Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 27.jūnijā
- 27 junijs 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Kādu atalgojumu saņems amatpersonas nākamgad? Atkal paaugstinās elektroenerģijas cenas; un Šīsnedēļas nogalē sāksies pirmie Dziesmusvētku pasākumi.
Valsts kanceleja aprēķinājusi, kāds atalgojums 2024. gadā pienākas Valsts amatpersonām. Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un Augstākās tiesas priekšsēdētāja atalgojums 2024. gadā būs 8 tūkstoši 440 eiro mēnesī, nerēķinot piemaksas, piemēram, kompensāciju par reprezentācijas izdevumiem. Ministru algas noteiktas 7 tūkstoši 475 eiro apmērā, bet parlamentārie sekretāri atalgojumā saņems – 6 tūkstoši 631 eiro. Saeimas deputātu pamatatalgojums noteikts 4 tūkstoši 220 eiro apmērā. Rīgas mērs algā varēs saņemt 7 tūkstoši 234 eiro, valstspilsētu mēri – 5 tūkstoši 64 eiro mēnesī. Finanšu izlūkošanas dienestā strādājošo maksimālais iespējamais atalgojums noteikts 11 tūkstoši 476 eiro apmērā.
Atbilstoši pašreizējam koalīcijas līgumam atbildība par ārlietu jomu ir "Jaunās Vienotības" rokās, taču pašlaik vēl nav skaidrības, kam varētu uzticēt ārlietu ministra amatu pēc tam, kad Valsts prezidenta amatā būs stājies līdzšinējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Iespējams, ārlietu ministra pilnvaras uz laiku varētu uzņemties kāds cits valdības loceklis. Ilggadējais ārlietu ministrs Rinkēvičs Valsts prezidenta pienākumus sāks pildīt 8. jūlijā, kad viņš dos svinīgo zvērestu, stājoties amatā. Viņš bijis ārlietu ministrs kopš 2011. gada. Viens no jautājumiem, kas saistīts ar izmaiņām valdībā, ir tāds – kurš būs nākamais ārlietu ministrs pēc tam, kad Rinkēvičs dos zvērestu, kļūstot par Valsts prezidentu. Vēl pirms ievēlēšanas šajā amatā pats Rinkēvičs norādīja, ka viņam ir iesakāmas dažas kandidatūras ārlietu ministra amatam, to vārdus nepubliskojot.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Jānis Dombrava norādījis, ka Kremlis šajā nedēļas nogalē ir parādījis, ka tas nekontrolē Krievijas teritorijā notiekošo un militārs karaspēks var pietiekami sekmīgi īsā laikā īstenot daļēju apvērsumu. Taujāts, kā Latvija varētu sekmēt savu drošību, politiķis norādīja, ka viens no veidiem varētu būt panākt liegumu ieceļot Krievijas pilsoņiem visā Eiropas Savienībā. Tāpat mērķtiecīgi jāstrādā, lai mazinātu jebkādas prokremlisko elementu iespējas destabilizēt situāciju. Dombravas ieskatā, aizvadītā gada laikā šajā jomā ir sasniegts ievērojams progress - samazinājušās prokremliskās aktivitātes un aizvien vairāk identificēti cilvēki, kas šādas aktivitātes veic. Dombrava uzsvēra, ka tikpat būtiski ir arī Latvijas bruņotie spēki un sadarbība ar starptautiskajiem partneriem. Viņa ieskatā, Latvijā ir jāpaplašina valstī izvietotie partneru spēki, kas novērstu militāro apdraudējumu.
Jūnijā eirozonas ekonomiskā aktivitāte ir faktiski apstājusies, kas norāda uz to, ka ekonomiskās atkopšanās periods ir beidzies. Lai arī analītiķi prognozēja, ka ekonomiskās aktivitātes indekss kritīsies līdz 52,5 punktiem jūnijā, realitātē tas nokrities līdz 50,3 punktiem, vēsta "Postimees". Lai arī eirozona ir tikusi galā ar mēreno recesiju, aģentūra "S&P" brīdina, ka 2023. gada otrais pusgads var būt sarežģīts. Jau ziņots, ka Eiropas Centrālā banka pēdējo 12 mēnešu laikā ir būtiski kāpinājusi procentu likmes ar mērķi samazināt inflāciju. Augstākas procentu likmes nozīmē augstākas izmaksas uzņēmumiem. Tas arī samazina pieprasījumu un ekonomisko aktivitāti, kam ir negatīva ietekme uz uzņēmumu finansiālajiem rezultātiem.
Ukrainas karaspēks valsts austrumos sācis uzbrukumu vairākos virzienos, un atbilstoši situācijai pirmdien pavirzījās uz priekšu par vienu diviem kilometriem, platformā "Telegram" pavēstījusi Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara. Tajā pat laikā krievi mēģinājuši uzbrukt Limanas, Bahmutas, Avdijivkas un Marjinkas virzienos, norāda viceministre. Aizvadītās nedēļas laikā šajos virzienos notikušas 250 kaujas sadursmes. Tomēr ienaidniekam izspiest ukraiņus no ieņemtajām pozīcijām nav izdevies. Turpinās smagas kaujas.
Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" vadoņa Jevgēņija Prigožina atrašanās vieta pēc sestdien īstenotā dumpja mēģinājuma joprojām nav zināma. Tikmēr Krievijas propagandas medijos beidzot parādījies Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, kuru Prigožins gribēja gāzt no amata. Pēc notikumiem Krievijā jautājumu joprojām ir daudz vairāk nekā atbilžu. Analītiķi turpina prātot par to, kāds varētu būt Prigožina tālākais liktenis un kādas varētu būt sekas vāgneriešu dumpim. Tikmēr pagaidām par Prigožina atrašanās vietu nekas nav zināms. Prigožins pēdējo reizi redzēts 24. jūnija vakarā, izbraucot no Rostovas pie Donas, un nav zināms, kur viņš pašlaik atrodas. Prigožina preses dienests žurnālistiem paziņoja, ka viņš atbildēs uz visiem jautājumiem, kad būs sasniedzams.
Turpinām ziņas
Pēc palu laika Latvijā atsācies elektroenerģijas cenas pieaugums. Elektroenerģijas vidējā cena maijā Latvijā salīdzinājumā ar aprīli pieauga par 18%, teikts AS "Latvenergo" jaunākajā Elektroenerģijas tirgus apskatā. Kompānijas tirdzniecības analītiķe Karīna Viskuba informē, ka maijā Baltijā bija novērotas atšķirīgas elektroenerģijas cenu kustības. Latvijā elektroenerģijas vidējā cena bija par 18% lielāka nekā aprīlī, savukārt Lietuvā tā pieauga par 16%, abos tirdzniecības apgabalos cenai sasniedzot 78,02 eiro par megavatstundu. Tikmēr Igaunijā elektroenerģijas cena samazinājās par 1% - līdz vidēji 65,56 eiro par MWh. Elektroenerģijas cenu starpība Baltijas reģionā ir skaidrojama ar pārvades sistēmas jaudas samazinājumu starp Igauniju un Latviju par 13%, salīdzinot ar aprīli, teikts apskatā.
Plānojot skolu tīklu, ir svarīgi saprast, kas notiek ar skolēnu pieplūdumu pilsētu skolās no blakus esošajiem novadiem, norāda Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Normunds Audzišs. Viņš atzīmē, ka pašlaik situācija lielākajā daļā lielo pilsētu skolu ir pieņemama un ir spēja uzņemt skolēnus, ja blakus esošajos novados tiek slēgtas mazākas skolas. Tomēr, lai nodrošinātu izglītības nepārtrauktību un pieejamību, ir svarīgi, lai valstī būtu vienots stratēģiskais plāns izglītības jautājumos, lai novadi to plānveidīgi risinātu kopā ar tuvāko lielo pilsētu. Viņš arī uzsvēra, ka daudz lielākas bažas pašlaik ir par skolotāju pietiekamību, jo ir skaidrs, ka, arī slēdzot mazās skolas, daļa skolotāju izvēlēsies nepamest līdzšinējās dzīvesvietas un nepāries uz darbu lielajās pilsētās. Audzišs atgādina, ka pašlaik tiek lēsts, ka valstī ir līdz pat 4000 skolotāju iztrūkums un ir skaidrs, ka to uzreiz atrisināt nevar.
Un vēl
Nedēļas nogalē sagaidīsim Dziesmu svētkus, kuru vadmotīvs šogad ir "Kopā būt. Kopā just", kas izceļ svētkiem piemītošo spēju – saliedēt cilvēku tūkstošus vienotā veselumā. Šogad svētki pulcēs vairāk nekā 40 tūkstoši dalībnieku un desmit dienās piedāvās 60 pasākumus 20 norises vietās. Tā kā Dziesmu svētkiem šogad aprit 150. gadskārta, tajos tiks īpaši izcelta tradīciju bagātība, kas savīsies kopā ar drosmi atjaunoties un mainīties. Svētkus piektdien, 30. jūnijā, ievadīs tradicionālais rituāls – Dziesmu un deju svētku karogu cildināšana Rīgas Latviešu biedrībā, kam sekos svētku virsdiriģentu un virsvadītāju godināšana Dziesmu svētku parkā. Sestdien, 1. jūlijā, svētkus turpinās "Koru kari", bet svētdien, 2. jūlijā, būs svētku dalībnieku gājiens "Novadu dižošanās".
Nākamnedēļ svētku programmā būs veseli trīs kokļu mūzikas koncerti, divi nakts koncerti – "Gaismas dārzs" Rīgas Domā un "Nakts dziesma" Torņkalna baznīcā, kā arī vērienīgs lielkoncerts "Laika upe" Ķīpsalas izstāžu centrā. Trīs lielas programmas svētkos piedāvās dejotāji, to vidū, būs koncertuzvedums "Balts" Arēnā Rīgā, kurā tiks izdejotas tikai un vienīgi jaunas dejas, kā arī, protams, deju lieluzvedums Daugavas stadionā, kam šogad dots nosaukums "Mūžīgais dzinējs". Viens no lielākajiem pasākumiem svētkos būs koru lielkoncerts "Tīrums. Dziesmas ceļš" Mežaparka Lielajā estrādē, kurā īpaši tiks izcelta tautasdziesma kā kora dziedāšanas sākotne. Savukārt lielajam noslēguma koncertam šogad dots nosaukums "Kopā augšup". Noslēguma koncertam – arī jau tradicionāli – sekos Sadziedāšanās nakts, kad lielajam kopkorim pievienosies arī skatītāji un būs sadziedāšanās līdz pat rīta gaismai.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Mājsaimniecību maksātspēja turpina pasliktināties; Svētku brīvdienās depozītā nodots īpaši liels skaits iepakojumu; un Stingrāk sodīs par priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem.
Latvijas Bankas jaunākajā Finanšu stabilitātes pārskatā ziņots, ka pieaugošo izmaksu dēļ, mājsaimniecību maksātspēja turpina pasliktināties, tomēr, finansiālā situācija kopumā vēl ir pieņemamā līmenī. Latvijas Bankā norāda, ka maksātnespējas riski nozīmīgi palielinās nelielai daļai mājsaimniecību. Līdzīgi kā 2022.gadā, arī 2023.gada pirmajā pusgadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi aug lēnāk nekā patēriņa cenas. Vairākumam mājsaimniecību - aizņēmēju papildu izmaksu slogu rada arī nozīmīgs kredītu procentu likmju pieaugums. Ilgstošs izmaksu kāpums būtiskai daļai mājsaimniecību liek pārskatīt tēriņus un apgrūtina iespējas veikt uzkrājumus, norāda Latvijas Bankā. Cenu kāpuma un augošo procentu likmju ietekmē parāda slogs var kļūt pārmērīgs, tas ir, pārsniegt 40% no ienākumiem, līdz 12% mājsaimniecību, turklāt ietekme uz mazāk turīgām mājsaimniecībām ir nelabvēlīgāka.
Saistībā ar Krievijas iekšpolitisko notikumu neprognozējamo attīstību no 2023. gada 26.jūnija Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs ir pārtraukta Krievijas pilsoņu visa veida vīzu pieteikumu pieņemšana. Vīzu pieteikumi, kas pārstāvniecībās ir pieņemti un kuru apstrāde uzsākta līdz 25.jūnijam, tiks izskatīti līdz galam.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir pārliecināts, ka policijai “agri vai vēlu” izdosies atrast Leonu Rusiņu, kurš tiek meklēts par sievietes slepkavību Jēkabpils novadā. Viņš intervijā TV3 pastāstīja, ka šonedēļ nozīmējis policijas augstākās vadības sanāksmi, kā arī personīgi pats “izies cauri lietas materiāliem, lai izvērtētu, vai viss noris tieši tā, kā vajag.” Ruks uzsver, ka dzīvu vai mirušu agri vai vēlu policija Rusiņu atradīs. Vienlaikus Ruks norāda, ka aicina sabiedrību turpinās ziņot par iespējamo Rusiņa atrašanās vietu.
Eiropas komisija ierosinājusi mobilizēt papildu finansējumu Eiropas Savienības lauksaimniekiem, kurus ietekmē nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi, augstas resursu izmaksas un dažādi ar tirgu un tirdzniecību saistīti jautājumi. Jaunā atbalsta pakete ir 330 miljonus eiro liela un tiks sadalīta starp 22 dalībvalstīm. Latvija saņems 6 miljoni 796 tūkstoši 780 eiro, Igaunija 1 miljonu 722 tūkstoši 597 eiro, bet Lietuva 10 miljoni 660 tūkstoši 962 eiro.
Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" līderis Jevgeņijs Prigožins vakar pēc gandrīz divas diennaktis ilgas klusēšanas izplatīja jaunu paziņojumu, kurā noliedzis, ka sestdien notikušā dumpja mērķis bija gāzt Krievijā valdošo režīmu. Viņš apgalvo, ka Vagner gāja, lai demonstrētu savu protestu, nevis gāztu valdošo varu. Viņš raksturojis "Vagner" kā "pieredzējušāko un kaujasspējīgāko vienību Krievijā, varbūt visā pasaulē. Prigožins norāda, ka intrigu un nepārdomātu lēmumu rezultātā šo vienību no 1. jūlija bija paredzēts likvidēt. Gandrīz neviens no kaujiniekiem nepiekritis parakstīt līgumu ar Aizsardzības ministriju, jo visi sapratuši, ka pieredzējušos kaujiniekus faktiski izmantos kā "lielgabalu gaļu". Tādēļ ticis pieņemts lēmums rīkoties. Mērķis esot bijis nepieļaut "Vagner" izformēšanu un saukt pie atbildības tos, kas esot pieļāvuši milzīgu daudzumu kļūdu karā pret Ukrainu.
Turpinām ziņas
Līgo un Jāņi šogad aizvadīti ļoti intensīvā darbā, daudz bijis smagu un traģisku notikumu, tā aizvadītās svētku brīvdienas raksturo Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša. Kā norāda Bukša, 14 cilvēki guvuši apdegumus pie ugunskuriem. Daļa negadījumu notikuši, mēģinot grilu aizdedzināt ar degšķidruma vai benzīna palīdzību, tam uzliesmojot rokās. Savukārt otra daļa – lecot pāri ugunskuriem, dejojot tiem blakus vai tuvu atpūšoties. Lielākajā daļā negadījumu fiksēta arī alkohola klātbūtne. Otrs būtiskākais izsaukumu veids, ko saņēma NMPD, ir saistībā ar gaļas cepšanu un ēšanu. Šogad Jāņu svinību laikā bijuši četri izsaukumi uz aizrīšanās gadījumiem. Divos gadījumos cietušie nogādāti slimnīcā pēc aizrīšanās, bet vēl divos gadījumos pat pēc 30 minūšu reanimācijas pasākumiem nav izdevies cilvēkus glābt. Trešais izsaukumu veids šajās brīvdienās saistīts ar ūdeni. Ātrai palīdzībai bijuši trīs izsaukumi – divos gadījumos glābēji meklējuši slīkušos, bet mediķi konstatēja nāvi. Savukārt vienā gadījumā cilvēks ir slīcis, bet ir izvilkts un smagā stāvoklī nogādāts slimnīcā.
25.jūnijā, depozīta punktos sasniegts līdz šim lielākais vienā dienā nodoto iepakojumu skaits - pārstrādei un atkārtotai uzpildei iedzīvotāji atgriezuši teju 2 miljonus iepakojumu, kas ir par 34% vairāk nekā pēcsvētku dienā pērn, turklāt tas ir lielākais vienā dienā nodoto iepakojumu skaits depozīta sistēmas darbības laikā. Visvairāk iepakojumu ticis nodots Rīgā un Pierīgā (51%), bet populārākais produkts ir alus, kura iepakojumi sastāda 45% no kopējā nodotā apjoma.
Tikmēr Pārtikas un veterinārais dienests nereti konstatē higiēnas prasību ievērošanas problēmas saistībā ar taromātiem. PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Vineta Grīnberga skaidro, ka, lai arī atsevišķas statistikas par higiēnas prasību pārkāpumiem, kas saistīti ar taromātu atrašanos pārtikas uzņēmumu telpās, PVD nav, taču dodoties pārbaudēs, inspektori nereti konstatē, ka dažādu iemeslu dēļ, piemēram, mazas telpas, pārāk liels un savlaicīgi nesavākts iepakojumu apjoms, rada ar higiēnas prasību ievērošanu saistītas problēmas, kuras citviet veiksmīgi, citviet neveiksmīgi tiek risinātas. Visbiežāk tiek konstatēti insekti, kas varētu būt saistīts ar to, ka iepakojums tiek nests un vests no dažādām mājsaimniecībām, kā arī atkritumu konteineriem. Tiek konstatētas arī smakas, kas rodas tādēļ, ka nodotais iepakojums netiek savlaicīgi izvests.
Un vēl
Maksimālais naudas sods politiskajām partijām par priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības pārkāpšanu presē un internetā tiks palielināts līdz 7 tūkstoši 100 eiro, informē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Saeima pagājušajā nedēļā pieņēma grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, tajā skaitā atbalstot arī KNAB priekšlikumus pārskatīt sodu politiku par priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem. Tāpat likuma izmaiņas noteiks, ka politiskās organizācijas un ar tām nesaistītās personas turpmāk apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, publiskās vietās, preses izdevumos, kā arī sociālajos tīklos un citviet internetā varēs veikt vienīgi Latvijas valsts oficiālajā valodā. Grozījumi stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Plāno uzlabot Latvijas-Krievijas robežas infrastruktūru; Gulbenes novadā fermā atklāts Āfrikas cūku mēris mājas cūkām; un Tiesībsargs turpina pētīt, kādus mācību līdzekļus izglītības iestādes pieprasa no vecākiem?
Vietām infrastruktūra uz Latvijas un Krievijas robežas būs jāuzlabo. Tā norāda iekšlietu ministrs Māris Kučinskis. Viņš atzīmē, ka uz Latvijas–Krievijas robežas daļa infrastruktūras ir tapusi, bet daļa nav pieņemta ekspluatācijā, jo darbi tika apstādināti pirms četriem gadiem. Kučinskis atzīst, ka trīs gadu pārtraukums robežas žoga izbūvē nav nācis par labu mūsu drošībai. Turklāt nepilnīgo videonovērošanas sistēmu dēļ ir nepieciešams vairāk robežsargu, kas klātienē uzmana situāciju. Viņaprāt, būtu jāuzlabo Krievijas robežas infrastruktūra, tajā skaitā jāturpina aprīkošana ar videonovērošanu.
Atgādinām, ka 2019. gada rudenī Iekšējās drošības birojs aizdomās par pārkāpumiem austrumu robežas ierīkošanā aizturējabijušo robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru un "Ceļu būvniecības sabiedrības "Igate"" līdzīpašnieku Māri Peilānu. Tāpēc būvniekam jaunus darbus vairs nepasūtīja. Drošības biroja sāktā izmeklēšana izauga līdz vairākām krimināllietām.
Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars norāda, ka nākamajā apkures sezonā nav gaidāms bezprecedenta energocenu kāpums, taču valsts strādā pie atbalsta, ja mājsaimniecībām tāds tomēr būs nepieciešams. Ministrs atzīmē, ka priekšā ir apkures sezona, kurā nav paredzēti cenu kāpumi. Vienlaikus ministrs neizslēdza, ka var gadīties situācija, kad energocenas ietekmētu apstākļi, kas "nav atkarīgi no mums", piemēram, kāda ģeopolitiska iemesla dēļ. Tādēļ Klimata un enerģētikas ministrija valdības uzdevumā strādājot pie mājsaimniecību atbalsta sistēmas, kas būtu "iedarbināma" tad, kad tiktu novērots cenu kāpums un mājsaimniecībām nepieciešams atbalsts energocenu krīzē. Ministrs norāda, ka atbalsta sistēma būšot gatava līdz nākamajai apkures sezonai.
Lai gan ārā šobrīd ir gana karsts, tieši vasara ir īstais brīdis, kad parūpēties par sava mājokļa apkures sistēmu. Pilsētās esošajām privātmājām un nelieliem daudzdzīvokļu namiem pieejams finansējums veco apkures sistēmu nomaiņai pret jaunām. Finansējums apkures iekārtu maiņai pieejams līdz pat 95% apmērā. Uz atbalstu var pretendēt pilsētās esošās privātmājas, kas lielākas par 50 kvadrātmetriem, un mazās daudzdzīvokļu mājas, kur siltumenerģijas patēriņš nepārsniedz 50 kilovatstundas. Malkas krāsnis, arī ogļu un kūdras kurināšana nav videi un cilvēka veselībai labākais risinājums. Neefektīvo apkures iekārtu nomaiņai pret jaunām iedzīvotājiem pieejams Eiropas Savienības finansējums 12,44 miljonu eiro apmērā. Vislielākais atbalsts, līdz pat 95% no izmaksām, pieejams pieslēgumiem pilsētu centralizētajām siltumapgādes sistēmām. Pieteikties atbalstam var Centrālās finanšu un līgumu aģentūras mājaslapā.
Ik gadu miljoniem viedtālruņu, planšetdatoru un klēpjdatoru priekšlaicīgi nonāk izgāztuvēs, jo tiem ir grūti nomainīt baterijas. Lai risinātu šo problēmu, Eiropas Parlaments ir apstiprinājis likumprojektu, kas uzdos viedierīču ražotājiem padarīt bateriju nomaiņu vienkāršāku. Jaunā norma arī paredz, ka Eiropas Savienībā pārdotajām baterijām būs jākļūst videi draudzīgākām. Paredzams, ka noteikumi stāsies spēkā 2027. gadā. Šādu prasību ieviešana ir daļa no Eiropas Savienības "zaļā kursa".
Lielbritānijai būtu jāgatavojas “negaidītam Krievijas kraham”, lai šāds notikums nepārsteigtu Lielbritāniju nesagatavotu - šādas runas Lielbritānijas valdībā sākušās pēc Jevgeņija Prigožina neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma Krievijā, vēsta Lielbritānijas laikraksts “The Times”. Lielbritānijā neizslēdz, ka Prigožina dumpis var būt tikai pirmais solis. Pēdējo dienu notikumi būtiski vājinājuši Krievijas diktatora Vladimira Putina pozīcijas un tāpēc nevarot izslēgt jaunus pavērsienus. Tikmēr atsevišķi Lielbritānijas parlamenta deputāti uzskata, ka Krievijā jau esot sācies lielas nestabilitātes periods un “Putina dienas jau esot skaitītas”.
Mācībās Lietuvā izspēlēta Vācijas papildspēku ierašanās apdraudējuma gadījumā. Operācija pa sauszemi un ar prāmju un dzelzceļa palīdzība īstenota 24 stundu laikā, paziņoja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss. Lielāko divpusējo spēku mācību laikā uz poligonu pie Baltkrievijas robežas no bāzēm Bavārijā pārdislocēja vairāk nekā tūkstoti karavīru ar 350 transporta līdzekļiem, tai skaitā desmitiem tanku. Tie pievienojās Vācijas vadītajai NATO kaujas grupai. Amatpersona arī solīja dislocēt Lietuvā pilnu kaujas brigādi, un apmēram 4–5 tūkstoši karavīru ieradīsies, tiklīdz būs gatava nepieciešamā infrastruktūra.
Turpinām ziņas
Mājas cūku novietnē Gulbenes novada Stradu pagastā konstatēts šogad Latvijā pirmais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums mājas cūkām. Lai likvidētu uzliesmojuma perēkli un nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, visas novietnē esošās 100 cūkas tiks likvidētas. PVD novietnē veic slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumus un epidemioloģisko izmeklēšanu. Ap Āfrikas cūku mēra skarto novietni noteikta karantīnas zona. Šajā teritorijā esošajās novietnēs PVD pastiprināti pārbaudīs cūku veselības stāvokli un biodrošības prasību ievērošanu. Cūku novietnēm, kas atrodas karantīnas zonā, aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus šīs zonas.
Jau ziņots, ka lielākais drauds mājas cūku novietnēm ir meža cūkas. Tām raksturīgā straujā populācijas atjaunošanās un Āfrikas cūku mēra vīrusa izturība dabā veicina infekcijas izplatību jaunos meža cūku baros, kas kļūst par vīrusa rezervuāru dabā. Tas savukārt rada pastāvīgu apdraudējumu mājas cūku audzētājiem. Šogad Latvijā Āfrikas cūku mēris konstatēts 239 meža cūkām 23 Latvijas novados, tajā skaitā arī Jēkabpils, Līvānu un Preiļu novados.
Ilgstošā sausuma ietekmē Latgales saimniecībām lopbarības un graudu raža atkarībā no kultūras un audzēšanas metodēm šogad varētu būt līdz pat 50% mazāka, nekā sākotnēji prognozēts. Rēzeknes novada bioloģiskajā zemnieku saimniecībā "Liepas" pieļauj, ka bez valsts atbalsta saimniekošana būs jāpārtrauc. Tikmēr Latgales Ražojošo lauksaimnieku apvienība Zemkopības ministrijai ir nosūtījusi aicinājumu izsludināt ārkārtējo situāciju, kas ļautu īstenot vairākus atbalsta pasākumus sausuma negatīvo seku pārvarēšanai. Lauksaimnieki lūdz paredzēt projektu realizācijas termiņu pagarinājumus un atcelt vai samazināt minimālos ražošanas ieņēmumus un ražības rādītājus maksājumu saņemšanai. Tāpat apvienība aicina pārskatīt apdrošināšanas kritērijus, piemēram, pagarināt termiņu, līdz kuram var pieteikt apdrošināšanu pret sausuma radītajiem zaudējumiem.
Un vēl
Tiesībsargs saņem arvien jaunus signālus, ka Latvijas izglītības iestādes - skolas un bērnudārzi - sāk atgriezties pie vecās prakses un atkal vecākiem izsniedz sarakstus ar lietām, kas ir jāpērk bērna mācību vajadzībām. Pirms nedēļas Tiesībsarga birojs aicināja sabiedrību ziņot par šādu praksi bērnudārzos, un nedēļas laikā saņemtas 659 ziņas no skolēnu un bērnudārza audzēkņu vecākiem par to, ko iepriekšējā mācību gadā vecākiem vajadzēja iegādāties bērna mācību vajadzībām un par sarakstiem jaunajam skolas gadam. Ziņas par mācību vajadzībām pērkamajām lietām Tiesībsarga birojam pienāk no teju visiem Latvijas novadiem. Kā visbiežāk iegādājamās lietas vecāki min dažāda veida kancelejas preces - burtnīcas, klades, pildspalvas, zīmuļus u.c. Kā atzīmē birojs, likums tiešām nosaka, ka "viss, kas vajadzīgs penālim, ir jāpērk vecākiem".
Savukārt par mācību grāmatu, darba burtnīcu iegādi lielākoties strīda nav - tos nodrošina skola. Vislielākais juceklis ir ar mācību priekšmetiem "Dizains un tehnoloģijas" un "Vizuālā māksla". No līdz šim saņemtās informācijas Tiesībsarga birojs secina, ka šo abu priekšmetu satura apguvei nepieciešamos produktus un materiālus lielākoties iegādājas vecāki. Tomēr tā tam nevajadzētu būt. Materiālus - audumu, dziju vai jebkuru citu materiālu vai izejvielu, kurus izmantojot skolēns rada priekšmetu vai produktu, kas paredzēts mācību obligātā satur apguvei, jānodrošina skolai. Tiesībsarga birojs aicina iedzīvotājus turpināt sniegt ziņojumus līdz 19.jūlijam.