Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 20.oktobrī

20 oktobris 2021 --
0Komentāri

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Veselības ministrija prognozē starptautiskas palīdzības lūgšanu Covid-19 pacientu ārstēšanai ; Lielā talka nākamgad atzīmēs 15gadu jubileju; un Šodien radio1 ētera viesis būs Jēkabpils novada mērs Raivis ragainis. Uzdod savu jautājumu?

Vairākās slimnīcās pilnībā ir aizņemtas smagā stāvoklī esošu Covid-19 pacientu ārstēšanai paredzētās intensīvās terapijas gultas. Veselības ministrijas apkopotie dati liecina, ka šo gultasvietu noslodze sasniedz 86%. Tas nozīmē, ka jaunus smagus Covid-19 pacientus ir iespējams ārstēt intensīvajā terapijā tikai uz citu, parasto intensīvās terapijas gultu pārveides rēķina. Tas samazina intensīvās terapijas gultu skaitu, kas paredzēts citiem pacientiem - pēc satiksmes negadījumiem, ar politraumām, sirds un asinsvadu saslimšanām un citiem. Patlaban pilnībā intensīvās terapijas gultasvietas Covid-19 pacientiem ir aizņemtas Balvu, Tukuma, Jēkabpils un Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī. Tāpat pārpildīta ir nodaļa Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Pēc nedēļas, 26.oktobrī, Veselības ministrija prognozē starptautiskas palīdzības lūgšanas nepieciešamību Covid-19 pacientu ārstēšanai. No 8 tūkstoši 810 kopējā gultu skaita valstī jau tūkstoš 286 gultas ir atvēlētas Covid-19 pacientiem. Stacionēto skaits dubultojas aptuveni ik pēc aptuveni 15 dienām, tādēļ sliktākā prognoze liecina, ka kritisko tūkstoš 500 gultu slieksni, kas paredzēts Covid-19 pacientiem, sasniegs jau 23.oktobrī, labākā prognoze liecina, ka šīs gultas būs aizpildītas 27.oktobrī.
Tiek prognozēts, ka jau pēc nedēļas, 26.oktobrī, nāksies pārtraukt plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu arī privātajās ārstniecības iestādēs. Tāpat tiek prognozēts, ka no nākamās otrdienas būs nepieciešama pacientu šķirošana visos veselības aprūpes līmeņos, sniedzot tikai neatliekamo palīdzību.

Ministru kabinets akceptējis Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumus, kas cita starpā paredz noteikt darba devēju tiesības uzteikt darbu tiem darbiniekiem, kam noteikto darba pienākumu pildīšanai nav sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Likuma grozījumi vēl jāskata Saeimā.

No 25. oktobra līdz 31. decembrim tiks atjaunotas valsts apmaksātās darbnespējas lapas, saslimstot ar Covid-19, kuras plānots izsniegt tikai tām personām, kam ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai kuras ir saņēmušas atzinumu par nepieciešamību atlikt personas vakcināciju pret Covid-19. Ja personu nosūtīs veikt analīzes par saslimšanu ar Covid-19 un analīzes būs pozitīvas – slimības pabalstu piešķirs par laiku no darbnespējas pirmās dienās, līdz persona atgūs darbspējas. Ja analīzes būs negatīvas, bet darbnespēja turpināsies, slimības nauda un slimības pabalsts tad izmaksājams vispārējā kārtībā.

Turpinām ziņas

2022. gadā Lielā Talka atzīmēs savu piecpadsmito jubilejas gadu un aicina talkotājus pievienoties tradicionālajai pavasara talkošanai 30. aprīlī! Pasaules talka jeb “World Ceanup Day” (WDC), kura tiks rīkota 17. septembrī, 2022. gadā Latvijā un arī cituviet pasaulē norisināsies jau piekto reizi. Lielās Talkas jubilejas gads tiks atzīmēts ar plašu pasākumu klāstu, veicinot arvien lielāku sabiedrības iesaisti vides sakopšanas, labiekārtošanas un apzaļumošanas aktivitātēs.

Uz valsts autoceļiem ir sākusies ceļu uzturēšanas ziemas sezona, kas nozīmē, ka darbu diennakts režīmā sākuši uzņēmuma “Latvijas autoceļu uzturētājs” ziemas dienesta dežuranti, kas pieņem lēmumus par ziemas dienesta darbu uzsākšanu, balstoties pēc faktiskā autoceļa virsmas stāvokļa un laika apstākļu prognozēm. Vienlaikus 34 valsts autoceļu posmos turpinās būvdarbi un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi. Tajā skaitā uz autoceļa Jēkabpils–Rēzekne–Ludza posmā no Greiškāniem līdz Rīgas ielai Jēkabpilī ir ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h. Posma šķērsošana var prasīt 15 minūtes.

Un vēl

Šodien pēc ziņām pulksten četros pēcpusdienā Radio1 ēterā skanēs raidījums “Jēkabpils šodien un rīt”. Raidījuma viesis būs Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis. Sarunā ar Jēkabpils novada mēru skaidrosim, kāda pašlaik ir epidemioloģiskā situācija novadā, kā mājsēdes laikā tiks organizēts pašvaldības darbs, kā norit būvdarbi un kādi objekti sagādā problēmas? Tāpat arī Raivim Ragainim jautāsim, kā pašvaldībai sokas ar administratīvās reformas ieviešanu un investīciju piesaisti, ņemot vērā, ka plašu rezonansi guvusi informācija, ka Jēkapils novadā plāno ienākt liels investors no Lietuvas. Sarunu vadīs žurnālists Ainārs Zariņš.

Radio1 klausītāji aicināti uzdot savu jautājumu Jēkabpils novada mēram Raivim Ragainim gan pirms, gan raidījuma laikā, sūtot jautājumu vietnē WhatsApp uz tālruņa numuru - 22 320 220.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Kāds ir nevakcinēto pacientu īpatsvars slimnīcās? Jēkabpils galvenā bibliotēka piedāvā jaunu pakalpojumu; un Kādas ir sinoptiķu jaunākās prognozes par gaidāmo laiku nedēļas nogalē?

Pagājušajā nedēļā 86,1% no slimnīcās stacionētajiem Covid-19 pacientiem nebija vakcinēti. Kopumā pagājušajā nedēļā slimnīcās stacionēti 750 Covid-19 pacienti. No tiem ar vidēji smagu slimības gaitu ir 723 pacienti, no kuriem 622 jeb 86% nebija vakcinēti, bet 101 pacients jeb 14% bija vakcinēti. Savukārt ar smagu slimības gaitu slimnīcās ievietoti kopumā 27 pacienti, no tiem 24 pacienti jeb 89% bija nevakcinēti, bet trīs pacienti jeb 11% bijuši vakcinēti.

Saistībā ar valstī noteikto ārkārtējo situāciju, kas paredz maksimāli ierobežot cilvēku pārvietošanos, un skolēnu brīvlaika pagarināšanu par vienu nedēļu, tiek pārtraukta iknedēļas skolēnu un mācību iestādēs nodarbināto testēšana vispārizglītojošās skolās un profesionālās izglītības iestādēs. Testēšana tiek pārtraukta no 21. oktobra. Savukārt 20. oktobrī testēšana nav obligāta. Skolās, kur testēšana jau ieplānota, tā tiks nodrošināta.

Turpmāk elektroniski varēs nokārtot mednieka eksāmenu un iegādāties mednieka sezonas karti. Saskaņā ar grozījumiem Medību noteikumos un noteikumos par mednieku un medību vadītāju apmācību un eksamināciju privātpersonas varēs elektroniski pieteikties medību eksāmenam, kā arī samaksāt valsts nodevu ar internetbankas starpniecību. Tāpat grozījumi paredz elektroniski ļaut iegādāties atļauju ārvalstu medniekam medīt Latvijā. Kopumā medību dokumentu ieguves kārtība pēc būtības netiek mainīta, bet tiek dota iespēja saņemt pakalpojumus arī elektroniskā formā.

Latvija jau četrpadsmito reizi izvirza filmu, kas pretendēs uz nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai, sacenšoties kategorijā “Labākā ārzemju filma". Nacionālā Kino centra izveidotā ekspertu komisija apspriedē un balsojumā vienojusies izvirzīt režisores Daces Pūces spēlfilmu “Bedre”. Oskara balvu kandidātu pieteikšanas un nominēšanas procesi arī šogad ārkārtas situācijas dēļ ir novirzīti laikā – apbalvošanas ceremonija, kas parasti notiek februāra beigās, šobrīd plānota 2022. gada 27. martā. Valstīm savi nacionālie pieteikumi jāiesniedz līdz 1. novembrim, 15 filmu pretendentu saraksts tiks paziņots 21. decembrī, bet piecas balvai nominētās filmas tiks nosauktas 8. februārī.

Turpinām ziņas

Jēkabpils Galvenā bibliotēka testa režīmā piedāvā jaunu pakalpojumu – grāmatu pakomātu, kas nodrošinās grāmatu saņemšanu un nodošanu ārpus bibliotēkas darba laika. Paredzēts, ka pakomāta vizuālais izskats vēl tiks uzlabots ar uzlīmēm. Bibliotēkā atklāj, ka bija plānota arī jaunā pakalpojuma svinīga atklāšana, taču epidemioloģiskā situācija šobrīd to nepieļauj. Jēkabpilī uzstādītais skapis ar desmit durtiņām atgādina nu jau ierastos pakomātus, un pēc būtības tas tāds arī ir. Vien saņemt šeit varēs tikai Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā pasūtītās grāmatas. Plašāk lasiet un foto skatieties portālā radio1.lv.

Ņemot vērā laika prognozes oktobra beigām, Jēkabpils pilsētas ielu uzturētājs SIA “Jēkabpils pakalpojumi” informē par gatavību ielu uzturēšanai ziemas sezonā. Šobrīd uzņēmumā jau ir iegādātas 143 tonnas tehniskā sāls ielu kaisīšanai, kā arī 200 tonnas smilts un sāls maisījuma. Arī ziemas sezonas tehnika trotuāru un ielu tīrīšanai ir darba kārtībā. Tāpat kā iepriekšējos gados darbosies arī ziemas dežūrdienests, kas operatīvi veiks sniega tīrīšanu pilsētas ielās. Iedzīvotāji var ziņot SIA “Jēkabpils pakalpojumi” operatīvajam dežūrdienestam par nepieciešamību notīrīt kādu ielas vai ietves posmu, sūtot WhatsApp ziņu uz telefona Nr. 29387082, kā arī ziņot par konstatētajiem ielu apgaismojuma bojājumiem, ceļa zīmju, seguma un drošības barjeru bojājumiem.

Līdz šim stiprākais vējš šoruden Latvijā gaidāms ceturtdienas vakarā un piektdien, kad daudzviet lūzīs koki, brīdina sinoptiķi.
Trešdienas vakarā un naktī uz ceturtdienu Kurzemē un Vidzemē dienvidrietumu vējš brāzmās pieņemsies spēkā līdz 18-23 metriem sekundē (m/s), vēlāk tas pierims, bet ceturtdienas pēcpusdienā, sākot ar Kurzemi, vējš atkal pastiprināsies. Tā kā no jūras attālākajos reģionos tik liels vējš ir reti un vēl ne visi koki ir kaili, sagaidāms, ka visā valstī būs liels skaits lūzušu koku, vietām tiks traucēta satiksme un elektroapgāde. Vēja pierimšana gaidāma, sākot ar piektdienas vakaru. Gaisa temperatūra ceturtdien sasniegs +13..+16 grādus, piektdienas rītā tā noslīdēs līdz +4..+9 grādiem, sestdien un svētdien kļūs vēl vēsāks. Brīžiem līs, gaidāmas lietusgāzes un krusa, vietām iespējams pērkona negaiss, nedēļas nogalē - arī sniegs.

Un vēl

Šodien pēc ziņām pulksten četros pēcpusdienā Radio1 ēterā skanēs raidījums “Jēkabpils šodien un rīt”. Raidījuma viesis būs Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis. Sarunā ar Jēkabpils novada mēru skaidrosim, kāda pašlaik ir epidemioloģiskā situācija novadā, kā mājsēdes laikā tiks organizēts pašvaldības darbs, kā norit būvdarbi un kādi objekti sagādā problēmas? Tāpat arī Raivim Ragainim jautāsim, kā pašvaldībai sokas ar administratīvās reformas ieviešanu un investīciju piesaisti, ņemot vērā, ka plašu rezonansi guvusi informācija, ka Jēkapils novadā plāno ienākt liels investors no Lietuvas. Sarunu vadīs žurnālists Ainārs Zariņš.

Radio1 klausītāji aicināti uzdot savu jautājumu Jēkabpils novada mēram Raivim Ragainim gan pirms, gan raidījuma laikā, sūtot jautājumu vietnē WhatsApp uz tālruņa numuru - 22 320 220.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Atbalstu uzņēmējiem algu subsīdijās maksās tikai vakcinētajiem; Jēkabpilī taps Laivu iela; un Facebook drīzumā varētu mainīt nosaukumu.

Atbalstam uzņēmējiem un algu subsīdijām krīzes apstākļos mēnesī būs nepieciešami 152 miljoni eiro, liecina Ekonomikas ministrijas informācija. Tajā skaitā apgrozāmajiem līdzekļiem paredzēts tērēt 120 miljonus eiro mēnesī, bet algu subsīdijām - 32 miljonus eiro mēnesī. Šādu atbalsta apmēru Ekonomikas ministrija paredzējusi piešķiršanai no 1.oktobra līdz 31.novembrim. Atbalstam iespējams kvalificēties darba devējiem to darbinieku atlīdzības daļējai kompensēšanai, pašnodarbinātām personām, tai skaitā mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, un patentpaksātājiem.
Atbalstu varēs saņemt tikai par tādiem darbiniekiem un tie pašnodarbinātie un patentmaksātāji, kam ir vismaz sākts vakcinācijas pret Covid-19 process.

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2020. gadā bija 1,3 miljardi eiro jeb 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds – 12,8 miljardi eiro jeb 43,2% no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2020. gadu. Covid-19 pandēmijas ietekmē 2020. gadā vispārējās valdības sektora ieņēmumi, salīdzinot ar 2019. gadu, samazinājās par 1,1% un sasniedza 11,4 miljardus eiro, bet izdevumi – palielinājās par 8,7% un sasniedza 12,7 miljardus eiro, no tiem 0,9 miljardi eiro bija izdevumi Covid-19 atbalsta pasākumiem tautsaimniecībai.

Latvijā aizvadītās diennakts laikā reģistrēti 2 tūkstoši 599 jauni inficēšanās gadījumi ar Covid-19. No atklātajiem inficēšanās gadījumiem 1984 cilvēki nebija vakcinēti pret Covid-19 vai vakcinācijas kursu nebija pabeiguši, bet 615 bija vakcinēti. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 13,4%. Saņemti ziņojumi par 24 mirušiem Covid-19 slimniekiem, kur viens bijis vecumā no 20 līdz 29 gadiem.

Lielāku vai mazāku darbinieku trūkumu izjūt slimnīcās visā Latvijā. Slimnīcas gan uz notiekošo reaģē un plāno, kā nodrošināt nepieciešamo darbinieku apjomu, lai nerastos situācija, ka tiek izvietotas jaunas pacientu aprūpes gultas, bet nav darbinieku, kas strādā. Situācija ir saspringta tieši cilvēkresursu dēļ, jo gultas jau var nopirkt un skābekļa balonus var nopirkt, bet ārstus un māsas, un māsu palīgus nevar tā vienkārši nopirkt nedēļas laikā. Slimnīcu pārstāvji atzīst, lai situāciju uzlabotu, risinājumu nav daudz – vienkārši jādara viss, lai piesaistītu darbiniekus, tajā skaitā jau pensijā aizgājušos.

Turpinām ziņas

Oktobrī Jēkabpils novada facebook.com kontā norisinājās aptauja par nosaukumu jaunai ielai kas, attīstoties privātmāju apbūvei, veidojas teritorijā starp Zvejnieku un Priežu ielām Jēkabpilī. Jaunas ielas izveide ir nepieciešama, lai atvieglotu iedzīvotāju piekļūšanu tur esošajiem privātīpašumiem. Kopumā tika saņemti vairāk kā 80 ierosinājumi ielas nosaukumam un ņemot vērā blakus esošo – Priežu un Zvejnieku - ielu nosaukumus, kā atbilstošākie tika atlasīti – Laivu iela, Laipu iela un Zivju iela. Noslēgumā balsojumā, saņemot pārliecinoši lielāko balsojumu skaitu, tika atbalstīta Laivu iela.

Darbaspēka trūkuma dēļ nākamgad prognozējamas daudz lielākas problēmas informācijas tehnoloģiju nozarē, nekā būvniecībā, šodien parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Viņa norādīja, ka viss, kas saistīts ar iepirkumiem IT jomā, liecina, ka izpildītājiem nav kapacitātes, un reizēm nemaz nav šo izpildītāju. No tā izrietoša problēma ir strauji augošās izmaksas IT speciālistu strauji augošās darba samaksas dēļ. Jaunzeme prognozē daudz lielākas problēmas IT sektorā 2022. gadā, kā arī būtisku cenu lēcienu.

Un vēl

Informācijas tehnoloģiju un sociālo mediju uzņēmums “Facebook” drīzumā varētu mainīt nosaukumu, kas uzņēmumam palīdzētu atbrīvoties no sliktās reputācijas, ar ko tā nosaukums saistās pēdējā laikā. Lēmums par nosaukuma maiņu varētu tikt izziņots jau nākamnedēļ. Kā viens no jaunā nosaukuma variantiem varētu būt “Horizon”. “Facebook” koncerna galvenā sastāvdaļa ir sociālais tīkls “Facebook”, kas, visticamāk, saglabās līdzšinējo nosaukumu. “Facebook” koncernā ietilpst vēl virkne pakalpojumu, piemēram, “Instagram” un “WhatsApp”. “Facebook” savu nākotni saista ar jauno “metaversa” vidi, kas apvienotu sociālo tīklu un virtuālās realitātes iespējas. Metaversā būs iespēja virtuāli kontaktēties ar citiem cilvēkiem, līdzīgi kā šobrīd cilvēki var vienlaikus spēlēt videospēli vienotā platformā.