Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 13.jūnijā
- 13 junijs 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: No jūnija ir mainījies mājokļa pabalsta aprēķins, Turpinās būvdarbi reģionālajā autoceļā Pļaviņas Madona, un Jēkabpilī šodien un rīt notiks militārās mācības.
No jūnija ir mainījies mājokļa pabalsta aprēķins. Līdz 31. maijam mājokļa pabalsta aprēķinam mājsaimniecībai garantēto minimālo ienākuma jeb GMI sliekšņu summai piemēroja koeficientu 3, bet, ņemot vērā grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, no 1. jūnija koeficients samazinājies. Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp GMI sliekšņu summu mājsaimniecībai un normatīvajos aktos noteiktajiem izdevumiem par mājokļa un mājsaimniecības izdevumiem. No 1. jūnija mājokļa pabalsta aprēķinam mājsaimniecībai GMI sliekšņu summai piemēro šādus koeficientus: atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti – 2,5; mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, – 2; mājsaimniecībai, kurā ir pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti un bērni, – 2; pārējām mājsaimniecībām – 1,5. Mājokļa pabalsta aprēķins katrai mājsaimniecībai ir individuāls, pamatojoties uz rēķiniem par dzīvojamās telpas lietošanas izdevumiem.
Latvijas valdība drīzumā lems par humānās palīdzības sniegšanu Ukrainai, lai risinātu krīzi, kas radusies, Krievijai sagraujot Kahovkas hidroelektrostacijas aizsprostu. Iekšlietu ministrija norādījusi, ka atbilstoši Ukrainas vēstniecības Latvijā izteiktajam lūgumam, Latvija kā humāno palīdzību var nosūtīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta materiālos resursus - elektroģeneratorus, kompresorus, sūkņu staciju, glābšanas vestes, guļammaisus, spiedvadus, motorsūķnus, ūdenslīdēju griezumu izturīgus cimdus, zābakus, kvadriciklu un cita veida aprīkojumu. Savukārt no valsts materiālajām rezervēm plānots nosūtīt segas un gumijas zābakus.
14. Saeimā ievēlētā deputāte Glorija Grevcova iesniegusi apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas tiesas Pārdaugavā spriedumu, ar kuru viņai par nepatiesu ziņu sniegšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai, piespriests sabiedriskais darbs 160 stundu apmērā. Tāpat protestu par spriedumu iesniedzis prokurors. Viņš iepriekš lūdza tiesu Grevcovai piespriest sabiedrisko darbu 200 stundu apmērā, kā arī naudas sodu 6 tūkstoši 200 eiro apmērā. Neskatoties uz apsūdzību, Grevcova var turpināt pildīt Saeimas deputāta pienākumus.
Jau ziņots, ka partija "Stabilitātei" 14. Saeimas vēlēšanās ieguva 11 mandātus. Savukārt vēlāk Grevcova partiju pameta un pievienojās politiskai partijai "Apvienība Jaunlatvieši".
Ukraina un Krievija veikušas kārtējo karagūstekņu apmaiņu, kuras gaitā atbrīvoti 189 gūstekņi. Krievija atbrīvojusi 95 sagūstītus Ukrainas karavīrus, kuru vidū ir 93 seržanti un divi virsnieki, svētdienas vakarā paziņoja Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks. "Pie savām ģimenēm brauc Mariupolē, Čornobiļas atomelektrostacijā, Čūsku salā, pie Bahmutas sagūstītie, arī "Azovstaļ" aizstāvji," platformā "Telegram" pavēstīja Jermaks. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukraina atbrīvojusi 94 sagūstītus Krievijas karavīrus.
Dūmi no savvaļas ugunsgrēkiem Kanādas austrumos šķērsojuši visu Atlantijas okeānu un sasnieguši vairāk nekā 4 tūkstoši 800 kilometrus tālo Norvēģiju. Pagājušās nedēļas sākumā dūmi šķērsoja Kanādas robežu un nonāca ASV, austrumu krasta pilsētas ieskaujot dūmakā. Ņujorkā situācija bija visskarbākā, jo gaisa kvalitāte visu nedēļu bija ļoti slikta – kaitīga cilvēka veselībai. Vēji dūmus aiznesa arī pāri Grenlandei, Islandei uz Norvēģiju, kur tie tika pamanīti trešdien. Tiesa, dūmaka Norvēģijā ir ļoti vāja, tāpēc uztraukumam pamata nav, raksta ziņu aģentūra “AFP”. Neliela dūmu koncentrācija gaisa masās, visticamāk, pārlaidīsies pāri Skandināvijas valstīm un nonāks Eiropas dienvidos.
Kā ziņots, Kanādā šogad degušas teritorijas jau 3,8 miljonu hektāru platībā, padarot šo savvaļas ugunsgrēku sezonu par visu laiku postošāko.
Ziemeļkorejas diktators Kims Čenuns piedāvājis savas valsts “pilnu atbalstu un solidaritāti” Maskavai, apsveicot Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu Krievijas nacionālo svētku dienā, paziņojuši Ziemeļkorejas valsts mediji. Šis ir jaunākais Ziemeļkorejas atbalsta vēstījums Maskavai, kas turpina karu Ukrainā. To Ziemeļkoreja raksturojusi kā “ASV starpniekkaru ar mērķi iznīcināt Krieviju”, tādēļ ir nosodīta Rietumvalstu palīdzība Ukrainai. Tikmēr ANO Drošības padomē Krievija pastāvīgi bloķē visus centienus sodīt Ziemeļkoreju par tās kodoldraudiem pasaulei. Ziemeļkorejai ir izdevīgi palīdzēt Krievijai, jo sniedzot militāru atbalstu Maskavai, Phenjana apmaiņā pret to var iegūt dažāda veida palīdzību, piemēram, pārtikas jomā, un gūstot finansiālu atbalstu savai kodolprogrammai.
Turpinām ziņas
Reģionālā autoceļa Pļaviņas (Gostiņi)-Madona-Gulbene 17,3 kilometrus garā posmā no Madonas līdz Dzelzavai šogad turpinās būvdarbi un ir ieviesti seši pagaidu luksofori. Autovadītājiem jārēķinās ar papildu stundu un desmit minūtēm, lai izbrauktu visu remontdarbu posmu. Posma pārbūvi sāka 2022.gada pavasarī, un to plānots pabeigt šoruden. Pagājušajā gadā 11 kilometros jau daļēji tika pārbūvētas ceļa konstruktīvās kārtas un ieklāta asfalta apakškārta. Patlaban tur ieklāj asfalta saistes kārtu, sekos virskārtas izbūve. Pērn izbūvētajā asfalta apakškārtā pēc ziemas vietām tika konstatēti defekti, kurus būvuzņēmējs ir novērsis par saviem līdzekļiem.
Šomēnes Baltijas tirgū parādīsies puzles ar latviešu fotogrāfa Mārtiņa Plūmes dabas skatiem un ukraiņu mākslinieces Veronikas Bļizņičenko gleznu attēliem. Jaunās “Purple Witty Fox” puzles ir ražotas tepat Latvijā, pērn atklātajā ražotnē “Folded Box”. Pužļu licējiem būs iespēja iepazīt kādas jaunas ukraiņu mākslinieces stāstu. Veronikas Bļizņičenko dzimtene ir Harkiva. Pēc kara pirmās dienas, kad pilsēta tika bombardēta, viņa kopā ar savu jaunāko brāli devās uz patvērumu Portugālē, kur dzīvo arvien un turpina savu darbu. Veronika strādā oriģinālā manierē, kas atgādina jūgendstilu, kurā spilgti izpaužas arī ukraiņu tradicionālās mākslas saknes. Puzļu cienītāji varēs ne tikai izbaudīt krāsainos fantāziju pasaules šedevrus, bet arī atbalstīt tos, kam tas nepieciešams visvairāk. 50% jeb 7,42 eiro no katras pārdotās Bļizņičenko puzles ienākumiem tiks ziedoti karā cietušo ukraiņu rehabilitācijai.
Un vēl
Jēkabpilī šodien un rīt - 13. un 14. jūnijā notiks militārās mācības «Grifs IV». Šajā laikā Jēkabpilī tiks izmantota mācību munīcija, kā arī kaujas imitācijas līdzekļi – būs dzirdams šāvienu troksnis un vietām redzami dūmi. Atgādinām, ka mācību munīcija rada troksni, bet neapdraud cilvēku veselību un dzīvību. Jau ziņots, ka līdz 15. jūnijam Ādažu poligonā, Augšdaugavas novada apkārtnē un Jēkabpilī notiek Zemessardzes 3. Latgales brigādes 36. kaujas atbalsta bataljona lauka taktiskais vingrinājums «Grifs IV». Militārajās mācībās piedalās aptuveni 300 karavīri un zemessargi no Zemessardzes 36. kaujas atbalsta bataljona un citām vienībām.
Tāpat arī laika posmā līdz 15. jūnijam plānota militāro transportlīdzekļu pārvietošanās maršrutā Lūznava–Daugavpils–Lūznava un Daugavpils–Ādaži–Jēkabpils–Daugavpils. Sastopot ceļā militārās tehnikas kolonnu, satiksmes dalībniekiem jāievēro ceļu satiksmes noteikumi, netraucējot kolonnu kustību, piemēram, nemēģinot to apdzīt. Aicina iedzīvotājus ar sapratni izturēties pret iespējamiem pārvietošanās īslaicīgiem apgrūtinājumiem, kas var rasties militāro mācību laikā. Mācības vērstas uz valsts nacionālās un NATO kolektīvās drošības stiprināšanu.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Nākamgad parcels divas darba dienas; Aicina ziņot par novērotiem putu gripas drošības pasākumu pārkāpumiem; un Brīvdabas muzejs aicina uz Jāņu ielīgošanu.
Koalīcijas politiķi sola neatbalstīt opozīcijas pieprasīto Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa atbrīvošanu no amata un līdz ar to visas valdības demisiju. Ceturtdien plkst. 15 paredzēta Saeimas ārkārtas sēde, kurā vērtēs opozīcijas partiju "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei" iesniegto lēmumprojektu par neuzticības izteikšanu premjeram Kariņam. Vaicāts par šo ierosinājumu, Kariņš pēc koalīcijas partiju tikšanās vakar atzīmēja, ka opozīcijas prasījumā neesot nekāda pamatojuma un ka šāda lēmumprojekta virzība vērtējama kā tipisks opozīcijas darbs, ko "Jaunā vienotība" neatbalstīs. Premjers norādīja, ka pašreizējā valdība spēj strādāt, reizē Kariņš koalīcijas darbā vēlas piesaistīt arī daļu opozīcijas - "Progresīvos" un Zaļo un zemnieku savienību -, lai uzlabotu valdības veiktspēju.
Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce ir atsaukusies jaunievēlētā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aicinājumam no 8. jūlija uzņemties Valsts prezidenta padomnieces pienākumus likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos, liecina Rinkēviča paziņojums sociālajos tīklos. Līce pārstāv Latvijas intereses starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās kopš 2012. gada 14. maija. Viņa ir absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. 1994. gadā viņa sāka darbu diplomātiskajā un konsulārajā dienestā. Līce ir vadījusi Ārlietu ministrijas Juridisko departamentu, strādājusi par padomnieci Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO Ženevā un Ņujorkā, kā arī ieņēmusi padomnieces amatu Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojā.
Valdība šodien skatīs rīkojuma projektu par divu darba dienu pārcelšanu 2024. gada decembrī, līdz ar ko 2024. gada svētku nedēļā ieplānotas gandrīz nedēļu garas brīvdienas, liecina valdības sēdes darba kārtība. Rīkojuma projekts paredz 2024. gada 23. decembra darba dienu, kas iekrīt starp svētdienu – 22. decembri, un svētku dienu – 24. decembri, pārcelt uz sestdienu – 14. decembri un 2024. gada 30. decembra darba dienu, kas iekrīt starp svētdienu – 29. decembri, un svētku dienu – 31. decembri, pārcelt uz sestdienu – 28. decembri. Rīkojuma projekts attieksies uz no valsts budžeta finansējamām valsts pārvaldes institūcijām un to darbiniekiem, kuriem ir noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Ar rīkojuma projektu ieteikts visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ievērot attiecīgo darba dienas pārcelšanu.
NATO alianse sākusi ievērojamas militārās mācības Eiropas gaisa telpā. Tās ilgs divas nedēļas un galvenokārt bāzēsies Vācijā. Vienlaikus ducis alianses iznīcinātāju apciemoja arī Lietuvas Gaisa spēku bāzi. Tas darīts, trenējot savstarpējo savietojamību un demonstrējot alianses spēku. Šauļu bāzē vienkopus nolaidās Vācijas, Polijas un ASV iznīcinātāji. Vakar Šauļos nosēdās četri F-15, tikpat daudzi F-16, kā arī divi "Eurofighter" un divi "Tornado" kaujas lidaparāti. Tiesa, kaujas lidaparāti Šauļos nepaliek uz ilgu laiku. Tie dosies tālākās misijās militāro mācību "Air Defender" ietvaros.
Kopš sociālās saziņas vietne "Twitter" nonākusi Īlona Maska īpašumā, pieaugusi Krievijas propagandas izplatība šajā vietnē, liecina vakar atklātībai nodotais NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra ziņojums. Sākoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam Ukrainā, tviteris spēra vērā ņemamus soļus Maskavas propagandas izplatības ierobežošanai. Cita starpā ar algoritmu palīdzību tika mazināta pazīstamāko Kremļa propagandistu kontu "redzamība", kā arī slēgti tā dēvēto troļļu konti.
Tādējādi to kontu skatījumu skaits, kas izplata Krievijas propagandu, tika samazināts par 49%. Taču šī gada marta beigās Masks pārtrauca līdzšinējo vietnes politiku, kas paredzēja Krievijas valdības un diktatora Vladimira Putinam režīmam lojālo mediju kontu marķēšanu un "redzamības" mazināšanu. Analizējot 11 iepriekš marķētos kontus, konstatēts, ka kopš politikas maiņas katra ieraksta skatījumu skaits vidēji pieaudzis par 60%. Šīs pārmaiņas novedušas pie krasas Kremļa propagandas "redzamības" tviterī.
Turpinām ziņas
Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija aicina ziņot par putnu gripas ierobežojumu pārkāpumiem. Asociācija uzsver, ka putnu gripas vīruss skar ne tikai putnus, bet arī citu sugu dzīvniekus, un ar putnu gripu var saslimt jebkurš dzīvnieks, kas apēd mirušu putnu, tajā skaitā arī kaķis vai suns. Asociācijā aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un, izmantojot Valsts vides dienesta aplikāciju "Vides SOS", ziņot par mirušiem vai novārgušiem savvaļas putniem un mājputnu saimniecībām, kas pārkāpj noteiktās biodrošības prasības. Saņemot informāciju, atbildīgo valsts pārvaldes iestāžu darbinieki dosies pārbaudē.
No Latvijas Nacionālas bibliotēkas krājuma izceltas liecības, kas iepazīstina ar Dziesmu svētku priekšvēsturi. Tās aplūkojamas divās izstādēs par senajām dziedāšanas tradīcijām. Izstāde "Skaņu puķes, dziesmu dārzi" pievēršas Dziesmu svētku tradīcijas izcelsmei, kas sniedzas vairāk nekā 150 gadus senā pagātnē. Izstādē skatāmas retas grāmatas, rokraksti un sīkiespieddarbi par baltvāciešu dziedāšanas svētkiem, hernhūtiešu dziedāšanas tradīciju, arī par pirmajām latviešu dziesmu grāmatām un Pirmajiem vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem 1873. gadā. Savukārt izstāde "Krājot Dziesmu svētkus" aicina klausīties audio ierakstus no Dziesmu svētkiem, arī trimdā notikušajiem. Un var arī apskatīt, kā attīstījies grafiskais dizains svētku plakātos.
Un vēl
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā Jāņu ielīgošana notiks svētdien, 18.jūnijā. Būs Jāņu lustes kopā ar Lēdurgas folkloras kopu "Putni", sarunas ar zāļu sievu Zeltīti Kavieri, vainagu pīšanas darbnīca ar meistarīgo pinēju Margitu Porieti. Tāpat arī paredzēti stāsti par Jāņu paražām, ticējumiem un sadziedāšanās kopā ar Brīvdabas muzeja saimi. Savukārt muzeja lauku ekspozīcijā Rucavā Papes "Vītolniekos" plaša autentiska Jāņu ielīgošana kopā ar Rucavas sievām būs 22.jūnija vakarā. Pasākums sāksies ar zāļu lasīšanu, vainagu pīšanu un svinību vietas pušķošanu.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Nākamajā Eiropas Parlamenta sastāvā Latvijai būs deviņas deputātu vietas; Nosaka pašvaldību sadalījumu pa atkritumu apsaimniekošanas reģioniem; un Upēs un ezeros turpina iesilt ūdens.
Nākamajā Eiropas Parlamenta sastāvā Latvijai būs deviņas deputātu vietas pašreizējo astoņu vietā, pirmdien nolēma Eiroparlamenta Konstitucionālo jautājumu komiteja, paziņojot to savā vietnē. Balsojums par šo lēmumu paredzēts ceturtdien, 15.jūnijā, plenārsēdē Strasbūrā. Komiteja pirmdienas vakarā pieņemtos dokumentos ierosināja palielināt EP deputātu vietu skaitu par 11, sadalot tās pa deviņām dalībvalstīm, lai atspoguļotu demogrāfiskās izmaiņas Eiropas Savienībā. Divas no šīm vietām tiks piešķirtas Spānijai, vēl divas - Nīderlandei, bet pa vienai vietai - Austrijai, Dānijai, Somijai, Slovākijai, Īrijai, Slovēnijai un Latvijai. Ziņojuma projektā uzsvērta nepieciešamība ātri rīkoties, lai dalībvalstis varētu veikt nepieciešamās izmaiņas nacionālā līmenī pirms Eiroparlamenta vēlēšanām nākamgad.
Pirmais solis, ar ko bija jāsāk – visu valsts institūciju atvainošanās konkrētai ģimenei par notikušo traģēdiju, šodien intervijā laikrakstā "Diena", vērtējot slepkavību Jēkabpilī un ģenerālprokurora pausto, atzina jaunievēlētais Valsts prezidents, līdzšinējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Vaicāts, vai ģenerālprokurora Jura Stukāna attieksmē par notikušo Jēkabpils traģēdiju nav jautājums par konkrētās amatpersonas atbilstību amatam, Rinkēvičs atbildējis, sakot, ka sagaida Tieslietu padomes izvērtējumu pēc būtības.
No Rīgas uz Ukrainu šodien devās vēl viens Latvijā dzīvojošo ukraiņu biedrību konfederācijas "Viče" organizēts humānais konvojs. Šajā konvojā ir iekļauta arī palīdzība Kahovkas hidroelektrostacijas katastrofā cietušajiem – drošas specializētas glābšanas laivas, pārtikas komplekti, līdzekļi ūdens attīrīšanai, ģeneratori, dzīvnieku barība un citas lietas.
Jau ziņots, ka 6. jūnija naktī Hersonas apgabalā Ukrainas dienvidos sabruka Kahovkas hidroelektrostacijas aizsprosts uz Dņepras upes. Tā rezultātā no HES ūdenskrātuves izplūda milzīgs ūdens daudzums, kas applūdināja desmitiem apdzīvoto vietu. Ukrainas valdība vēsta, ka Kahovkas HES aizsprostu uzspridzināja Krievijas karaspēks, kas kontrolēja stratēģiski svarīgo objektu. Ukraina uzsver, ka notikušais vērtējams kā teroristu valsts pastrādāts kara noziegums. Ukrainai piekrīt arī rietumvalstu līderi, savukārt Krievijā valdošais režīms noliedzis jebkādu saistību ar Kahovkas HES iznīcināšanu.
Ukrainas armijas pretgaisa aizsardzības spēki naktī uz otrdienu notriekuši desmit Krievijas spārnotās raķetes un vienu irāņu trieciendronus, pavēstīja Ukrainas ģenerālštābs. Naktī ienaidnieks Ukrainai uzbruka ar 14 spārnotajām raķetēm, no kurām 10 iznīcināja pretgaisa aizsardzība, un četriem "Shahed", no kuriem vienu notrieca aizstāvji. Krivijrihā Krievijas spēki trāpījuši piecstāvu dzīvojamai ēkai, kur izcēlies spēcīgs ugunsgrēks, un citai civilajai infrastruktūrai. Krievijas okupācijas karaspēka veiktā raķešu uzbrukuma rezultātā Krivijrihā gājuši bojā seši cilvēki un 25 ievainoti, vietnē "Telegram" paziņoja Krivijrihas mērs Oleksandrs Vilkuls. Pēc viņa teiktā, desmit ievainotie cilvēki ir smagā stāvoklī. Citā objektā zem gruvešiem iesprostoti pieci cilvēki.
Polija centīsies veidot valstu bloku, lai bloķētu jauno Eiropas Savienības migrācijas un patvēruma piešķiršanas politiku. Par to pagājušajā nedēļā sanāksmē Luksemburgā vienojās dalībvalstu iekšlietu ministri. Asi uz jauno iniciatīvu reaģēja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis. Tiekoties ar iedzīvotājiem, viņš uzsvēra, ka ES atkal mēģina uzspiest Polijai un citām valstīm desmitiem un simtiem tūkstošus migrantu un tas esot kārtējais mēģinājums piemērot dubultstandartus. Šonedēļ valdības pārstāvis Pjotrs Millers paziņoja, ka vienošanās esot īstermiņa domāšanas piemērs un ka Varšava bloķēs plānu. Lai pieņemtu lēmumu par ES migrācijas politiku, pietiek ar kvalificēto vairākumu, kuru veido vismaz 15 no 27 dalībvalstīm. Tāpēc Polija mēģinās izveidot koalīciju pret šo nostāju. Gadījumā, ja tā dēvētais migrācijas pakts tomēr stāsies spēkā, Varšava atteiksies uzņemt uzspiestos patvēruma meklētājus un par to maksās atbilstošu cenu.
Turpinām ziņas
Šodien valdība pieņēma noteikumus par atkritumu apsaimniekošanas reģioniem, kas nosaka šajos reģionos ietilpstošās administratīvās teritorijas. Kopumā Latvijā būs pieci atkritumu apsaimniekošanas reģioni - Dienvidkurzemes, Latgales, Viduslatvijas, Vidzemes un Ziemeļkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģions. Latgales atkritumu apsaimniekošanas reģionā iekļauta Daugavpils, Rēzekne, Aizkraukles, Augšdaugavas, Jēkabpils, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Madonas, Preiļu, Rēzeknes un Varakļānu novads.
Veicot grozījumus Ceļu satiksmes likumā un Ceļu satiksmes noteikumos, plāno noteikt obligātu elektrisko skrejriteņu reģistrāciju, kā arī atļaut ar tiem pārvietoties tikai no 14 gadu vecuma, ar iegūtu velosipēda vai mopēda vadītāja apliecību un ķiveri galvā. Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs skaidro, ka pēdējo gadu laikā pārvietošanās ar elektriskajiem skrejriteņiem strauji guvusi popularitāti, bet tehnoloģiju attīstība un cilvēku paradumu maiņa notiek tik strauji, ka regulējums un kontrole netiek tam līdzi. Iecerēts, ka grozījumus Ceļu satiksmes likumā Saeima varētu pieņemt līdz Jāņiem, un tie stātos spēkā uzreiz pēc izsludināšanas. Likuma grozījumu mērķis ir pastiprināt elektrisko skrejriteņu lietošanas kontroli, nosakot, ka to drīkst darīt ne tikai Valsts policija, bet arī pašvaldības policija. Tāpat paredzēts būtiski palielināt sodu par braukšanu reibumā, pārvietojot priekšmetus, kā arī izmantojot viedierīces braukšanas laikā.
Un vēl
Lielākajā daļā Latvijas upju un ezeru ūdens temperatūra šorīt bija +15..+20 grādi, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Ventā, Lielupē un Daugavā ūdens temperatūra sasniedz +18..+20 grādus, Aiviekstē tā ir +18..+19 grādi, Salacā +17..+19 grādi, Gaujā +15..+17 grādi, pie Carnikavas līdz +19 grādiem. Lielākajos ezeros ūdens iesilis līdz +15..+19 grādiem. Ūdens temperatūra jūrā Saulkrastu un Salacgrīvas pusē pazeminājusies līdz +7..+9 grādiem, Daugavgrīvā tā svārstās ap +13 grādiem, Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens iesilis līdz +14..+18 grādiem, savukārt atklātā jūrā Kurzemes rietumkrastā ūdens temperatūra galvenokārt ir tuvu +10 grādiem. Upēs turpinās mazūdens periods, ūdens līmenis nedaudz svārstās vai pazeminās. Sagaidāms, ka šīs nedēļas nogalē un nākamnedēļ daudzviet Latvijā līs, vietām līs stipri, sausums sāks mazināties.
Jūnija pirmā dekāde Latvijā bija divus grādus vēsāka nekā ierasts - vidējā gaisa temperatūra noslīdēja līdz +12,7 grādiem jeb grādu zemāk nekā maija beigās, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Tika pārspēti pieci aukstuma rekordi, tai skaitā visas Latvijas 2. un 3.jūnija minimālās gaisa temperatūras rekords. Viszemāk - līdz -2,4 grādiem - termometra stabiņš noslīdēja mēneša otrajā naktī Stendē. Savukārt augstākā gaisa temperatūra bija +27,3 grādi 8.jūnijā Daugavpilī. Sausā un skaidrā laika dēļ bija liela atšķirība starp diennakts zemāko un augstāko gaisa temperatūru, 7.jūnijā Rucavā temperatūras amplitūda sasniedza pat 22 grādus - gaiss iesila no +2,7 grādiem saullēktā līdz +24,7 grādiem pēcpusdienā. Turpinoties sausumam, nokrišņu daudzums valstī vidēji bija tikai trīs milimetri jeb 21% no normas.
Jau ziņots, ka maijs Latvijā kļuva par sausāko novērojumu vēsturē. Jūnija pirmajā dekādē reģistrētais nokrišņu daudzums bija mazākais kopš 2018.gada. Šā gada pirmajos trijos mēnešos nokrišņu bija vairāk nekā ierasts, bet kopš aprīļa pastiprinās sausums, kas vissmagāk skāris valsts rietumu un centrālo daļu.