2022.gada 20. janvāris

Aļģirds, Aļģis, Oļģerts, Orests

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 14.janvārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 14.janvārī

Radio1 ziņas pulksten 8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: No «Grindeks» akcionāriem Lipmaniem par labu Latvijas valstij piedzīs 1,9 miljonus eiro; Aivaram Krapam atcelti visi ierobežojumi ieņemt amatus pašvaldībā; un Šogad notiks starptautiskais ziemas rallijs “Sarma”

Stājies spēkā spriedums par 1,9 miljonu eiro piedziņu no uzņēmējiem Kirova un Filipa Lipmaniem, kas iepriekš kontrolēja vairāk nekā pusi farmācijas uzņēmuma "Grindeks" akciju un nepildīja prasību par obligātā atpirkuma piedāvājuma izteikšanu mazākumakcionāriem, tai skaitā valstij, kurai piederēja 2,3% akciju. Valstij piederošās 219 tūkstoši 780 "Grindeka" akcijas, kas veidoja 2,29% no kopējā sabiedrības pamatkapitāla, 2016. gada 8. novembrī pārdotas biržas "Nasdaq Riga" rīkotā izsolē par 846 tūkstoši 153 eiro jeb 3,85 eiro par vienu akciju. Zaudējumi 1 miljons 903 tūkstoši 294 eiro valstij radušies kā starpība starp summu, par kādu akcijas pārdotas izsolē, un summu, kādu valsts saņemtu, ja akcijas atsavinātu obligātās atpirkšanas procedūrā, kā to noteica likums.

No 2024. gada publiskās vietās tiks izvietoti defibrillatori, ko dzīvību apdraudošās situācijās sirdsdarbības atjaunošanai pirms mediķu ierašanās varēs izmantot apmācītas personas, paredz izskatīšanai Saeimas komisijas nodotie grozījumi Ārstniecības likumā. Tie vēl trijos lasījumos jāizskata parlamentā. 

Eiropas Zāļu aģentūra paudusi šaubas par nepieciešamību pēc pārāk ātras ceturtās vakcīnas devas pret Covid-19. Vairākas valstis jau paziņojušas, ka iedzīvotājiem piedāvās ceturto vakcīnas devu. Taču Eiropas Zāļu aģentūra brīdina, ka stratēģija, kas paredz balstdevas ik pēc četriem mēnešiem, rada iespējamu risku pārslogot cilvēka imūnsistēmu. Aģentūra norāda, ja izrādīsies, ka vajadzīgas vairākas balstdevas, tās būtu jāpotē ar lielāku intervālu, tāpat kā ikgadējās gripas vakcīnas, nevis ik pēc dažiem mēnešiem.

Ikgadējo Lietuvas 1991. gada 13. janvāra notikumu upuru piemiņas pasākumu pie Seima vakar aizēnoja protestētāju, galvenokārt vakcinācijas un Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu pretinieku, uzvedība – skaļi svilpieni, izkliedzieni un trokšņošana, ar ko prāva daļa sanākušo centās traucēt valsts vadītāju uzrunas. Pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis trokšņotāju pūli salīdzinājis ar kādreizējo promaskavisko kustību "Jedinstvo", kas līdzīgi izturējās mītiņā pie parlamenta ēkas 1991. gada janvārī. 

Turpinām ziņas

Ģenerālprokuratūra  7.janvārī pieņēmusi lēmumu atcelt visus iepriekš noteiktos ierobežojumus saistībā ar amatu ieņemšanu pašvaldībā Jēkabpils novada deputātam Aivaram Krapam no Latvijas attīstībai. Par pieņemto lēmumu 7. janvārī nosūtīta vēstule arī  Jēkabpils novada domei. Tajā teikts, ka vadoties no Kriminālprocesa likuma 249.panta trešās daļas, pašvaldībai zināšanai tiek nosūtīts 7.janvāra lēmums, ar kuru atcelts Aivaram Krapam kriminālprocesā piemērotais drošības līdzeklis – noteiktas nodarbošanās aizliegums, kas nozīmē, ka attiecībā uz viņu vairs nepastāv jebkādi ierobežojumi ieņemt amatus un veikt funkcijas Jēkabpils novada pašvaldībā. Jau ziņots, ka KNAB kriminālprocesā par Jēkabpils pilsētas pašvaldības iepirkumiem aizdomās turētajam, tajā brībī pašvaldības vadītājam, Aivaram Krapam  liedza ieņemt mēra amatu. 

Pašreizējā iekšlietu ministre Marija Golubeva no “Attīstībai/Par!” plāno kandidēt 14. Saeimas vēlēšanās un pēc vēlēšanām vēlētos turpināt darbu iekšlietu ministres amatā. To Golubeva sacīja Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā”. Golubeva arī pauda atbalstu savas pārstāvētās politiskās partijas "Kustība "Par!"" valdes lēmumam 14. Saeimas vēlēšanās startēt liberālās partiju apvienības “Attīstībai/Par sastāvā. Golubeva arī atzina, ka visi valdības kolēģi un viņu pārstāvētie politiskie spēki būs konkurenti.

Un vēl

Janvāra sākumā tika pieņemts lēmums 12. februārī organizēt tradicionālo, starptautisko ziemas ralliju "Sarma", kas nepiemērotu laikapstākļu un pandēmijas dēļ nenotika divus gadus. Šogad viens no lielākajiem Gulbenes novada sporta pasākumiem pulcēs vietējos un ārvalstu sportistus, kuri cīnīsies par Latvijas un Igaunijas rallija čempionātu punktiem, kā arī Latvijas "Historic" rallija un Latvijas rallijsprinta kausa ieskaites punktiem. Diemžēl šobrīd ir pieņemts lēmums ralliju rīkot bez skatītāju līdzdalības.

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Aizsardzības ministrs atgādina par kopības sajūtu, kāda valdīja uz barikādēm; Par darbu Covid-19 riska apstākļos Latvijas pedagogi saņems piemaksu; un Mirusi 60. gadu popmūzikas ikona - grupas "The Ronettes" līdere Ronija Spektore

Spēcīgā vēja dēļ šorīt ap pulksten 7 elektroapgāde bija traucēta aptuveni 6 tūkstoši 500 "Sadales tīkla" klientiem valsts rietumu un austrumu daļā. Sadales tīkla operatīvā darba brigādes strādā pie bojājumu novēršanas, lai iespējami drīz klientiem atjaunotu elektroapgādi.

Spēcīgā vēja laikā var lūzt koki un to zari, pārraujot elektrolīniju vadus un radot bīstamas situācijas, kas var apdraudēt cilvēku dzīvību, tādēļ uzņēmums aicina būt īpaši uzmanīgiem un piesardzīgiem elektrolīniju un elektroiekārtu tuvumā. "Redzot bīstamu situāciju, notikuma vietai tuvoties nedrīkst, bet nekavējoties jāinformē "Sadales tīkls", zvanot uz diennakts bezmaksas bojājumu pieteikšanas tālruni 8404.

Šodien Latviju šķērso spēcīga ciklona aukstā atmosfēras fronte, kas atnes nokrišņus un stipras vēja brāzmas, kuru dēļ piekrastē spēkā oranžais, bet pārējā valstī – dzeltenais brīdinājums. Rietumu, ziemeļrietumu vēja brāzmas gaidāmas pēcpusdienā, kad piekrastē tās sasniegs 25–28 metrus sekundē, pārējā valstī 18–23 metrus sekundē.

Šajās dienās varam tikai sapņot par tādu kopības sajūtu, kāda bija 1991.gada barikāžu laikā, videouzrunā sociālajā tīklā "Facebook" norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks no Attīstībai Par. Viņš norāda, ka tagad ir izaugusi vesela paaudze, kas vairs neatceras ne padomju okupācijas laiku, ne to režīmu, kas tajā laikā eksistēja Latvijas teritorijā. Barikādes esot ļoti labs piemērs tautas spējai mobilizēties, parādīt savu spēku gan iespējamam agresoram, gan pašiem sev.  Pabriks vērsa uzmanību, ka barikāžu dalībnieki neprasīja, kas viņiem par to būs, vai kāds viņus apbalvos, bet vienkārši piecēlās, brauca un aizstāvēja Rīgu un Latviju.

Latvija, Lietuva un Polija turpina izmantot "apšaubāmas metodes", lai neielaistu nelegālos imigrantus, kas mēģina iekļūt no Baltkrievijas, un liedz piekļuvi palīdzības organizācijām, kas cenšas palīdzēt migrantiem, kuri iestrēguši pierobežas rajonos, paziņojušas ANO Bēgļu aģentūras un Eiropas Savienības amatpersonas. ES iekšlietu komisāre Ilva Johansone norāda, ka Polijai, Latvijai un Lietuvai nepieciešami likumi, kuros migrantu atgrūšana netiek akceptēta un netiek legalizēta. Vārds "atgrūšana" Eiropā galvenokārt tiek lietots, lai apzīmētu migrantu piespiedu atgriešanu pāri starptautiskajai robežai, vienlaikus liedzot viņiem tiesības lūgt patvērumu. 

Spridzināšanas draudu dēļ Krievijā ceturtdien evakuētas simtiem skolu, ziņoja radio "Eho Moskvi". Sibīrijas pilsētā Krasnojarskā vien evakuētas vairāk nekā 100 skolas. Draudu dēļ stundas uz laiku tika pārtrauktas arī mācību iestādes Samarā, Stavropolē un citās pilsētās. Visā valstī evakuētas simtiem skolu, kuras draudus par iespējamo spridzināšanu saņēmušas e-pastā. Krievijā skolas, tiesas un iepirkšanās centri bieži saņem šādus draudus. Kāds ir motīvs šajā gadījumā, varasiestādes nezina.

Turpinām ziņas

Par darbu Covid-19 riska apstākļos 50 tūkstoši Latvijas pedagogu drīzumā saņems piemaksu. Līdzīgi kā visām līdzšinējām Covid-19 atbalsta programmām, lai to visu varētu finansēt, valsts ņems starptautisko aizņēmumu. Kad tieši, nav zināms, bet kopsumma ir nepilni 11 miljoni eiro. Pedagogu arodbiedrība rēķina, ka pēc nodokļu nomaksas katram palikšot no pārdesmit eiro līdz 100. Izglītības ministre gan uzsver, ka piemaksu konkrēto apmēru noteiks izglītības iestādes direktors.

Latvijas Nacionālais kultūras centrs izsludina šī gada pieteikumu pieņemšanu Nacionālajam nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam. Ikviens aicināts sarakstam pieteikt elementus, kas uzskatāmi par valsts aizsargājamu nemateriālā kultūras mantojuma vērtību, un kuru iekļaušanai sarakstā ir plašs attiecīgās kopienas atbalsts un līdzdalība. 2022. gadā pieteikumus iespējams iesniegt līdz 12. jūnijam. Pieteikšanās process notiek elektroniski nemateriālā kultūras mantojuma saraksta tīmekļa vietnē.

Un vēl

78 gadu vecumā mūžībā devusies pagājušā gadsimta 60. gadu popmūzikas ikona - grupas "The Ronettes" līdere Ronija Spektore (Ronnie Spector), vēsta ārvalstu mūzikas prese. Dziedātāja, kas pazīstama ar tādiem 60. gadu hitiem kā "Be My Baby" un "Walking in the Rain", mira pēc īsas cīņas ar vēzi. 1963. gadā izdotais singls "Be My Baby" padarīja meiteņu trio par superzvaigznēm. Visus grupas ierakstus producēja Fils Spektors. 

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00

Radio1 ziņās klausieties: Liegs tirdzniecības vietām iespēju mākslīgi samazināt platību darbam 'sarkanajā režīmā'; SIA “Jēkabpils siltums” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko iesniedzis atlūgumu; un Zināmi Lielās mūzikas balvas nominanti

Lai tirdzniecības vietas, kuru publiski pieejamā telpu platība ir lielāka par tūkstoš 500 kvadrātmetriem, nevarētu to mākslīgi samazināt, lai pārietu no "zaļā" pakalpojuma režīma uz "sarkano", plānots veikt tehniskus precizējumus rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Precizējumus uzticēts sagatavot Ekonomikas ministrijai kopīgi ar Valsts policiju, lai novērstu regulējuma interpretācijas iespējamību.

Kā ziņots, vairāki lielveikali, kas līdz šim darbojās "zaļajā režīmā", ir pārgājuši uz darbu "sarkanajā" jeb epidemioloģiski nedrošajā režīmā. Veikalos daļa telpas, kas agrāk bija pieejama, norobežota ar plauktiem, šādi kopējo platību sašaurinot.

Latvijā aizvadītās diennakts laikā reģistrēti 2 tūkstoši 628 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi un saņemti ziņojumi par 12 mirušiem Covid-19 slimniekiem.  No aizvadītajā diennaktī inficētajiem 1008 ir nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet tūkstoš 620 ir vakcinēti. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 14,8%. No mirušajiem 10 bija nevakcinēti pret Covid-19, bet divi – vakcinēti. 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 tūkstoši iedzīvotāju ir pieaudzis līdz 1157,5. 

Latvija aizvadītās nedēļas beigās ir kļuvusi par vienīgo no Baltijas valstīm, kurā mirstība ar diagnosticētu Covid-19 pārsniedz vidējo mirstības rādītāju Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā.  Eiropas Slimību kontroles un profilakses centra aplēses par situāciju divās iepriekšējās nedēļās, no 27.decembra līdz 9.janvārim, liecina, ka Latvijā mirstības līmenis ar diagnosticētu Covid-19 atkal ir audzis, sasniedzot 84,4 gadījumus uz vienu miljonu iedzīvotāju, kā rezultātā Latvija ir pakāpusies no devītās līdz septītajai vietai 30 Eiropas savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vidū ar augstāko mirstību. Augstākā mirstība ir reģistrēta Polijā, Bulgārijā un Horvātijā, kur nāves gadījumu skaits pārsniedz 140 uz vienu miljonu iedzīvotāju.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs atkārtoti aicinās koalīcijas partnerus atbalstīt samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi elektroenerģijai, dabasgāzei, siltumenerģijai un kurināmajai koksnei. Piedāvājums, ko koalīcijas sadarbības sanāksmē varētu izskatīt nākamajā pirmdienā, 17.janvārī, paredzētu esošā 21% vietā noteikt konkrētajiem energoresursiem PVN likmi 5% apmērā laikā no šī gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim. Tāpat mājsaimniecībām tarifu pieauguma mazināšanai Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi kompensējošu priekšlikumu - apkures sezonas laikā, no 1.janvāra līdz 30.aprīlim, ieviest atbalsta mehānismu, izmantojot maksimāli pieļaujamās cenas griestu noteikšanas metodi centralizētai siltumapgādei un gāzes apkurei.

Turpinām ziņas

SIA “Jēkabpils siltums” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko otrdien, 11.janvārī iesniedzis atlūgumu un viņa pēdējā darba diena uzņēmumā ir šodien 14.janvārī. Sarunā ar Radio1v Aleksandrs Karpenko sacīja, ka ir saņēmis jaunu darba piedāvājumu un šīs nedēļas sākumā šo jautājumu pārrunājis ar novada domes priekšsēdētāju Raivi Ragaini, lai saprastu palikt vai aiziet. Pēc sarunas viņš nolēmis pieņemt jauno darba piedāvājumu, jaunu izaicinājumu un otrdien iesniedzis atlūgumu. Aleksandrs Karpenko SIA “Jēkabpils siltums” kā valdes priekšsēdētājs strādāja vairāk kā 16 gadus, kopš 2005.gada augusta. Sarunā ar Radio1 viņš sacīja, ka ir pateicīgs par šiem darba gadiem gan pašvaldībai, gan savam kolektīvam, gan uzņēmuma klientiem, iegūta pieredze, kopā realizēti daudzi vērienīgi projekti siltumapgādes jomā. Aleksandrs Karpenko pagaidām neatklāja, kādu darba piedāvājumu saņēmis un kur strādās turpmāk.


Vakar  Aknīstē noticis traģisks negadījums. Pildot darba pienākumus, šķeldas transportierī tika ierauts 1968. gadā dzimis vīrietis, kurš gāja bojā notikuma vietā. Policijā par notikušo sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 146. panta otrās daļas. Ir nozīmēta tiesu medicīniskā ekspertīze un policija un Valsts darba inspekcija turpina skaidrot notikušā apstākļus. 

Un vēl

Lielās mūzikas balvas žūrija šodien preses konferencē paziņoja ''Lielās mūzikas balvas 2021'' nominantus un balvas par mūža ieguldījumu saņēmējus. Balvu par mūža ieguldījumu saņems diriģents Imants Resnis un ilggadējais Latvijas Nacionālās operas solists Samsons Izjumovs. Balvu pasniegšanas ceremonija notiks 8. martā Latvijas Nacionālajā operā. 

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: "Eurostat": Latvijā pērn bija viens no straujākajiem eksporta kāpumiem ES; Zināms, cik SIA "Jēkabpils siltums" klientiem jāmaksā par saņemto siltumenerģiju decembrī; un Apvienos Jēkabpils un Krustpils namu pārvaldes iecirkņus.

Latvijā pērnā gada vienpadsmit mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada starp Eiropas Savienības valstīm bijis viens no straujākajiem eksporta kāpumiem. Janvārī-novembrī salīdzinājumā ar 2020.gada vienpadsmit mēnešiem eksporta apmērs Latvijā, tāpat kā Beļģijā un Bulgārijā, pieaudzis par 23%. Lielāks eksporta kāpums šajā periodā fiksēts vien Igaunijā (+28%) un Horvātijā (+26%). Lietuvā reģistrēts 20% pieaugums, bet mazākais kāpums bijis Īrijā (+1%). Tikmēr importa apmērs janvārī-novembrī salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu pieaudzis visās ES dalībvalstīs, bet lielākais kāpums bijis Igaunijā (+32%), Grieķijā (+31%), Slovēnijā (+30%), Latvijā (+29%) un Lietuvā (+28%).

Latvijas slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaits aizvadītās diennakts laikā pieaudzis no 575 līdz 583. Kopā stacionāros ārstējas 583 pacienti, no tiem 510 ar vidēji smagu slimības gaitu; 73 - ar smagu slimības gaitu. Pēdējo 24 stundu laikā izrakstīti 53 pacienti, kā arī stacionāros ievietoti 77 cilvēki. 

Pie Veselības ministrijas šodien pulcējās ap desmit cilvēku, kas piketā veselības ministram Danielam Pavļutam no "Attīstībai/Par!" prasīja no amata atbrīvot Veselības inspekcijas vadītāju Anitu Slokenbergu. Piketētāji uzsvēra, ka viņas darbība un izteikumi saistībā ar imunologa Jevgēnija Ņikiforenko lietu viņiem ir nepieņemami un Veselības inspekcijā steidzami nepieciešamas pārmaiņas, kas būtu uz pacientu interesēm un tiesībām orientētas. Tikmēr veselības ministrs, kurš atrodas karantīnā, sola, ka pārmaiņas inspekcijā būs, bet Slokenbergu pagaidām no amata atbrīvot neplāno.

Ukraina naktī uz piektdienu cietusi plašā kiberuzbrukumā, kā rezultātā bloķētas valsts iestāžu mājaslapas. Eiropas Savienības augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels piektdien paziņoja, ka ES mobilizē "visus savus resursus", lai palīdzētu Ukrainai pēc kiberuzbrukuma. 

No sestdienas tiks atcelts Lietuvas pašvaldībās gar Baltkrievijas robežu ieviestais pastiprinātais ārkārtējais stāvoklis, un no pusnakts piekļuve pierobežas zonai vairs netiks ierobežota. Migrācijas situācija uz robežas ir stabilizējusies, tādēļ Lietuvas valdība nolēmusi nepagarināt 10.novembrī ieviesto pastiprināto ārkārtējo stāvokli, tomēr uz robežas arī turpmāk būs spēkā ārkārtējais stāvoklis.

Turpinām ziņas

Jau ziņots, ka atlūgumu iesniedzis SIA Jēkabpils siltums valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko. Jēkabpils novada mērs Raivis Ragainis sarunā ar Radio1 sacīja, ka Karpenko kungs viņu informējiis, ka saņēmis jauns darba piedāvājumu. Domes priekšsēdētājs atbildējis, ka lēmums ir Karpenko kunga ziņā un atlūgums iesniegts, jo acīmredzot Karpenko kungs izvēlējies pieņemt jaunu izaicinājumu. Jautāts vai viņš kā mērs nemēģināja atrunāt ilggadējo darbinieku Aleksandru Karpenko no pašvaldības uzņēmuma pamešanas, Raivis Ragainis sacīja, ka nē, jo izvēle jāizdara katram pašam. Iespējams jauni izaicinājumi esot labākā izvēle. Raivis Ragainis piebilda, ka pagaidām uzņēmumu vadīs valdes loceklis Juris Broņka. Jau tuvākajā laikā tikšot sludināts konkurss uz SIA “Jēkabpils siltums” valdes locekļa amatu. Jautāts vai konkursā varēs piedalīties arī pašreizējie valdes locekļi Juris Broņka un Oļegs Dubiņins, Raivis Ragainis sacīja, ka viņiem pirmajiem piedāvāts valdes vadītāja amats, bet viņi atteikušies.

SIA “Jēkabpils siltums” publiskojis informāciju par apkures izmaksām decembrī. Vienas megavatstundas siltumenerģijas cena bijusi bez PVN 54.22 eiro, savukārt vidēji viens apkures kvadrātmetrs izmaksājis 1,67 eiro.  Visdārgāk apkure decembrī izmaksājusi mājas Rīgas 175 iemītniekiem – 3,36 eiro kvadrātmetrā, kas ir ievērojami vairāk nekā novembrī, kad maksa bija – 1,65 eiro kvadrātmetrā. Tāpat arī dārgāk nekā vidēji pilsētā par apkuri maksā Brīvības 2g/1 iemītnieki – 2,70 eiro kvadrātmetrā. Arī šeit salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi maksa par apkuri pieaugusi, jo novembrī šajā ēkā viens apkures kvadrātmetrs izmaksāja – 1,86 eiro. Dārgāk nekā vidēji jāmaksā arī ēkas Dārza ielā 1 iemītniekiem – 2,69 eiro kvadrātmetrā, šeit salīdzinājumā ar iepriekšējo apkures mēnesi maksa pieaugusi gandrīz divkārt, jo novembrī viens apkures kvadrātmetrs izmaksāja – 1,38 eiro.

Tikmēr vismazākie rēķini par apkuri bijuši siltināto māju iemītniekiem, kā arī mājas nameja ielā 32 – 1,17 eiro kvadrātmetrā,  Ziemeļu ielā 6 – 1,21 eiro kvadrātmetrā un Viesītes 18b – 1,26 eiro kvadrātmetrā. Plašāk par to, cik katrā mājā, kurai apkuri nodrošina SIA “Jēkabpils siltums” izmaksājis apkures kvadrātmetrs decembrī, lasiet  SIA “Jēkabpils siltums” sagatavotajā tabulā, kas publicēta portālā radio1.lv.

Un vēl

No 1.februāra SIA JK Namu pārvalde Krustpils iecirknis tiek pievienots Jēkabpils iecirknim. Klientu apkalpošana no 1.februāra notiks Klientu apkalpošanas centrā Andreja Pormaļa ielā 39, savukārt telpas Kārļa Skaubīša ielā 20 – 2 tiks slēgtas. Jautājumu un neskaidrību gadījumā, kā arī, lai pieteiktu vizīti, aicina zvanīt ēku un apsaimniekojamo teritoriju pārzinei Ilzei Brokai uz tālruni 652 21153.

Atstājiet komentāru