Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 25.aprīlī
- 25 aprilis 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Veselības ministrija cer novērst mediķu streiku ar papildu finansējumu nozarei; Elektroenerģijas cena Latvijā pieaugusi par 61%; un Šodien pie Jēkabpils Valsts ģimnāzijas būs apskatāma ceļojošā laikmetīgās mākslas izstāde “Māksla uz riteņiem”.
Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece norāda uz gatavību rudenī rīkot arī mediķu streiku. Savukārt nozares ministrija to cer novērst ar skaidru plānu par prognozējamu papildu finansējumu veselības aprūpes nozarei un atgādina – tā ir visas koalīcijas kopīga atbildība. Mediķi savu nostāju par ilgstošajām veselības aprūpes finansējuma problēmām gatavojas paust jau 11.maijā akcijā pie Saeimas. Lai Latvijā nodrošinātu mūsdienīgus veselības aprūpes pakalpojumus, šim mērķim būtu jāatvēl 2 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju gadā, izteikusies Latvijas Ārstu biedrības prezidente. Šā gada valsts budžetā izdevumi ir ap 14,7 miljardiem eiro, un veselības nozares finansējums ir ap 1,6 miljardiem eiro. Koalīcijas partneru vienošanās ir panākt vismaz 12% no kopbudžeta veselības nozarei. Tie būtu ap 1,76 miljardiem eiro, liecina aģentūras LETA aprēķini. Tātad pašlaik finansējums šo robežu nesasniedz.
Vairums jeb 62% Latvijas jauniešu atbalstītu obligātā militārā dienesta ieviešanu, kas ir par septiņiem procentpunktiem vairāk nekā 2021.gadā, kad ideju par obligātu militāru dienestu atbalstīja 55% vienaudžu, liecina pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma pētījumu centra "SKDS" 2022.gada decembrī veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti. Tāpat aptaujas dati liecina, ka jauniešu vēlme aizsargāt valsti ir palielinājusies - ja 2020.gadā 51% Latvijas jauniešu piekrita apgalvojumam, ka uzbrukuma gadījumā ikvienam Latvijas iedzīvotājas ir jāiesaistās valsts aizsardzībā, tad 2022.gadā šādam apgalvojumam piekrita 62% jauniešu.
Tuvojoties vasarai, nelegālās imigrācijas riski uz robežas ar Baltkrieviju, visticamāk, pieaugs, norāda Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts. Pārkāpēju skaits ikdienā ir visnotaļ augsts, turklāt uz Polijas-Baltkrievijas robežas intensitāte esot vēl augstāka, kur dienā vidēji tiek konstatēti ap 80 nelegālie imigranti. Pujāts uzskata, ka tuvojoties vasarai riski, visticamāk, pieaugs, jo siltākos laika apstākļos brīvā dabā var ilgstošāk uzturēties un robeža kļūst vieglāk izejama. Valsts robežsardze arī novērojusi, ka Baltkrievijas dienestu pārstāvji bojā Latvijas robežas infrastruktūru. Vaicāts, kā Latvijas robežsardze reaģējot uz šādām darbībām, Pujāts atbildēja, ka Latvijas robežsardze nepārkāpj Baltkrievijas robežu un nebojā šīs valsts robežas infrastruktūru.
Jau ziņots, ka saistībā ar nelegālās imigrācijas spiedienu ārkārtējā situācija Ludzas un Krāslavas novados un Daugavpilī tika izsludināta 2021.gadā 10.augustā, un kopš tā laika vairākkārt tikusi pagarināta. Patlaban tā noteikta līdz 10.maijam.
Militārie izdevumi pasaulē 2022.gadā sasnieguši jaunus augstumus, secināts pirmdien publiskotajā Stokholmas Starptautiskā Miera pētījumu institūta ziņojumā. Institūts aplēsis, ka militārie izdevumi, ņemot vērā inflāciju, pērn palielinājušies par 3,7%, salīdzinot ar 2021.gadu, un sasnieguši 2,24 triljonus ASV dolāru. Militārie izdevumi Eiropā pērn pieauguši līdz augstākajam līmenim 30 gados - ņemot vērā inflāciju, tie palielinājušies par 13%. Tas lielākoties skaidrojams ar Krievijas karu Ukrainā. Militārie izdevumi pasaulē 2022.gadā pieauguši astoto gadu pēc kārtas. Militāro izdevumu ziņā pirmo vietu joprojām ieņem Savienotās Valstis, kurām seko Ķīna un Krievija, kas kara dēļ pakāpusies no piektās uz trešo vietu. Pirmo piecinieku noslēdz Indija un Saūda Arābija. Ukrainas militārie izdevumi pērn pieauguši par 640% un tā pašreiz atrodas saraksta 11.vietā. Gadu pirms tam Ukraina atradās 36.vietā.
Reaģējot uz pretrunīgi vērtētajiem Ķīnas vēstnieka Francijā izteikumiem, Pekina pirmdien paziņojusi, ka ciena visu PSRS sabrukuma rezultātā radušos valstu statusu. Kā ziņots, Ķīnas vēstnieks Francijā Lu Šaje piektdien intervijā Francijas telekanāla LCI ēterā sacīja, ka valstīm, kas radušās PSRS sabrukuma rezultātā, nav faktiska statusa starptautiskajās tiesībās. Vēstnieka izteikumi ieguvušu plašu rezonansi un izpelnījušies kritiku un nosodījumu. Eiropas Savienības augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels paziņoja, ka šādi izteikumi ir nepieņemami, piebilstot, ka ES var vienīgi pieņemt, ka šie izteikumi neatspoguļo Ķīnas oficiālo politiku.
Turpinām ziņas
Aizvadītajā nedēļā Latvijā un Igaunijā elektroenerģijas cena vienoti bija 64,55 eiro par megavatstundu jeb par 61% vairāk nekā iepriekšējā nedēļā, bet Lietuvā tā vidēji bija 66,09 eiro par megavatstundu, kas ir par 55% vairāk pret iepriekšējās nedēļas datiem. Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cenas Baltijā sekoja cenu pieauguma tendencei Ziemeļvalstīs. Papildus minētajiem faktoriem cenas Baltijā ietekmēja zemāka elektroenerģijas izstrāde no atjaunīgajiem resursiem reģionā, kā arī par 33% zemāka elektroenerģijas plūsma no Somijas, kas skaidrojams ar pārvades sistēmas šķērsgriezumu jaudas samazinājumu ikgadējo apkopes darbu dēļ.
Līdz 15. maijam personas, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, var pieteikties par brīvprātīgajiem Jēkabpils cietumā. Ieslodzījuma vietu pārvalde aicina kļūt par brīvprātīgo ieslodzījuma vietās. Brīvprātīgais var iesaistīties dažādas formas brīvprātīgajā darbā – veicinot izglītības un darba prasmju attīstīšanu, realizējot lietderīga brīvā laika pavadīšanu, sporta aktivitāšu organizēšanu un īstenošanu, atbalstot atkarību pārvarēšanā, ģimenes saišu stiprināšanā un sociālo jautājumu risināšanā. Brīvprātīgais darbs ir ļoti dažāds un tā izpausme ir paša brīvprātīgā iniciatīva un vēlēšanās piedāvāt savas zināšanas un pieredzi ieslodzītajiem – tās var būt lekcijas par dažādām tēmām, gan dažāda veida nodarbības – sporta nodarbības, mākslas nodarbības, valodu apguve, galda spēles un citas aktivitātes. Lai kļūtu par brīvprātīgo ir jāaizpilda pieteikumu anketa Ieslodzījumu pārvaldes mājaslapā.
Un vēl
Mākslas centra "Noass" un Norvēģijas mākslas studijas "Fargefabrikken" ceļojošais laikmetīgās mākslas projekts "Māksla uz riteņiem" šodien viesosies Jēkabpilī un būs apskatāms pie Jēkabpils Valsts ģimnāzijas. "Māksla uz riteņiem" ir laikmetīgās mākslas projekts bērniem un jauniešiem, kas tapis sadarbībā ar četriem māksliniekiem no Latvijas un Norvēģijas - Evu Vēveri, Ūdu Bremnes, Jurģi Peteru un Zaharu Ze, ar mērķi veicināt laikmetīgās mākslas pieejamību reģionos, dodoties pie bērniem un jauniešiem visā Latvijā. Lai to izdarītu izveidota mobila, ceļojoša mākslas izstāde "Pa-pa-pa. Parādi man pasauli", kā arī pavadoša tās izglītības programma ar četriem jauniem starpdisciplināriem, inovatīviem darbiem, kas izvietoti divos mikroautobusos. Rīt ceļojošā laikmetīgās mākslas izstāde "Māksla uz riteņiem" būs sastopama pie Līvānu 1.vidusskolas.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: CVK tiks nodota valsts kancelejas pārraudzībā; Ar kādiem pasākumiem Jēkabpilī svinēs valsts Neatkarības dienu? Un Kad maijā Jēkabpils slimnīcā būs donoru dienas?
Valdību veidojošās partijas ir vienojušās Centrālo vēlēšanu komisiju nodot Valsts kancelejas pārraudzībā, reizē saglabājot CVK neatkarību lēmumu pieņemšanā. Paredzēts, ka Valsts kanceleja sniegs CVK administratīvo un tehnisko atbalstu, pirmdien žurnālistiem pavēstīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"), "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars un Saeimas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Grasbergs (Nacionālā apvienība). Ašeradens skaidroja, ka konstitucionālo tiesību eksperti bija norādījuši, ka nebūtu pareizi īstenot iepriekš izskanējušo ieceri par CVK nodošanu Saeimas pārraudzībā.
Puse (50,3%) Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem 2022. gadā lasīja grāmatas, tai skaitā e-grāmatas vai audio grāmatas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Visvairāk grāmatu lasītāju pērn bija starp sievietēm, jauniešiem vecumā no 16 līdz 24 gadiem un iedzīvotājiem ar augstāko izglītību. Dati liecina, ka 12 mēnešu periodā 61,6% sieviešu un tikai 36,3% vīriešu bija lasījuši grāmatas. 38,1% vīriešu par galveno grāmatu nelasīšanas iemeslu minēja intereses trūkumu (no sievietēm – 16,4%), bet 19,5% vīriešu norādīja uz laika trūkumu (no sievietēm – 13,5%). Tikai 0,2% vīriešu un 0,6% sieviešu norādīja, ka grāmatas nelasa, jo nevar to atļauties.
ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ir satraukta par to, kas notiktu, ja gaidāmais Ukrainas pavasara pretuzbrukums nevainagosies ar tik lieliem panākumiem, uz kādiem šobrīd cer Kijiva un tās sabiedrotie, raksta "Politico". Ukraina pretuzbrukumā mēģinās atgūt Krievijas sagrābto teritoriju. Galvenie pretuzbrukuma sektori, visdrīzāk, būs valsts austrumi un dienvidi. Publiski prezidenta Džo Baidena komanda ir paudusi nelokāmu atbalstu Ukrainai, apņemoties piegādāt tai ieročus un sniegt ekonomisku palīdzību "tik ilgi, cik nepieciešams".
Uz 9.maija svinībām Maskavā pie Krievijas diktatora Vladimira Putina taisās ierasties tikai viens ārvalstu līderis - Kirgizstānas prezidents Sadirs Džaparovs, ziņo Krievijas laikraksts “Vedomosti”, atsaucoties uz situāciju pārzinošiem avotiem. Džaparovu uz tā dēvētās uzvaras dienas svinībām Krievijā marta beigās uzaicināja Krievijas vicepremjers Aleksejs Overčuks, kurš valdībā ir atbildīgs par starptautisko attiecību jautājumiem. Kā liecina “Vedomosti” rīcībā esošā informācija, Džaparova vizīte Maskavā ilgs trīs dienas. Tās laikā paredzēta ne tikai svinību pasākumu apmeklēšana, bet arī divpusēja tikšanās ar Putinu. Kā iņots, 2022.gadā uz 9.maija svinībām Maskavā neieradās neviens ārvalstu līderis. Kremlis to skaidroja ar to, ka ārvalstu līderi nemaz neesot aicināti.
Turpinām ziņas
4. maijā svinēsim Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu. Šogad šajā dienā jēkabpiliešus aicina uz latvisku koncertu “Es Latviju darināju”, kas norisināsies 4. Maijā pulksten 17 Jēkabpils sporta hallē. Tā režisors Kārlis Anitens . Kopkori diriģēs Jēkabpils novada koru virsvadītāja Agita Ikauniece - Rimšēviča, dejotājus pulcēs Jēkabpils novada tautas deju kolektīvu virsvadītāja Elita Treilone. Muzikālo pavadījumu nodrošinās - instrumentālā grupa Romāna Vendiņa vadībā. Koncertā piedalīsies Jēkabpils novada kori un deju kolektīvi. Konceru papildināts viesi - Rīgas Stradiņa universitātes tautas deju ansamblis “Ačkups”, VEF Kultūras pils jauktais koris "Jasmīnas koris" un Soliste Elīna Šimkus. Ieeja pasākumā bez maksas.
Savukārt lielās “Latvijas otrās dzimšanas dienas” svinības notiks 6. maijā, kad Vecpilsētas laukumā godinās Jēkabpils varoņus. Jēkabpils varoņi ir tie cilvēki un uzņēmumi, kas janvārī dienām un naktīm strādāja, lai nosargātu mūsu pilsētu no lielajiem plūdiem, ziņotu par aktuālāko situāciju un palīdzētu cilvēkiem, kuriem tas nepieciešams. Šajā dienā pašvaldība viņiem pateiksies. 6.maijā pulksten 18.30 vakara koncertā uzstāsies grupa “Jumprava”. Koncertā skanēs visiem zināmās dziesmas: “Ziemeļmeita”, “Peldētājs”, “Ēnas”, “Vēlreiz”, “Pa vējam”, “Lēna upe”, “Nedaudz par viņu” u.c. tautā iemīļotas dziesmas. Ieeja pasākumā bez maksas.
Un vēl
Jēkabpils reģionālā slimnīca aicina apmeklēt tuvākās Donoru dienas Jēkabpilī 2., 20. un 29.maijā. Donoru dienas norisinās no no pulksten deviņiem līdz vieniem dienā Jēkabpils reģionālās slimnīcas Ambulatorajā daļā jeb poliklīnikas ēkas 1.stāvā. Lai atjaunotu un uzturētu asins krājumus un spētu nodrošināt asins pieejamību ikvienam, kam tā būs nepieciešama, asinsdonoru centrs aicina ikvienu atsaucīgu cilvēku ziedot asinis. Lai dotos uz asins ziedošanas vietu, galvenais ir laba pašsajūta un vēlme palīdzēt. Pēc reģistrēšanās potenciālajam donoram jāaizpilda neliela anketa, kam seko saruna ar ārstu, temperatūras un asinsspiediena mērījumi, kā arī hemoglobīna pārbaude. Ja visi rādītāji ir labi, tad donors aicināts doties uz asins ziedošanu. Lai ziedotu asinis, līdzi jābūt arī derīgam personu apliecinošam dokumentam.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Slepkavība Jēkabpilī: virkne organizāciju aicina izvērtēt amatpersonu atbildību notikušajā; Prognozē speciālistu ar profesionālo izglītību trūkumu nākotnē; un Kāds bijis aprīļa vidus sinoptiķu vērtējumā?
Vairākas organizācijas vērsušās pie politiķiem un prokuratūras, lūdzot izvērtēt amatpersonu atbildību un esošo regulējumu par varmācības novēršanu pēc sievietes noslepkavošanas Jēkabpilī. Centrs "Marta" kopā ar krīžu un konsultāciju centru "Skalbes", centru "Dardedze", mācību centru "MKB" un Latvijas Bērnu Labklājības tīklu vērsies pie atbildīgajām iestādēm, vēršot uzmanību uz to, ka sievietes slepkavību Jēkabpilī pastrādājušas Leons Rusiņš jau ir bijis policijas redzeslokā un pret bija 19 aktīvi izmeklēšanas procesi. Organizācijas ir neizpratnē par šādas situācijas pieļaušanu Latvijā, ņemot vērā, ka jau tagad pastāv mehānismi brīvības atņemšanai par pagaidu aizsardzības pārkāpšanu, cietušās vajāšanu un atteikšanos apmeklēt rehabilitāciju, kas paredzēta varmākām. Vienlaikus organizācijas vēlas noskaidrot, pie kādas atbildības saucamas amatpersonas, kas ilggadēji ar aktīvām darbībām ir novērsušas Eiropas padomes konvencijas pret vardarbību pret sievietēm, vardarbību ģimenē, tai skaitā Stambulas konvencijas ratifikāciju.
Saeimas Juridiskā komisija šodien sēdē izlēma rosināt izmaiņas Administratīvo sodu likumā, vēl pirms vasaras sezonas nosakot atbildību par trokšņošanu ne tikai privātpersonām, bet arī juridiskām personām, piemēram, restorāniem un bāriem. Komisijas vadītājs Andrejs Judins atzina, ka likumdošanā šajā jomā ir bijis caurums, jo Piesārņojuma likums, kurā arī ir trokšņa regulējums, situāciju īsti nerisina. Viņš mudināja izveidot arī starpnozaru darba grupu, lai trokšņa problēmu, kas visaktuālākā ir galvaspilsētā, vētītu vēl sīkāk, un attiecīgi piemērotu likumdošanu.
Vietnē "manabalss.lv" savākta puse no nepieciešamajiem parakstiem iniciatīvai par ukraiņu pretošanās kustības dziesmas iekļaušanu latviešu Dziesmu un deju svētkos. Parakstu vākšanas iniciatoram likās svarīgi izrādīt cieņu tiem, kuri krīt karā, kamēr mūsu tautieši svin. Tikmēr svētku rīkotāji teic, ka vērtē, kā cieņpilni atbalstīt Ukrainas tautu, bet pagaidām solīt, ka šī dziesma varētu izskanēt tieši svētku lielkoncertā, vēl nevar. Par konkrētās ukraiņu dziesmas iekļaušanu kādā no svētku koncertiem Nacionālais kultūras centrs vēl lemj.
Eiropas Parlaments apstiprinājis pirmos Eiropas Savienības noteikumus par kriptoaktīvu izsekojamību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, kā arī kopīgus uzraudzības un klientu aizsardzības noteikumus. Tie uzskatāmi par pasaulē pirmajiem visaptverošajiem noteikumiem kriptovalūtu regulēšanai. Regulējums varētu padarīt bloku pievilcīgāku digitālo aktīvu uzņēmumiem, tādējādi liekot arī citām valstīm pieņemt līdzīgus regulējumus. Noteikumi regulē pārskaitījumu izsekošanu, ļaujot bloķēt aizdomīgus darījumus. Uz kriptoaktīvu pārskaitījumiem tāpat kā tradicionālajās finansēs attieksies "informācijas nodošanas noteikums". Noteikti arī aizsardzības pasākumi pret tirgus manipulācijām un finanšu noziegumiem. Patērētāji būs labāk informēti par riskiem, izmaksām un cenām, kas saistīti ar veiktajiem kriptoaktīvu darījumiem. Šāda veida visaptveroši noteikumi pasaulē ieviesti pirmo reizi.
Kauņas lidostā no Latvijas ielidojušam privātajam helikopteram aizliegts turpināt ceļu uz Pleskavu, jo radušās aizdomas par iespējamu starptautisko sankciju Krievijai apiešanas mēģinājumu, paziņoja Lietuvas Satiksmes drošības pārvaldē. Pārvaldē informē, ka lidaparāts aizturēts pirmdien, 24.aprīlī, līdz varasiestādes noskaidros lidojuma un citu informāciju. Kā ziņots, Eiropas Savienības sankcijas aizliedz bloka teritorijā atļaut nolaisties, pacelties vai pārlidot Krievijas lidsabiedrību vai Krievijā reģistrētiem lidaparātiem, kā arī lidaparātiem, kuri pieder, ir fraktēti vai citā veidā atrodas Krievijas fizisku vai juridisku personu kontrolē.
Turpinām ziņas
Nākotnē radīsies jaunas darbavietas augstākās kvalifikācijas profesijās, bet trūks speciālistu ar profesionālo izglītību, teikts Ekonomikas ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā par vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm.Ministrijā norāda, lai sasniegtu Latvijas izaugsmi ilgtermiņā un sekmētu labklājības līmeņa pieaugumu, ir nepieciešama ekonomikas transformācija uz augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu, aktīvāka rīcība eksporta tirgos un plašāka digitālo risinājumu izmantošana iekšējā tirgū. Ekonomikas transformācijai būs nepieciešams arī augstas kvalifikācijas darbaspēks, bet samazināsies zemas un vidējās kvalifikācijas darbavietu skaits. Pēc ministrijas darba tirgus prognozēm, būtiskākais darbaspēka iztrūkums veidosies pēc speciālistiem ar izglītību eksaktajās zinātnēs.
Kultūras ministrija reģistrējusi jaunu Kuldīgas novada Kabiles pagasta ģerboni, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Kuldīgas novada dome aprīļa sākumā bija akceptējusi heraldikas mākslinieka Edgara Sima izstrādāto Kabiles pagasta ģerboni, kurā redzams sarkanā laukā sudraba vītols ar saknēm. Kā skaidro mākslinieks, sarkanā krāsa mūsdienu Latvijas municipālajā heraldikā saistās ar Kuldīgu un Kurzemi. Caur šo krāsu kompozīciju tiek norādīts uz piekritību savam novadam, īpaši tādēļ, ka Kabile vēstures avotos pirmoreiz pieminēta jau sen - tālajā 1253.gadā, Kursas dalīšanas līgumā kā Kabele. Ģērbonī redzamais vidēji lielais koks ir ar ciešu, lodveida vainagu un ir sastopams visā valstī, arī Kabiles centrā, dīķī uz salas. Šī skaistā ainava ir tas, ar ko Kabiles pagastu atpazīst un ar kuru vietējie iedzīvotāji lepojas. Ģerbonī redzamās koka saknes simbolizē Kabiles iedzīvotāju piederību dzimtajai vietai, turot godā savu vēsturi un savas saknes.
Un vēl
Aprīļa otrās dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,4 grādi jeb 3,7 grādi virs normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Zemākā gaisa temperatūra bija -1,5 grādi 11.aprīlī Pāvilostā, un arī dekādes augstākā gaisa temperatūra bija šajā datumā - Rīgā termometra stabiņš pakāpās līdz +19,2 grādiem. Galvaspilsētā tika atkārtots 1920.gada siltuma rekords, bet 12 citās novērojumu stacijās tika pārspēts 11.aprīļa siltuma rekords. Nokrišņu daudzums aprīļa vidū valstī vidēji bija tikai 3,3 milimetri jeb 27% no normas. Vismazāk lija Ainažos, kur nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 milimetru, savukārt visvairāk nokrišņu bija Madonā - 22,2 milimetri. Stiprākās vēja brāzmas - 16,9 metri sekundē - tika novērotas 12.aprīlī Ventspilī.