kabinetam.
Salīdzinot ar 4. un 5.janvāri, šonedēļ Somijā ir būtiski stabilizējies elektroenerģijas patēriņš un palielinājusies elektroenerģijas ražošana. Arī citos Ziemeļvalstu apgabalos un Baltijā kopumā elektroenerģijas ražošana, tās patēriņš un elektroenerģijas cenas ir stabilizējušās. Atskatoties uz 5.janvāri, Latvijā elektroenerģijas kopējais saražotais apjoms bija lielāks nekā valstī patērētais. Latvijas importa un eksporta bilance bija pozitīva visās diennakts stundās.
5.janvārī Latvijā tika patērētas 22 tūkstoši 679 megavatstundas elektroenerģijas. Savukārt tika saražotas 29 tūkstoši 185 megavatstundas. Vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijā no 5.janvāra, kad tā bija 670,83 eiro par megavatstundu, līdz 10.janvārim ir noslīdējusi uz 109,02 eiro par megavatstundu.
Iepriekš neizziņotā vizītē Lietuvā šodien ieradies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Kā vēsta Lietuvas sabiedriskā raidorganizācija LRT, Zelenska vizīte iepriekš netika izziņoja drošības apsvērumu dēļ. Viļņas lidostā viņu sagaidīja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis. Viļņā Zelenskim paredzēta tikšanās ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu. Kā informēja Nausēdas birojs, viņi runās par kara gaitu Ukrainā, atbalstu Kijivai un valsts integrāciju Eiropas Savienībā un NATO. Zelenskis platformā “X” informēja, ka pēc Viļņas apmeklēs arī Tallinu un Rīgu. Oficiālā vizītē Latvijā gaidāma rītdien.
Vācijā šodien ir plaši satiksmes traucējumi, jo valstī turpinās vilcienu vadītāju streiks un lauksaimnieku protesti. Vācijas vilcienu mašīnistu arodbiedrība GDL otrdien sāka trīs dienu streiku strīdā par algām ar valstij piederošo dzelzceļa kompāniju "Deutsche Bahn" un citām dzelzceļa kompānijām. Streiks sākās pēc tiesas lēmuma noraidīt "Deutsche Bahn" prasību uz laiku to aizliegt. Šis ir trešais un lielākais vilcienu mašīnistu streiks, kopš GDL novembrī sāka sarunas ar "Deutsche Bahn" un citiem pārvadātājiem. Mašīnistu streiks sakrīt ar Vācijas lauksaimnieku protestiem pret valdības plānoto lauksaimniecības sektora subsīdiju samazinājumu.
Turpinām ziņas
Importētiem pārtikas produktiem tirgotāji piemēro zemāku piecenojumu nekā vietējai produkcijai, tā Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Eksporta un konkurētspējas apakškomisijas sēdē sacīja Konkurences padomes pārstāvji. Ražotāji jau ilgstoši akcentējuši, ka importētajai produkcijai vajadzētu noteikt lielāku piecenojumu, bet vietējai produkcijai - mazāku. Tas no tirgotāju puses būtu "lojāli pret valsti, kurā tie atrodas". Uz deputātu jautājumu, vai piecenojuma apmēru būtu iespējams regulēt, Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis atbildēja skeptiski, norādot, ka tā nebūtu labā prakse no valsts puses jaukties plaša patēriņa pārtikas preču tirdzniecībā. Tā vietā būtu citi rīki, piemēram, virspeļņas nodokļi. Vienlaikus Gaiķis arī uzsvēra, ka Latvijas sadrumstalotajā tirgū pārtikas ražotājiem būtu vairāk jāsadarbojas, lai izmantotu savu "tirgus varu".
Par 2024.gada dzīvnieku Dabas muzejs izvēlējies stirnu - mazāko un visbiežāk sastopamo briežu dzimtas dzīvnieku Latvijā. Dabas muzeja zooloģe Inta Lange stāsta, ka stirnas tikai šķietami ir parasti un varbūt pat neinteresanti dzīvnieki. Daudziem laimējies tās novērot kā mežmalās, tā cilvēku apdzīvotās vietās, parkos un pat pilsētu teritorijās, tomēr retais zinās, ka stirnas ļoti labprāt uzturas šādā vidē. Tas nenozīmē, ka savvaļas dabā tām vairs nav vietas vai tās jūtas apdraudētas. Tāpat aizvien pārsteigumu rada pieaugušas stirnas salīdzinoši nelielais ķermeņa izmērs un fakts, ka tikai stirnu mazuļiem ir balti plankumi uz muguras, bet pieaugušu dzīvnieku apmatojums ziemā ir pelēcīgs un vasarā rūsgans. Stirnas ir plaši izplatītas visā Latvijas teritorijā. Stirnas ir nometnieki, kas apdzīvo noteiktu teritoriju, un nav ļoti sabiedriskas. Dzīvo pa vienam, mātītes ar mazuļiem vai nelielās grupās. Stirnu dzīves ilgums ir 7-12 gadi.
Un vēl
Konferenču un pasākumu centrā "ATTA Centre" 8.martā balvu "Zelta mikrofons" par mūža ieguldījumu saņems grupa "Credo", kas šogad svinēs pastāvēšanas 50.jubileju. Muzikoloģe un žurnāliste Daiga Mazvērsīte norāda, ka grupas "Credo" dibinātājs ir basģitārists Valdis Skujiņš, kas 1974.gada 4.oktobrī sāka mēģināt ar dziedātāju Gintu Burkēvici un ģitāristu Aivaru Liepiņu. Viņiem piebiedrojās Verners Bokums, Valērijs Kosmiņins, Irēna Burkēvice - šādā sastāvā jaunieši uzstājās Liepājas restorānos. 1975.gadā tapa pirmā koncertprogramma, bet 1979.gadā "Credo" pievienojās dziedātājs un ģitārists Guntis Veits, un beidzot oficiāli tika apstiprināts nosaukums "Credo". 1980.gadā "Credo" pirmoreiz piedalījās "Mikrofona" aptaujā, labāko ducī ierindojās uzreiz trīs viņu dziesmas. Veiksmīgi komponēja ne tikai Veits, bet arī ģitārists Armands Alksnis, kas ansamblim pievienojās 1981.gadā. 1997.gadā iestājās "Credo" renesanse, kad par godu labāko dziesmu izlases izdošanai grupa sarīkoja koncertturneju savā klasiskajā sastāvā. Kopš 1999.gada joprojām "Credo" darbojas Veits, kopā ar viņu muzicē Aivars Vīksna, Gundars Lintiņš, Guntars Endzelis, izdoti vairāki albumi.