Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 3.janvārī
- 03 janvaris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Kuras bijušas populārākās politiskās partijas decembrī? Kā mainījusies saslimstība ar Covid-19 Jēkabpils novadā decembrī? Un Kādas ir sinoptiķu prognozes par gaidāmo laiku janvārī?
Kā liecina SKDS veidotā partiju popularitātes aptauja, decembrī partiju reitingu līderi ir "Saskaņa", "Jaunā vienotība", savukārt Zaļo un zemnieku savienība un partija Nacionālā apvienība dala trešo vietu. Ja vēlēšanas būtu tagad, visvairāk - 11% respondentu - gatavi šodien balsot par "Saskaņu", otrajā vietā ar 7,7% balsu ir Jaunā Vienotība, bet trešo vietu ar 6,6% balsu dala Nacionālā apvienība un ZZS. Tām seko "Attīstībai/Par!" ar 4,5%, "Progresīvie" ar 3,7% un Jaunā konservatīvā partija ar 3,4% balsu. Savukārt par partiju "Likums un kārtība" savu balsi decembrī sola atdot 3% vēlētāju, tikmēr 2,7% gatavi balsot par Latvijas Krievu savienību, bet 2,5% - par partiju "Latvija pirmajā vietā". Latvijas Reģionu apvienībai ir 2,2% respondent. Mazāk nekā simtā daļa aptaujāto - 0,7% - gatava balsot par bijušo "KPV LV", bet par citām partijām savu balsi dot gatavi 1% vēlētāju.
Faktiskajās cenās Iekšzemes kopprodukts jeb IKP Latvijā 2019.gadā bija 30,6 miljardi eiro. 52,8% jeb 16,2 miljardi eiro no Latvijas IKP attiecināmi uz galvaspilsētu Rīgu, kam sekoja Pierīga ar 16,9% jeb 5,1 miljards eiro, kopā aptverot divas trešdaļas jeb 69,7% no Latvijas IKP, liecina statistikas pārvaldes gada nogalē publiskotā informācija. Zemgale no Latvijas iekšzemes kopprodukta veido 7,7% jeb 2,4 miljardi eiro. 2019.gadā starp lielajām pilsētām vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju – 25,8 tūkst. eiro bija galvaspilsētā. Jēkabpils ierindojas septītajā vietā ar 10,7 tūkstoši eiro.
Izraēlā konstatēts pirmais "fluronas" gadījums - rets divu slimību, Covid-19 un gripas, sajaukums, ziņo Lielbritānijas medijs "The Independent". Pirmais šāds saslimšanas gadījums konstatēts kādai grūniecei. Kā ziņo Izraēla, tad inficēšanās ar divām slimībām vienlaicīgi konstatēta grūtniecei, kura šobrīd atrodas slimnīcā. Slimības gaita viņai norit visai viegli, bez īpaši smagiem simptomiem.
Francijā pēdējā mēneša laikā ir izkauti 600 līdz 650 tūkstoši vistu, pīļu un citu mājputnu. Tas tiek darīts, lai cīnītos ar putnu gripas ierobežošanu. Pašreizējais uzliesmojums draud kļūt par ceturto lielāko uzliesmojumu valstī kopš 2015. gada. Zemkopības ministrija ziņojusi par vīrusa perēkļiem 26 rūpnīcu fermās, galvenokārt dienvidrietumos jeb Francijas slavenās pastētes izcelsmes vietā. Par slimības uzliesmojumiem paziņojusi arī Beļģija Čehija.
Turpinām ziņas
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra sniegto informāciju, Jēkabpils novadā no 2021.gada 1.jūlija līdz 2022.gada 1.janvārim kopumā reģistrēti 3 tūkstoši 553 saslimšanas gadījumi ar Covid-19. Tajā skaitā jūlijā – 18, augustā – 92, septembrī – 586, oktobrī – 1909, novembrī -746, bet decembrī - 202. Līdz ar to decembrī saslimstība ar Covid-19, salīdzinājumā ar novembri samazinājusies par 3,5 reizēm.
No 23.decembra, kad tika fiksēti 3 tūkstoši 514 saslimšanas gadījumi ar Covid-19, nedēļas laikā kopumā reģistrēti 39 saslimšanas gadījumi ar Covid-19, kas ir par 5 saslimšanas gadījumiem mazāk, kā decembra trešajā nedēļā. Savukārt divu pēdējo nedēļu laikā jeb 14 dienās Jēkabpils novadā reģistrēti – 66 saslimšanas gadījumi ar Covid-19. Bet 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 tūkstoši iedzīvotāju patlaban ir 162,7 saslimušie. Pēdējās nedēļas laikā Jēkabpils novadā turpināja samazināties saslimstība ar Covid-19, jo pirms nedēļas 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 tūkstoši iedzīvotāju bija augstāka - 187,3.
Latvijā tikai nepilna puse jeb 48% aptaujāto iedzīvotāju savu ģimenes ārstu apmeklē vismaz reizi gadā, 4% to dara reizi divos gados, 6% - retāk, secināts Benu aptieka un SKDS apaujā. Vienlaikus vairāk nekā katrs trešais jeb 36% respondentu savu ģimenes ārstu apmeklē tikai tad, kad parādās kādas veselības problēmas, bet vēl 3% to nedara nekad. Aptaujas rezultāti atklāj, ka izteikti veidojas sasaiste starp ģimenes ārsta apmeklēšanas biežumu un respondentu vecumu, respektīvi, pieaugot aptaujāto vecumam, ģimenes ārsts tiek apmeklēts biežāk. Tāpat atklājies, ka pēc respondentu dzimuma savu ģimenes ārstu biežāk apmeklē vīrieši.
Un vēl
Šomēnes Ziemeļeiropā pastiprināsies Atlantijas ciklonu aktivitāte, tādēļ gaidāms nokrišņiem bagāts, vējains un relatīvi silts laiks, liecina sinoptiķu prognozes. Janvāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā, ļoti iespējams, būs augstāka nekā decembrī. Biežāk pūtīs spēcīgs vējš un vairāk līs, bet gaidāma arī stipra snigšana. Nedēļas sākumā gaisa temperatūra galvenokārt būs virs nulles, vēsāks laiks gaidāms valsts ziemeļaustrumos. Pēc tam atkusnis mīsies ar salu, kas pārsvarā būs neliels. Uz ceļiem bieži veidosies apledojums. Biezākā sniega sega gaidāma Latgales un Vidzemes augstienēs.
Pēdējās diennaktīs dažās Kurzemes upēs ūdens līmenis kāpis teju par pusmetru, tas turpina paaugstināties arī Zemgales upēs un Daugavā, liecina meteoroloģijas centra dati. Daugavā ūdens līmenis pārsvarā paaugstinājies par 1-30 centimetriem, pie Jēkabpils patlaban ūdens līmenis ir nedaudz virs pieciem metriem virs noteiktās atzīmes. Daugavā Daugavpils-Pļaviņu posmā upi klāj ledus sega vai ledus sega ar lāsmeņiem. Vietām zem ledus sadzīti vižņi un izveidojušies ledus sastrēgumi.
Šīs nedēļas sākumā Latvijā palaikam līs, valsts austrumos arī snigs. Vietām Latvijas dienvidos gaidāms stiprs lietus. Straujāks ūdens līmeņa kāpums tiek prognozēts Latvijas rietumu un dienvidu daļas upēs. Lai arī šobrīd plūdu nav, spēkā joprojām ir dzeltenā līmeņa brīdinājums par situāciju Latvijas rietumu un centrālās daļas upēs.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Gadumijas brīvdienās pieķerti 52 dzērājšoferi; 2022.gads pasludināts par Eiropas Jaunatnes gadu; un Aicina iesūtīt pieteikumus ar aizvadītā gada vārdiem, nevārdiem un spārnotajiem teicieniem!
Gadumijas trijās brīvdienās Valsts policija pieķērusi 52 autovadītājus, kas bijuši alkohola vai narkotisko vielu reibumā. Turklāt daudzi bijuši stiprā reibumā. Gadumijā policija strādājusi pastiprinātā režīmā, īpašu uzmanību pievēršot dzērājšoferiem. No 31. decembra līdz 2. janvārim pieķerti 52 šoferi reibumā, tajā skaitā divos gadījumos narkotisko vielu ietekmē. Četri autovadītāji atteicās no pārbaudes. Salīdzinājumam – pērn gadumijas brīvdienās bija pieķerti 59 iereibuši šoferi.
Valsts policijas lietvedībā par iespējamu fiktīvu vakcināciju patlaban ir 52 kriminālprocesi un 76 resoriskās pārbaudes saistībā ar fiktīvu vakcināciju un sertifikātu viltošanu. Kā ziņots, viens kriminālprocess ir arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lietvedībā. Abām iestādēm ir aizdomas par vairākiem simtiem personu, kas, iespējams, ieguvušas vakcinācijas pret Covid-19 sertifikātu bez vakcinācijas. Aģentūras LETA apkopotā informācija par līdz šim publiski atklātajiem kriminālprocesiem liecina, ka šajās lietās kopš augusta kopumā figurē vismaz 15 veselības nozares jomas darbinieki.
Tuvāko gadu laikā lielākie degvielas mazumtirgus spēlētāji vēl vairāk nostiprinās savu tirgus daļu, bet mazākie tirgus dalībnieki pieaugošo Eiropas Savienības prasību dēļ būs spiesti tirgu pamest, informē Neatkarīgā. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas vadība prognozē, ka šogad degvielas pieprasījums, visticamāk, saglabāsies līdzīgs tam, kāds bija 2021.gadā. Vienlaikus esot grūti prognozēt, kā attīstīsies pandēmija ar jauniem vīrusa paveidiem un to dēļ ieviestiem ierobežojumiem. Līdzšinējā pieredze rāda, ka pieprasījums krītas, kad tiek ieviesti ierobežojumi, kas skar pārvietošanos. Tāpat esot grūti prognozēt, kādu ietekmi uz degvielas pieprasījumu atstās enerģētiskā krīze, jo cilvēkiem līdzekļu nekļūst vairāk, tajā pašā laikā patlaban nav indikāciju, kas liecinātu par degvielas cenu samazināšanos.
2022.gads pasludināts par Eiropas Jaunatnes gadu, kurā tiks aktualizēta darba ar jaunatni nozīme. Latvijā ir plānots pasākumu cikls, kurā īpaši aktualizēs starpnozaru atbalsta sniegšanu jauniešiem, kas cietuši no Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem. Viens no pasākuma cikla plāniem ir rīkot jaunu projektu konkursu nevalstiskajām organizācijām, kuras veic darbu ar jaunatni, ar mērķi sekmēt jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanu, jauniešu informētību un medijpratību. Konkursā plānots atbalstīt 25 projektus. Paredzēti arī vairāki citi pasākumi.
Turpinām ziņas
Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa aicina visus interesentus līdz 21.janvārim iesūtīt pieteikumus ar aizvadītā gada vārdiem, nevārdiem un spārnotajiem teicieniem. Pasākuma rīkotāji gaida iesūtījumus arī salīdzinoši nesen ieviestā kategorijā “gada savārstījums” – dīvainākais vārdu virknējums, kas nopietni domātā tekstā dzirdēts vai lasīts 2021.gadā, arī amizantas kļūdas un divdomības, kas radušās gan apzināti, gan pārrakstīšanās, pārteikšanās vai nezināšanas dēļ. Joprojām noturīga esot interese par jaunvārdu darināšanu, uz ko arī visi aicināti. Aptauja noslēgsies ar preses konferenci attālināti “Zoom” vidē 31.janvārī.
Pašvaldības varēs saņemt valsts aizdevumu bērnudārzu celtniecībai, ja rindā uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs gaidīs vairāk nekā 100 bērni, paredz Ministru kabineta noteikumi. Pašvaldības investīciju projektus varēs iesniegt divas reizes – līdz 1.februārim un līdz 1.jūnijam. Maksimālais valsts budžeta aizdevuma apmērs nedrīkstēs pārsniegt 22 tūkstoši eiro vienas jaunas pirmsskolas izglītības iegūšanai paredzētas vietas izveidei, ja attiecīgajā zemes vienībā nav pirmsskolas izglītības iestāžu ēku. Savukārt citos gadījumos izmaksas nedrīkstēs pārsniegt 15 tūkstoši 840 eiro vienas jaunas pirmsskolas izglītības iegūšanai paredzētas vietas izveidei. Tāpat ir noteikti citi kritēriji aizdevumu saņemšanai.
Un vēl kāda sēru vests
29.decembrī Mūžībā devies Jēkabpils novada skolotājs, sporta dzīves organizators, novadpētnieks un sabiedriskais darbinieks Arnolds Jakubovskis. Viņš dzimis Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā. Studējis Daugavpils Valsts skolotāju institūta Fizikas – matemātikas fakultātē. 1953. gadā sāka strādāt Jēkabpils rajona Sēlpils septiņgadīgajā skolā par mācību daļas vadītāju, fizikas un fizkultūras skolotāju. Savukārt pēc obligātā karadienesta, 1957. gada 1. martā Arnolds Jakubovskis sāka darba gaitas Ābeļu septiņgadīgajā skolā, kur pavadīts viss darba mūžs. Pēc Arnolda ierosmes 2002. gada aprīlī Ābeļu pagastā atklāja vēstures un novadpētniecības muzeju, kuru viņš vadīja līdz 2020. gadam. Arnolds visu mūžu ir spēlējis teātri un bijis teātra režisors, kā arī bijis labs fotogrāfs. Uzņēmis arī daudzas videofilmas. Organizējis sporta pasākumus. Arnolda Jakubovska izvadīšana notiks 4.janvārī pulksten 13.00 no Jēkabpils pilsētas kapličas, zemes klēpī viņu guldīs Ābeļu kapos.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Banku analītiķi prognozē algu pieaugumu; Par 2022.gada putnu izraudzīta svīre; un Hidrologi brīdina par augstu ūdens līmeni upēs.
Šogad Latvijā vidējās bruto darba samaksa varētu pieaugt par apmēram 8%, prognozē banku analītiķi, pieļaujot, ka visstraujāk algas varētu kāpt pakalpojumu nozarēs. Latvijas "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA prognozējam, ka šogad arvien lielāka darbaspēka trūkuma apstākļos, bruto vidējā darba samaksa joprojām augs strauji - par 8%. Arī bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka, ņemot vērā gaidāmo inflāciju, ekonomikas izaugsmi un bezdarba līmeni, vidējās algas kāpums 2022.gadā varētu pārsniegt 8%. Līdzīgās domās ir arī citu banku analītiķi.
Raugoties uz algu kāpumu Latvijā, parādās divu ātrumu darba tirgus, kas nozīmē ļoti atšķirīgu kāpumu atkarībā no tā, cik pieprasītas konkrētās prasmes ir darba tirgū norāda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Ir cilvēki ar ļoti atbilstošām, darba tirgū pieprasītām prasmēm, kuriem algu kāpums ir ļoti straujš, bet ir diemžēl iedzīvotāju daļa, kuriem algu kāpums ir krietni lēnāks vai tā nav. Turklāt cilvēkiem Covid-19 pandēmijas skartajās nozarēs algu apmērs var būt pat krītošs. Viņš atzina, ka nevienlīdzība Latvijā ir sāpīga problēma vairākus gadus, un Covid-19 krīze to ir saasinājusi. Gaidāms, ka arī šogad tā var turpināt augt. Viņš mudina strādāt prasmju uzlabošanas virzienā, lai iedzīvotāji paši var nopelnīt vairāk.
Šodien plkst.12.00 valsts austrumu daļā apledojuma veidošanās apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļu, uz ceļiem strādā 35 VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājs” ziemas dienesta tehnikas vienības. Apgrūtināti braukšanas apstākļi ir arī uz Daugavpils šoseja posmā no Nīcgales līdz Paterniekiem; autoceļā Jēkabpils-Terehova posmā no Varakļāniem līdz Terehovai; kā arī uz Rēzeknes šosejas visā posmā. Tāpat arī atkalas dēļ braukšana apgrūtināta uz visiem reģionālajiem ceļiem.
Turpinoties atkusnim, autobraucējiem jārēķinās, ka īpaši sarežģīti braukšanas apstākļi var veidoties uz ceļiem ar grants segumu, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu. Šo ceļu bīstamos posmus pēc nepieciešamības rievo un kaisa ar smilti, taču šādos apstākļos tas nav efektīvi, jo kūstošais snigs un lietus noskalo smiltis no ceļa, bet rievojums izkūst. Ļoti uzmanīgiem šajos laika apstākļos ir jābūt arī gājējiem un velosipēdistiem.
Lietuvas tūrisma firmas autobusa avārijā Polijā cietuši vismaz 13 cilvēki. Negadījuma iemesls pagaidām nav noskaidrots. Lietuvas radio un televīzijas tīmekļa vietne vēsta, ka autobuss svētdienas, 2.janvāra, pēcpusdienā netālu no Ļubļinas pilsētas nenoskaidrotu iemeslu dēļ nobrauca no ceļa un iekrita blakus esošajā grāvī. Autobusā atradās 44 cilvēki, kas devās mājās no kāda Polijas slēpošanas kūrorta. 13 pasažieri, tai skaitā bērni, guvuši nopietnus ievainojumus un ievietoti slimnīcās. Viena cilvēka transportēšanai izmantots helikopters.
Arvien plašāk un straujāk izplatoties jaunajam Covid-19 omikrona paveidam, Eiropa riskē saskarties ar kritisku darbaspēka trūkumu un būtisku ietekmi uz ekonomiku. Tādēļ vairākas Eiropas valstis saīsina laiku, ko ar vīrusu inficētajiem un arī kontakpersonām ir jāpavada izolācijā. Grieķija ir pirmā valsts Eiropā, kas paziņojusi, ka pāriet uz visu laiku īsāko izolācijas līmeni, proti, piecu dienu ilgu karantīnu inficētajiem cilvēkiem, līdzšinējo 10 dienu vietā. Citur Eiropā tieši pirms Ziemassvētkiem Apvienotajā Karalistē tika noteikts septiņu dienu izolācijas periods inficētajiem cilvēkiem. Arī Spānija un Īrija tikko samazināja izolācijas periodu līdz septiņām dienām, savukārt Itālija tikko ir atcēlusi karantīnu kontaktpersonām, ja persona ir vakcinēta. Tāpat Francija no šodienas samazinās karantīnas dienu skaitu, kas nepieciešamas pilnībā vakcinētām kontaktpersonām.
Turpinām ziņas
Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2022.gada putnu izvēlējusies svīri. Pirmo reizi kopš 1996.gada, gada putna gods ir piešķirts putnam, kura galvenā dzīvotne ir cilvēku apdzīvotās vietas - pilsētas un ciemi. Ornitologi aicina sabiedrību mācīties sadzīvot ar putniem, kas izvēlējušies cilvēka mājokli arī par savējo. Svīres ir viegli pamanāmas, jo bieži uzturas baros un lidojumā izdod skaļus saucienus "svīr" "svīr". Pēc izskata svīre var atgādināt bezdelīgu vai mājas čurksti, taču svīre ir lielāka par tām, ar tumšu ķermeņa apakšpusi, turpretī bezdelīgai un čurkstei vēders ir balts. Svīrei ir garāki, sirpjveida spārni, salīdzinot ar bezdelīgu un čurksti. Lielāko daļu laika svīre pavada lidojumā - tā var lidojumā gan baroties, gan savākt materiālu ligzdai, gan pāroties un arī gulēt. Ligzdot svīres sāk četru gadu vecumā un pāri veido uz mūžu, kas var ilgt pat vairāk nekā 20 gadus, lai arī dati liecina, ka vidējais mūža ilgums šim putnam ir krietni īsāks.
Īsi pēc Zvaigznes dienas,19. janvārī, VEF Kultūras pilī notiks pirmizrāde Jāņa Lūsēna un Kārļa Vērdiņa jaunajam ģimenes mūziklam "Zvaigznes bērns", kas veidots pēc Oskara Vailda pasakas motīviem. Muzikālā stāsta centrā izvirzījusies vajadzība mīlēt un uzticēties, spēja palīdzēt un pat uzupurēties, lai atbrīvotos no egoisma un paštaisnuma, kas saindē attiecības ar citiem. Mūzikla galveno – Zvaigznes bērna – lomu atveidos Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļas audzēkņi Patriks Tabaks un Markuss Rūtentāls.
Un vēl
Šonedēļ Latvijā bieži gaidāmi nokrišņi. Sākot ar nedēļas vidu, pazeminoties gaisa temperatūrai, galvenokārt snigs, prognozē sinoptiķi. Otrdien palaikam līs, trešdien gaidāms arī sniegs un starp mākoņiem izsprauksies saules stari. Vējš pārsvarā pūtīs no dienvidrietumiem, tas būs lēns līdz mēreni stiprs. Gaisa temperatūra otrdien +1..+6 grādi, turpmākajās dienās laiks kļūs vēsāks, gaidāms sals, bet nedēļas beigās temperatūra, visticamāk, nedaudz paaugstināsies un svārstīsies ap nulli. Ceturtdien piekrastē ziemeļrietumu vēja ātrums brāzmās var sasniegt 20 metrus sekundē.
Valsts rietumu un centrālajā daļā spēkā hidrologu brīdinājums par gaidāmu augstu ūdens līmeni upēs. Turpinoties ūdens līmeņa kāpumam, sāks applūst upju palienes un zemākās vietas. Augšpus ledus sastrēgumiem ūdens līmeņa kāpums būs straujāks.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: valsts drošības dienests nosauc pagājušā gada primāros draudus Latvijas nacionālajai drošībai; Jēkabpils slimnīcā šogad pirmais jaundzimušais ir meitenīte; un Kā ar atkalu un slidenajām ielām un ietvēm cīnās Jēkabpilī, Viesītē un Aknīstē?
Pērn primārais drauds Latvijas nacionālajai drošībai bija Krievijas specdienesti, bet Ķīnas specdienestu interese par procesiem Latvijā un mūsu tautsaimniecībai nozīmīgām nozarēm bija mazāka nekā iepriekšējos gados, skaidro Valsts drošības dienests. Ķīnas specdienestu intereses mazināšanās galvenokārt skaidrojama ar Covid-19 pandēmijas dēļ valstī izsludinātajiem sabiedriskās dzīves ierobežojumiem. Savukārt Baltkrievijas specdienesti turpināja ievākt ziņas par Latvijā mītošās baltkrievu kopienas attieksmi pret politiskajiem un sabiedriskajiem procesiem Baltkrievijā, kā arī, atbilstoši dienesta rīcībā esošajai informācijai, Baltkrievijas spēka struktūrām bija sava loma nelegālo robežpārkāpēju plūsmas organizēšanā no Baltkrievijas uz Eiropas Savienību. Drošības dienesta vērtējumā, Krievijas specdienestu radītais apdraudējums arī šogad saglabāsies augsts.
.
Izdevējs "Latvijas Vēstnesis" sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju izdevuši grāmatu, kas veltīta slavenākajai Gunāra Astras runai – viņa pēdējam vārdam 1983. gada 15. decembrī Latvijas PSR Augstākajā tiesā. Grāmata tiks atvērta simboliskā datumā – Zvaigznes jeb latīniski – ‘astra’ dienā 6. Janvārī. Grāmata ir piecās valodās – latviešu, angļu, vācu, franču un krievu. Tā ilustrēta ar Latvijas Okupācijas muzeja un Leona Astras arhīvu fotoattēliem. Gunāra Astras pēdējais vārds bija drosmīga un tieša apsūdzība PSRS okupācijas režīmam. Vienlaikus tas bija aicinājums latviešu tautai, iedrošinājums pretoties, atmaskot okupācijas varas melus, nesadarboties ar to.
Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā ļoti būtiski palielinājies pacientu skaits, kuri traumas guvuši, paslīdot uz slidenajām ielām, un arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests slimnīcās nogādājis vairāk šādu pacientu nekā ikdienā. Mediķi norāda, ka ielas ir dramatiski slidenas, un cietušo skaits liels. Ļoti daudz esot arī tādu pacientu, kas pēc gūtajām traumām ārstējami ķirurģiski. Raksturīgās gūtās traumas ir pleca, gūžas, spieķa kaula, plaukstas locītavas un potīšu lūzumi. Pēc palīdzības vērsušies visdažādākā vecuma pacienti.
Jau ziņots, ka šodien Latvijas lielākajā daļā palaikam līst, bīstamākais apledojums veidojas valsts austrumu daļā, kur saglabājas neliels sals. Valsts rietumu un centrālajā daļā spēkā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dzeltenais brīdinājums par biezu miglu, savukārt visā valsts austrumu pusē spēkā brīdinājums par sasalstošu lietu un stipru apledojumu.
Latvijā aizvadītās diennakts laikā reģistrēts 671 jauns inficēšanās ar Covid-19 gadījums un saņemti ziņojumi par 15 mirušiem Covid-19 slimniekiem. No inficētajiem 273 ir nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet 398 ir vakcinēti. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 12%. No mirušajiem 11 bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet četri – vakcinēti. 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 tūkstoši iedzīvotāju ir 540,2.
Jaunais Covid-19 variants omikrons visvairāk izplatās to cilvēku vidū, kas sasnieguši 50 gadu vecumu, bet papildus ierobežojumi nav nepieciešami, šodien paziņojušas britu amatpersonas. Tiek atzīmēts, ka pateicoties tieši trešajām pret Covid-19 vakcīnas devām, papildus ierobežojumi nebūs nepieciešami.
Turpinām ziņas
Jēkabpils reģionālās slimnīcas Dzemdību nodaļā šogad pirmais jaundzimušais ir meitenīte, kas nāca pasaulē 2.janvārī četros no rīta. Meitenītes svars 3 kilogrami 570 grami un augums – 56 centimetri. Mazulīte piedzima māmiņai no Gulbenes novada. Savukārt pēc dažām stundām 2.janvārī pulksten 6.41 pasaulē nāca puisītis. Viņa svars 2 kilogrami 590 grami un augums 50 centimetri. Jaundzimušā māmiņa ir no Ludzas novada. Statistikaliecina, ka pērn Jēkabpils reģionālās slimnīcas Dzemdību nodaļā kopumā pasaulē nāca 587 bērniņi.
Pērn bibliotēkās visbiežāk izsniegti dzejnieces Ineses Zanderes un rakstnieces Daces Judinas darbi. Zanderes dzejoļu krājums "Bērns, kas neiekrita", dzejoļu grāmata "Dieguburti" un grāmata "Iekšiņa un āriņa" kopumā pagājušajā gadā izsniegti 992 reizes. Savukārt Daces Judinas romāni "Slazdā", "Cietāks par dimantu", "Dēls" un "Lāsts" kopumā izsniegti 4 tūkstoši 254 reižu. Judinas un Artura Nīmaņa romāni "Mēmais", "Viļņos", "Devītais" kopumā izsniegti 3 tūkstoši 33 reizes. Latviešu oriģinālprozas "Top 10" pirmo vietu ieņem Daces Rukšanes romāns "Krieva āda", kas izsniegts tūkstoš 615 reizes, otrajā vietā ierindojies Māra Bērziņa romāns "Aizliegtais pianīns", kas izsniegts tūkstoš 289 reizes. Savukārt trešajā vietā ir Leldes Kovaļovas psiholoģiskais trilleris "Bezvēsts pazudušās", kas izsniegts tūkstoš 231 reizi.
Un vēl
Jēkabpils novada attīstības pārvaldes vadītājs Ilmārs Luksts informē, ka visās Jēkabpils novada pilsētās – Jēkabpilī, Aknīstē un Viesītē kaisīšanas darbi ar sāls – smilts maisījumu notiek jau no pulksten pieciem rītā, tāpat tiek kaisītas arī gājēju ietves un trotuāri. Vietām kaisīšanas darbi norit jau atkārtoti. Lauku teritorijās ceļu posmus, kur norit visaktīvākā gājēju kustība, iespēju robežās mēģina nokaisīt vietējie sētnieki. Situāciju sarežģītu padara laika apstākļi – ik pa laikam turpina līt, veidojas migla, tā iemesla dēļ lietus ūdens atkārtoti sasalst. Iedzīvotāji tiek aicināti būt uzmanīgiem gan uz ietvēm, gan autoceļiem, gan arī ejot gar ēkām - jo arī no jumtiem šobrīd krīt sniega - ledus sabiezējumi.