2024.gada 19. aprīlis

Fanija, Vēsma

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 3.janvārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 3.janvārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Aizvadītajā gadā tikuši izsludināti 311 likumi; No janvāra Jēkabpilī pieaugusi maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu; un Par gada augu pasludināta purva paparde.

Aizvadītajā gadā tikuši izsludināti 311 likumi, publicējot tos oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, informē izdevuma digitālās komunikācijas speciāliste Alīna Kļaviņa. Starp šiem tiesību aktiem ir 53 jauni likumi un 258 grozījumi. Visvairāk grozītais likums 2022.gadā bija Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums, kas tika izsludināts pērnā gada 4.martā. Likumam kopumā bijuši 13 grozījumi. Gada īsākais likums bijis “Par Diānas Mejas Mathuras atzīšanu par Latvijas pilsoni”, kas tika publicēts 22.jūnijā. Tas sastāv no septiņiem vārdiem. Savukārt garākais pērn izsludinātais likums bijis Elektronisko sakaru likums. Tas tika publicēts 28.jūlijā un ietver 125 pantus.

Ukrainas raķetes triecienā Krievijas okupētajā Doneckas piepilsētā Makijivkā varētu būt nogalināti vairāki simti mobilizēto, vēsta kanāli ziņapmaiņas platformā "Telegram". Ukrainas Bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvalde savā "Telegram" kanālā vēsta, ka esot nogalināti 400 un ievainoti 300 cilvēki,  Krievijas iebrukumu Ukrainā atbalstošais kanāls "Carjgrad" raksta par vairākiem simtiem nogalināto, bet prokrieviskais kanāls "Operativnije svodki" - par 500 nogalinātajiem. Mobilizētie bijuši izmitināti arodskolas ēkā, kurai Jaungada naktī trāpījusi Ukrainas raķete, kas palaista no iekārtas HIMARS. Krievijas militāro jautājumu blogeris Boriss Rožins savā kanālā raksta, ka drupu novākšana turpinājusies vēl svētdienas vakarā.

2023. gads pasaules ekonomikā būs ļoti grūts, brīdinājusi Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristalina Georgijeva. Pasaules lielāko ekonomiku izaugsme strauji sabremzēsies, bet daudzas valstis nonāks recesijā, tāpēc miljoniem cilvēku būs spiesti ciešāk savilkt jostas. Covid-19 pandēmijas dēļ smagi cietusī pasaules ekonomika 2022. gadā nespēja atlabt, jo Krievijas uzsāktais pilna apmēra karš Ukrainā izraisīja strauju energoresursu cenu un inflācijas pieaugumu. Prognozes liecina, ka 2023.gads pasaules ekonomikai būs vēl izaicinošāks. Georgijeva norādīja, ka arī valstīs, kuras šajā gadā nepiedzīvos recesiju, miljoniem cilvēku jutīsies tā, it kā recesija būtu. Tas būs saistīts gan ar joprojām augtajām energoresursu cenām un inflāciju, gan ar pieaugošajām procentu likmēm un Covid-19 izplatību Ķīnā, kas atsauksies uz pasaules ekonomiku.

Lielbritānijā ir parādījies “ļoti infekciozs” Covid-19 celms, vēsta izdevums “Daily Mail”. Celms, kas nodēvēts par XBB.1.5, ir izraisījis satraukumu ASV ar tā ātro izplatību un hospitalizāciju skaita pieaugumu. Variantam, kas ir viena no Omikrona versija, ir mutācijas, kas palīdz labāk inficēt cilvēkus un izvairīties no aizsardzības, ko sniedz vakcinācija vai iepriekšējās saslimšanas. Sangera institūta, viena no Apvienotās Karalistes lielākajiem Covid uzraudzības centriem, dati liecina, ka četrus procentus saslimšanas gadījumu nedēļā līdz 17. decembrim izraisīja tieši jaunais Covid-19 celms. Lai gan vēl nav zināms, kā šis Covid-19 variants ietekmēs Lielbritānijas iedzīvotājus, tas ir modinātājzvans, ka ir jāsaglabā modrība un nevar ieslīgt pašapmierinātībā.

Turpinām ziņas

No janvāra SIA “Jēkabpils pakalpojumi” nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksa par 1m3 ir 24,77 eiro ar PVN 21%, līdzšinējo 23,62 eiro vietā, maksas pieaugums par 1m3 būs 1,15 eiro. SIA “Jēkabpils pakalpojumi” sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Kancāne skaidro, ka dabas resursu nodoklis ir instruments vides aizsardzībai, piesārņojuma mazināšanai un ekonomiskai dabas resursu izmantošanai. No 2023. gada tas pieaug par 4,8%. Saistībā ar to, no janvāra par nešķiroto sadzīves atkritumu noglabāšanu poligonā "Dziļā vāda" būs jāmaksā 94,37 eiro par tonnu, tāpēc mainās arī SIA “Jēkabpils pakalpojumi” sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifs.

Lai mājsaimniecībā pazeminātu izmaksas par elektroenerģiju, 60% Latvijas iedzīvotāju aizvadītajā gadā kā vienu no risinājumiem ieviesa ikdienas elektrības patēriņa mazināšanu, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. Ikdienas elektrības patēriņu mājsaimniecībā visbiežāk samazinājuši iedzīvotāji 60-74 gadu vecuma grupā (72%), bet mazāk – aptaujātie vecumā no 40 līdz 49 gadiem, kur šādu atbildi norāda puse respondentu. Tajā pašā laikā katrs piektais aptaujātais atzīst, ka viens no risinājumiem rēķinu mazināšanai ir mājsaimniecībā patērēt mazāk apkures, samazinot siltumu par dažiem grādiem.  Lai samazinātu izdevumus par enerģiju, vairāk nekā katrs piektais iedzīvotājs plāno nomainīt lampas un elektriskās ierīces uz enerģiju taupīgākām, savukārt katrs desmitais – investēt savas mājas apkures sistēmas renovācijā vai uzlabošanā.

Un vēl

Latvijas Botāniķu biedrība par 2023. gada augu izvēlējusies parasto purvpapardi, tādējādi aicinot iepazīt slapjos mežus, purvus un citas pastāvīgi mitras vietas, kurās atrodama šī suga. Biedrība skaidro, ka  parastā purvpaparde Latvijā ir diezgan parasta suga, izplatīta visā valsts teritorijā, taču tikai retais būs to apskatījis tuvumā, jo šī paparde aug vietās, kur cilvēki parasti nestaigā: slapjos mežos, zāļu purvos, ezeru un upju krastos, arī grāvjos. Izvirzot šo sugu par gada augu, Latvijas Botāniķu biedrība vēlas pievērst uzmanību gan augu spējai piemēroties augšanai ekstrēmos apstākļos, gan slapjajiem biotopiem Latvijas ainavā un to nozīmei dabas daudzveidības saglabāšanā un ekosistēmu noturībā pret klimata pārmaiņām.

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Vairums Saeimas komisiju vadītāju vēl nav saņēmuši pielaidi valsts noslēpumu saturošai informācijai; Jēkabpils kultūras pārvaldes skaidrojums par incident Vecpilsētas laukumā Jaungada naktī; un Daugavā pie Daugavpils sākusies ledus iešana.

Vairums to Saeimas komisiju vadītāju, kuriem darbam būtu nepieciešama pielaide valsts noslēpumu saturošai informācijai, šāda atļaujas vēl nav saņēmuši. Sarunās ar aģentūru LETA politiķi lielākoties to pamatoja ar vēl neiesniegtiem dokumentiem atļaujas saņemšanai. Personas pārbaudes termiņš ir trīs mēneši. Ja objektīvu iemeslu dēļ triju mēnešu termiņu nav iespējams ievērot, to iespējams pagarināt vēl līdz trim mēnešiem, par to paziņojot personai. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, pārbaudes tiek veiktas īpaši rūpīgi, norāda satversmes Aizsardzības birojs. 

Veselības ministre Līga Meņģelsone uzdevusi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomei mēneša laikā atrisināt saspīlējumu, kas izveidojies starp slimnīcas valdi un Latvijas Onkoloģijas centra ārstiem. Jau ziņots, ka vairāk nekā 20 onkoloģijas ārsti brīdinājuši slimnīcas vadību pa iespējamu kolektīvo atlūgumu. Aizvadītā gada izskaņā no darba centrā aizgājuši divi ārsti, kas nav spējuši vienoties ar slimnīcas vadību. Pārējie kolēģi pauduši viņiem atbalstu un izteikuši savas prasības uzņēmuma vadībai. Ārsti uzskata, ka viņu darbs neesot novērtēts un onkoloģijas centram trūkstot mūsdienīga aprīkojuma.

Mediķi ar bažām seko ziņām no Eiropas, kur strauji kāpj Covid-19 inficēto skaits. Jau gandrīz droši var teikt, ka pēc gripas epidēmijas, kas plosīsies vismaz mēnesi, var sagaidīt arī Covid-19 epidēmiju. Lai gan Covid-19 omikrona paveids ir mazāk bīstams un liela daļa iedzīvotāju saņēmuši visas nepieciešamās vakcīnas, infekcija neatkāpjas. Turklāt Ziemassvētki un daudzie pasākumi ģimenes un draugu lokā vīrusa izplatību tikai paātrina. Mediķi atgādina, ka jau tagad slimnīcās paralēli gripas pacientiem ieved aizvien jaunus Covid-19 inficētos. Smaga slimības gaita visbiežāk ir vecākiem cilvēkiem, kuriem ir arī kāda hroniska kaite.

Turpinām ziņas

Jēkabpils novada kultūras pārvaldes vadītājai Antrai Skutelei Radio1 saistībā ar incidentu Jaungada pasākumā Jēkabpilī, Vecpilsētas laukumā, jautāja, kā tas nācās, ka nebija nodrošināta pietiekama apsardze, lai  demolētājs tiktu aizturēts vēl pirms nonāca uz skatuves.

AUDIO

Policijas pārstāvji sarunā ar Radio1 sacīja, ka policijas uzdevums nav sargāt skatuvi, policijai sabiedriskās kārtības uzturēšanā ir citas funkcijas. Šim nolūkam bijis jānolīgst kāda no apsardzes firmām, bet tas netika izdarīts.

AUDIO

Vai ir zināms, cik lieli zaudējumi nodarīti un, kam tie ir jāatlīdzina – pasākuma organizatoriem vai demolētājam?

AUDIO

Šī incidenta dēļ iedzīvotājiem netika nodrošināta visa solītā programma. Vai Jums ir vēl kas piebilstams saistībā ar notikušo un kādi ir secinājumi?

AUDIO

Jēkabpils novada kultūras pārvalde savu viedokli par notikušo incidentu ir sniegusi arī rakstiski, ar to var iepazīties portālā Radio1.lv sadaļā Pašvaldību ziņas rakstā - Organizatoriem, nenodrošinot pienācīgu apsardzi, Jēkabpilī Jaungada sarīkojumā agresīvs vīrietis demolē skatuvi.

Un vēl

Turpinoties atkusnim, ūdens līmenis strauji kāpis arī Latvijas austrumdaļas upēs. Daudzviet applūdušas palienas un sācis iet ledus, tajā skaitā arī Daugavā. Vakar ledus Latvijas lielākajā upē izkustējies pie Daugavpils, taču pašlaik upe tek mierīgi un ledus sastrēgumi tur neveidojas. Pēdējie lielākie plūdi Daugavpilī bija 2013. gadā, taču pašlaik situāciju Daugavpils pilsētas atbildīgās pašvaldības amatpersonas vērtē kā kontrolējamu un iedzīvotājiem neesot pamata satraukumam. Daugava pie Jēkabpils ir gandrīz tīra no ledus un ūdens līmenis paaugstinājies līdz 3,80 metru atzīmei, kas ir tālu no kritiskās robežas. Šajās dienās daudzviet Latvijas upēs iet ledus, taču šobrīd ūdens līmenis nav kritiski augsts. Ledus iet Lielupē, Aiviekstē un Daugavā un saistībā ar to ir izsludināts dzeltenais brīdinājums. 

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-16.00
Radio1 ziņās klausieties: Informāciju par epidemioloģisko situāciju turpmāk apkopos reizi nedēļā; Kāda situācija ir upēs Jēkabpils novadā? Un Sestdien Sēļu sētā gatavos ierakumu sveces.

Mainoties Covid-19 testēšanas algoritmam, turpmāk informāciju par epidemioloģisko situāciju Slimību profilakses un kontroles centrs apkopos reizi nedēļā, liecina iestādes paziņojums. Informācija par to būs iekļauta pārskatā par epidemioloģisko situāciju saistībā ar gripu, Covid-19 un citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām. Pārskats būs pieejams katru trešdienu.

Latvijā līdz šim 38 tūkstoši 449 Ukrainas bēgļiem izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, liecina Iekšlietu ministrijas jaunākā informācija. Palīdzība ar izmitināšanu bija nepieciešama 11 tūkstoši 322 personām. Jau ziņots, ka no 1.janvāra stājies spēkā plāns par atbalsta sniegšanu Ukrainas bēgļiem Latvijā 2023.gadā.
Jaunā pasākuma plāna kopējās izmaksas uz gadu ir 214 miljoni 73 tūkstoši 12 eiro.

Ukrainas policija pirmdien paziņoja, ka kopš Harkivas apgabala atbrīvošanas no Krievijas okupācijas ir atradusi šajā apgabalā 25 spīdzināšanas nometnes. Krievijas karaspēks šajās nometnēs turēja necilvēcīgos apstākļos un spīdzināja civiliedzīvotājus. Daži no gūstekņiem tika mocīti ar elektrošoku, bet citiem tika salauzti pirksti. Krievijas karaspēks mēnešiem ilgi bija okupējis Harkivas apkārtni, bet to atstāja septembra sākumā pēc Ukrainas pretuzbrukuma. Kopš apgabala atbrīvošanas tur ir atrasti 920 civiliedzīvotāju, tai skaitā 25 bērnu, līķi. Viņus nogalināja Krievijas karavīri. 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā un pret agresoru noteiktās sankcijas, Francijas inženierkompānija GTT (“Gaztransport & Technigaz”) paziņojusi par darbības pārtraukšanu Krievijā, teikts kompānijas paziņojumā. Tāpat pārtraukta sadarbība ar Krievijas kompāniju “Zvezda”, ar kuru bija noslēgts līgums par 15 gāzvedēju – ledlaužu būvniecību. Lēmums pieņemts ierobežojumu dēļ, ko paredz astotā un devītā Eiropas Savienība pieņemtā sankciju pakete. 

Turpinām ziņas

Turpinoties atkusnim daudzās Latvijas upēs sākusies ūdens līmeņa celšanās, daudzviet ledus un vižņi veido īslaicīgus sastrēgumus, applūst upju palienes. Radio1 sazinājās ar Jēkabpils novada Attīstības pārvaldes vadītāju Ilmāru Lukstu, lai noskaidrotu, kāda situācija ir upēs Jēkabpils novada teritorijā.

AUDIO

Kā prognozējat turpmāko situāciju novada upēs?

AUDIO

Kas notiek Jēkabpils novada mazajās upēs?

AUDIO

Kas būtu jāņem vērā iedzīvotājiem?

AUDIO

Kā ledus iešana un nelieli pali janvārī un, iespējams, pēc tam atkārtota upju aizsalšana var ietekmēt situāciju pavasarī?

AUDIO

Arī citviet Latvijā atkusnis radījis problēmas. Šorīt Ādažos, ceļoties ūdens līmenim Gaujā, applūdusi privātmāju teritorija, tāpēc sākta iedzīvotāju evakuācija. Plūdu dēļ slēgta satiksme uz vietējā autoceļa Baltezers–Āņi–Lapmeži. Apbraukšana ir iespējama pa Tallinas vai Vidzemes šosejām un  pa neapplūdušo autoceļa Baltezers–Āņi–Lapmeži posmu.
 
Latvijas valsts ceļi aicina autovadītājus par izskalojumiem un applūdušiem autoceļu posmiem valsts ceļu tīklā, kā arī citiem ar satiksmi un ceļu stāvokli saistītiem novērojumiem informēt uzņēmumu, zvanot pa diennakts bezmaksas informatīvo tālruni, kā arī uzņēmuma kontos sociālās saziņas tīklos Twitter un Facebook. 
 
Un vēl

Sestdien, 7.janvārī no pulksten desmitiem līdz trijiem dienā muzeja brīvdabas nodaļā “Sēļu sēta” gatavos ierakumu sveces Ukrainai. Šajā aukstajā laikā Ukrainai var palīdzēt arī ar pavisam vienkāršām un pašu spēkiem gatavotām lietām. Vienas no tām – ierakumu sveces. Lai tās pagatavotu, nepieciešamas tukšas, tīras dažādu konservu metāla kārbas, kā arī sveces vai sveču gali, kurus lūdz nogādāt uz Amatu māju “Sēļu sētā” vai uz Krustpils pili. Savukārt, sestdien 7.janvārī muzeja brīvdabas nodaļā būs vajadzīgas čaklas, palīdzīgas rokas ierakumu sveču gatavošanai. Ja ir vēlme piedalīties, aicina pieteikties pa tālruni 27029039.

Atstājiet komentāru