Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 14.decembrī
- 14 decembris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties:Aicina sasaukt demogrāfisko lietu padomi; Komisija neatbalsta sodus autovadītājiem par atļautā ātruma pārsniegšanu par 30 kilometriem; un iepērkoties Ziemassvētkiem, aicina uzmanīties no krāpniekiem.
Lai risinātu demogrāfisko situāciju valstī, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti lūgs Ministru prezidenti nekavējoties sasaukt demogrāfisko lietu padomi. Komisijas deputāti vakar sēdē uzklausīja Labklājības ministrijas pārstāvju prezentāciju par bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam iekļauto finansējumu 2024.gadā. Diskutējot par ataudzes jautājumu, komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics kritizēja to, ka Labklājības ministrija no savas puses nedod izvērstu redzējumu par to, kādi konkrēti uzdevumi būtu jārealizē, lai veicinātu dzimstību
Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmums atļaut nākamā gada Parīzes olimpiskajās spēlēs piedalīties Krievijas un Baltkrievijas sportistiem kā neitrāliem atlētiem ir nepareizs, trešdien preses konferencē žurnālistiem uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņa ieskatā gan sporta kopienai, gan sabiedrībai vēl ir laiks, lai panāktu, ka Starptautiskā olimpiskā komiteja savu lēmumu mainītu. Prezidents atzīmēja, ka šis jautājums tiek skatīts ne tikai morāli ētiskā, bet arī juridiskā aspektā. Pēc Rinkēviča paustā, viņam ir grūti iedomāties situāciju, ka Parīzes olimpiskajās spēlēs varētu piedalīties Krievijas un Baltkrievijas sportisti, kuri saņem naudu no Eiropas Savienībā sankcionētiem uzņēmumiem vai indivīdiem.
Pamatskolas centralizētajā eksāmenā matemātikā zemāki rezultāti ir skolēniem, kuri bieži kavē skolu, liecina Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra pētnieku veikta centralizēto eksāmenu analīze. Pagājušajā mācību gadā centralizētajā eksāmenā matemātikā 9.klases skolēnu vidējais sniegums valstī bija 50%. Zemāki rezultāti matemātikas eksāmenā ir arī tajās skolās, kurās ir liels skaits skolēnu, kuri ir atbrīvoti no eksāmenu kārtošanas. Atbrīvoto skolēnu skaits klasēs varot būt pat no 30 līdz 40% skolēnu. Jau ziņots, ka normatīvajos aktos jau ir veiktas izmaiņas, lai samazinātu to skolēnu skaitu, kuri nekārto eksāmenus.
Okupētās Mariupoles iedzīvotājiem tika apsolīta “pasakaina” 50 metrus gara svētku egle, bet patiesībā viss izvērtās citādāk, raksta dialog.ua. 10. decembrī Krievijas Veļikij Ustjugas rajona vadītājs Aleksandrs Kuzmins Mariupoles iedzīvotājiem paziņoja par 50 metrus garu īstu Ziemassvētku egli, kurai vajadzēja rotāt pilsētas galveno laukumu un kā deklarēja okupanti – vienojošam elementam starp Krieviju un Ukrainu. Tika filmēta ne tikai svinīgā egles nociršana, bet arī bērni, kuri blakus eglei kravas automašīnā novietoja paštaisītās rotaļlietas. Tomēr, kad egle ieradās Mariupolē, pilsētas centrā leknas 50 metrus garas egles vietā tika uzstādīta tika 12 metrus gara eglīte. Neviens nezina, kur devās Ustjugas “zaļais skaistums” - varbūt tā tika pārdota, varbūt pazudusi.
Igaunijā 613 cilvēki, kuri pēdējā gada laikā ir izdarījuši visvairāk ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, savā pastkastītē no policijas saņems Ziemassvētku kartīti ar aicinājumu mainīt savu uzvedību. Tā sauktā melnā Ziemassvētku kartīte tiek nosūtīta tiem, kuri gada laikā vismaz četras reizes pārkāpuši ceļu satiksmes noteikumus. No šiem cilvēkiem 71 šādu kartiņu saņems otro gadu pēc kārtas un 17 - trešo gadu pēc kārtas. Starp 613 biežākajiem pārkāpējiem ir 24 sievietes.Policija norāda, ka visbiežāk ceļu satiksmes noteikumu neievērotāji, kuri saņems policijas kartītes, pārsnieguši atļauto braukšanas ātrumu, vadījuši transportlīdzekli, kas nav derīgs dalībai ceļu satiksmē, nav apstājušies pie sarkanā luksofora signāla un braukuši reibumā. 59 no tiem, kas šogad pastkastē saņems "melno apsveikuma kartīti" no policijas, ir izraisījuši kopumā 66 ceļu satiksmes negadījumus, kuros cietuši 35 cilvēki.
Turpinām ziņas
Satiksmes ministrijas budžetā nākamgad autoceļu nozarei paredzēti 334,5 miljoni eiro. Finansējums paredzēts autoceļu būvniecībai un uzturēšanas darbiem, pasākumiem drošības un piekļūstamības uzlabošanai, nodrošinot kvalitatīvu piekļuvi izglītības un medicīnas iestādēm, kā arī mikromobilitātes veicināšanai. Vienlaikus nākamgad plānoti ceļu būvniecības darbi, īstenojot Administratīvi teritoriālo reformu un nodrošinot iedzīvotāju piekļuvi jaunajiem administratīvajiem centriem. Būvniecības darbiem paredzēti 47 miljoni eiro no Atveseļošanās fonda.
Saeimas Juridiskā komisija pagaidām neatbalsta grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas ieviestu iespēju atņemt uz laiku autovadītāja tiesības par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu par vairāk nekā 30 kilometriem stundā. Patlaban Ceļu satiksmes likums paredz, ka tiesību atņemšanas sankcija iestājas, ja atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana pieļauta no 51 kilometra stundā līdz 60 kilometriem stundā.
Un vēl
Tuvojoties svētkiem, Latvijas Finanšu nozares asociācija aicina iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem - ir sācies finanšu krāpnieku aktīvākais periods, kas dāvanu iegādes un ziedojuma periodu izmanto kā iespēju gūt peļņu. Pagājuša gada novērojumi liecina, ka visbiežāk krāpnieki finanšu līdzekļus cenšas iegūt piedāvājot dažāda veida produkciju par kārdinošu cenu, kā arī sūtot ziņas kurjerpakalpojumu vārdā, piemēram, Omniva, DPD un Latvijas Pasts ar saitēm, kas ved uz mājaslapu dublikātiem. Jau ziņots, ka ik mēnesi no Latvijas iedzīvotājiem tiek izkrāpti naudas līdzekļi teju miljons eiro apmērā, asociācija aicina neiekrist krāpnieku lamatās un savus finanšu darījumus rūpīgi pārbaudīt.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Plāno paaugstināt noteikto nodokļu parādu piedziņas slieksni; Pieaug saslimstība ar Covid-19; un Botāniskais dārzs aicina uz gaismas festivālu.
Cilvēktiesību principu aizsardzība ir mūsu drošības pamats, piedaloties Krimas platformas rīkotajā diskusijā "Krimas deokupācija un reģionālās drošības arhitektūra", sacīja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere. Diskusija tika veltīta jautājumiem, kas saistīti ar Krievijas īstenoto Krimas okupāciju, cilvēktiesību pārkāpumiem, drošības situāciju Melnās jūras reģionā un Krimas deokupācijas virzieniem. Pasākumā piedalījās Ukrainas un Latvijas politiķi, ārvalstu diplomāti, Krimas platformas tīkla starptautiskie eksperti un mediju pārstāvji.Lībiņa-Egnere skaidroja, ka Krievijas agresīvajā karā pret Ukrainu ir vairāki cilvēktiesību pārkāpumi. Šie notikumi spilgti atklāj Krievijas agresīvā kara smagumu, savukārt cilvēktiesības ir mūsu visu kopīgās vērtības, kuras mēģina graut Krievija. Tagad tiek uzbrukts visai starptautiskajai uz noteikumiem balstītajai sistēmai, kas ir mūsu drošības pamats. Par šo principu aizsardzību ir atbildīga ne tikai Ukraina, bet arī tās sabiedrotie, norāda ministre, papildinot, ka mums šie principi ir jāturpina aizstāvēt.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija un Valsts ieņēmumu dienesta aicinās grozīt likumu Par nodokļiem un nodevām, paaugstinot tajā noteikto nodokļu parādu piedziņas slieksni. VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča komisijas sēdē stāstīja, ka patlaban šis slieksnis ir 15 eiro, savukārt minimālās bezstrīdus piedziņas izmaksas ir 39 eiro par vienu parādu. Garanča skaidroja, ka nelielie parādi, kuru piedziņa valstij izmaksā dārgāk nekā atgūtā summa, veido diezgan apjomīgu īpatsvaru kopējā parādnieku skaitā. Garanča gan nevarēja deputātiem atbildēt, kādam VID ieskatā būtu jābūt parādu piedziņas slieksnim, taču pauda, ka tie varētu būt vismaz 40 eiro, lai parāda piedziņas izmaksas nepārsniegtu piedzenamā parāda summu.
Rīgā sākta Mūkusalas ielas krasta promenādes pārbūve, un viens no pirmajiem veicamajiem darbiem ir esošo margu ar padomju simboliku demontāža. Tās nogādās būvnieka novietnē simbolikas noņemšanai, savukārt to margu daļu, ko plānots saglabāt, atjaunos un jau ar citu rotājumu novietos atpakaļ. Daugavas krastmalu Mūkusalas ielā norobežo aptuveni 60 gadus vecas margas ar elementiem, kuros attēloti padomju laika simboli. Krastmalas stiprinājumi izbūvēti 1961. gadā un, veicot ekspertīzi, secināts, ka tie ir sliktā un pat kritiskā stāvoklī, kas tuvāko gadu laikā var izraisīt bīstamus krastmalas bojājumus un iegruvumi. Promenādes pārbūvi plānots pabeigt līdz 2025. gada novembra beigām. Bet līdz tam būvdarbu vietā piekļuve Daugavai ir norobežota un nerada draudus apkārtējiem.
Eiropas Savienības diplomātiem ir izdevies vienoties par jaunu, jau 12. sankciju kārtu pret Krieviju. Vienošanās vienprātīgi panākta vēstnieku līmenī, un tagad tiek gaidīta pakotnes oficiālā pieņemšana. Ja salīdzina ar pirms gada decembrī pieņemto ES sankciju paketi, kas ieviesa Krievijas naftas importa aizliegumu visā blokā un kopā ar G7 noteica naftas cenas griestus, šī sankciju pakotne var likties mazāka. Ar jaunajām sankcijām papildināts to personu un uzņēmumu skaits, pret kuriem noteiktas sankcijas. Sarakstam pievienoti 48 indivīdi un 73 juridiskas personas. Noteikts arī tiešs un netiešs importa liegums Krievijas izcelsmes dimantiem. Tas darīts saskaņā ar G7 valstīm. Noteikts arī importa liegums metāla izstrādājumiem.
Neskatoties uz pastāvīgo Budapeštas kritiku par likuma varas pārkāpšanu, Eiropas Komisija atbloķējusi 10 miljardus eiro, kas Ungārijai pienākas no Eiropas Savienības fondiem. Reformas, kuras veikusi premjerministra Viktora Orbāna valdība, lai palielinātu tiesu neatkarību, ir pilnībā atbilstošas prasībām, par kurām esam vienojušies, paziņojis ES tieslietu komisārs Didjē Rendērs. Taču vēl 19 miljardi eiro, kas pienākas Ungārijai no ES fondiem, kā arī līdzekļi, kuri Budapeštai atvēlēti no īpašā fonda, kas izveidots, lai atbalstītu tautsaimniecības atlabšanu no Covid-19 pandēmijas, joprojām ir iesaldēti. ES šos līdzekļus iesaldējusi, atzīstot, ka Ungārija nav darījusi pietiekami, lai nodrošinātu likuma varu un izskaustu Orbāna varas laikā uzplaukušo korupciju. Pagaidām nav skaidrs, vai daļējā līdzekļu atbloķēšana ietekmēs Orbānu, kurš paziņojis, ka uzliks veto ES iestāšanās sarunu uzsākšanai ar Ukrainu, par ko paredzēts lemt bloka samitā, kas sāksies šodien.
Turpinām ziņas
Latvijā aizvien turpinās Covid-19 gadījumu skaita pieaugums, tajā skaitā palielinās stacionēto pacientu skaits, pagājušajā nedēļā sasniedzot jau 401. Pagājušajā nedēļā laboratoriski apstiprināti 339 Covid-19 gadījumi, kopumā veikts 821 laboratoriskais tests uz koronovīrusa klātbūtni. Pagājušajā nedēļā stacionāros ar smagu slimības gaitu bija 12 pacienti. Reģistrēti arī 29 Covid-19 pacientu nāves gadījumi. Ziņoto nāves gadījumu skaits bijis vecuma grupā "40 gadi un vairāk". Vismaz sešos gadījumos pamata diagnozes bija Covid-19. Saslimšana ar Covid-19 bieži būtiski saasina jau esošas hroniskās slimības, kuru dēļ nepieciešama hospitalizācija un var iestāties nāve.
Savukārt gripas izplatības intensitāte saglabājas aizvien zema, tomēr vērojams neliels pieaugums. Pagājušajā nedēļā monitoringā iesaistīto ģimenes ārstu praksēs ar akūtu augšējo elpceļu infekcijas simptomiem kopā bija vērsušies tūkstoš 72 pacienti, no kuriem 15 pacientiem noteikta diagnoze "gripa", balstoties uz tipisku klīnisko ainu. Gadījumi reģistrēti Ventspilī, Daugavpilī, Jēkabpilī un Rīgā. Pagājušajā nedēļā gripas gadījumi reģistrēti visās vecuma grupās, tomēr augstākā saslimstība reģistrēta vecuma grupā 5–14 gadi.
Lai mazinātu smagas saslimšanas un nāves risku, vakcinācija pret sezonālo gripu un Covid-19 ieteicama ikvienam, tomēr īpaši rekomendēta cilvēkiem, kuriem saslimšana ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām bieži norit smagā formā un kuriem ir augsts komplikāciju risks. Šajā sezonā pret gripu ar valsts apmaksāto vakcīnu ir vakcinējušies jau gandrīz 100 tūkstoši iedzīvotāju, bet pret Covid-19 vakcinējušies gandrīz 27 tūkstoši iedzīvotāju. Vakcināciju pret gripu un Covid-19 var saņemt vienā vakcinācijas reizē.
Par nelikumīgā dzīvnieku tirdzniecībā gūto negodīgo peļņu cilvēki būtu jāsoda bargāk, uzskata Latvijas Veterinārārstu biedrībā, kas aicina Saeimu nekavējoties paaugstināt naudas sodus līdz pat 16 reizēm. Biedrībā uzskata, ka negodprātīgie dzīvnieku pavairotāji patlaban ir gatavi samaksāt esošo sodu, jo pat tādā gadījumā viņu peļņa no nelegālās dzīvnieku tirdzniecības ir ievērojama. Saeimas atbildīgās komisija veterinārārstu ierosinājumu neatbalstīja.
Un vēl
Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā no 20.decembra līdz nākamā gada 14.janvārim norisināsies festivāls "Ziemas nedarbi", kura laikā būs apskatāmi 15 gaismas objekti. Gaismas festivāls top kā vienota gaismas pastaigu taka - ziemas piedzīvojums ar gaismām, dzeju un aktieriem, instalācijām un mūziku, video projekcijām un lāzeriem. Viens no galvenajiem gaismas festivāla autoriem būs mākslīgais intelekts.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties : Latvija apņēmusies nākamgad turpināt Ukrainas karavīru apmācību un rehabilitāciju, Plāno ieviest izlīdzinošo mācību gadu eksāmenus nenokārtojušajiem pamatskolēniem ; un Aicina pieteikt pretendentus kormūzikas balvai.
Saeima šodien galīgajā lasījumā lemj par likuma grozījumiem, kas paredz cigarešu, tabakas izstrādājumu un to aizstājējproduktu aizliegumu personām līdz 20 gadu vecumam. Galīgajā lasījumā Saeima skatīs arī izmaiņas likumā, kas paredz pienākumu no 1. janvāra katrā pašvaldībā izveidot pašvaldības policiju. Tāpat galīgajā lasījumā plānots lemt par grozījumiem Krimināllikumā, lai pastiprinātu kriminālatbildību par noziegumiem pret valsts drošību. Parlaments galīgajā lasījumā šodien skatīs arī vairākas citas likumu normas.
Latvija apņēmusies nākamgad turpināt Ukrainas karavīru apmācību un rehabilitāciju, uzsvēra ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš, kurš trešdien tikās ar Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētāja vietnieci Olenu Kondratjuku. Puses pārrunāja aktuālos Latvijas un Ukrainas divpusējās sadarbības jautājumus, tai skaitā Latvijas apņemšanos piedalīties Čerņihivas apgabala rekonstrukcijā. Sarunā īpaša uzmanība tika pievērsta arī gaidāmajai Eiropadomes sanāksmei, kurā Eiropas Savienības dalībvalstis lems par Ukrainas turpmāko virzību uz integrāciju ES.
Satversmes tiesā pēc Senāta pieteikuma ierosināta lieta "Par Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu" 19.1 punkta 1. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam". Apstrīdētā norma noteic, ka gadījumos, kad veidojas starpība starp mājas kopējā ūdens skaitītāja rādījumu un dzīvokļu īpašumos ar skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu, ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu, ūdens patēriņa starpību sadala atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam starp tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu vismaz trīs mēnešus pēc kārtas. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētajā normā paredzētā ūdens patēriņa starpības sadales kārtība nav samērīga. Tajā netiekot ņemti vērā papildu apstākļi, kas var izraisīt ūdens patēriņa starpību, – tajā skaitā avārijas vai remontdarbi. Tāpat neesot noteiktas maksimālās ūdens patēriņa normas. Tādējādi apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežojot Satversmes 105. pantā noteiktās tiesības uz īpašumu.
Ziemeļvalstu līderu un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska kopīgajā preses konferencē Oslo Dānijas premjerministre Mete Frederiksena apsolīja Ukrainai jaunu militāro palīdzību. Dānijas valdība šodien iesniegs parlamentā priekšlikumu par militārās palīdzības piešķiršanu Ukrainai teju miljarda eiro apjomā. Palīdzības paketē būs iekļauts bruņojums, kas patlaban ir nepieciešams Ukrainai, tajā skaitā munīcija, tanki un lidroboti.
Karš Gazas joslā pret palestīniešu teroristisko grupējumu "Hamās" turpināsies ar starptautisko atbalstu vai bez tā, paziņojis Izraēlas ārlietu ministrs Eli Koens. Viņš nor’’adījis, ka uguns pārtraukšana pašreizējā stadijā būtu dāvana teroristu organizācijai "Hamās" un ļautu tai atgriezties un apdraudēt Izraēlas iedzīvotājus.
Turpinām ziņas
Izglītības un zinātnes ministrija plāno ieviest izlīdzinošo mācību gadu tiem skolēniem, kuri 9.klasē nenokārtos centralizētos eksāmenus, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē deputātus informēja Valsts izglītības satura centra monitoringa un analītikas nodaļas vecākais eksperts Pāvels Pestovs. Pagājušajā mācību gadā 881 9.klases skolēns nenokārtoja kādu no trīs centralizētajiem eksāmeniem, lai iegūtu pamatizglītību, tādēļ viņiem ir pienākums šogad atkārtoti mācīties 9.klasē. Ministrijas dati liecina, ka 36 skolēni to nedara. Lai arī šogad skolēni atkārtoti mācīties 9.klasē varēja izvēlēties jebkurā izglītības iestādē, ministrija plāno veidot izlīdzinošo mācību gadu, kura laikā skolēns apgūtu ne tikai tos priekšmetus, kuros viņa zināšanas un prasmes bija nepietiekamas, bet varētu mācīties arī kādus profesionālās ievirzes priekšmetus.
Formāla Satversmes tiesas sprieduma izpilde ir radījusi situāciju, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta glābēji piemaksas par darbu svētku dienās saņem tikai no 2022. gada 1. jūlija, bet neliels skaits VUGD amatpersonu saņēma šo piemaksu arī par 2020.gadu un 2021.gadu. Ne Iekšlietu ministrija, ne VUGD nav nodrošinājuši visiem vienādas piemaksas, tādēļ glābēji cer uz sabiedrības atbalstu, lai varētu aizstāvēt savas tiesības Saeimā, informē Didzis Meļķis, Organizācijas ManaBalss.lv komunikācijas vadītājs. Tiek norādīts, ka vienlīdzīgu piemaksu nenodrošināšana var tikai pastiprināt personāla trūkumu VUGD, un šāda glābēju šķirošana nav atbilstoša ne tikai vienlīdzības principam, bet arī labas pārvaldības principam. Tādēļ viens uzdevums ir nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu, lai piesaistītu jaunus glābējus, bet otrs uzdevums ir nodrošināt vienlīdzīgas piemaksas, lai samazinātu personāla aizplūšanu. Tāpēc ar iniciatīvu Manabalss.lv cer panākt vienlīdzību VUGD.
Un vēl
Dziesmusvētku biedrība aicina līdz 27.decembrim pieteikt pretendentus jauniedibinātajai Kormūzikas balvai. Mežaparka estrādes Kokaru zālē nākamā gada 20.janvārī pirmo reizi tiks pasniegta Kormūzikas balva. Tas patlaban ir vienīgais apbalvojums Latvijā, kura mērķis ir izcelt izcilākos sasniegumus kormūzikas nozarē, jaunradē, kā arī pedagoģiskajā darbā 2023.gadā. Kormūzikas balvas dibinātāji un rīkotāji ir Dziesmu svētku biedrība un Latvijas diriģentu asociācija sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību. Balva iecerēta kā ikgadējs notikums.
Foto: Spodra Purviņa