Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 24.februārī
- 24 februaris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Šodien pulksten 9 visi Latvijas iedzīvotāji aicināti vienoties klusuma brīdī; Rīkos izsoli uz publiskās ūdenstilpes Saukas ezers nomu; un Aicina uz ģimenes dienu Dabas muzejā.
Šodien, 24.februārī aprit gads, kopš Krievijas bruņotie spēki aizsāka pilna mēroga militāru agresiju Ukrainā. Solidarizējoties ar Ukrainas tautu, Latvijas Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, Ministru prezidents un ārlietu ministrs aicina visus Latvijas iedzīvotājus šodien pulksten deviņos uz brīdi pārtraukt savas ikdienas gaitas un vienoties klusuma brīdī, pieminot un godinot Ukrainas tautas upurus. Karā gājuši bojā tūkstošiem Ukrainas iedzīvotāju. Vēl tūkstošiem ir deportēti uz agresora teritoriju, savukārt vairāki miljoni devušies bēgļu gaitās.
Parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora tā dēvētā "kapitālā remonta" apstākļiem un tā radītajām sekām uz finanšu un kapitāla tirgus sistēmu vadīs Vilis Krištopans, bet komisijas sekretārs būs Harijs Rokpelnis. Komisijas priekšsēdētāju deputāti izraudzījās no partijas, kura bija iniciatore izmeklēšanas komisijas veidošanai. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir tiesības atbilstoši tai noteiktajam uzdevumam uzaicināt un uzklausīt jebkuru personu, tajā skaitā arī privātpersonu, un, ja nepieciešams, pieaicinot lietpratējus, izdarīt revīzijas valdības, pašvaldību un privātajās iestādēs un uzņēmumos, ja privātās iestādes un uzņēmumi tieši vai netieši saņem valsts pabalstus, kredītus vai pasūtījumus vai piedalās valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijā.
Saeima ceturtdien, 23. februārī, par ētikas kodeksa pārkāpumu lēma izslēgt deputāti Gloriju Grevcovu no dalības nākamajās sešās parlamenta sēdēs. Šāds lēmums pieņemts pēc Mandātu ētikas un iesniegumu komisijas ierosinājuma, izskatot deputāta Edvīna Šnores iesniegumu. Tajā bija lūgts vērtēt Grevcovas sociālajos tīklos šā gada 22. janvārī izplatīto video uzrunu, kas ierakstīta Latvijas Okupācijas muzejā. Grevcova sēdē nepiedalījās, jo ceturtdien atradās bezalgas atvaļinājumā.
Kā ceturtdien paziņojuši Ukrainas Ģenerālštāba pārstāvji, kopš pilna apjoma iebrukuma sākuma Krievija pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 5 tūkstoši raķešu. Tāpat sarīkoti vismaz 3 tūkstoši 500 kara aviācijas triecienu un izmantoti vairāk nekā tūkstoš 100 bezpilota lidaparātu. Ukrainas Ģenerālštābs norāda, ka augstas precizitātes raķešu trūkuma dēļ Krievijas spēki izmanto pretkuģu spārnotās raķetes, kuras tagad tiek izmantotas ukraiņu dzīvojamo māju iznīcināšanai.
Turpinām ziņas
Šonedēļ norisinājās Zemessardzes 56.kaujas nodrošinājuma bataljona un Jēkabpils novada civilās aizsardzības komisijas kopējās mācības "Pilskalns". Mācības Jēkabpils novadā norisinājās pirmo reizi, tās organizēja Zemessardzes 3.Latgales brigādes 56.kaujas nodrošinājuma bataljons un tajās piedalījās Aizsardzības ministrijas, Zemessardzes 3.Latgales brigādes, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Informācijas analīzes un vadības departamenta un Jēkabpils novada civilās aizsardzības komisijas pārstāvji. Mācību mērķis bija pilnveidot atbildīgo institūciju izpratni par atbildību sadalījumu un praktisko rīcību militāra apdraudējuma gadījumā. Mācību otrajā daļā civilās aizsardzības komisijas dalībnieki tika iepazīstināti ar krīzes situāciju, kurā Zemessardzes 56.kaujas nodrošinājuma bataljons lūdz sniegt atbalstu papildspēku izmitināšanai pilsētā. Civilās aizsardzības komisijai bija jāapzina savi resursi, un jāizplāno atbalsta sniegšanas pasākumi. Šādas mācības notiks arī turpmāk.
Jēkabpils novada pašvaldība šī gada sākumā saņēma iesniegumu no biedrības “Saukas dabas parka biedrība” ar lūgumu noslēgt jaunu nomas līgumu par Saukas ezera nodošanu nomā. Publiskā ūdenstilpe Saukas ezers kopš 2009. gada 28. decembra nodots nomā biedrībai ar mērķi veikt rūpniecisko zveju un organizēt amatierzveju – makšķerēšanu, līgums ir spēkā līdz šī gada 30. maijam. Ministru kabineta noteikumi nomnieka izvēlei paredz rīkot publisko izsoli. Jēkabpils novada dome 23. februāra sēdē nolēma publisko ūdenstilpi - Saukas ezeru - nodot nomā uz laiku līdz 6 gadiem, nomnieka izvēlei rīkojot elektronisku nomas tiesību izsoli. Par izsoles sagatavošanu un rīkošanu būs atbildīga Jēkabpils novada Attīstības pārvalde.
Un vēl
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā notiks pasākums ģimenēm ar bērniem "Lācis un citi plēsēji", kurā pētīs savvaļā sastopamos plēsējus, kas tiem kopīgs un kas – atšķirīgs. 25. februārī no pulksten 11 līdz četriem pēcpusdienā Dabas muzejā notiks ģimenes dienas bērniem no 5 līdz 12 gadu vecumam. Ierodoties muzejā, dalībnieki saņems īpaši sagatavotu uzdevumu grāmatiņu. Uzdevumu atrisinājumi jāmeklē muzeja ekspozīcijās, un tos palīdz noskaidrot arī muzeja pedagogi. Ģimenes dienā iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Plašāka informācija par ģimenes dienu pieejama muzeja mājaslapā.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Kara gadadienā Latvijas mediji īpašā akcijā atskaņos Ukrainas himnu, Iedzīvotāji pārmet pašvaldībai, ka aizberot tuneli Jēkabpilī, Pļaviņu ielā apzināti tika appludinātas daudzas mājas; un Latvijas bērnudārzi saņems zirņu stādu komplektus
Lai parādītu Latvijas mediju vienotību Ukrainas atbalstam karā pret agresori Krieviju, Latvijas radiostacijas, televīzijas kanāli un elektroniskie mediji šodien, 24. februārī, vienojas kopīgā akcijā, vienlaicīgi atskaņojot Ukrainas himnu. Ukrainas himna pulksten 12 un vienlaikus skanēs vairāk nekā 50 medijos visā Latvijā, tajā skaitā arī Jēkabpils Radio1 ēterā. Latvijas mediji atskaņos Ukrainas valsts himnas pilno versiju, ko izpilda ukraiņu grupa "Saules ēna".
Pēc onkoloģisko saslimšanu ārstēšanas apgalvojuši, ka tieši slimnīcas telpās inficējušies ar pneimoniju izraisošajām legionellas baktērijām jeb, tā saukto, leģionāru slimību, vēsta TV3 Ziņas. Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā atzīst, ka viens cilvēks Okoloģijas centra telpās diemžēl ir ieguvis reto infekciju. Par otro gadījumu tiek izteiktas šaubas, vai tas tiešām noticis slimnīcā. Abu inficēto cilvēku ārstēšanu uzņēmās Austrumu klīniskā slimnīca. Viens onkoloģiskais pacients sekmīgi pievarējis pneimoniju, otrs cilvēks vēl ārstējas.
Eiropas Savienības dalībvalstis ceturtdien atkal nav spējušas vienoties par sankciju desmito kārtu pret Krieviju, vēsta avoti diplomātu aprindās. Paredzēts, ka sarunas tiks atsāktas šodien, kad aprit gadskārta kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā. Eiropas Komisijas ierosinātā sankciju pakete, par kuru visu nedēļu norisinās sarunas, paredz rūpniecības preču un tehnoloģiju eksporta aizliegumu 11 miljardu eiro apmērā un kontroli pār aptuveni 50 elektronikas elementiem, kas tiek izmantoti Krievijas ieroču rūpniecībā.
Krievijas diktators Vladimirs Putins jau esot atteicies no idejas izmantot kodolieročus Ukrainā, vēsta Lielbritānijas laikraksts “The Financial Times”, atsaucoties uz diviem Kremlim tuviem avotiem. 24.februārī aprit gads, kopš Krievija sāka pilna apjoma iebrukumu Ukrainā. Saistībā ar šo gadadienu “The Financial Times” publiskojis apjomīgu rakstu par to, kā Putins sāka karu Ukrainā un kā viņš plāno to turpināt. Attiecībā uz iespējamo kodolieroču lietošanu Putins esot secinājis, ka ierobežots kodoltrieciens Ukrainā Krievijai nekādu labumu nedošot. Rakstā norādīts, kad Putins sapratis, ka ukraiņi pretosies, viņš sācis apzināties šī kara reālo cenu viņam pašam un Krievijai. Tomēr viņš joprojām nav gatavs šo karu izbeigt.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novada domes 23.februāra sēdē piedalījās iedzīvotāji, kas pārstāv Pļaviņu, Vārpu, Zvejnieku un Priežu ielas mājsaimniecības, lai paustu savu nostāju, saistībā ar pašvaldības rīcību janvāra plūdos. Iedzīvotāji bija ieradušies, jo šajā sēdē tika skatīti "Saistošie noteikumi par vienreizēja pabalsta piešķiršanas kārtību dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam, ja mājoklis ir cietis terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā". Iedzīvotāju vārdā runāja Juris Ieleja.
AUDIO
Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis atbildēja, ka hidrologa vārdu var nosaukt privāti, ne publiski domes sēdē. Savukārt uz iedzīvotāju pārmetumiem, ka iepriekšējos lielākajos plūdos, piemēram, 1981. gadā viņu mājas neapplūda tik ļoti un postījumi nebija tik lieli, jo netika aizbērts tunelis un apzināti appludinātas mājas, Raivis Ragainis norādīja.
AUDIO
Juris Ieleja atkārtoti uzsvēra, ka apludināšana tika veikta apzināti, iepazīstinot ar viņa vecāku mājai radītajiem zaudējumiem un uzsverot, ka maksimālā atbalsta summa no pašvaldības, ja māja plūdos cietusi līdz 80 procentiem – 2000 eiro - ir pārāk maza tās atjaunošanai.
AUDIO
Raivis Ragainis norādīja, ka pašvaldība sniedz atbalstu, ne līdzekļus cietušā īpašuma atjaunošanai.
AUDIO
Plašāk par diskusiju saistībā ar saistošajiem noteikumiem, kur viens no punktiem paredz arī palīdzību plūdos cietušajām mājsaimniecībām, lasietr portālā Radio1.lv. Tur arī publicēti foto no plūdos cietušās Jura Ieleja vecāku mājas.
Un vēl
Latvijas pirmsskolas izglītības iestādes līdz 10.martam saņems stādu komplektus zirņu audzēšanai. Kā norāda Lauku atbalsta dienestā, stādu audzēšanas komplekts ir tapis ar mērķi iepazīstināt bērnus ar to, kādas iemaņas un cik daudz rūpju ir nepieciešams, lai izaudzētu augus un iegūtu ražu. Stādu kastu komplektā ir podiņi, augsne, zirņi, un visas citas nepieciešamās lietas, lai no zirnīša varētu izaudzēt zirni un iegūt ražu.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Kā Latvijas iedzīvotāji atbalstījuši Ukrainu ar ziedojumiem? Jaunjelgavā uzziedējis saulespuķu dārzs; un Kāds Laiks gaidāms brīvdienās?
Kopš 2015.gada ir samazinājusies iedzīvotāju paustā gatavība ar ieročiem rokās aizstāvēt Latviju, piektdien pētījuma "Mediju patēriņš un Krievijas propagandas ietekme" prezentācijā teica Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens. Viņš uzsvēra, ka tā ir paustā gatavība, un to nevar tieši attecināt uz situāciju, ja tiešam nāktos Latviju aizstāvēt ar ieročiem. Tāpat pētījumā secināts, ka cilvēkos nostiprinājies uzskats par Eiropas morālo pagrimumu un polarizējušies uzskati par fašisma atdzimšanu Latvijā. Latvijas iedzīvotāju ieskatā kopš kara intensificēšanās Ukrainā mazinās Krievijas ietekmīgums pasaules ekonomikā un politikā.
Kā ziņots, šodien Rīgā notiek projekta "Mediju patēriņš un Krievijas propagandas ietekme" rezultātu prezentācija un diskusija "Kā veicināt noturību pret Krievijas propagandu?".
Kopš Krievijas sāktā plašā iebrukuma Ukrainā Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi Ukrainas atbalstam vidēji katru dienu ziedojuši 104 tūkstošus eiro, līdz šim kopumā saziedojot 38 miljonus eiro. "Ziedot.lv" pārstāvji norāda, ka Latvijas sabiedrība kopš plašā iebrukuma sākuma ir parādījusi augstu solidaritāti ar Ukrainu un sniegusi tai atbalstu visās nepieciešamās jomās – aizsardzībai, humānajai palīdzībai civiliedzīvotājiem, medicīnas sistēmai, kultūras vērtību saglabāšanai, kara bēgļiem un citam.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā aizvadītā gada 24.februārī Valsts drošības dienesta kopumā ir sācis 37 kriminālprocesus un no Valsts policijas pārņēmis četrus kriminālprocesus saistībā ar naida runu un aktivitātēm Krievijas ārpolitikas interešu atbalstam. No minētajiem kopumā 41 kriminālprocesiem 19 kriminālprocesos dienests personu aktivitātēs konstatēja vienlaikus divu noziedzīgu nodarījumu pazīmes, proti, genocīda, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru un kara noziegumu publisku slavināšanu un attaisnošanu, kā arī nacionālā un etniskā naida vai nesaticības izraisīšanu pret latviešiem un ukraiņiem.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis videouzrunā Krievijas iebrukuma gadadienas priekšvakarā pauda ticību savas valsts uzvarai. Tomēr ļaunums vēl joprojām ir turpat blakus. Prezidents pirmām kārtām pateicās Ukrainas militārpersonām, kas visus aizsargā frontes līnijā. Pateicoties aizstāvjiem – dzīvajiem un kritušajiem, valsts ir stipra, cīnās un dzīvo.
Turpinām ziņas
Pieminot Krievijas iebrukuma Ukrainā gadadienu, šodien Jaunjelgavā, Vecpilsētas parkā, "uzziedējis" saulespuķu dārzs, tādējādi simbolizējot cerību, gaismu un dzīvību. Vairāk nekā 150 saulespuķes, kas gatavotas no finiera un nokrāsotas, ir uzstādītas Jaunjelgavas Vecpilsētas parkā, lai līdz pat pavasarim atgādinātu par notikumiem Ukrainā un dotu cerību, ka nav vairs tālu diena, kad okupanti tiks padzīti no ukraiņu zemes.
Šodien Ērgļos, Gaiziņkalnā un Smeceres silā norisinājās Latvijas skolu Ziemas festivāls. Organizatori norāda, ka festivālā 13 individuālajās un komandu disciplīnās pieteikušies tūkstoš 53 skolēni no 106 Latvijas skolām. Savukārt populārākās sporta disciplīnas, kurās startēja jaunie sportristi, - ir distanču slēpošana, kalnu slēpošana un ragaviņu sports. Kā norāda organizatori, Ziemas festivāls ir viens no lielākajiem skolu kompleksajiem ziemas sporta veidu pasākumiem Latvijā un tiek organizēts ar mērķi dot iespēju jebkuram skolēnam bez profesionālām iemaņām ziemas sporta veidos, piedalīties sacensībās, tādā veidā popularizējot un veicinot ziemas sporta veidu attīstību Latvijā.
No šodienas līdz svētdienai Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī notiek pasākums "Alojes rapsodija". Aloju kolekcija esot viens no Nacionālā botāniskā dārza lepnumiem. Tajā esot vairāk nekā 40 sugu un tā esot lielākā kolekcija Baltijā.Pašlaik alojes viena pēc otras uzzied. Aloju kolekcija sadarbībā ar citu valstu botāniskajiem dārziem veidota vairāk nekā 60 gadus, līdzdarbojoties pasaules apdraudēto augu genofonda kolekciju veidošanā. Botāniskajā dārzā ir iespēja ieraudzīt arī Pasaules Sarkanajā sarakstā iekļauto kritiski apdraudēto aloji "Aloe jucunda". Tā dabā sastopama vien nelielā teritorijā Somālijas ziemeļos, un var pavisam izzust dzīvotnes intensīvas noganīšanas dēļ.
Un vēl
Sestdien sniegs gaidāms visā Latvijā, naktī daudzviet arī slapjš sniegs un lietus, savukārt svētdien ilgstoša, brīžiem stipra snigšana turpināsies Vidzemes austrumos un Latgalē, kur vidējais sniega segas biezums brīvdienās var pieaugt par 10–15 centimetriem, vietām kopējais sniega segas biezums sasniegs pusmetru. Braukšanas apstākļi bieži būs sarežģīti. Gaisa temperatūra sestdien gan naktī, gan dienā būs -3...3 grādu robežās, bet svētdien temperatūra pazemināsies līdz -6...-1 grādam, vienīgi Liepājas pusē ap 0...1 grādu. Pirmdienas rītā sals pastiprināsies vēl vairāk, daudzviet Vidzemē un Latgalē sasniedzot -15...-10 grādus, bet otrdien kļūs ievērojami siltāks un visā Latvijā temperatūra pakāpsies virs nulles.