Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 21.aprīlī
- 21 aprilis 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Saeima aizliedz 9.maijā rīkot pretvalstiskus pasākumus; Zināms, cik SIA “Jēkabpils siltums” klientiem izmaksājis viens apkures kvadrātmetrs martā; un Nākamnedēļ Latvijā desmito reizi svinēs UNESCO starptautisko džeza dienu.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu, ar kuru aizliegts 9.maijā publiskajā ārtelpā rīkot tādus pasākumus, kas neaizstāv valsts drošības intereses, šķeļ sabiedrību, nepatiesi apraksta vēsturi un nesolidarizējas ar Ukrainas tautu. Pieņemtajā likumā "Par atsevišķu publisku pasākumu rīkošanas aizliegumu 9.maijā" nav noteikti termiņa ierobežojumi, līdz ar to tam jāattiecas uz visiem 9.maija datumiem nākotnē. Ar šo likumu tiek noteikts, ka 9.maijā Latvijā publiskajā ārtelpā aizliegts rīkot publiskus izklaides un svētku pasākumus, sapulces, gājienus un piketus, izņemot tādus, kuri atbilst likuma mērķim. Likuma mērķis ir arī solidarizēties ar Ukrainas tautu, kuras valsts suverenitāte, neatkarība un teritoriālā integritāte tiek apdraudēta Krievijas militārās agresijas rezultātā. Tāpat noteikts, ka 9.maijā visu diennakti, kā arī 10.maijā laikā līdz plkst.7 ir aizliegta pirotehnisko izstrādājumu izmantošana.
Tiesa ir veikusi iespējamās procesuālās darbības, lai nodrošinātu tiesvedībā esošo krimināllietu izskatīšanu pret Leonu Rusiņu, kurš patlaban tiek meklēts par slepkavību Jēkabpils novadā, norādījusi Zemgales rajona tiesas priekšsēdētāja Līga Ašmane. Pret Rusiņu Zemgales rajona tiesas tiesvedībā jau atrodas trīs krimināllietas. Rusiņš 2022.gada 26.augustā atzīts par vainīgu ļaunprātīgā nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 25 dienām. Otrajā krimināllietā, kas skatīta šogad 17.aprīlī, tiesa pieņēmusi lēmumu atvest apsūdzēto uz tiesu piespiedu kārtā, jo viņš neieradās uz lietas izskatīšanu. Trešajā krimināllietā Zemgales rajona tiesa 8.februārī apsūdzētajam piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu, izsludināja viņu meklēšanā un apturēja kriminālprocesu krimināllietā līdz laikam, kad apsūdzētais tiks atrasts. Tiesa apsūdzētā meklēšanu uzdeva veikt Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirknim. Tālākais darbs bija jāveic policijai, bet diemžēl Valsts policijas Zemgales reģiona Austrumzemgales iecirknis to nav izdarījis, norāda Zemgales rajona tiesas priekšsēdētāja Līga Ašmane.
Jau ziņots, ka Leons Rusiņš 16.aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā nodūra 1983.gadā dzimšo sieviete. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir uzdevis sākt dienesta pārbaudi saistībā ar sievietes slepkavību Jēkabpils novadā, lai pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien, uzņemot vizītē NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, mudinājis aliansi uzņemt Ukrainu savās rindās un piegādāt Ukrainai vairāk iznīcinātāju un tālas darbības ieroču. Zelenskis sacīja, ka jūlijā plānotais NATO samits var kļūt vēsturisks, ja Ukraina tiktu oficiāli uzaicināta pievienoties šai aliansei. Viņš arī lūdza NATO palīdzību, lai pārvarētu dažu alianses dalībvalstu vilcināšanos piegādāt Ukrainai tālas darbības rādiusa raķetes, modernus iznīcinātājus un bruņumašīnas.
Vadošie bērnu veselības eksperti pauž trauksmi par sarūkošo bērnu rutīnas vakcinācijas aptveri, vienlaikus parādoties jaunām aplēsēm, ka pēdējo gadu laikā vakcīnas, kas var glābt dzīvību, nav saņēmuši miljoniem bērnu. Laikā no 2019. līdz 2021.gadam visā pasaulē 67 miljoni bērnu nav saņēmuši rutīnas vakcīnas, kas var pasargāt no potenciāli nāvējošas saslimšanas, liecina UNICEF aplēses. Kopumā atbalsts vakcīnām saglabājas "relatīvi spēcīgs", bet vairāki faktori liecina, ka neizlēmība attiecībā uz vakcinēšanos var pieaugt. Šo faktoru vidū ir neskaidrība par reakciju uz pandēmiju, plašāka piekļuve maldinošai informācijai, uzticības mazināšanās ekspertu viedoklim un politiskā polarizācija. Kā norādīja UNICEF, ir jārīkojas steidzami, lai tiktu vakcinēti tie bērni, kas nav saņēmuši savas potes, un "novērstu nāvējošu slimību uzliesmojumus".
Turpinām ziņas
SIA “Jēkabpils siltums” publiskojis informāciju par apkures izmaksām martā. Vienas megavatstundas siltumenerģijas cena martā bija 102,73 eiro bez PVN. Tikmēr vidēji viens apkures kvadrātmetrs martā 2,11 eiro bez PVN, kas ir par 0,22 eiro mazāk kā februārī, kad viens apkures kvadrātmetrs vidēji izmaksāja 2,33 eiro bez PVN. Visdārgāk apkure martā izmaksājusi mājā Viestura ielā 12b, kur iemītniekiem par apkuri jāmaksā – 4,02 eiro par kvadrātmetru. Tikmēr vismazākie rēķini par apkuri martā bijuši jāmaksā mājai Ķieģeļu ielā 13b – 1,32 eiro bez PVN par apkures kvadrātmetru. Plašāk par to, cik katrā mājā, kurai apkuri nodrošina SIA “Jēkabpils siltums” izmaksājis apkures kvadrātmetrs martā skatieties SIA “Jēkabpils siltums” sagatavotajā tabulā, kas publicēta portālā Radio1.lv.
Jau ziņots, ka no 1. oktobra līdz 30. aprīlim mājsaimniecībām valsts paredz centralizētās siltumapgādes atbalstu - centralizētās siltumapgādes tarifa sadārdzinājumu virs 68 - 150 eiro par megavastundu valsts kompensēs 50% apmērā, savukārt no tās daļas, kas pārsniedz 150 eiro par megavastundu, valsts kompensēs 90%. Atbalsts mājsaimniecībām tiek piešķirts automātiski.
Ķekavas pašvaldība turpinās cīņu par azartspēļu ierobežošanu novadā, aģentūrai LETA teica Ķekavas domes priekšsēdētājs Juris Žilko, komentējot Satversmes tiesas spiedumu. Žilko uzsvēra, ka saskata divas iespējas, kā rīkoties, aizstāvot iedzīvotājus pret šo "sērgu". Pirmkārt, azartspēļu organizēšanu var aizliegt ar novada teritorijas plānojumu, nosakot teritorijas, kur šī darbība ir aizliegta. Ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šādu teritorijas plānojumu apstiprina, tad nav nepieciešams papildu normatīvais regulējums. Ja VARAM šādu rīcību nepieļauj, tad pašvaldībai būs jāizstrādā pamatojums attiecīgajām teritorijām. Novada mērs norādīja, ka plānots azartspēles aizliegt vismaz trīs novada pilsētās - Ķekavā, Baldonē un Baložos.
Un vēl
Atzīmējot UNESCO starptautisko džeza dienu, Rīgā, Vecāķos, Dobelē un Liepājā nākamnedēļ notiks džeza koncerti un improvizācijas vakari. Starptautiskās džeza dienas ieskaņas svinības sāksies 27.aprīlī ar ārzemju viesu no Nebraskas universitātes Darena Petita un Kristofera Līča, kā arī apvienotā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Rīgas Doma kora skolas un Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas bigbenda koncertu akadēmijas Lielajā zālē. Pasākumi latvijas pilsētās noslēgsies 30.aprīlī.
Kā ziņots UNESCO 2011.gadā oficiāli atzina 30.aprīli par starptautisko džeza dienu ar mērķi uzsvērt džeza žanru un tā diplomātisku lomu visas zemeslodes iedzīvotāju apvienošanā. Starptautiskā sžeza dienas komiteja atzinusi Latviju par pilnvērtīgu pasākuma rīkošanas partneri, iekļaujot to vispasaules pasākumu programmā.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Politiķi pieļauj jauna prezidenta amata kandidāta izraudzīšanos; Ukrainas karavīru apģērba darināšanai saziedo simtiem kamolu dzijas; un Lielajā talkā par lielizmēra atkritumiem jāziņo lietotnē "Vides SOS".
Lai arī līdzšinējais Valsts prezidents Egils Levits paudis gatavību atkārtoti kandidēt ievēlēšanai šajā amatā, viņa pārvēlēšanai balsu nav. Politiķi nenoliedz, ka vērtē arī citus kandidātus, kuri bauda sabiedrības uzticību un varētu tikt nominēti prezidenta amatam. Oficiāli neviena Valsts prezidenta amata kandidatūra vēl nav pieteikta. Amata pretendentu vārdus Saeimā varēs iesniegt pēc nepilnām divām nedēļām – no 9. līdz 13.maijam. Lai arī līdzšinējais Valsts prezidents Egils Levits gatavību kandidēt pauda pieļāvuma formā, viņa izredzes tikt pārvēlētam tiek vērtētas kā samērā zemas. Politiķi nenoliedz, ka varētu parādīties vēl jauni kandidāti.
Saeima tomēr pieņēma izmaiņas par informāciju dienesta vajadzībām, kas iepriekš raisīja žurnālistu un nevalstisko organizāciju bažas par valsts iestāžu iespējām turpmāk nepamatoti ierobežot pieeju kādai sabiedrībai svarīgai informācijai. Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas valsts noslēpuma likumā un informācijas atklātības likumā, kas paredz noteikt jaunus ierobežojumus saistībā ar informāciju, kam noteikts statuss "dienesta vajadzībām". Līdz šim spēkā esošā kārtība paredzēja, ka valsts noslēpumu klasificē: sevišķi slepena informācija, slepena informācija un konfidenciāla informācija. Tagad šo sadalījumu paredzēts papildināt ar vēl vienu sadaļu – "informācija dienesta vajadzībām".
Kā ziņots, par grozījumiem iepriekš trauksmi cēlis Tiesībsarga birojs, Žurnālistu asociācija un citas nevalstiskās organizācijas. Pēc kritikas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija likumā "Par valsts noslēpumu" projektā precizēja, ka atteikumu izsniegt informāciju dienesta vajadzībām varēs pārsūdzēt tiesā, kurai būs jāvērtē informācijas klasifikācijas pamatojums. Noteikts, ka katra iestāde pārskata un aktualizē informācijas dienesta vajadzībām sarakstu līdz 2023. gada 31. decembrim.
Šī gada sākumā Eiropa ir pieredzējusi lielāko migrantu pieplūdumu pēdējo septiņu gadu laikā. Visvairāk migrantu ir uzņēmusi Itālija, kas aicina pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis solidarizēties un pārvietot pie sevis daļu no atbraucējiem. Itālijā pa Vidusjūru šogad ieradušies jau vairāk nekā 33 tūkstoši 500 migrantu. Daudziem no viņiem pirmā pieturvieta ir nelielā Lampedūzas sala. Reaģējot uz migrantu pieplūdumu, Itālijas valdība pagājušajā nedēļā izsludināja ārkārtējo stāvokli visā valstī, lai samazinātu migrācijas spiedienu uz atbildīgajām iestādēm. Itālijas prezidents Serdžo Matarella šonedēļ aicināja Eiropas Savienību izrādīt lielāku solidaritāti viņa valstij un mudināja pārskatīt bloka migrācijas politiku.
Ukrainas lauksaimnieki jau pilnā sparā sākuši sējas darbus, lai gan vēl nav skaidrs, vai graudus būs iespējams eksportēt. Sumu apgabalā vien ir vairāk nekā 1000 saimniecību, kas audzē labību. Galvenās lauksaimnieku rūpes ir mīnētie lauki, kurus nav iespējams apstrādāt, kā arī sarežģītā loģistika. Ukrainai ir grūti eksportēt izaudzēto lauksaimniecības produkciju kara dēļ ierobežotās loģistikas dēļ. Eiropas valstis aizliedz Ukrainas graudu eksportu un pat tranzītu caur savām valstīm. Loģistika ir ļoti sarežģīta. Graudu koridors strādā, bet 50 kuģi iestrēguši un krievi tos nelaiž cauri. Tāpēc graudu cena krītas. Polija aizliegusi Ukrainas graudu importu, bet no piektdienas atsakās arī no tranzīta. Par līdzīgu nodomu paziņojusi arī Rumānija.
ASV uzņēmuma "SpaceX" visu laiku jaudīgākā raķete "Starship" vakar eksplodējusi pirmā izmēģinājuma lidojuma laikā. "Starship" startēja no "SpaceX" bāzes "Starbase" Boka Čikā, Teksasas štatā. "Starship" kapsulai bija paredzēts atdalīties no raķetes pirmās pakāpes trīs minūtes pēc starta, taču tā neatdalījās un raķete uzsprāga. Raķete paredzēta pirmajiem astronautu lidojumiem uz Mēnesi kopš 1972.gada un potenciāli arī lidojumiem uz Marsu. ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) izraudzījusies "Starship" astronautu lidojumiem uz Mēnesi 2025.gadā. Šai misijai dots nosaukums "Artemis III".
Turpinām ziņas
Ratus taisi ziemā, bet ragavas vasarā – šis latviešu sakāmvārds būtu attiecināms tikko notikušajai labdarības akcijai, kurā tika vākta dzija, no kuras tiks adīts silts apģērbs Ukrainas karavīriem. Latvijas iedzīvotāji atsaucās uz Latvijas armijas kapelāna Elmāra Pļaviņa aicinājumu un trīs nedēļu laikā saziedoja vairākus simtus kilogramus dzijas kamoliņu, sagādājot adītājām darbu visai vasarai. Plānots, ka no šiem 90 kilogramiem varētu sanākt ap 800 zeķu pāri. Visa saziedotā dzija tiks aizvesta uz Ogres novadu, kur aptuveni 30 sievietes – gan no Ukrainas, gan Latvijas – līdz rudenim adīs zeķes, kas tik ļoti svarīgas ierakumos.
Latvija veidos Bērna māju, kas nodrošinās atbalstu vardarbībā cietušiem bērniem – saudzīgu nopratināšanu kriminālprocesuālā, kā arī ārsta apskates un medicīniskās ekspertīzes, nodrošinās konsultatīvu atbalstu cietušā bērna ģimenei, tiks organizētas starpinstitūciju tikšanās, lai cietušajam bērnam nodrošinātu atbalstu. Starpinstitucionālā programma "Bērna māja" veidota ar mērķi novērst atkārtotu traumatizāciju izmeklēšanas un tiesvedības laikā. Tā piedāvā "viena kontaktpunkta" pieeju, saskaņā ar kuru vienā, bērnam piemērotā, telpā sadarbojas visas attiecīgās institūcijas, piemēram, policija, sociālie dienesti, bērnu aizsardzības dienesti, fiziskās un garīgās veselības pakalpojumu sniedzēji un prokurors.
Un vēl
Par atkritumiem, kas talkas maisos neietilpst, Valsts vides dienests aicina iedzīvotājus ziņot lietotnē "Vides SOS". Ne visi talkas laikā atrastie atkritumi būs ievietojami parastos atkritumu savākšanas maisos, tādēļ vides dienests aicina, dodoties talkot, telefonā jālejuplādē lietotne "Vides SOS" un jāziņo par dabā atrastajiem būvgružiem vai lielgabarīta atkritumiem. Arī tiem talciniekiem, kuriem "Vides SOS" lietotne tālruņos jau ir, veiksmīgai ziņojuma iesniegšanai, jāpārliecinās, ka lejupielādēta jaunākā pieejamā lietotnes versija.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties : Valsts prezidents apstiprinājis Latgales karogu; Ruks noraida pārmetumus policijai, ka tā nav darījusi savu darbu ; un Kāds laiks gaidāms Lielās talkas dienā ?
Latvijas Valsts prezidents Egils Levits apstiprinājis Latgales karogu. Likums noteic ka vēsturisko zemju karogus pēc Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes priekšlikuma apstiprina Valsts prezidents, ņemot vērā Valsts heraldikas komisijas atzinumu. Latgales karogs ir tumši zils ar baltu horizontālu svītru. Karoga tumšizilbalttumšizilo svītru attiecība ir 2 pret 1,2. Savukārt karoga platuma un garuma attiecība ir 1 pret 2.
Šogad valsts aizsardzības dienestā armija nepieciešamības gadījumā var uzņemt ap 400 jauniešu, šodien žurnālistiem norādīja Nacionālo bruņoto spēku sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Sandris Gaugers. Pēc viņa paustā, Ādažu bāze ir gatava uzņemt 300 jauniešus, bet 400 jauniešu uzņemšana būtu maksimums, ko šogad iespējams apmācīt valsts aizsardzības dienestā. Viņš akcentēja, ka Ādažu bāze, kurā uzturēsies pirmā iesaukuma karavīri, kalpos kā eksperiments lai saprastu, kā dienests darbosies. No instruktoru un infrastruktūras viedokļa Ādažu bāze ir lielākā Latvijā.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā pirms vairāk nekā gada Rietumu partneri apmācījuši vairāk nekā 60 tūkstoši Ukrainas bruņoto spēku karavīru, paziņojis Vācijas parlamenta apakšpalātas deputāts Roderihs Kīzeveters.Bundestāga deputāts no kristīgajiem demokrātiem raidsabiedrībai ZDF teicis, ka lielākā daļa Rietumos apmācīto karavīru Ukrainā atgriezīsies maijā un jūnijā. Kīzeveters ukraiņu karavīrus raksturoja kā "ļoti apķērīgus", jo īpaši ar izlūkošanas tīklu saistītos jautājumos.
Kanādas lielpilsētas Toronto lidostā nedēļas sākumā nozagts konteiners, kurā atradās zelta lietņi un citas vērtslietas vismaz 20 miljonu Kanādas dolāru (13,5 miljonu eiro) vērtībā. Policija, kas par notikušo oficiāli paziņoja vien pēc pāris dienām, sniegusi ļoti skopu informāciju, taču arī pēc tās var izsecināt, ka pagaidām tai nav izdevies uziet īsto pavedienu, lai atklātu šo noziegumu. Konteiners “ar zeltu un citām vērtslietām” 17. aprīļa vakarā izkrauts no kādas lidmašīnas un nogādāts kravas noliktavā, raksta “Reuters”. Kad pēc dažām stundām to bija paredzēts transportēt tālāk, no konteinera vairs neesot bijis ne vēsts. Inspektors izteicies, ka konteiners esot aptuveni 1,5 kubikmetrus liels, bet “Toronto Sun” vēsta, ka tā aptuvenais svars varētu būt ap 1800 kilogramiem.
Turpinām ziņas
Valsts prezidents Egils Levits ir lūdzis izvērtēt visus apstākļus, kas saistīti ar to Valsts policijas un prokuratūras amatpersonu rīcību, kurām, pildot savus dienesta pienākumus, bija zināmas Jēkabpilī nogalinātās sievietes iepriekš iesniegtās sūdzības par apdraudējumu dzīvībai. Vienlaikus Valsts prezidents aicina policiju un pokuratūru izvērtēt, kādas iekšējās darbības izmaiņas vai arī izmaiņas ārējos normatīvajos aktos ir nepieciešams veikt, lai līdzīgi gadījumi ar traģiskām un neatgriezeniskām sekām neatkārtotos. Par to vēstulē Valsts policijas priekšniekam Armandam Rukam un ģenerālprokuroram Jurim Stukānam informējis Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis.
Pašlaik nav zināms, kad varētu noslēgties dienesta pārbaude, kas sākta saistībā ar sievietes slepkavību Jēkabpils novadā. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks uzdevis sākt dienesta pārbaudi saistībā ar sievietes slepkavību Jēkabpils novadā, lai pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli. Ruks šodien intervijā Latvijas Radio norādīja, ka sākto pārbaudi nevarot veikt dažās dienās, jo tai jābūt objektīvai. Vienlaikus viņš noraidīja izskanējušos pārmetumus par to, ka policija neesot darījusi savu darbu. Ruks uz šo gadījumu aicināja skatīties plašāk, proti, būtu nepieciešams veikt grozījumus likumos, kas paredzētu bargāku atbildību par gadījumiem, kad persona nepilda jau tiesas noteiktos pienākumus. Runājot par meklēšanas pasākumiem, Ruks teica, ka vīrietis tikšot atrasts. Tas esot tikai laika jautājums.
Un vēl
Lielās talkas diena būs silta un saulaina, bet nākamnedēļ kļūs vēsāks un palaikam arī uzlīs, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra jaunākās prognozes. Šīs nedēļas nogalē laiks būs lielākoties sauss, saulains un silts. Sestdien nakts un rīta stundās dažviet sabiezēs migla, apgrūtinot redzamību. Naktīs gaisa temperatūra nebūs zemāka par +1, +7 grādiem, bet dienā pakāpsies līdz +13, +18 grādiem.
Nākamajā nedēļā laikapstākļus sāks noteikt ciklona darbība, tāpēc debesis kļūs mākoņainākas, palaikam uzlīs un brīžiem vējš būs brāzmains. Pirmdien vēl gaidāms siltāks laiks - dienā gaisa temperatūra sasniegs +14, +19 grādus, bet jau otrdien pakāpeniski kļūs vēsāks, naktī gaisam neiesilstot vairāk līdz +5, +9 grādiem, bet dienā - līdz +8, +14 grādiem. Arī nedēļas vidū gaidāms apmācies un nokrišņiem bagāts laiks. Gaisa temperatūra turpinās pazemināties - dienās vairs nebūs siltāks par +11 grādiem, bet naktīs vietām termometra stabiņš varētu noslīdēt zem 0 grādu atzīmes, prognozē sinoptiķi.