2024.gada 23. februāris

Almants, Haralds

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 5.decembrī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 5.decembrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: iekšlietu ministrija ziņojumā brīdina par kibernoziegumu skaita un intensitāte pieaugumu nākotnē; Jēkabpils slimnīcā norisināsies labdarības akcija; un Iedzīvotājus aicina iesaistīties datu ievākšanā ziemojošo putnu atlantam.

Kibernoziegumu skaits un intensitāte nākotnē pieaugs, turklāt jau patlaban kibervidē noziedznieku pielietotās metodes kļūst aizvien modernākas, veidojot sarežģītas shēmas, kas noziegumu atklāšanu padara sarežģītāku, secināts Iekšlietu ministrijas) sagatavotajā Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plānā 2023.-2025.gadam. Kibernoziegumi joprojām saglabā savu aktualitāti noziedzīgo nodarījumu struktūrā - informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība gan Latvijā, gan ārvalstīs ir sasniegusi nebijušu ātrumu un tvērumu. Tāpat arī pēdējos gados palielinājies krāpšanas gadījumu skaits digitālajā vidē, tajā skaitā, telefonkrāpniecība. Tāpat interneta ēnu sektors jeb "DarkNet" tiek izmantots nelikumīgu darbību veikšanai, tajā skaitā jau izstrādātu ļaunatūru un citu uzbrukumu veidu izplatīšanai. 

Kā ziņots, lai efektivizētu kibernoziegumu novēršanu un atklāšanu, Valsts policijā kopš 2022.gada 1.augusta ir izveidota centralizēta kibernoziedzības apkarošanas struktūrvienība - Kibernoziegumu apkarošanas pāralde.

Caur Latvijas robežkontroles punktiem šogad 11 mēnešos Eiropas Savienībā ievestas 382 tūkstoši 808 tonnas pārtikas graudaugu no Krievijas, tajā skaitā novembrī ievestas 61 tūkstotis 894 tonnas. Šobrīd nedz Eiropas Savienības, nedz Latvijas normatīvie akti neierobežo pārtikas produktu, tajā skaitā graudaugu, ievešanu no Krievijas. Uz robežas šīm kravām tiek veikta parastā kontrole. Pārtikas un veterinārā dienesta rīcība nav informācijas, kāds apjoms no ievestajiem graudaugu produktiem ir palicis Latvijā un kāds transportēts tālāk uz citām ES valstīm.

Zelta cena pasaules tirgū pirmdien sasniedza rekordaugstu līmeni saistībā ar optimismu, ka ASV centrālā banka nākamajā gadā varētu samazināt bāzes procentlikmi. Cena zeltam, kas tiek uzskatīts par drošu ieguldījumu ekonomikas krīžu laikā, uz brīdi sasniedza 2135,39 dolārus par unci. Tirdzniecības sesijas turpinājumā zelta cena gan samazinājās līdz 2069,01 dolāram par uncim. Analītiķi norāda, ka zelta cenu atbalsta arī Izraēlas un palestīniešu teroristiskā grupējuma "Hamās" karš. Tikmēr cerības par procentlikmes samazināšanu nākamgad radījušas spiedienu uz ASV dolāru, kura kurss šobrīd ir pēdējos trīs mēnešos zemākajā līmenī, veicinot pieprasījumu pēc zelta.

Bulgārijas prezidents Rumens Radevs uzlicis veto likumam, kas paredz bruņutransportieru piegādi Ukrainai, un atgriezis to jaunai apspriešanai parlamentā, vēsta telekanāls "Nova TV". Kā norādīja Radevs, veto iemesls ir tas, ka deputātiem nebija iespējas objektīvi izvērtēt, vai bruņutransportieri ir novecojuši un vai tie nav vajadzīgi pašai Bulgārijai. Pēc Radeva teiktā, Ukrainai paredzētos bruņutransportierus varētu izmantot Bulgārijas robežas aizsardzībai un palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem katastrofās un negadījumos, tajā skaitā grūti pieejamās vietās.

Itālijas galvaspilsētā Romā atklāts restorāns ""Fiuto" jeb tulkojumā no itāļu valodas - "Ošņāšana". Tajā izsmalcinātas vakariņas var nobaudīt ne tikai cilvēki, bet arī viņu mīluļi - suņi.  Restorāna apgaismojums ir maigs, fonā skan nomierinoša mūzika, bet viesmīļi cilvēkus un mājdzīvniekus uzmanīgi pavada līdz galdiņiem.  Ēdiens suņu klientiem tiek gatavots atsevišķā virtuvē, kas ir atdalīta no saimnieku ēdiena.  Tas ir bez sāls, eļļas un garšvielām. Porcijas ir pielāgotas suņu lielumam. Katru vakaru kopš restorāna atvēršanas tas uzņem vidēji sešus līdz desmit suņus, bet nedēļas nogalēs - desmit līdz piecpadsmit mīluļus. Cena par maltīti vienam sunim ir no 8 līdz 20 eiro, atkarībā no suņa lieluma. Visi galdiņi ir nodalīti tā, lai suņi maltītes laikā viens otru neredzētu un, līdz ar to - arī netraucētu citiem izbaudīt ēdienu.

Turpinām ziņas

Labdarības akcijā Jēkabpils reģionālajā slimnīcā sniegs bezmaksas konsultācijas un veiks nepieciešamās mazinvazīvas ķirurģiskās manipulācijas sociāli mazaizsargātiem iedzīvotājiem. Šogad Jēkabpils reģionālajā slimnīcā 7. un 8.decembrī notiks jau astotā labdarības akcija "Dzīvo vesels". Akcijā sniegs bezmaksas konsultācijas un veikt nepieciešamās mazinvazīvas ķirurģiskās manipulācijas sociāli mazaizsargātiem iedzīvotājiem - pensionāriem, invalīdiem, politiski represētām personām - Jēkabpils novadā un apkārtējos novados. Šogad akcijā plānots veikt līdz sešām operācijām un konsultēt līdz 150 pacientus ar pleca, ceļa un gūžas locītavu deģeneratīvām izmaiņām, traumām vai muskuļa cīpslu, saišu plīsumiem, vēdera trūci, žultsakmeņu slimību, sevišķi, simptomātiskas slimības gadījumos, kā arī veikt redzes asuma un funkciju pārbaudi, acs iekšējā spiediena mērīšanu un tīklenes attēla iegūšanu cilvēkiem pēc pusmūža, tas ir, sākot no 45 gadu vecuma, kuriem gan fizisku, gan materiālu apsvērumu dēļ piekļuve pie speciālistiem ir vairāk ierobežota.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra izsludinājusi atklātu projektu atlasi, aicinot pieteikties Eiropas Savienības fondu finansējumam pašvaldībās, kas vēlas izveidot sociālos mājokļus esošajos īpašumos. Pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums atlases kārtā - 32,86 miljoni eiro. Pirmajā projektu atlases kārtā varēs īstenot projektus, atjaunojot vai pārbūvējot pašvaldības, tās izveidotas iestādes vai pašvaldības kapitālsabiedrības īpašumā esošas un neizīrētas atsevišķas telpu grupas vai ēkas. Plānots, ka projektu īstenošanas rezultātā līdz 2029.gada beigām tiks nodrošināti modernizēti sociālie mājokļi tūkstoš 360 cilvēkiem.

Un vēl

Šomēnes atsākusies datu ievākšana ziemojošo putnu atlantam. Datu ievākšanā ornitologu biedrība aicina piedalīties ikvienu. Laikā līdz nākamā gada 28.februārim katrs putna novērojums var būt svarīgs, taču īpaši vērtīgi novērojumi būšot no mazāk apdzīvotām vietām, piemēram, no viensētām. Iesaistīties datu ievākšanā ziemojošo putnu atlantam ir iespējams arī tad, ja putnus nepazīst - svarīgākais ir dokumentēt novērojumu un pievienot to dabas novērojumu portālā "Dabasdati.lv". Piemēram, ja pie mājas ir putnu barotava, tad ornitologi aicina ziņot, kas to apmeklē. Interesanti būšot gan pašam noskaidrot barotavu apmeklējošo putnu sugu dažādību, gan šie novērojumi būs vērtīgs ieguldījums projektā. Putnu jācenšas nofotografēt vai nofilmēt, piemēram, ar telefonu, un šo attēlu jāpievieno dabas novērojumu portālā "Dabasdati.lv" kā nezināma putna novērojumu. Zinātāji putna sugu noteiks, bet ziņotājam uzlabosies zināšanas par apkārtnē sastopamajām sugām. 

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā aug elektrības vidējā cena; Jēkabpils autobusu parks pārtrauc dalību projektā; un Krustpils luterāņu draudze aicina uz Adventes koncertu.

Koalīcijas partijas negaida Krišjāņa Kariņa atkāpšanos no ārlietu ministra amata saistībā ar speciālo avioreisu izmantošanu, jo šos lidojums viņš izmantojis vēl kā Ministru prezidents, bet no šī amata jau ir demisionējis. Reizē valdību veidojošās partijas no Valsts kancelejas sagaida skaidra regulējuma izstrādi, kādos gadījumos būtu atbilstoši izmantot speciālos avioreisus. Kā ziņots, daļā sabiedrības kritiku izpelnījušies Kariņa Ministru prezidenta laika vadīto delegāciju veiktie speciālie avioreisi no 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai izmaksājuši 613 tūkstoši 830 eiro.

Elektroenerģijas vidējā cena pagājušajā nedēļā Latvijā pieauga par 18% un bija 147,88 eiro par megavatstundu. Pagājušajā nedēļā visos "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos cenas pieauga. Visās Baltijas valstīs nedēļas vidējā elektroenerģijas cena bija 147,88 eiro par megavastundu, kas vienoti kāpa par 18%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu. Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cenu kāpumu galvenokārt veicināja gaisa temperatūra, kas bija zemāka par normu un kuras ietekmē turpināja pieaugt patērētās elektroenerģijas apjoms. 

Uz Ukrainas pilsētu Dņipro devušās pirmās sešas no 61 neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnas, kuras kara plosītajai valstij dāvinājusi Latvija. Ar cilvēku atbalstu tās ne tikai savestas tehniskā kārtībā, bet arī piepildītas ar dažādām karavīriem nepieciešamām lietām. Pirmās gatavas tālajam ceļam no Saldus uz Ukrainu bija divas neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnas. Tālāk ceļā pievienojās vēl četras, kuras izbrauca no Lones. Pirms izbraukšanas tās tiek piepildītas ar cilvēku sagādāto – kastēs ir ierakumu sveces, konservi, medicīnas preces, guļammaisi, vilnas zeķes, arī šim laikam piemēroti apavi un citas lietas. 

Jau ziņots, ka oktobra beigās valdība atbalstīja Veselības ministrijas ieceri Ukrainai ziedot 67 neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnas. Šādu lēmumu atbildīgie dienesti pieņēma pēc esošo resursu izvērtēšanas, uzsverot, ka daļa lietoto transportlīdzekļu vairs nebūs nepieciešami un tos var ziedot.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns izteicies pret Ukrainas iestāšos Eiropas Savienībā, paužot, ka tas neatbilst Ungārijas pašreizējām nacionālajām interesēm. Viņš tikko arī nācis klajā ar jauniem pārmetumiem Eiropas Komisijai, sakot, ka tās piedāvājums par sarunu sākšanu ar Ukrainu ir nepamatots un slikti sagatavots. Briselē nākamnedēļ gaidāma ES dalībvalstu līderu tikšanās, kurā būs jālemj tieši par šo jautājumu – iestāšanās sarunu sākšanu ar Ukrainu. Orbāns uzskata, ka šis jautājums nevar tikt skatīts jau nākamnedēļ paredzētajā samitā. Ungārijas premjers turpina uzstāt, ka vispirms 27 valstu līderiem būtu jāizdiskutē kādu iespaidu uz Eiropas Savienību varētu atstāt tik lielas un salīdzinoši nabadzīgas valsts pievienošanās, un dēvē Eiropas Komisijas priekšlikumu par nepamatotu.

Pēc pagājušajā nedēļā izjukušā pamiera starp Izraēlu un teroristisko grupējumu "Hamās" Izraēlas armija pēdējo dienu laikā intensīvi bombardējusi Gazas joslu. Kā norādīja armija, tagad tā paplašina sauszemes operāciju Gazā, virzoties uz Gazas joslas dienvidiem. Izraēlā pirmdien ieradās Amerikas Savienoto Valstu amatpersonu delegācija, lai runātu ar Izraēlu par to, kādai jāizskatās Gazas joslai pēc kara beigām.  Kamēr Izraēla lielākoties ir izvairīga par tās plāniem attiecībā uz Gazas joslas nākotni, ASV mudina izveidot starptautiskus spēkus, kas palīdzētu uz laiku pārvaldīt Gazas joslu pēc kara.

Turpinām ziņas

Jau ziņojām, ka saskaņā ar Satiksmes ministrija informāciju astoņas Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils - līdz gada beigām iegādāsies kopumā 39 videi draudzīgus autobusus.  Arī SIA “Jēkabpils autobusu parks” piedalījās Eiropas Savienības fondu un Kohēzijas politikas fondu 2014. – 2020.gada plānošanas perioda darbības programmā par videi draudzīgu autobusu iegādi. Taču pēc piedāvājumu saņemšanas atklātajā konkursā tika konstatēts, ka potenciālā pretendenta norādītās cenas pārsniedz uzņēmuma plānotos izdevumus, līdz ar to uzņēmums pārtrauca atklāto konkursu “Videi draudzīgu autobusu  iegāde SIA Jēkabpils autobusu parks vajadzībām un arī pārtrauca noslēgto līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru. 

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar atbalstīja 7,027 miljonu eiro papildu dotāciju 19 pašvaldībām. No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 2024.gadā paredzēts piešķirt vienreizēju papildu dotāciju pašvaldībām, kurām izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību ir zemāki par 90% no vidējiem izlīdzinātiem ieņēmumiem, nodrošinot šīs starpības samazinājumu par 30%. Vienreizējā papildu dotācija kopumā ir 7 miljoni 26 tūkstoši 996 eiro apmērā. Tajā skaitā Jēkabpils novadam - 259 tūkstoši 617 eiro, bet Preiļu novadam - 255 tūkstoši 861 eiro. 

Nesenie notekūdeņu monitoringa dati liecina, ka Latvijā parādījies arī jaunais Covid-19 BA.2.86 paveids "Pirola”. Šogad rudens vīrusu sezonā novērojams Covid-19 saslimstības pieaugums. Pieaug ar Covid-19 inficēto skaits, tādējādi arī veikto testu skaits slimnīcās palielinās. Tāpat arī redzams, ka stacionāros palielinās saslimušo skaits ar smagu slimības gaitu. Lai pasargātu sevi no smagas slimības gaitas, mediķi aicina iedzīvotājus, jo īpaši riska grupās esošos, vakcinēties. 

Un vēl

Svētdien, 10. decembrī – otrajā Adventē – pulksten 11. Krustpils evaņģeliski luteriskā baznīcā, Rīgas ielā 211 A, Jēkabpilī norisināsies muzikāls dievkalpojums. Kopā ar Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skolas ērģeļu klases audzēkņiem izskanēs muzikālais dievkalpojums "Adventes laiks". Ieeja par ziedojumiem

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Komisija galīgajam lasījumam atbalsta 2024.gada valsts budžeta likumprojektu; No Stradiņa slimnīcas valdes atlaistais Rinalds Muciņš kļuvis par Aizkraukles slimnīcas valdes priekšsēdētāju; un Kāds bijis novembris sinoptiķu skatījumā?

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam". Saeima budžeta pakotnes likumprojektus sāks skatīt sēdē ceturtdien, 7.decembrī. Valdības novembra sākumā atbalstītais 2024.gada valsts budžeta projekts un budžeta ietvars 2024., 2025. un 2026.gadam atbilstoši vēl precizējamiem datiem valsts konsolidētā budžetā nākamajā gadā paredz ieņēmumus 14,486 miljardu eiro un izdevumus 16,212 miljardu eiro.

Šodien Latvijas Valsts policija atzīmē savu 105. dibināšanas gadadienu un Policijas darbinieku dienu. Šorīt norisinājās tradicionālā ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa un Barikāžu laikā kritušo piemiņas vietām Bastejkalnā. Jau ziņots, ka godinot policista profesiju, 2015.gadā Saeima vienbalsīgi 5. decembri atzina par oficiālu Policijas darbinieku dienu, to iekļaujot likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām".Savukārt Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes rīkotais svinīgais pasākums par godu Valsts policijas 105.gadadienai notiks piektdien, 8.decembrī Jelgavas novadā, Zaļenieku pagastā, Zaļā muižā. Kā ierasts, pasākuma laikā tiks godinātas Valsts policijas amatpersonas, piešķirot apbalvojumus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram ļaus anulēt pašvaldības deputāta mandātu, ja deputāts trīs mēnešu neattaisnoti nepiedalīsies domes sēdēs, paredz šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atbalstītais priekšlikums grozījumiem Pašvaldības domes deputāta statusa likumā. Deputāta mandātu varēs anulēt, ja trīs mēnešu laikā tas nebūs piedalījies vairāk nekā pusē no kārtējām domes sēdēm. Jau patlaban likumā ir noteikts, ka pašvaldības dome var anulēt pilnvaras pašvaldības domes deputātam, kurš bez attaisnojoša iemesla uz domes sēdēm nav ieradies vismaz četras reizes pēc kārtas. Šo kārtību iecerēts mainīt un mandātu anulēšanas tiesības piešķirt ar pašvaldību tieši nesaistītai iestādei.
Šo likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā plānots skatīt šonedēļ Saeimas sēdē.

Amerikāņu izdevums "Washington Post" publicējis analīzi par gatavošanos šī gada Ukrainas pretuzbrukumam, kurā tika ziņots par neatbilstībām starp Ukrainas stratēģiju no vienas puses un ASV un Rietumu redzējumu no otras puses. Proti, Rietumi un ASV sliecās uz mērķtiecīgu pretuzbrukumu, jo īpaši, lai atdalītu Krieviju no Krimas, savukārt virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs uzstāja uz operācijām visā frontes līnijā. Pentagons vēlējies, lai ofensīva sāktos aprīļa vidū, lai neļautu Krievijai turpināt nostiprināt savas pozīcijas. Bet ukraiņi vilcinājās, uzstājot, ka nav gatavi bez papildu ieročiem un apmācības. Tikmēr ienaidnieka aizsardzība nostiprinājās. Kāda Ukrainas amatpersona arī norādījusi, ka NATO kauju modelēšana nekam nederot, jo šis karš ir citādāks. Amerikāņi galu galā piekāpušies Ukrainai. Ukraiņi arī norādīja, ka viņus mudina cīnīties tādā veidā, par kādu neviena NATO valsts nekad neiedomātos - bez efektīvas gaisa spēku klātbūtnes.

Brazīlijas prezidents Lula da Silva uzaicinās Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu uz nākamgad Riodežaneiro plānoto G20 valstu līderu samitu. Tomēr viņš nevarot sniegt Kremļa saimniekam drošības garantijas. Lula vizītes laikā Vācijas galvaspilsētā Berlīnē izvairījās sniegt konkrētu atbildi par iespējamo Putina aizturēšanu, pamatojoties uz Starptautiskās Krimināltiesas izdoto orderi. Tomēr šī Latīņamerikas valsts ir parakstījusi Romas statūtus par Hāgas tiesas izveidi, tāpēc arests šādā gadījumā būtu ļoti ticams. Taču ļoti niecīga ir iespēja, ka Kremļa saimnieks uzdrīkstēsies pamest savu dzimteni laikā, kad turpinās agresija Ukrainā.

Turpinām ziņas

No Paula Stradiņa Klīniskās universitātes valdes atlaistais Rinalds Muciņš kļuvis par Aizkraukles slimnīcas valdes priekšsēdētāju, liecina "Firmas.lv" dati. Muciņš amatā nomainījis līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Dzintru Krišjāni, kura vadīja slimnīcu kopš 2013.gada 5.marta. Aizkraukles pašvaldība līdz šim nav atbildējusi uz aģentūras LETA jautājumiem, vai uz slimnīcas valdes 

Latvijas piecpadsmitgadīgo skolēnu kompetence matemātikā un dabaszinātnēs ir augstāka par OECD valstu vidējo līmeni, bet lasīšanā – tuvu vidējam līmenim. Salīdzinot Latvijas skolēnu sasniegumus 2018. un 2022. gadā, tie ir palielinājušies dabaszinātnēs, taču samazinājušies matemātikā un lasīšanā, liecina šodien publiskotie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas pirmie rezultāti. Pētījums liecina, ka Latvijā skolēnu sasniegumi Rīgā un pilsētās arvien ir ievērojami labāki par viņu vienaudžu sasniegumiem lauku skolās, turklāt vislabākie sasniegumi ir valsts ģimnāzijās, tām seko ģimnāzijas, vājāki sasniegumi ir vidusskolās un vēl sliktāki – pamatskolās, par pētījuma secinājumiem medijus informēja Izglītības un zinātnes ministrija. Latvijā ir ievērojami mazāk skolēnu ar zemiem sasniegumiem mācībās, taču mazāk ir arī izcilu skolēnu ar augstiem rezultātiem, nekā vidēji OECD. Tas nozīmē, ka drīzāk Latvijā  skolotāji vairāk uzmanības velta skolēniem, kuri mācās sliktāk, un palīdz sekmes uzlabot, bet mazāk vērības velta ļoti labajiem skolēniem.

Un vēl

Pagājušā mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,7 grādi, kas ir 0,5 grādus zem klimatiskās normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Līdz ar to šā gada novembris bija vēsākais kopš 2016.gada, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija vien +0,8 grādi. Zemākā gaisa temperatūra bija -15,1 grāds 29.novembrī Madonā, savukārt augstākā gaisa temperatūra bija +13,8 grādi mēneša pirmajā dienā Rēzeknē. Līdz novembra vidum gaisa temperatūra saglabājās virs klimatiskās normas, bet mēneša otrajā pusē tā bija zemāka par normu. Novembra izskaņā tika pārspēti seši aukstuma rekordi.

Vidējais nokrišņu daudzums Latvijā novembrī bija 69,5 milimetri jeb 117% no mēneša normas. Visvairāk nokrišņu - 134,8 milimetri - bija Rucavā, bet vismazāk to bija Staļģenē, kur reģistrēti 28,6 milimetri nokrišņu. Mēneša beigās daudzviet valsts austrumu un centrālajos novados sniega biezums pārsniedza 25 centimetrus, dienvidaustrumos sasniedzot 30 centimetrus.

Atstājiet komentāru