2024.gada 16. aprīlis

Alfs, Bernadeta, Mintauts

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 3.februārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 3.februārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties : Apstiprināta amatā jaunā Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja ;  Jēkabpils apkārtnē plūdu dēļ varētu būt cietuši lauki aptuveni 300 hektāru platībā ; un Botāniskajā dārzā sācies acāliju ziedēšanas laiks.

Saeima ceturtdien Centrālās vēlēšanas komisijas priekšsēdētājas amatā ievēlēja Pasaules Brīvo latviešu apvienības bijušo vadītāju Kristīni Saulīti. Iepriekš attiecīgo lēmumprojektu atbalstīja arī Saeimas Juridiskā komisija. Saulītei ir pieredze vadošos amatos vairākos privātos uzņēmumos, piemēram, viņa bijusi reģiona vadītāja "Rogerseller Myhill" un ģenerālmenedžere un nacionālā līmeņa kopuzņēmumu vadītāja "CDG Group", norādīts Saeimas mājaslapā publicētajā Saulītes CV. Jaunā CVK vadītāja ir ieguvusi biznesa attiecību pasniedzējas izglītību "The Coaching Institute" jeb Biznesa attiecību apmācības institūtā un pašlaik mācās tiesību zinības Rīgas Juridiskajā koledžā. Tāpat jaunievēlētā amatpersona 2012.gadā ieguvusi izglītību biznesa vadībā un stratēģijā Harvardas biznesa skolas Sidnejas nodaļā. Saulītes CV minēta arī cita iegūtā izglītība, kā arī ilggadīga darba pieredze vadošos amatos privātajā sektorā.

Eiropas Centrālā banka ceturtdien nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,5 procentpunktiem līdz 3%. Centrālās bankas padomes sēdē Frankfurtē arī nolemts palielināt noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 2,5% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 3,25%. Arī abas šīs likmes palielinātas par 0,5 procentpunktiem. Jaunās likmes būs spēkā no 8.februāra. Procentlikmes Eiropas centrālā banka padome palielinājusi piekto sanāksmi pēc kārtas.

Kā ziņots, šādu soli Eiropas centrālā banka spērusi, lai mazinātu inflāciju. Ir sagaidāms, ka procentlikmes kāps arī turpmāk, sadārdzinot iedzīvotāju hipotekāro kredītu maksājumus. Inflācija Eirozonā joprojām ir augsta un tādēļ bankas vēlas to bremzēt. Eiropas Centrālās bankas galvenais uzdevums ir nodrošināt cenu stabilitāti. Tomēr bāzes procentlikmju pieaugums atstāj ietekmi arī uz iedzīvotāju ikmēneša bankas maksājumiem, jo aizņēmumi kļūs dārgāki. Ir skaidrs, ka lēto aizdevumu posms ir beidzies un procentlikmes augs arī turpmāk.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paudis satraukumu par bijušā Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili dzīvību, kurš izcieš cietumsodu savā dzimtajā valstī. Saakašvili, kurš ir ieguvis Ukrainas pilsonību, "tiek lēni nogalināts", Zelenskis trešdienas vakarā apgalvoja tviterī.  Zelenskis savā tvītā arī parādīja Saakašvili fotogrāfijas. Saakašvili apgalvo, ka ir ticis spīdzināts un saindēts, un ir lūdzis ārstēšanu. Gruzijas varas iestādes nav apstiprinājušas, ka šie apgalvojumi būtu patiesi vai ka viņa stāvoklis būtu dzīvību apdraudošs.

Kā ziņots, Saakašvili tika aizturēts 2021.gada oktobrī pāris dienas pēc tam, kad slepus bija atgriezies Gruzijā no Ukrainas. Tagad Saakašvili apsūdzēts arī par nelegālu robežas šķērsošanu. Ir ziņots, ka Saakašvili organismā ir atrastas smago metālu pēdas, ar kuriem viņš var būt saindēts cietumā. Zelenskis ir vairākkārt kritizējis Saakašvili ieslodzīšanu cietumā. Viņš arī apsūdzējis Gruziju, kas tāpat kā Ukraina tiecas pievienoties Eiropas Savienībai, par nepietiekami skaidru atbalstu Ukrainai kara laikā.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un 15 citi Eiropas Savienības komisāri ceturtdien ieradās Kijivā, lai tiktos ar Ukrainas valdības locekļiem. Leiena tviterī norādīja, ka Eiropas Savienības delegācijas vizīte ir apliecinājums stingram ES atbalstam Ukrainai. Plānots, ka šodien Ukrainā ieradīsies arī Eiropadomes prezidents Šarls Mišels, lai tiktos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Ukrainas valdība nesen paziņoja, ka sagaida no ES ceļvedi, kā pēc iespējas ātrāk un veiksmīgāk sākt oficiālas sarunas par iestāšanos blokā.

Turpinām ziņas

Jēkabpils apkārtnē plūdu dēļ varētu būt cietuši lauki aptuveni 300 hektāru platībā. Lauku atbalsta dienestā norāda, ka dienests pēc plūdu beigām veica pārbaudes gandrīz 700 hektāru platībā, kas plūdu laikā atradās zem ūdens vai tās skarā ledus vižņi. Dienestā šobrīd nevar precīzi pateikt, cik liela teritorija ir cietusi, bet prognozē, ka tie varētu būt aptuveni 300 hektāri. Dienestā norāda, ka lielas platības aizvien ir ļoti mitras, un vietām ir vērojami ūdens radīti izskalojumi. Tā kā platības atkal ir pārklājis sniegs un nav aktīvs ziemāju veģetācijas periods, tad vēl nevar precīzi pateikt, cik hektāru zemes būs neatgriezeniski sabojāts. To pavasarī varēs pateikt skaidrāk.

Jau ziņots, ka, reaģējot uz plūdiem Jēkabpils apkārtnē, zemkopības ministrs Didzis Šmits uzdeva Lauku atbalsta dienestam apzināt situāciju un iespējamos postījumus, lai vēlāk lemtu par turpmāko atbalstu lauksaimniekiem. 

Pagājušā gada novembrī "SEB banka" visās trīs Baltijas valstīs sāka Skolu vēstnešu programmu, uzaicinot vairāk nekā 100 skolēnus no dažādām pilsētām piedalīties apmācībās, lai kļūtu par finanšu pratības ekspertiem. Tagad pirmais apmācību posms ir noslēdzies un skolēni jau sākuši pielietot iegūtās zināšanas un prasmes dzīvē, vadot finanšu pratības lekcijas savās skolās. Kopumā programmai pieteicās vairāk nekā 250 skolēnu visā Baltijā. Pēc atlases programmā ir iekļuvuši vairāk nekā 100 jaunieši, kuri sākuši apmācības. Latvijā par finanšu pratības ekspertiem gatavojas kļūt ap 30 skolēniem no 17 latvijas pilsētām, arī Jēkabpils. Šogad ģeogrāfija ir daudz plašāka, jo pirms gada programmā piedalījās jaunieši vien no deviņām pilsētām.

Un vēl

No maigi rozā līdz karmīnsarkanai – tik dažāda ir acālijas zieda krāsu palete! Acāliju mājā, kas šogad atzīmēs savu 10 gadu pastāvēšanu, šobrīd pilnziedā ir apskatāmas agrīnās ziedētājas. Pēdējos desmit gados kolekcija ir papildināta ar vairāk nekā 20 jaunām šķirnēm, no kurām lielākā daļa nākusi no Brēmenes acāliju kolekcijas, kas ir viena no lielākajām Eiropā. Tomēr, lai jaunieguvumi nonāktu līdz Acāliju mājai un varētu priecēt apmeklētājus, ir nepieciešams laiks, lai krūmiņi izaugtu un sakuplotu. Veikalos pie mums parasti var nopirkt acālijas, kas nākušas no stādaudzētavām Beļģijā, kas ir lielākā šīs kultūras audzētājvalsts Eiropā. Acālijas mēdz saukt par kaprīzām, cimperlīgām, prasīgām, tomēr nenoliedzami – acālijas ir skaistākā tuvojošā pavasara rota!

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties : Pedagogu arodbiedrība patur tiesības atjaunot streika procedūru ; Viesīte svien 95 gadu jubileju ; un Izsludina pieteikšanos starptautiskajai keramikas konkursa izstādei "Martinsona balva 2023"

Pēc vairāku dienu sarunām par pedagogu darba slodzēm un atalgojumu Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību aizvien vēlas redzēt precīzus datus par finanšu avotiem iecerētajām izmaiņām. Līdz tam arodbiedrība vēl patur tiesības atjaunot streika procedūru. Pilnībā ar sarunu iznākumu arodbiedrība nav apmierināta, un oficiālais atzinums tai jāsniedz līdz nākamās nedēļas pirmdienai.

Spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīta Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvnieku - pilnsabiedrības "Nacionālā būvkompāniju apvienība" - prasība piedzīt no valsts 12,1 miljonu eiro. "Nacionālo būvkompāniju apvienību" 2008.gadā izveidoja kompānijas "RBSSKALS", "Re&Re" un "Skonto būve", un tā īstenoja nacionālās bibliotēkas būvniecības projektu. Visas šīs kompānijas vēlāk tikušas sodītas tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā. 

Šogad pašvaldībām būs paplašinātas prioritāro projektu īstenošanas iespējas, paredz ceturtdien Latvijas Pašvaldību savienības Domes sēdē atbalstītais Ministru kabineta un savienības vienošanās un domstarpību protokols 2023.gadam. Pašvaldību savienība ar Ministru kabinetu ir panākusi vienošanos, ka pašvaldībām šajā gadā kopējā pieejamā summa aizņēmumiem ir 178 miljoni eiro. Tāpat paplašinātas aizņemšanās iespējas, nosakot, ka pašvaldībām ir iespēja aizņemties trīs noteiktiem prioritārajiem investīciju projektiem, kur aizņēmuma kopsumma nevar pārsniegt 1,5 miljonus eiro, savukārt Rīgai kā galvaspilsētai pieejami seši miljoni eiro. 

ASV vērsušas sankcijas pret tīklu, kas nodarbojies ar sankciju apiešanu, lai atbalstītu Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu, un sankcijām pakļauto personu vidū ir arī Latvijas pilsonis Marks Blats un viņam piederošais uzņēmums SIA "Elektrooptika". "Firmas.lv" informācija liecina, ka ASV sankcijas piemērotas gan pret uzņēmumu "Elektrooptika", gan pret Blatu kā uzņēmuma amatpersonu, īpašnieku un patieso labuma guvēju. Tāpat uzņēmumam šā gada 9.janvārī reģistrēts 2 tūkstoši 608 eiro nodokļu parāds. 

Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless neizslēdz iespēju, ka Ukrainai varētu tikt nodrošināti reaktīvie iznīcinātāji, vienlaikus viņš brīdināja, ka tiem karā diez vai būs "burvju nūjiņas" loma.  Tiesa gan, Vollesa teiktais ir atšķirīgs no Dauningstrītas oficiālās nostājas, kur joprojām izslēdz iespēju piegādāt Kijivai kaujas lidmašīnas.

Kā ziņots, Kijiva jau labu laiku lūdz nodrošināt tai iznīcinātājus F-16, tomēr ASV līdz šim atteikušās tos piegādāt. Tajā pašā laikā citi ASV partneri NATO, arī Polija, pēc visa spriežot, ir gatavi apmierināt šo Ukrainas lūgumu.

Turpinām ziņas 

Viesītē nākamnedēļ varēs apmeklēt pilsētas 95.jubilejas gadam veltītus pasākumus. Tie sāksies svētdien, 5.februārī, kad pulksten 12 Viesītes Brīvības baznīcā notiks ekumēniskais dievkalpojums, bet pēc tā - koncerts "Veltījums", kurā piedalīsies Rīgas Doma kora skolas audzēkņi. No pirmdienas, 6.februāra, Viesītes bibliotēkā būs aplūkojamas izstādes "Mana jubilejas svecīte Viesītei" un izstāde "Pilsētas vēstures lappuses pārlapojot" gada izstāžu ciklā "Pie tevis, pilsēta mazā un mīļa, visu mūžu atpakaļ nākam!". Notiks viktorīna bibliotēkas apmeklētājiem "Pilsētas vēsture - ko par to zinām…".

Otrdien, 7.februārī, Viesīte svin savu 95.jubileju. Pilsētas svētki ar lielo balli norisināsies augusta sākumā, taču jau tagad, ieskandinot Viesītes jubilejas gadu, var apmeklēt svētkiem veltītus pasākumus. Otrdien pulksten divos dienā Viesītes muzejs "Sēlija" organizē pārgājienu pa Viesītes ieliņām. Tāpat arī no otrdienas, 7.februāra, Viesītes kultūras centrā "Sēlija" apskatāmas mazo viesītiešu darbu izstādes un apsveikumi "Viesītei 95" - bērnudārza "Zīlīte" bērnu darināto 95 ozolzīļu apsveikumu virtenes, Viesītes Mūzikas un mākslas skolas pulciņu darbu izstāde, kā arī Mazpulku veidotie darbiņi. Plašāk par Viesītes 95 gadu jubilejas nedēļas pasākumiem lasiet portālā Radio1.lv.

Sirsnīgi un aizkustinoši izskanējis Jēkabpils ukraiņu biedrības “Javir” kolektīvu koncerts Pļaviņu kultūras centrā, noslēdzot tur janvārī apskatāmo ukraiņu nacionālo tērpu fotoizstādi. Dziesmas skanēja gan ukraiņu, gan latviešu valodā. Pļaviņiešiem radošā sadarbība ar biedrību sākās pirms vairāk nekā desmit gadiem. Pļaviņu sieviešu koris un dejotāji ar koncertprogrammu 2009. gadā devās uz festivālu Odesā, kur atbalstu sniedza pļaviņietis Grigorijs Šinkarjuks. Arī viņa ģimene saistīta ar biedrību “Javir”, kuru vada Valentīna Zarnicka. Biedrības vokālais ansamblis šomēnes piedalījās arī mazākumtautību amatiermākslas kolektīvu un individuālo izpildītāju skatē, iegūstot pirmās pakāpes novērtējumu un ceļazīmi uz Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem šovasar. 

Un vēl

Latvijas Laikmetīgās keramikas centrs sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru izsludinājis pieteikšanos starptautiskajai keramikas konkursa izstādei "Martinsona balva 2023".  Keramikas konkursa izstāde iekļausies 4. Latvijas Keramikas biennālē, kas ir viens no nozīmīgākajiem laikmetīgās keramikas notikumiem Baltijas reģionā. Biennāles pasākumos piedalās mākslinieki no visas pasaules. Starptautiskā keramikas konkursa izstāde "Martinsona balva" notiks Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā un ir keramikas mākslas vitalitātes apliecinājums, kā arī veltījums pasaulslavenajam Latvijas keramiķim Pēterim Martinsonam.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā nogādāts septītais jaunais elektrovilciens, Jelgavā sākas ledus skulptūru festivals;  un Nākamajā nedēļā Latvijā būs maz nokrišņu

Latvijā nogādāts septītais jaunais elektrovilciens. Šodien no rīta ar divām apsargātām kravas automašīnām no "Škoda Group" uzņēmuma "Škoda Vagonka" ražotnes Ostravā, Čehijā, Rīgā tika nogādāti atlikušie divi no pavisam četriem septītā jaunā elektrovilciena sastāva vagoniem. Pirmais jaunais elektrovilciens Rīgu sasniedza pērn jūnijā, otrais - jūlijā, trešais - oktobrī, ceturtais - novembrī, piektais - decembrī, sestais - šogad janvārī. Elektrovilcienu pārvietošana no Čehijas notiek ar autotransportu caur Poliju un Lietuvu. Rīgā elektrovilciena vagoni tiks uzmontēti uz platsliežu ratiņiem, tiem uz jumta tiks uzstādītas elektroiekārtas un veikti visi nepieciešamie darbi, lai varētu sākt elektrovilciena iestatīšanas darbus un izmēģinājuma braucienus. 

Krimināllietā par iespējamām nelikumībām, piegādājot neatbilstošas dzeloņstieples robežžogam ar Baltkrieviju, apsūdzēta Nodrošinājuma valsts aģentūras vadība. Publiski pieejamais Rīgas pilsētas tiesas kalendārs liecina, ka apsūdzēta aģentūras direktore Ramona Innusa. Toreizējo Iekšlietu ministrijas amatopersonu par aģentūras direktori 2021.gada vasarā iecēla iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pēc tam, kad bez rezultāta noslēdzās konkurss uz šo amata vietu. Tāpat apsūdzēts aģentūras Infrastruktūras attīstības departamenta vadītājs Oskars Dzirkalis, kurš ir viens no trīs Innusas vietniekiem. Apsūdzēto vidū ir arī Raimonds Dūcis, kurš patlaban ir aģentūras Administratīvā un iepirkumu departamenta vadītājs. Apsūdzēta arī Juridiskās pārvaldes Iepirkumu juridiskā atbalsta nodaļas vadītāja Baiba Dzene un uzņēmuma "DN Sistēmas" līdzīpašnieks Juris Teivāns. Pirmā sēde Rīgas pilsētas tiesā nozīmēta 24.aprīlī.

Grūti novērtēt, kāda ir Latvijā dzīvojošo krievu attieksme pret karu Ukrainā, taču tie Krievijas pilsoņi, kuri piedalījušies Krievijas Valsts domes vēlēšanās, ir līdzatbildīgi par karu Ukrainā, tā savu viedokli TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum”, pauda bijušais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers. Eksprezidents norāda, ka robežšķirtne saistībā ar izpratni par karu Ukrainā ir ļoti grūti nosakāma, jo tā “neiet pa etniskām vai pilsoniskām robežām, viņa iet pa emocionālām robežām”. Arī runajot par Latvijā dzīvojošo krievu nostāju par karu Ukrainā, Zatlers norāda, ka ir grūti pateikt kāda tā ir, jo cilvēki ir dažādi. Tāpēc Zatlers uzsvēra,citēju: ja jums ir Krievijas pase, jūs esat atbidlīgs! Simtprocentīgi atbildīgs par šo te neģēlību, šo apgresiju, par šiem upuriem un nogalināšanu. Ja jums ir Latvijas pase, jūs par to neesat atbildīgs, bet jūs esat atbildīgs par to, kas notiek Latvijā.“, citāta beigas.

Somija un Zviedrija NATO iestāsies kopā, vizītes gaitā Stokholmā ceturtdien sacīja Somijas premjerministre Sanna Marina. Ar Zviedrijas premjerministru Ulfu Kristersonu kopīgā preses konferencē Marina sacīja, ka visiem būtu labāk, ja Somija un Zviedrija NATO iestātos kopā. Nevar būt ne runas, ka abas ziemeļvalstis aliansē iestātos atsevišķi, viņa piebilda. Kā savukārt norādīja Kristersons, Zviedrijas jaunie, krietni stingrākie pretterorisma likumi sekmēs šī procesa norisi. Premjers aicināja zviedrus "saglabāt vēsu galvu", lai valsts varētu kļūt par alianses dalībvalsti.

Pentagons ceturtdien paziņojis, ka tas izseko Ķīnas spiegošanas balonu, kas lido augstu virs ASV un novēro ļoti slepenus kodolieroču objektus. ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins un augstākās militārās amatpersonas pēc prezidenta Džo Baidena pieprasījuma apsvēra šī balona notriekšanu, bet nolēma to nedarīt, jo atlūzas apdraudētu pārāk daudz cilvēku uz zemes. Tikmēr Ķīna norādījusi, ka izmeklē izskanējušo informāciju par tās balonu virs ASV. 

Turpinām ziņas

Šodien par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas vietnieci komisija ievēlēja Baibu Veisu. Veisa ir "Apvienotā saraksta" virzītā CVK locekle, juriste, Eiropas kustības "Fair Play" ("Godīga spēle") viceprezidente. Tikmēr par CVK sekretāru atkārtoti tika ievēlēts Ritvars Eglājs, kurš šajā amatā strādā jau vairākus gadus. Eglājs ir Nacionālās apvienības virzītais CVK loceklis. Kā ziņots, Saeima ceturtdien ievēlēja CVK jauno sastāvu, un par tās priekšsēdētāju tika ievēlēta Pasaules Brīvo latviešu apvienības bijusī vadītāja Kristīne Saulīte.

Ar vairāk nekā 60 ledus objektiem, ledus skulptūru veidošanas paraugdemonstrējumu dueļiem un plašu izklaides programmu Jelgavā no šodienas, 3. Februāra līdz svētdienai, 5. februārim notiks jau 24. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls. Jāņa Čakstes bulvārī, Pasta salā un brīvdabas koncertzālē «Mītava» 32 profesionāli tēlnieki no 12 valstīm kala un slīpēja 80 tonnas kristāldzidra ledus, lai atklātu savu redzējumu par senajām dievībām. Ledus skulptūras tapa nepilnas nedēļas laikā - tēlnieki darbu uzsāks 30. janvārī un turpināja līdz šodienai. Ar visiem tūrisma piedāvājumiem festivāla laikā var iepazīties mājaslapā jelgava.lv.

Un vēl

Anticiklona ietekmē nākamnedēļ Latvijā būs maz nokrišņu, brīžiem spīdēs saule un gaisa temperatūra gaidāma augstāka nekā prognozēts iepriekš, liecina jaunākās prognozes. Šīs nedēļas nogalē visā valstī būs sals, aukstākais laiks gaidāms svētdienas rītā un vakarā, kad vietām zem skaidrām debesīm gaisa temperatūra noslīdēs līdz -10..-15 grādiem. Sestdien, pūšot mērenam ziemeļvējam, brīžiem snigs, savukārt svētdien gaidāms lēns vējš un sauss laiks.

Sagaidāms, ka nākamās nedēļas sākumā Latviju šķērsos siltā atmosfēras fronte, kas atnesīs nelielus nokrišņus, bet nedēļas lielāko daļu laiks būs sauss. Jau pirmdien gaiss iesils līdz -2..+3 grādiem, nedēļas turpinājumā gaisa temperatūra brīžiem pakāpsies līdz +1..+6 grādiem. Naktīs piesals, uz ceļiem vietām veidosies apledojums.

Saskaņā ar Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem nākamajās trīs nedēļās - līdz februāra beigām - gaisa temperatūra Latvijā gaidāma ievērojami augstāka par normu. Latvijas austrumos vēl visu nākamo nedēļu saglabāsies sniega sega. Atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mērījumiem biezākā sniega sega patlaban ir 16 centimetri Cēsu novadā, 19 centimetri Alūksnē un 24 centimetri Dagdā.

Atstājiet komentāru