Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 7.jūnijā
- 07 junijs 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties : Nesludinās ārkārtējo situāciju piena nozarē; Piketē par bargākiem sodiem dzīvnieku bendēm ; un Jēkabpilī sākas skolēnu darbs vasarā.
Zemkopības ministrs Didzis Šmits neredz pamatu ārkārtējās situācijas izsludināšanai piena nozarē, kā to lūguši zemnieki, bet cer uz papildu Eiropas Savienības atbalstu nozarei, kā arī plāno īpašu programmu piena lopkopju darbības pārstrukturizācijai uz citām lauksaimniecības nozarēm.Ministrs norāda, ka piena iepirkuma cenas krīt arī Eiropas Savienībā, tikai Latvijā šī tendence sākās ātrāk. Latvijā ir arī liels iepirkumu cenu diapazons – no 24 līdz 48 centiem par litru. Ministrs norāda, ka turpinās darbs, lai saņemtu papildu ES atbalstu piena nozarei, kā arī ministrija kopā ar "Altum" plāno atbalsta programmu piena lopkopju darbības pārstrukturizācijai.
Ja apkures sezonā strauji pieaugtu energocenas, valdība plāno atbalstu tām mājsaimniecībām, kuru kopējie izdevumi par mājokli, tai skaitā energoresursiem, pārsniegtu 30% no mājsaimniecības ienākumiem uz vienu mājsaimniecībā deklarēto, reģistrēto vai norādīto personu. Izvērtējot aizvadītajā apkures sezonā sniegto atbalstu, Klimata un enerģētikas ministrija secināja, ka efektīvākais atbalsta veids ir mērķēts atbalsts, ko nosaka pēc mājsaimniecību ienākumu līmeņa. Atbalstu varētu saņemt cilvēki, kam ir centralizēta siltumapgāde, dabasgāzes apkure un elektroenerģijas pieslēgums un kuru izmaksas par mājokli ir augstākas par 30% no mājsaimniecības ienākumiem uz vienu mājsaimniecībā deklarēto, reģistrēto vai norādīto personu.
2022. gadā Latvijas iedzīvotāji devās 1,7 miljonos vienas dienas un vairākdienu ceļojumos uz ārvalstīm, kas ir 2,7 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, tomēr par 27,5% mazāk nekā pirms pandēmijas 2019. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Populārākie ārvalstu vairākdienu braucienu galamērķi 2022. gadā bija kaimiņvalstis Igaunija (18,1%) un Lietuva (11,8%), kam sekoja Itālija (7,4%) un Spānija (6,2%). Vēl Latvijas iedzīvotāji bieži brauca uz Apvienoto Karalisti (4,4%), Poliju (4,3%), Baltkrieviju (3,7%) un Turciju (3,3%). Biežāk ārvalstu vairākdienu braucienos devās sievietes (56,7%), iedzīvotāji 35–44 gadu vecumā (25,8%), augstāko izglītību ieguvušie (57,6%) un nodarbinātie (77,2%).
Eiropas Cilvēktiesību tiesa nosodījusi Krieviju par to, ka tā nav pienācīgi izmeklējusi opozicionāra Alekseja Navaļnija saindēšanu 2020. gadā. Strasbūrā bāzētā tiesa secināja, ka Krievija nav "izpētījusi apgalvojumus par slepkavības mēģinājuma iespējamo politisko motīvu, kā arī iespējamo valsts aģentu iesaistīšanos", un vienbalsīgi atzina, ka Krievija ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Tiesa norādīja, ka Krievija ir atteikusies sākt kriminālprocesu par saindēšanu, kuras rezultātā Navaļnijs nonāca komā.
Jau ziņots, ka Navaļnijam 2020. gada 20. augustā kļuva slikti lidojuma laikā no Tomskas uz Maskavu, un ar saindēšanās simptomiem viņš nesamaņā tika nogādāts Omskas slimnīcā. Divas dienas vēlāk Navaļnijs no Krievijas tika pārvests uz Vāciju, kur viņa ārstēšanu uzņēmās Berlīnes Universitātes klīnika "Charite". 2020. gada septembrī Vācija paziņoja, ka iegūti neapstrīdami pierādījumi, kas apliecina, ka Navaļnijs ir saindēts ar nervus paralizējošu kaujas vielu, kas pieder pie "Novičok" grupas. Šo slēdzienu apstiprinājušas arī Francijas un Zviedrijas laboratorijas, kā arī Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija. Navaļnijs uzskata, ka aiz viņa indēšanas stāv Kremlis, kas to vairākkārt noliedzis.
Turpinām ziņas
Pie Zemgales rajona tiesu nama piketā par bargākiem sodiem dzīvnieku bendēm vakar pulcējās aptuveni 40 cilvēki. Pikets tika aizvadīts bez starpgadījumiem. Kā ziņots, Zemgales rajona tiesā vakar tika skatīta prasība pret personu, kura no biedrības "Ķepu-ķepā" 2019.gadā adoptēja divus zirgus, no kuriem viens 2022.gada 4.augustā mokās gāja bojā. Pikets notika par adekvātu sodu šī nozieguma vainīgajai personai, kā arī citiem dzīvnieku slepkavām. Biedrībā uzsver, ka Latvijas tiesu sistēma nepiemēro likumā paredzētos reālos cietumsodus dzīvnieku spīdzinātājiem un slepkavām, kas dzīvnieku mocītājos radījusi nesodāmības un visatļautības sajūtu. Kopš 31.maija portāla "ManaBalss.lv" iniciatīva "Reālu cietumsodu dzīvnieku spīdzinātājiem un slepkavām" savākusi vairāk nekā 10 tūkstoši balsu. Nepieciešamais balsu skaits savākts pusotras dienas laikā.
Sertifikātus par iegūtu pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību turpmāk izdos elektroniskā dokumenta formā, kas būs pieejami Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā vai valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv. Pārējie valsts atzīti dokumenti, izņemot pamatizglītības sertifikātus un vispārējās vidējās izglītības sertifikātus, tuvākos mācību gadus vēl tiks izsniegti papīra formā saskaņā ar pielikumos pievienotajām formām, kuras izgatavos komersants pēc Izglītības un zinātnes ministrija pasūtījuma.
Un vēl
Arī šogad, sadarbībā ar Nodarbinātības Valsts aģentūru, skolēnu vasaras brīvlaikā Jēkabpils novadā tiks nodarbināti skolēni, kuru saņemtos pieteikumus izvērtē un Skolēnu nodarbinātību akceptē Jēkabpils novada pašvaldības Infrastruktūras apsaimniekošanas nodaļa. Skolēni par izvērtēšanas rezultātiem tiek informēti 7 darba dienu laikā pēc attiecīgā darba mēneša darba līgumu noslēgšanas, nosūtot vēstuli uz norādīto elektroniskā pasta adresi. Tas nozīmē, ka jauniešiem, kas iesniedza pieteikumu darbam jūnija mēnesī un nav ieguvuši šo iespēju, atteikums tiks izsūtīts līdz 9.jūnijam. Biežākais iemesls, kādēļ skolēni saņem atteikumu dalībai nodarbinātības pasākumā, ir lielāks pieteikumu skaits nekā brīvo darba vietu skaits.
Kopumā uz trijos mēnešos pieejamām 82 darba vietām Jēkabpils pilsētā bija pieteikušies 282 skolēni, bet uz novada teritorijā pieejamām 119 darba vietām pieteicās 206 interesenti. Jēkabpils pilsētā skolēni šogad tiks nodarbināti abos pilsētas krastos parku, skvēru, Zilā karoga pludmales, Mežaparka, pirmsskolas izglītības iestāžu teritorijas sakopšanā, Jēkabpils novada teritorijā - pagastu un mazpilsētu labiekārtošanā.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties : Zemkopības ministrija gatavo plānu lielveikalu slēgšanai svētdienās ; Piešķirs atbalstu pašvaldībām publiskās ārtelpas attīstīšanai ; un Izglītos, kā uzvesties sastopot savvaļas dzīvnieku.
Pārtikas cenu kāpums ir jāaptur, un viens no veidiem, kā to varētu panākt, ir slēgt lielveikalu durvis svētdienās, šādu rīcības plānu gatavo Zemkopības ministrija. Tas mudināšot uz lielāku zemākās cenas cīņu darbdienās un svētdienās ļaus nopelnīt mazajiem, vietējiem uzņēmumiem, uzskata ministrs. Pārtikas cenas aug, un, salīdzinot ar pagājušo gadu, kāpums pārsniedz jau 20%. Pēdējos mēnešos cenas turpina kāpt, lai gan tirgus pētnieki bija paredzējuši kritumu. Risinājumu meklē Zemkopības ministrija, un tās piedāvājums ir aizliegt lielo veikalu darbību svētdienās.
Lai saprastu postījumu mērogu, ko izraisīja Kahovkas HES uzspridzināšana, TV3 uzrunāja ekspertus, vaicājot, kas notiktu, ja līdzīga traģēdija notiktu Latvijā. Iespējams, daudzi ir dzirdējuši runas par to, kas notiktu, ja tiktu pārrauts kāds no trim lielākajiem Latvijas HES aizsprostiem. Ir pat izteiktas prognozes un veikti iespējamo plūdu aprēķini, taču plašākai sabiedrībai šie oficiālie dokumenti nav pieejami. Eksperti mierina, ka tas, kas vakar notika Ukrainā, Latvijā nav iespējams, norādot, ka Dņeprā vidējais gada ūdens pieteces apjoms trīs reizes lielāks nekā Daugavā. Līdz ar to apgalvojums, ka, piemēram, Pļaviņu HES pārrāvuma gadījumā no zemes virsmas tiktu noslaucīts arī Ķeguma un Rīgas HES un milzīgās ūdens masas trauktos uz galvaspilsētu, neatbilstot patiesībai.
Ņemot vērā, ka sprādzienā Ukrainā, Hersonas apgabalā esošā Kahovkas hidroelektrostacija ir daļēji iznīcināta, biedrība "Tavi draugi" sākusi ziedojumu vākšanu plūdos cietušajiem. Plūdi pašlaik pārņēmuši milzīgu teritoriju Hersonas apgabalā, kur notiek cilvēku evakuācija ar vilcieniem, autobusiem un mašīnām. Biedrība "Tavi draugi" no sadarbības partneriem Ukrainā ir saņēmusi sarakstu ar steidzami nepieciešamo cietušajiem un aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju palīdzēt, ziedojot gultas veļu, dvieļus, spilvenus un segas, mitrās un sausās salvetes, ziepes, šampūnu, dušas želeju, zobu pastu un zobu birstes, autiņbiksītes gan pieaugušiem, gan bērniem, mazgāšanas līdzekļus, konservus vai ātri pagatavojamu pārtiku ar ilgstošu derīgumu termiņu, elektriskās tējkannas, mikroviļņu krāsnis un ledusskapjus. Ziedojumus iespējams nodot biedrības "Tavi draugi" angārā Rīgā, Ventspils ielā 50, no pirmdienas līdz sestdienai.
Krievijas karaspēka paveiktās aizsprosta saspridzināšanas dēļ Kahovkas hidroelektrostacijas ūdenskrātuve var izzust trīs līdz četru dienu laikā, prognozē uzņēmuma "Ukrhidroenerho" ģenerāldirektors Ihors Sirota. Atbilstoši pamata scenārijam nākamo trīs līdz četru dienu laikā Kahovkas ūdenskrātuves ūdens aizplūdīs pilnībā un būs redzama līdzšinējās ūdenstilpnes grunts. To iespējams noteikt pēc ūdens tecēšanas ātruma. Ūdens līmenis sarūk par 15-20 centimetriem stundā, tomēr tas var arī notikt ātrāk. Savukārt ja aizsprosta lejasdaļa būs saglabājusies, ūdenskrātuvē ūdens var palikt līdz trīs metru līmenim, norādīja Sirota. Vienlaikus gan Ukrainas, gan Krievijas eksperti brīdina, ka ūdenskrātuves izzušana var novest pie ekoloģiskas katastrofas.
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs un Eiropas Zāļu aģentūra aicina izstrādāt efektīvākas vakcīnas pret jaunākajiem Covid-19 vīrusa paveidiem, kā arī mudina Eiropas Savienības valstis rudenī izvērst jaunas vakcinēšanas kampaņas. Pašlaik apstiprinātās Covid-19 vakcīnas joprojām ir efektīvas, lai novērstu hospitalizāciju, smagu slimības gaitu un nāvi, taču to aizsardzība pret vīrusu laika gaitā ir samazinājusies, jo arvien turpina attīstīties jauni vīrusa varianti
Turpinām ziņas
Apstiprināta kārtība, kā piešķirs atbalstu pašvaldībām publiskās ārtelpas attīstīšanai. Pasākumam "Publiskās ārtelpas attīstība" paredzēti 23,664 miljoni eiro, tajā skaitā Zemgales plānošanas reģionam - 4 miljoni 928 tūkstoši 930 eiro, bet Latgales plānošanas reģionam - 6 miljoni 548 tūkstoši 192 eiro. Lai veicinātu ilgtspējīgu teritoriālo attīstību un virzītos uz reģionālo atšķirību mazināšanu, tai skaitā, ņemot vērā demogrāfiskos izaicinājumus, atbalstāmi arī integrēti ieguldījumi publiskajā ārtelpā, piemēram, parks, skvērs, promenāde, publiski pieejama atpūtas zona. Būs jāidentificē primāri svarīgās vietas, kur ieguldījumi var sniegt vislielāko atdevi, palielināt sabiedrības drošību vai uzlabot dzīves vides kvalitāti, kas var ietvert multifunkcionālus risinājumus, "zaļo" un "zilo" infrastruktūru, piemēram, "zaļās" salas, "zaļos" žogus, koku apstādījumus, dzīvžogus, velosipēdu novietnes, caurlaidīgu ietvju un laukumu segumu izbūvi.
Atbalstīti Labklājības ministrijas piedāvātie precizējumi noteikumos par mājsaimniecību materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu, lai visās pašvaldībās nodrošinātu līdzvērtīgu mājsaimniecību materiālās situācijas izvērtēšanu un pamata sociālās palīdzības piešķiršanas procesu, pārrēķins tiks veikts par trim mēnešiem. Tāpat turpmāk garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summas aprēķināšanai mājsaimniecībai piemēros neterminētu koeficientu. Labklājības ministrija norādīja, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums šobrīd neparedz mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai piemērot koeficientus.
Un vēl
Dabas aizsardzības pārvalde sākusi kampaņu, lai informētu sabiedrību par pareizu rīcību, sastopot savvaļas dzīvnieku. Vairumam dzīvnieku un putnu pavasaris ir mazuļu gaidīšanas laiks, tāpēc vasarā ir liela iespējamība tos dabā sastapt. Lai novērstu nepārdomātu un nepareizu rīcību sastopoties, pārvalde sāk informatīvo kampaņu "Neizdzēs dzīvību!", atgādinot, ka vairumā gadījumu savvaļas dzīvnieku mazuļiem palīdzība nav nepieciešama. Piemēram, dabā pamanīts viens pats stirnēns, zaķēns vai pūčulēns nav vecāku pamests. Tas tiek rūpīgi pieskatīts no attāluma. Ar kampaņas saukli "Atstāj mani savvaļā! Gribu augt savā vaļā" pārvalde uzsver, ka labākās mājas savvaļas dzīvniekam ir savvaļa. Lai palīdzētu izvērtēt situācijas, kurās palīdzība nav nepieciešama, bet kurās palīdzīga roka noderētu, kampaņas vietnē neizdzesdzivibu.lv eksperti apkopojuši informāciju, kurā gadījumā dzīvnieks uzskatāms par bezpalīdzīgu, bet kurā nē, kā pareizāk sniegt palīdzību un kurām iestādēm ziņot atšķirīgās situācijās.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-[17.00
Radio1 ziņās klausieties: Kurš ir latvijas populārākais un kurš nepopulārākais ministrs? Jēkabpils slimnīcā ierīkos atskurbtuvi; un Ko liecina jaunākās prognozes par gaidāmo laiku nedēļas nogalē?
No Ministru kabineta locekļiem sabiedrība visaugstāk vērtē ārlietu ministra, nesen par Valsts prezidentu ievēlētā Edgara Rinkēviča darbību ar 32 punktiem, savukārt reitinga apakšgalā ir izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ar mīnus 24 punktiem, kamēr pirmspēdējo vietu ieņem ministru prezidents Krišjānis Kariņš ar minus 21,5 punktiem, liecina tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "Latvijas fakti" šonedēļ publicētās aptaujas dati. Otrā visaugstāk novērtētā ir veselības ministre Līgas Meņģelsones, kura ieguvusi 9,2 punktus. Tālāk popularitātes reitinga pirmajā pieciniekā seko iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ar 8,5 punktiem, aizsardzības ministre Ināra Mūrniece ar 7,9 punktiem un kultūras ministrs Nauris Puntulis ar 6,4 punktiem.
Kopumā valdībai uzticas vai daļēji uzticas 48%, bet neuzticas 49% iedzīvotāju. 3% aptaujāto nezina skaidru viedokli. Savukārt Saeimai uzticas 43% iedzīvotāju, bet neuzticas 53% un 4% norādījuši, ka nezina. Liela uzticība ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam – 96% iedzīvotāju uzticas vai daļēji uzticas, bet 2% neuzticas. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) uzticību pauž 77%, bet 16% tiem neuzticas. Valsts policijai uzticas 72% iedzīvotāju, bet 25% neuzticas vai daļēji neuzticas. Savukārt pašvaldības policijai uzticas 69% iedzīvotāju, bet neuzticas vai daļēji neuzticas 25%. Valsts ieņēmumu dienestam uzticas vairāk nekā puse iedzīvotāju - 55%, bet neuzticas 39%.
Skandalozais 220 miljonus eiro vērtais armijas pārtikas iepirkums bija "izcelts ārā" no ierastās aizsardzības resora iepirkumu sistēmas, tas nebija labi izplānots un rezultāts neatbilst armijas vajadzībām – "tas būtu kā situācijā, kad armijai vajadzīgi tanki, bet iepirkti helikopteri", tā secināja Valsts kontroles revidenti. Viņi uzskata, ka līgums jāpārtrauc. Valsts kontrole norāda, ka iepirkums un līgums ir par loģistiku pārtikas piegādei NBS miera un krīzes laikā, bet nav prasību par piegādi un rezervēm krīzes laikā. Prasības konkursā bija minimālas un tās nesniedz pārliecību par iespēju faktiski nodrošināt nepieciešamo. Plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro pirmo reizi parādās, lemjot par līguma slēgšanu ar uzvarētāju SIA "Zītari LZ". Savukārt uzņēmums neatbilst iepirkuma nolikuma prasībām par pieredzi loģistikas jomā. Uzņēmumam deleģēti valsts uzdevumi - cenu aptaujas un firmu izvēle, kuras piegādās pārtiku NBS. Tāpat arī pārtikas cenas nav vērtētas, lai gan pārtikas piegādes izmaksas veido finansiāli lielāko līguma daļu. Līdz ar to patlaban pārtikas preces NBS tiek piegādātas, pārkāpjot likumus.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb saīsinājumā OECD šodien publiskotajā ziņojumā prognozē, ka starp Baltijas valstīm tikai Latvijā šogad gaidāma ekonomikas izaugsme. OECD prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts šogad pieaugs par 1,1%, bet nākamgad gaidāma 2,4% izaugsme. Latvijā saskaņotais patēriņa cenu indekss, kā prognozē OECD, šogad pieaugs par 11,2%, bet nākamgad palielināsies par 4,8%. Savukārt bezdarba līmenis Latvijā, pēc OECD aplēsēm, gan šogad, gan nākamgad veidos 6,6%.
Kahovkas HES iznīcināšana novedīs pie tā, ka lauki Ukrainas dienvidos jau nākamgad var pārvērsties par tuksnesi, prognozē Ukrainas Agrārās politikas un pārtikas ministrija. Tā lēš, ka pēc Krievijas veiktās Kahovkas HES aizsprosta saspridzināšanas Hersonas apgabalā applūdīs 10 tūkstoši hektāru lauksaimniecības zemju Ukrainas kontrolētajā Dņepras labajā krastā, kā arī vairākas reizes plašākas teritorijas okupētajā Dņepras kreisajā krastā. Tehnogēnā katastrofa apturēs ūdens piepgādi 31 lauku apūdeņošanas sistēmai Dņipropetrovskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalos. 2021.gadā šīs sistēmas nodrošināja apūdeņošanu 584 tūkstošiem hektāru, kur tika novākti apmēram četri miljoni tonnu graudaugu un eļļas augu aptuveni 1,5 miljardu ASV dolāru vērtībā, bet 2023.gadā Dņepras labajā krastā darbojas tikai 13 apūdeņošanas sistēmas. Krievijas terorakts Kahovkas HES faktiski atstājis bez ūdens avota 94% apūdeņošanas sistēmu Hersonas apgabalā, 74% Zaporižjas apgabalā un 30% Dņipropetrovskas apgabalā.
Somijas valdība paziņojusi, ka par spiegošanu izraidīs deviņus Krievijas vēstniecības darbiniekus. Somija norāda, ka ar Krievijas diplomātu aktivitātēm ir pārkāpta Vīnes konvencija par diplomātiskajām attiecībām. Jau ziņots, ka attiecības Somijas un Krievijas starpā krasti pasliktinājās pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Drīz pēc tam Somija nolēma atteikties ilgstoši ievērotās militārās neitralitātes politikas, pērn maijā pieteicās dalībai NATO, bet šogad aprīlī kļuva par alianses dalībvalsti.
Turpinām ziņas
Saskaņā ar Pašvaldību likumu no nākamā pašvaldības pienākums būs nodrošināt atskurbināšanas pakalpojuma pieejamību. Patlaban šo pakalpojumu Jēkabpilī nodrošina pašvaldības policija. Lai nodrošinātu atskurbtuves pakalpojumus, pašvaldībai jāņem vērā, ja šo pakalpojumu turpinās nodrošināt pati vietvara, būs jāpārskata Pašvaldības policijas amata vienību skaits, to palielinot, jo jānodrošina darbinieks atskurbšanas telpās, tāpat pakalpojuma sniegšanai jāpiesaista arī attiecīgas kvalifikācijas ārstniecības speciālisti, ko šobrīd nodrošina Neatliekamās palīdzības dienesta speciālisti. Tāpēc Jēkabpils novada dome nolēma iekļaut pašvaldības šī gada budžeta grozījumos 140 tūkstoši eiro ar mērķi pielāgot telpas limnīcā atskurbtuves vajadzībām.
No 1. jūlija ikvienam būs iespēja Rīgu skatīt no putna lidojuma, dodoties lidojumā ar gaisa balonu. Atsaucība lidojumiem saņemta gan no Civilās aviācijas aģentūras, gan Rīgas pašvaldības policijas. Šobrīd pasaulē nav daudz valstu, kurās ir iespēja aplūkot galvaspilsētu, lidojot gaisa balonā. Lidojumus ar gaisa balonu piedāvā, piemēram, Lietuvas, Amerikas Savienoto Valstu, Brazīlijas, Vācijas un Dānijas galvaspilsētas. Turpmāk tāda būs arī Rīga.
Un vēl
Šīs nedēļas nogalē Latvijā ieplūdīs vēsāks gaiss, prognozē sinoptiķi. Nedēļas otrajā pusē un arī nākamnedēļ pastiprināsies sausums un pieaugs ugunsbīstamība, laiks būs pārsvarā saulains. Ceturtdien, 8.jūnijā, gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +23..+28 grādiem, vienīgi dažviet piekrastē tā nepārsniegs +20 grādus. Piektdien ar ziemeļu, ziemeļaustrumu vēju sāks ieplūst vēsāks gaiss, un maksimālā temperatūra nedēļas nogalē būs +17..+23 grādi. Naktī uz sestdienu un svētdienu dažviet Vidzemē un Latgalē termometra stabiņš noslīdēs līdz +2..+4 grādiem.
Nākamnedēļ gaisa temperatūra no jauna paaugstināsies, nedēļas vidū tā varētu sasniegt +28 grādus. Jau ziņots, ka sausums Latvijā, iespējams, iznīcinās lielu daļu gaidāmās ražas, bet ugunsbīstamība mežos var kļūt ekstremāli augsta. Sausums arī palielina varbūtību, ka šovasar tiks pārspēti karstuma rekordi.