Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 14.jūnijā
- 14 junijs 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā šodien piemin komunistiskā genocīda upurus; Policija regulāri saņem ziņojumus par it kā redzētu Rusiņu; un Valdība akceptē "Latvenergo" mērķziedojumu Dziesmu un deju svētkiem.
Šodien visā Latvijā notiks atceres pasākumi, pieminot 1941.gada 14. jūnija PSRS komunistiskā režīma represijas pret Latvijas iedzīvotājiem. Visas dienas garumā norisināsies piemiņas brīži pie pieminekļiem, kā arī dažādi koncerti un atceres stāsti. Pēc Latvijas Valsts arhīva datiem, 1941.gada 14.jūnija deportācijās Latvija zaudēja vairāk nekā 15 tūkstoši 425 iedzīvotājus, viņu vidū latviešus, ebrejus, krievus, poļus, no kuriem 3 tūkstoši 751 bija bērns vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda augstāko soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs.
Jēkabpilī, šodien pulksten vienos dienā iedzīvotāji aicināti uz Svēto Misi Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā, bet pulksten divos dienā 14. jūnija parka, Parka ielā uz Komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdi. Pasākuma organizatori acina uz mirkli apstāties, pakavēties atmiņās un pieminēt tos tautiešus, kuru sapnis par Latviju palika Sibīrijas plašumos.
Uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas veicināšanai papildus tiks novirzīti 3,1 miljoni eiro. Finansējums tiks pārdalīts no citām Eiropas Savienības fondu programmām, kur tas palicis neiztērēts. Ekonomiku galvenokārt ietekmējušas augstās izejvielu cenas, noskaņojuma vājināšanās un tirdzniecības apjomu mazināšanās ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, tādēļ Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) īstenotajai atbalsta programmai tiks novirzīti 3,1 miljoni eiro.
Visbiežāk uzņēmēji atbalstu izmanto dalībai starptautiskās izstādēs (23% no pieteikumiem), 15% to izmanto sertifikācijai, lai pielāgotos citu valstu tirgiem, un 14% to izmanto dalībai digitālajās platformās.
Uzņēmumu reģistrā varētu būt pieejami dati par sankcijām pakļautām personām, to paredz valdībā atbalstītie likuma grozījumi. Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl jāpieņem Saeimai. Tādējādi šie dati par sankcijām pakļautām personām un subjektiem būtu pieejami ikvienam ekonomiskās aprites dalībniekam, tai skaitā arī valsts institūcijām, piemēram, veicot publiskos iepirkumus. Informācijas publiskošanas mērķis ir sniegt pēc iespējas pilnīgāku informāciju privātajam un publiskajam sektoram, šī informācija kalpotu kā indikators, ka jāveic sankciju risku novērtējums.
Ungāru izcelsmes finansists un filantrops Džordžs Soross kontroli pār savu finanšu impēriju un sabiedrisko darbību nodod 37 gadus vecajam dēlam Aleksandram. Par izmaiņām tika pavēstīts ekskluzīvā intervijā laikrakstam "The Wall Street Journal". Soross kontrolē 25 miljardus dolāru jeb vairāk nekā 23 miljardus eiro vērtus īpašumus, tai skaitā bezpeļņas "Atvērtās sabiedrības fondu", kas darbojas vairāk nekā 120 valstīs visā pasaulē. Katru gadu sabiedriskajai darbībai – atbalstam cilvēktiesību ievērošanai un demokrātijas veicināšanai – finansists novirza apmēram pusotru miljardu dolāru, un mantinieks sola turpināt daudzviet pasaulē neviennozīmīgi vērtēto darbību. Aleksandrs esot politiskāks nekā viņa 92 gadus vecais labēji noskaņotais tēvs, un aktīvi atbalsta arī citas liberālas vērtības, tai skaitā dzimuma līdztiesību, plašākas vēlēšanu tiesības, tiesības uz abortiem, kā arī cīņu pret rasu aizspriedumiem. Viņš arī sola atbalstīt kreisi noskaņotos ASV politiķus.
Bijušais Dienvidkorejas uzņēmuma "Samsung" vadītājs ir apsūdzēts par uzņēmuma noslēpumu zādzību ar mērķi tos nodot datoru mikroshēmu rūpnīcai Ķīnā; līdz tiesas procesam viņš tiek turēts apcietinājumā, ziņo aģentūra AFP, atsaucoties uz prokuroriem. 65 gadus vecais vīrietis, kura vārdu neatklāj, mēģinājis nozagt "Samsung" 2018. un 2019. gada rūpnīcas rasējumus un dizainus, kuru vērtība uzņēmumam "Samsung" sasniegtu vismaz 236 miljonu ASV dolāru, lai izveidotu mikroshēmu rūpnīcu Ķīnas pilsētā Sjanā. Materiāli, kuru zādzībā viņu apsūdz, tika klasificēti kā "valsts pamattehnoloģija" – jauninājumi, kas saskaņā ar Dienvidkorejas tiesību aktiem var būtiski negatīvi ietekmēt valsts drošību un ekonomiku, ja tos izpaustu ārvalstīm.
Turpinām ziņas
Policijā, sākot jau no pašām pirmajām personas meklēšanas dienām, ik pa laikam saņem iedzīvotāju informāciju par, iespējams, Leonam Rusiņam līdzīgu vīrieti, kurš it kā redzēts dažādās vietās Latvijā, tomēr līdz šim informācija nav apstiprinājusies. Galvenokārt, iedzīvotāji ziņojuši par līdzīga izskata vīriešiem, kuri manīti dažādās tirdzniecības vietās, sabiedriskā transporta pieturās, arī citās publiskās vietās. Ikkatru šādu informāciju policija rūpīgi pārbaudot, tajā skaitā pārskatot apkārtnēs pieejamos video ierakstus un meklējot līdzīgā izskata personu, tomēr līdz šim iedzīvotāju sniegtā informācija nav apstiprinājusies. Policija šādā veidā kopumā pārbaudījusi vairākus desmitus ziņu, kurās iedzīvotāji ziņojuši par, iespējams, Rusiņam līdzīgu personu. Lai arī līdz šim informācija nav apstiprinājusies, policija aicina arī turpmāk iedzīvotājus ziņot gadījumā, ja rodas kaut mazākās aizdomas, zvanot pa tālruni 110. Kriminālprocesa izmeklēšanā patlaban policijā noritot aktīvs darbs pilnā apmērā. Pie šīs lietas vienlaikus strādā profesionāļu kopums no Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes un prokuratūras, norāda policija.
Jau ziņots, ka 16.aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983.gadā dzimusi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika. Konkrētajā situācijā personai bija 19 kriminālprocesi, no kuriem 18 - par nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir uzdevis sākt dienesta pārbaudi, lai "pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli". Pārbaudi veic arī prokuratūra. Rusiņu pēc slepkavības policijai nav līdz šim izdevies aizturēt, bet vienlaikus nav izslēgts, ka viņš izdarījis pašnāvību.
Plūdu risku novēršanai Jēkabpilī plāno novirzīt Eiropas Savienības fondu finansējumu 10,76 miljonu eiro apmērā. Valdība apstiprinājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu par projektu "Plūdu risku novēršana Jēkabpilī", kas paredz risinājumu iespējami ātrai finansējuma piesaistei Jēkabpils aizsargdambju nostiprināšanas projektam, lai mazinātu šādu katastrofas draudu atkārtošanos nākamajā ziemā–pavasarī un aizsargdambju pārbūves darbus varētu uzsākt jau šajā vasarā vai rudenī.
Un vēl
Ministru kabinets izskatījis Kultūras ministrijas informatīvo ziņojumu, ar kuru tiek saskaņota iespēja AS "Latvenergo" ziedot 200 tūkstoši eiro 27.to Vispārējo latviešu Dziesmu un 17.to Deju svētku sagatavošanas un īstenošanas pasākumiem. No "Latvenergo" ziedojuma līdzekļiem plānots segt Svētku gājiena vizuālā noformējuma un tehniskā nodrošinājuma izmaksas, daļu no deju lielkoncerta "Mūžīgais dzinējs" scenogrāfijas realizācijas izmaksām, vairāku koncertu producēšanas izmaksas, naudas balvas kolektīvu fināla skašu uzvarētājiem - Svētku laureātkolektīviem, veikt Svētku bezmaksas pasākumu dokumentēšanu, kurus savu tiešraižu un translāciju plānos nav iekļāvusi Latvijas Televīzija. "Latvenergo" ziedojums plānots kā mērķziedojums un pilnā apjomā tiks izlietots tikai Dziesmu un deju svētku nodrošināšanai.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugumu; Atbalsta militārā poligona "Sēlija" izveides likumprojektu; un Kāds laiks gaidāms nedēļas nogalē.
Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums šogad varētu būt 1,4%. Šādu prognozi izteicis Latvijas Universitātes Produktivitātes zinātniskais institūts. Ekspertu vērtējumā lielāku pieaugumu bremzēs inflācija un ģeopolitiskā nenoteiktība. Vērtējot ekonomikas attīstību un riskus, esot gan labas, gan sliktas ziņas. Eksperti norāda, ka vislielāko satraukumu rada inflācijas izraisītais algu kāpums, kas neiet roku rokā ar produktivitāti. Zema produktivitāte nenozīmē, ka Latvijā ir slinki darbinieki, produktivitātes līmeni ietekmē uzņēmuma izvēlētais biznesa modelis un arī – uzņēmuma lielums. Kā lielākās nozares, kurās varētu būt strauja attīstība nākamo gadu laikā, eksperti redz militāro industriju un visu, kas saistīts ar digitālo pasauli, ieskaitot mikročipus.
Eiropas Parlamenta deputāts, kādreizējais Rīgas mērs Nils Ušakovs vērsies Ģenerālprokuratūrā pret pašreizējo Rīgas mēru Mārtiņu Staķi un prokuroru Monvidu Zelču par nepatiesu liecību sniegšanu un pierādījumu viltošanu. Eiroparlamenta deputāts pret Staķi vērsies par nepatiesu liecību sniegšanu un dokumentu viltošanu, bet pret prokuroru Zelču - par dokumentu sagrozīšanu jeb pierādījumu viltošanu un apzināti nelikumīga lēmuma taisīšanu, kā arī par Eiroparlamenta deputātu maldināšanu. Ušakovs prasa sākt izmeklēšanu un saukt Staķi un Zelču pie kriminālatbildības. Iesniegums saistīts ar kriminālprocesu par braukšanas maksas atvieglojumiem, kas ir ierosināts pret vairākām personām, tai skaitā pret Ušakovu. Politiķis uzskata, ka viņa vainošana vairāk nekā 10 miljonu eiro zaudējumu nodarīšanā esot absurds. Rīgas domes deputāti kolektīvi nobalsoja par saistošiem noteikumiem.
Tabakas izstrādājumus un to aizstājējproduktus plānots aizliegt pārdot personām, kas ir jaunākas par 20 gadiem paredz otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas trešajā lasījumā atbalstītie grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā. Plānots, ka šis aizliegums stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī. Ar likuma grozījumiem iecerēts aizliegt laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus, izņemot tādus, kas rada tabakas smaržu vai garšu. Lai grozījumi likumā stātos spēkā, tie galīgajā lasījumā jāatbalsta Saeimai.
Vakar Strasbūras Universitātes nacionālajā bibliotēkā atklāta izstāde "Sibīrijas vēstules". Atklājot izstādi, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete atzina, ka viņa runā nevis kā politiķe, diplomāte un rakstniece, bet gan kā Sibīrijas bērns, kurš jau ar pirmo elpas vilcienu tika ierakstīts padomju totalitārā režīma ienaidnieku sarakstā. Izstāde "Sibīrijas vēstules uz bērza tāss" Kalnietei ir ļoti personīgs notikums, jo viņa zina, ka arī tēvs ir rakstījis uz Latviju tāss vēstules. Diemžēl tās nav saglabājušās. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņu satriecis un aizvainojis tas, cik maz Rietumeiropā ir zināms par noziegumiem, kurus komunistiskais režīms ir pastrādājis aiz Dzelzs priekškara. Tāpēc 2001.gadā viņa uzrakstījusi grāmatu "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos" par savas ģimenes sāpju ceļiem Sibīrijā, kura ir tulkota 16 valodās. Izstāde Strasbūras Universitātes nacionālajā bibliotēkā būs apskatāma līdz 30.septembrim.
Jau ziņots, ka šodien visa Latvijā piemin 1941.gada 14. jūnija PSRS komunistiskā režīma represijas pret mūsu tautas iedzīvotājiem. Visas dienas garumā dažādās Latvijas vietās norisinās piemiņas brīži pie pieminekļiem, kā arī dažādi koncerti un atceres stāstu pasākumi.
Vairākās Ziemeļvalstīs sācies pārtikas ražotāja "Mondelez" boikots, kas turpina strādāt Krievijā par spīti tās sāktajam karam Ukrainā. Turklāt boikotu pieteikuši ne tikai patērētāji, bet arī citas lielās korporācijas. Globālajam uzkodu ražotājam "Mondelez" pieder tādi zīmoli kā "Oreo", "Toblerone" un desmitiem citu populāru uzkodu, ko tas ražo Norvēģijā un Zviedrijā, izmantojot vietējos šokolādes ražotājus "Freia" un "Marabou". Nesen tika atklāts, ka viņu mātes uzņēmums "Mondelez" ir iekļauts Ukrainas melnajā sarakstā, jo tam joprojām pieder rūpnīcas Krievijā, tās turpina darboties, kā ierasts, un maksā Krievijā nodokļus. Tāpēc nedēļas nogalē vairākas lielas korporācijas Ziemeļvalstīs nolēma pārtraukt sadarbību ar salduma ražotāju un tā vietējām rūpnīcām.
Turpinām ziņas
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vakar konceptuāli atbalstīja militārā poligona "Sēlija" izveides likumprojektu, kas nosaka īpašu tiesisko regulējumu poligona izveidošanai un tā infrastruktūras izbūvei. Likumprojekts paredz poligonam "Sēlija" noteikt nacionālo interešu objekta statusu. Plānots, ka valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī citām institūcijām visus iesniegumus un jautājumus, kas saistīti ar militārā poligona infrastruktūras izbūvi un ar to saistīto darbu nodrošināšanu un veikšanu, būs jāizskata un lēmumi jāpieņem prioritārā kārtībā pēc iespējas īsākā termiņā. Tāpat ar likumu paredzēts par labu valstij nodibināt servitūtu uz citām personām piederošo zemi, kura nepieciešama militārā poligona infrastruktūras izbūves sākšanai un veikšanai.
Koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" radošā komanda - mākslinieciskie vadītāji Kaspars Ādamsons un Ārijs Šķepasts, kā arī režisors Juris Jonelis - aicina visu koristus, kas dziedās koncertā "Tīrums. Dziesmas ceļš", piedalīties īpašā veltījumā Ukrainai, nodziedot tās himnu koncerta laikā. Jonelis uzsver, ka ir būtiski šajā laikā solidarizēties ar Ukrainu un dziesmā apliecināt Latvijas nerimstošu atbalstu tās cīņā pret agresoru. Koncerts "Tīrums. Dziesmas ceļš" būs pirmais šo svētku lielkoncerts, un reizē tas būs pirmais vēsturē, kopkorim muzicējot Dziesmusvētku simboliskajā šūpulī - "Sidraba birzī".
Un vēl
Šīs nedēļas nogalē daudzviet Latvijā gaidāms lietus, vietām - pērkona lietusgāzes, liecina pašreizējie "Global Forecast System" dati. Prognozes pagaidām ir dažādas un mainīgas, un pastāv iespēja, ka tikai vietām valstī īslaicīgi līs un citviet pastiprināsies sausums. Piektdien īslaicīgs lietus iespējams galvenokārt tikai Kurzemē un Zemgalē, turpmākajās dienās lietus, dažviet stiprs lietus, iespējams arī pārējā valstī. Naktis kļūs siltākas, minimālā gaisa temperatūra pārsvarā nav gaidāma zemāka par +10 grādiem, dažās naktīs tā vietām saglabāsies virs +15 grādiem. Maksimālā gaisa temperatūra dienas laikā būs atkarīga no mākoņu daudzuma, zem lietainām debesīm un arī vietām piekrastē tā var nepārsniegt +20 grādus.
Jāņos prognozēta nedaudz mazāka nokrišņu varbūtība un pārsvarā silts laiks, iespējams arī karstums.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-16.00
Radio1 ziņās klausieties: Konkurences padome par iespējamu dalību ceļu būves kartelī soda trīs uzņēmumus; Aicina atsaukties donorus; un Pirmo reizi dabas muzejā būs skatāma Latvijas gļotsēņu foto izstāde.
Konkurences padome par iespējamu dalību ceļu būves kartelī piemērojusi sodu trim uzņēmumiem - AS "A.C.B", AS "Ceļu pārvalde", kurai šobrīd tiesa ir ierosinājusi tiesiskās aizsardzības procesa lietu, un likvidācijas procesā esošajai SIA "Strabag". Konkurences padome piemērojusi sodu kopumā 4 miljoni 451 tūkstotis 649 eiro apmērā. Konkurences padome aizliegto vienošanos konstatējusi VSIA "Latvijas valsts ceļi" rīkotajos publiskajos iepirkumos par ceļu un maģistrāļu būvniecību Latvijā. "A.C.B" piemērots sods 2 miljoni 920 tūkstoši 157 eiro, "Ceļu pārvaldei" - 1 miljons 26 tūkstoši 958 eiro, bet "Strabag" - 504 tūkstoši 533 eiro apmērā. Papildus tam ar "A.C.B" un "Strabag" konkurences padome panākusi izlīgumu par tiesiskā strīda izbeigšanu lietā, uzņēmumiem piekrītot konstatētajiem faktiem un apņemoties nepārsūdzēt konkurences padomes gala lēmumu. Izlīgums paredz soda samazinājumu par 10%. Konkurences padome vērš uzmanību, ka lietas dalībnieku kopējā tirgus daļa ceļu un maģistrāļu būvniecības tirgū laika posmā no 2016.gada līdz 2018.gadam bija apmēram trešdaļa, kas ir būtisks apmērs.
Lai būvniecības sektorā mazinātu ēnu ekonomiku, kas pērn sasniedza jau 34,5%, salīdzinājumam: vidēji valstī pērn ēnu ekonomikas apmērs bija 26,5% no iekšzemes kopprodukta, liecina ikgadējā Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījuma dati. Līdz ar to Ekonomikas ministrijas paspārnē tapuši vairāki priekšlikumi. To mērķis ir izskaust ēnu ekonomiku gan lielos, gan mazos objektos – zem lupas pakļūs arī privātmāju būvniecība un remonti, kuri šobrīd izsprūk no stingras kontroles. Patlaban saimnieciskā kārtā ikviens var būvēt objektu līdz 400 kvadrātmetriem. Ekonomikas ministrija šo apjomu, kuru privātpersona drīkst būvēt saviem spēkiem, iecerējusi mazināt uz pusi. Arī turpmāk privātmāju būvniecībai strādniekus piesaistīt drīkstēs, bet tie būs jāreģistrē būvniecības informācijas sistēmā. Paredzēti arī vairāki citi ierobežjumi, kas tiks publiskoti vasaras otrajā pusē.
1.jūnijā sākās reģistrēšanās valsts valodas prasmes pārbaudei tiem Krievijas pilsoņiem, kuri pārbaudei nebija reģistrējušies līdz 2023. gada 24. martam. Šobrīd turpinās saņemto pieteikumu apstrāde. Pirmreizējai valsts valodas pārbaudei var reģistrēties līdz 30. jūnijam, ziņo Valsts izglītības un satura centrs. Līdz 12. jūnijam pārbaudei reģistrējušies tūkstoš 747 Krievijas pilsoņi. Kārtība noteic, ka šie Krievijas pilsoņi valodas pārbaudei varēs reģistrēties no 1. jūnija līdz 30. jūnijam, savukārt šīs personas valsts valodas pārbaudi varēs kārtot laikā no šī gada 1. jūlija līdz 13. augustam. Šāds pārbaudes kārtošanas periods noteikts, lai nenokārtotas pārbaudes gadījumā Krievijas pilsoņiem dotu iespēju augustā reģistrēties atkārtotai pārbaudei un vēlreiz to kārtot, iekļaujoties Imigrācijas likumā noteiktajos termiņos.
Sausuma dēļ trīs Lietuvas pašvaldībās izsludināta ārkārtas situācija. Vietvaras arī gatavojas vērsties pie valdības ar aicinājumu noteikt ārkārtas situāciju visā valsts teritorijā. Kretingas rajona administrācijas vadītājs Antans Kalnjus informēja medijus, ka lēmums pamatots ar meteorologu sniegto informāciju par ilgstošu bezlietus periodu. Ņemta vērā arī zemnieku sniegtā informācija par iespējamiem lieliem ražas zudumiem. Pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas pašvaldība arī vērsīsies valdībā ar lūgumu sniegt fermeriem palīdzību. Līdzīgu lūgumu sausuma dēļ izsludināt ārkārtas situāciju lūgušas arī Klaipēdas un Šilūtes rajonu administrācijas.
Cilvēku skaits, kas bijuši spiesti pamest mājas, pasaulē sasniedzis 110 miljonus, liecina ANO bēgļu aģentūras jaunākais pētījums. Pagājušā gada beigās pasaulē bija 108,4 miljoni cilvēku, kas bijuši spiesti pamest savas mājas, un salīdzinājumā ar 2021.gadu šādu personu skaits pieaudzis par 19,1 miljonu, kas ir lielākais pieaugums kopš datu apkopošanas sākuma 1975.gadā. Saistībā ar konflikta saasināšanos Sudānā mājas bijuši spiesti pamest vēl gandrīz pusmiljons cilvēku, un līdz maijam visā pasaulē pārvietoto personu skaits sasniedzis 110 miljonus, liecina aģentūras aplēses. To cilvēku skaits, kas spiesti meklēt patvērumu ārvalstīs vai doties uz drošāku vietu pašu valstī, sasniedzis vēl nepieredzēti augstu līmeni, uzsver ANO, norādot, ka to ietekmējis gan Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu, gan situācija Afganistānā un no Sudānā.
Turpinām ziņas
Līdz trešdienas rītam augļkopji un ogu audzētāji apsekošanai pieteikuši tūkstoš 8 hektārus augļu dārzu, kas maija sākumā cietuši salā un salnās. Kopumā saņemti 105 pieteikumi. Vienlaikus dienesta pārstāvji norāda, ka dārzu apsekošana sāksies pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām. Pieteikumus ir iespējams iesniegt līdz otrdienai, 20.jūnijam.
Slimnīcās arvien pieaug vajadzība pēc ziedotajām asinīm, un tas nozīmē, ka nepieciešami arī jauni asinsdonori. Šodien, 14. jūnijā ir Starptautiskā asinsdonoru diena, kad tiek pievērsta uzmanība asins ziedotāju kustībai, jo operācijām un negadījumiem "brīvdienu nav". Nākamās Donoru dienas Jēkabpilī norisināsies 26.jūnijā. Tās notiek Jēkabpils reģionālās slimnīcas Ambulatorajā daļā – poliklīnikas ēkas 1.stāvā. Ieeja no tirdzniecības centra “Sedumi” puses. Asinsdonori šajās dienās tiek gaidīti no pulksten 9 līdz 13. Lai dotos uz asins ziedošanas vietu, līdzi jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam vai jebkurai citai personu identificējošai apliecībai, kas satur informāciju par personas kodu, vārdu, uzvārdu un foto. Galvenais ir laba pašsajūta un vēlme palīdzēt. Pēc reģistrēšanās potenciālajam donoram jāaizpilda neliela anketa, tad notiek saruna ar ārstu, temperatūras un asinsspiediena mērījumi, kā arī hemoglobīna pārbaude. Ja visi rādītāji ir labi, tad donors aicināts doties uz asins ziedošanu.
Un vēl
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 21.jūnija līdz 17.septembrim būs skatāma izstāde "Gļotsēnes Latvijā - krāšņums no plazmodija līdz sporām", kas tapusi sadarbībā ar gļotsēņu pētnieci Julitu Klušu un Latvijas Mikologu biedrību. Pirmo reizi dabas apbrīnotājiem un Dabas muzeja apmeklētājiem fotogrāfijās būs iespēja aplūkot gļotsēnes, kas nemaz nav sēnes, bet līdzinās arī dzīvniekiem. Attēli skatītājus ievedīs krāšņajā gļotsēņu krāsu un formu pasaulē. Varēs tās pētīt arī tuvumā, skatot caur lupu. Gļotsēnes nav sēnes. Tām kopīgs ir fakts, ka gan vienas, gan otras vairojas ar sporām, taču dzīves sākumā gļotsēnes vairāk atgādina dzīvniekus, jo jēlam olas baltumam līdzīgais plazmodijs var pārvietoties, meklējot labāko barošanās vietu. Izstāde veltīta Latvijas gļotsēnēm un to pētniecībai, kas strauji attīstījusies, pēdējos piecos gados apstiprinot vairāk nekā 100 jaunu gļotsēņu sugu jeb gandrīz tikpat, cik Latvijā bija zināmas līdz tam. Izstādes atklāšana notiks 20.jūnijā pulksten 17 Latvijas Nacionālā dabas muzeja pirmā stāva izstāžu zālē.