Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 7.decembrī
- 07 decembris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Zināms jaunās valdības iespējamais sastāvs; Bezdarbniekiem nedaudz palielinās atbalstu transporta un īres izdevumiem; un Kāds bijis aizvadītais rudens sinoptiķu vērtējumā?
Pēc tam, kad savus ministru amata kandidātus vakar paziņoja arī partiju apvienība "Apvienotais saraksts", oficiāli kļuvis zināms Krišjāņa Kariņa otrās valdības iespējamais sastāvs. Topošajā valdībā partiju apvienība "Jaunā vienotība" plāno virzīt Arvilu Ašeradenu finanšu ministra, Edgaru Rinkēviču ārlietu ministra, Inesi Lībiņu-Egneri tieslietu ministra, Andu Čakšu izglītības un zinātnes, Raimondu Čudaru klimata un enerģētikas ministra un Eviku Siliņu labklājības ministra amatiem. Vēl lēmumi saistībā ar Jaunās Vienotības kandidātu izvirzīšanu jāpieņem partijas "Vienotība" domei un kopsapulcei.
Nacionālā apvienība ekonomikas ministra amatam izvirzījusi Ilzi Indriksoni, aizsardzības ministra amatam - Ināru Mūrnieci, kultūras ministra amatam - Nauri Puntuli, bet satiksmes ministra amatam - Jāni Vitenbergu. Savukārt Apvienotais saraksts veselības ministra amatam izvirzījis Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektores Līgas Meņģelsones kandidatūru, zemkopības ministra amatam - Didzi Šmitu, iekšlietu ministra postenim - Māri Kučinski, bet vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam - Māri Sprindžuku.
Gala lēmums, kurus kandidātus virzīt apstiprināšanai ministru amatos, atbilstoši Satversmei būs jāpieņem Valsts prezidenta Egila Levita nominētajam Ministru prezidenta amata kandidātam Kariņam. Kā ziņots, iecerēts, ka par jauno Ministru kabinetu Saeima varētu balsot decembra vidū.
Saeimas Juridiskā komisija vakar nolēma neturpināt 13.Saeimā iesākto darbu ar Civilās savienības likumprojektu, kas paredz ieviest jaunu veidu divu pilngadīgu personu kopdzīves juridiskai reģistrēšanai. Šī atzīšana un aizsardzība attiektos arī uz viendzimuma pāriem. Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska atzīmēja, ka likumprojekts ir vērsts uz to, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu. Arī Administratīvās tiesas Senāts ir lēmis, ka, kamēr likumprojekts nav pieņemts, ģimenes var reģistrēt savu statusu, izmantojot Administratīvo tiesu.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija virzīšanai otrajam lasījumam atbalstīja grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz primārā atbalsta sniegšanu līdz nākamā gada vasarai. Patlaban spēkā esošā likuma redakcija paredz, ka atbalsts tiek sniegts līdz šī gada 31.decembrim. Komisija atbalstīja grozījumus, kas paredz, ka primāri sniedzamais atbalsts tiek īstenots ne ilgāk kā līdz 2023. gada 30.jūnijam. Tāpat grozījumi paredz, ka valsts turpina nodrošināt izmitināšanu, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 30. jūnijam tiem ukraiņiem, kuriem tā nepieciešama arī pēc likumā minētā 60 vai 120 dienu perioda.
Eiropas Komisija otrdien pieņēma galveno pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" 2023.-2024.gada darba programmu, ar ko aptuveni 13,5 miljardi eiro atvēlēti, lai Eiropā atbalstītu pētniekus un novatorus un meklētu revolucionārus risinājumus vides, enerģētikas, digitālajām un ģeopolitiskajām problēmām. Tas arī ļaus veikt mērķorientētas darbības, kuru nolūks ir sniegt atbalstu Ukrainai, palielināt ekonomikas noturību un veicināt ilgtspējīgu atveseļošanu no Covid-19 pandēmijas. Ar pētnieku un novatoru plašāku līdzdalību visā Eiropā, lielāku mobilitāti un finansējumu pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūrai tas palīdzēs izveidot spēcīgāku Eiropas pētniecības un inovācijas ekosistēmu.
Turpinām ziņas
Ņemot vērā vispārējo transporta izdevumu sadārdzinājumu un situāciju dzīvojamo telpu īres tirgū, bezdarbniekiem nedaudz palielinās atbalstu transporta un īres izdevumiem. Valdība otrdien lēma, ka reģionālās mobilitātes atbalsts Nodarbinātības valsts aģentūras klientiem tiks paaugstināts no 7 līdz 10 eiro dienā transporta izdevumu segšanai un no 150 līdz 200 eiro mēnesī dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai. Tādējādi tiek plānots veicināt bezdarbnieku mobilitāti uz darba vietām un došanos uz mācību iestādēm apgūt darba tirgū nepieciešamās prasmes.
Valdība vakar atbalstīja čeku loterijas darbības izbeigšanu no 2023. gada. Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl jāapstiprina Saeimai. Saeimai atbalstot likuma grozījumus, Valsts ieņēmumu dienesta organizētā čeku loterija tiktu izbeigta līdz ar 2022. gada čeku gada izlozi, kas notiks 2023. gada februārī. Šajā gadījumā čekus varēs iesniegt līdz 2023. gada 5. janvārim, tādējādi janvārī notiks pēdējā mēneša izloze par decembri, un informācija par izlozē laimējušajiem čekiem tiks publicēta čeku loterijas tīmekļvietnē janvāra otrās nedēļas svētdienā. Savukārt 2023. gada februārī tiks organizēta 2022. gada izloze un informācija par gada izlozē laimējušajiem čekiem tiks publicēta 2023. gada februāra trešās nedēļas svētdienā.
Un vēl
Aizvadītais rudens bijis sausākais kopš 2018.gada un 11.sausākais novērojumu vēsturē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Kalendārā rudens vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,3 grādi, kas ir 0,2 grādi virs gadalaika normas. Rudens sākums bija auksts. Septembra pirmā dekāde ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 grādi bija aukstākā kopš 1993.gada. Kopumā septembra vidējā gaisa temperatūra bija +10,1 grāds, kas ir 2,2 grādus zem normas. Aukstajam septembrim sekoja viens no siltākajiem oktobriem novērojumu vēsturē kopš 1924.gada. Šis bija sestais oktobris, kura vidējā gaisa temperatūra pārsniedza +9 grādus - ar vidējo gaisa temperatūru +9,2 grādi oktobris bija 2,4 grādus siltāks par normu.
Siltums turpinājās arī novembra pirmajā pusē, un novembra pirmās un otrās dekādes mijā tika pārspēti 79 maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Novembra vidū gaisa temperatūra strauji pazeminājās - 12.novembrī gaisa temperatūra Latvijā bija 8,9 grādi virs normas, bet jau 20.novembrī 6,8 grādi zem normas. Līdz ar to astoņu dienu laikā gaisa temperatūra pazeminājās par 15,7 grādiem. Novembra turpinājumā valdīja ziemīgi laika apstākļi, bet tas kopumā ar vidējo gaisa temperatūru +2,5 grādi bija par 0,3 grādiem siltāks par normu. Novembra vidū Latvijā izveidojās pirmā vienlaidu sniega sega. Visbiezākā sniega sega šoruden bija 20.novembrī Zosēnos - 19 centimetri. Meteoroloģiskais rudens šogad iestājās 31.augustā.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties:14 . Saeima pārņem skatīšanā ieceri par valsts apmaksātu veselības aprūpi tikai deklarētiem iedzīvotājiem, Jēkabpils reģionālajai slimnīcai piešķir vairāk nekā 483 tūkstošus eiro, un Kas ir Latvijas bagātākie cilvēki?
Ārlietu ministrija brīdinājusi amatpersonas par riskiem ceļošanai ārpus Eiropas Savienības un NATO valstīm saistībā ar Krievijas Izmeklēšanas komisijas uzsāktajām darbībām pēc lēmumiem par padomju režīmu slavinošu pieminekļu nojaukšanu. Ministrija norāda uz publiski pieejamo informāciju, ka Krievijas Izmeklēšanas komiteja ir uzsākusi krimināllietas un pārbaudes par Saeimas pieņemto likumu par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu demontāžu, kā arī par pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar minētā likuma izpildi.Ministrija ir aicinājusi amatpersonas, kuras bijušas iesaistītas minētajā jautājumā, tajā skaitā arī tās, kuras šobrīd vairs neieņem amatus, rūpīgi izvērtēt nepieciešamību doties ārvalstu braucienos ārpus ES un NATO dalībvalstīm. Apsverot iespējamu kādas valsts apmeklējumu, tajā skaitā arī tranzīta mērķiem, ministrija rekomendē izvērtēt to, cik ciešas ir konkrētās valsts attiecības un tiesiskā sadarbība ar Krieviju, kā arī cilvēktiesību aizsardzības līmeni šajā valstī.
Tāpat Ārlietu ministrija ir oficiāli informējusi Krieviju, ka tās centieni paplašināti piemērot ekstrateritoriālo kriminālo jurisdikciju ir uzskatāmi par iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās. Tie ir pretrunā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) statūtiem. Latvija kategoriski iebilst pret Krievijas mēģinājumu īstenot tās nacionālo kriminālo jurisdikciju citas valsts teritorijā. Latvijai kā suverēnai un neatkarīgai valstij Krievijas tiesību akti nav saistoši. Latvijas spertie soļi atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām un aktuālajai starptautiskajai situācijai.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vienojās pārņemt skatīšanai 14. Saeimas sasaukumā grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā. Tie paredz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus nodrošināt tikai tiem, kuri deklarējušies Latvijā. Tādējādi paredzēts aizstāt agrāk veselības aprūpes pakalpojumu grozu principu, par kura atlikšanu uz diviem gadiem arīdzan vienojās atbildīgā komisija. Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredz veselības aprūpi no valsts budžeta apmaksāt tikai Latvijā deklarētiem iedzīvotājiem. Tātad šīs likuma izmaiņas pēc to spēkā stāšanās liegs ārvalstīs dzīvojošiem un deklarētiem Latvijas pilsoņiem saņemt bezmaksas veselības aprūpi Latvijā. Izņēmums būtu neatliekamā palīdzība, kas jānodrošina pilnīgi visiem.
Veselības inspekcija izvērtēs visas Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā veiktās aknu transplantācijas, jo tuvinieku satraukumu raisa fakts, ka astoņas no kopumā 13 veiktajām operācijām beigušās neveiksmīgi. Pacients miris drīz pēc aknu pārstādīšanas. Slimnīcā uzsver, ka katrs gadījums ir individuāls. Latvija tieši aknu transplantācijas jomā vēl ir ceļa sākumā. Bet pacienti, kas orgānu saņem, ir ar daudz smagākām kaitēm nekā Skandināvijā, kur ceļš pie ārsta ir īsāks. Veselības inspekcijā apliecina, ka neviena mirušā aknu transplantācijas pacienta tuvinieks nav lūdzis izvērtēt ārstēšanas kvalitāti. Tomēr pēc publikācijas par augsto mirstību, inspekcija izvērtēs visas veiktās transplantācijas. Ja tiks atklāts kaitējums, tuvinieki no Ārstniecības riska fonda saņems kompensāciju.
Turpinām ziņas
Latvijas slimnīcām energoresursu sadārdzinājuma segšanai novirzīti 14 miljoni eiro, tajā skaitā vairāk nekā 483,8 tūkstoši eiro piešķirti Jēkabpils reģionālajai slimnīcai. Tāpat finansējums energoresursu sadārdzinājuma segšanai novirzīts arī Aizkraukles, Preiļu un Līvānu slimnīcām.
Jēkabpils novada pašvaldības policijā novembrī reģistrēti 143 notikumi, no tiem visvairāk pārkāpumu saistīti ar alkohola lietošanu un automašīnu novietošanu. Uzsākti 28 procesi par atrašanos sabiedriskā vietā alkohola reibumā vai alkohola lietošanu publiskā vietā, kā arī noformēti 29 protokoli par automašīnu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem. Mēneša laikā speciāli atskurbšanai ierīkotajās telpās nogādāti 26 cilvēki. Jēkabpils novada pašvaldības policija veikusi arī vairākus reidus dzīvojamo māju mikrorajonos, nodrošinājusi sabiedrisko kārtību publiskajos pasākumos, kā arī pildījusi citus uzdevumus.
Un vēl
Šogad bagātākais cilvēks Latvijā ir Leonids Esterkins, kurš pērn vispār nebija bagātāko cilvēku Top 100, liecina "Dienas Bizness" apkopotais Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts. Aktīvu vērtība ir 162,54 miljoni eiro. Esterkins ir SIA "Rietumu banka" līdzīpašnieks. Pagājušā gada pirmās vietas ieguvējs šogad otrais - ar 130,98 miljoniem eiro SIA "Mikrotīkls" līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš. Kritumu par vietu, šogad ieņemot trešo pozīciju, pieredzējis arī SIA "Mikrotīkls" otrs līdzīpašnieks Džons Martins Tallijs ar 130,19 miljoniem eiro. Savu pozīciju - ceturto vietu bagātāko Latvijas cilvēku topā saglabājis Arkādijs Suharenko, kurš var lepoties ar 84,57 miljonu eiro lielu bagātību. Suharenko ir viens no AS "Rietumu banka" lielākajiem īpašniekiem. Šī saraksta piekto vietu ieņem mecenāts Jānis Zuzāns, kura īpašumā ir 79,08 miljoni eiro.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: «S&P Global Ratings» mainījis Latvijas kredītreitinga nākotnes novērtējumu no stabila uz negatīvu ; Teju puse iedzīvotāju šoziem meklēs otru darbu vai strādās brīvdienās ; un Noslēgusies vienpadsmitā putnu tiešraižu sezona
Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "S&P Global Ratings" apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu "A+" līmenī, mainot kredītreitinga nākotnes vērtējumu no stabila uz negatīvu, informēja Valsts kases pārstāvji. Aģentūra, analizējot Latvijas ekonomiku, atzinusi, ka ieilgusī Krievijas karadarbība Ukrainā un augstā inflācija palielina Latvijas kā mazās un atvērtās ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas riskus, kā arī rada tiešas un netiešas izmaksas ekonomikai un valsts budžetam. Vienlaikus aģentūrā uzsvēra, ka Eiropas Savienības fondu ietvaros pieejamā finansējuma efektīva izmantošana ieguldījumiem publiskajā infrastruktūrā un pasākumos, kas sekmēs reformas un digitālās transformācijas kursu dažādās jomās, mazinās Krievijas–Ukrainas militārā konflikta risku ietekmi, sniedzot atbalstu ekonomikas izaugsmei vidējā termiņā.
Ja tiks apstiprināts pašlaik partiju virzītais Krišjāņa Kariņa otrās valdības sastāvs, tad Saeimā ar "mīksto" mandātu cita starpā varētu nonākt Jānis Reirs no Jaunās Vienotības, Ieva Brante no Apvienotā Saraksta un Jurģis Klotiņš no Nacionālās Apvienības. Jaunie deputāti nonāktu parlamentā atbilstoši 14.Saeimas vēlēšanu rezultātiem, ja pašreizējie parlamentārieši, kļūstot par valdības locekļiem, noliktu savu deputāta mandātu uz amata Ministru kabinetā pildīšanas laiku. Savukārt, ja Kariņš vēlreiz kļūs par Ministru prezidentu, tad viņa vietu Saeimā varētu ieņemt Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina no Jaunās Vienotības saraksta.
ANO ceļ trauksmi par Krievijas armijas atkārtotajiem uzbrukumiem Ukrainas infrastruktūrai un brīdina par humānās krīzes padziļināšanos. Pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru, arī spēkstacijām un katlumājām, vērsto uzbrukumu rezultātā miljoniem cilvēku palikuši bez siltuma, elektrības un ūdens, līdz ar to kara izraisītajai humānajai krīzei pievienojusies vēl viena bīstama dimensija, norāda ANO. Ukrainas iedzīvotājiem liegta veselības aprūpe, bērniem - izglītība. Savukārt Pasaules Veselības organizācija ziņojusi par vismaz 715 uzbrukumiem veselības aprūpei, ieskaitot 630, kas ietekmējuši veselības objektus, un 61, kas skāris personālu.
Pēc apraides atļaujas anulēšanas, ko medijam "Dožģ" jeb "TV Rain" iepriekš bija izsniegusi Latvijas Nacionālā plašsaziņas līdzekļu padome, kanāls pārtrauks raidīt arī Lietuvā. Par to paziņojusi Lietuvas Radio un televīzijas komisija. Lietuvas komisijā atgādināts, ka 6. jūnijā telekanālam Nacionālā plašsaziņas līdzekļu padome izsniedza licenci apraidei Latvijā, kas devusi tiesības medijam tā veidoto saturu izplatīt Eiropas savienības valstīs, Krievijā, ASV un citās valstīs. Telekanāls naktī uz ceturtdienu, 8. decembri, pārtrauks raidīt vienlaicīgi gan Latvijā, gan Lietuvā.
Turpinām ziņas
Augot pārtikas cenām un komunālo maksājumu tarifiem, teju puse Latvijas iedzīvotāju šajā ziemā meklēs iespējas papildu ienākumu gūšanai, un visbiežāk iedzīvotāji šo mērķi cer sasniegt, meklējot otro darbavietu, secināts bankas Citadele veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā. Dzīves dārdzības kompensēšanai papildus darba slodzi meklēs aptuveni 45% Latvijas iedzīvotāju. Visbiežāk, proti, 16% gadījumu cilvēki kā risinājumu ienākumu līmeņa celšanai izvēlēsies meklēt otru darbavietu – šī opcija vispopulārākā ir jaunu vīriešu vidū. Aptaujas dati liecina, ka 12% naudu pelnīs dažādos gadījuma, tajā skaitā ārštata darbos. Tikmēr 9% plāno uzņemties jaunus darba pienākumus vai lielāku slodzi esošajā darbavietā, savukārt vēl 8% norāda, ka strādās brīvdienās, tādējādi pretendējot uz lielāka atalgojuma saņemšanu. Aptaujas dati arī rāda, ka nedaudz vairāk kā puse jeb 54% gaidāmajā ziemā papildu ienākumus nemeklēs. Visbiežāk šis lēmums attiecināms uz iedzīvotājiem, kuri jau pārkāpuši 60 gadu slieksni un līdz ar to ir pensionāri vai pirmspensijas vecumā.
Treniņa laikā Jēkabpils tirgū topošais policijas dienesta suns Apollo Dark atradis nelegālās cigaretes. Šobrīd darbam policijā tiek gatavots jauns vācu aitu šķirnes suns Apollo Dark. Decembra sākumā sunim palika četri mēneši, un viņš, svinot savu īpašo dienu, slēptuvē kādā tirdzniecības vietā Jēkabpils tirgus teritorijā atrada 4 tūkstoši 600 cigaretes bez Latvijas akcīzes markām. Policijā par notikušo ir sākts administratīvā pārkāpuma process.
Pašlaik Apollo Dark saimnieks, Kinologu nodaļas Zemgales grupas inspektors Gints Vuškāns apmāca suni, lai viņš varētu nokārtot testus un kļūtu par pilntiesīgu policijas dienesta suni - narkotiku un nelegālo cigarešu meklētāju, turpinot dienesta suņa Darvina misiju. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes darbinieku aktīvais darbs saistībā ar akcizēto preču nelegālu apriti ir rezultējies ar panākumiem. Šogad 11 mēnešos policisti Jēkabpilī atraduši un no nelegālās aprites kopumā izņēmuši 40 tūkstoši 842 cigaretes, kas, salīdzinājumā ar 2021.gadu ir samazinājums vairāk nekā uz pusi. Pērn tādā pašā laika posmā Jēkabpilī no nelegālās aprites kopumā tika izņemtas 86 tūkstoši 995 cigaretes.
Un vēl
Jau 11 gadu Latvijas Dabas fonds piedāvā sekot līdzi aizsargājamo putnu dzīvei, vērojot to tiešsaistē. Šajā sezonā varēja virtuāli ielūkoties desmit ligzdās, bet kā papildu bonuss jau vairākus gadus ir zemūdens kamera, kurā var vērot zivju gaitas. 2022. gada sezonā tiešraides ligzdās tika izaudzināti 16 jaunie putni, bet netrūka arī satraucošu mirkļu. Kopumā putnu tiešraidēm Latvijas Dabas fonda YouTube kanālā ir bijuši vairāk nekā četri miljoni skatījumu – minūšu izteiksmē tie ir 63 miljoni.
Jau tradicionāli populārākā tiešraižu ligzda ir jūras ērgļi Durbē. Otra skatītākā ligzda bija mazie ērgļi bērzā Sēlijā. Veiksmīga ligzdošana bija arī vistu vanagu ligzdā Rīgā. Četri mazuļi izauga balto stārķu ligzdā, kuras vērošanu Latvijas Dabas fonds nodrošina sadarbībā ar a/s Sadales tīkls, bet viens – mazais ērglis ligzdā eglē. Šogad Latvijas Dabas fonda ornitologiem izdevās uzstādīt kameru pie lielā dumpja ligzdas Engures ezera niedrājā, kurā maijā izšķīlās četri mazuļi. Šo ūdensputnu dzīvi varēja vērot tikai dažas nedēļas, jo lielā dumpja mazuļi ātri pamet ligzdu.