2021.gada 2. augusts

Normunds, Stefans

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 18.jūnijā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 18.jūnijā

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Darbam ar vardarbībā cietušiem bērniem top «Bērna māja»; Jēkabpilī divos darījumos ar kriptovalūtām izkrāpti vairāk nekā 30 tūkstoši eiro; un Aizkrauklē notiks izbraukuma vakcinācija pret Covid-19.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties; Studijas klātienē būs iespējamas tikai ar digitālo Covid-19 sertifikātu; Latvijas pastam jauns pakalpojums – pārtikas piegāde lauku iedzīvotājiem; un Mežos strauji palielinās ugunsbīstamība.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Faktiskā bezdarba līmenis Latvijā maijā samazinājies līdz 7,9%; Jēkabpils dome piešķir naudu vairāku ielu remontiem; un Nākamnedēļ plāno izsludināt sarkano brīdinājumu saistībā ar ekstrēmo karstumu.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Darbam ar vardarbībā cietušiem bērniem top «Bērna māja»; Jēkabpilī divos darījumos ar kriptovalūtām izkrāpti vairāk nekā 30 tūkstoši eiro; un Aizkrauklē notiks izbraukuma vakcinācija pret Covid-19.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem piemērojusi "Rietumu bankai" soda naudu 5,85 miljonu eiro apmērā. Bankai arī noteikti vairāki tiesiskie pienākumi konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai. Pārbaudes laikā konstatēts, ka bankā ir atvēlēti nepietiekami resursi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska pārvaldīšanai, trūkst visaptverošas iekšējā audita dienesta pārbaudes, ir nepilnīgi šajā jomā iekšējie normatīvie akti un klientu izpētes kvalitātes kontroles trūkums.

Sākti darbi vardarbībā cietušo bērnu atbalsta mājas un drošas nopratināšanas vietas izveidei. Pašlaik smagā vardarbībā cietušie bērni traumatiskos notikumus pārdzīvo vairākkārt, tiekoties ar psihologiem, policistiem, sociālajiem darbiniekiem un vēl daudziem citiem speciālistiem. Islandē izstrādātais modelis “Bērna māja” darbosies tā, ka visi speciālisti būs sastopami vienuviet un bērnam draudzīgā vidē. Latvijā šis modelis pilotprojekta veidā izmēģināts pirms četriem gadiem un atzīts par labu esam, taču vairāku gadu garumā nebija skaidrības par tā nākotni. “Bērna māja” atradīsies Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā, un jau pavasarī tās izveidei piešķīra aptuveni miljonu eiro. Pašlaik notiek ēkas, kurā atradīsies bērniem draudzīgās nopratināšanas telpas, atjaunošanas darbi.

Rīgas Latviešu biedrība ir sākusi tiešsaistes sarunu ciklu Kad puķes beidzas, zvaigznes iesākas, kurā piedalīsies spoži rakstnieki un dzejnieki. Pirmā cikla saruna jau ir pieejama Rīgas Latviešu biedrības mājaslapā ar publicistu, žurnālistu un biedrības Goda biedru Ēriku Hānbergu.  Otrā cikla saruna paredzēta 15. jūlijā ar dzejnieci Liju Brīdaku, savukārt trešā tikšanās būs skatāma 19. augustā – ar rakstnieci Māru Svīri, bet  cikla noslēdzošajā sarunā 16. septembrī piedalīsies rakstniece un tulkotāja Dagnija Dreika. Visas sarunas būs pieejamas Rīgas Latviešu biedrības tīmekļa vietnē.

Elektroniskām ierīcēm novecojot, ievērojamu daļu no tām katru gadu eksportē no valstīm ar augstiem ienākumiem uz nabadzīgākām pasaules vietām. Tur tos demontē, pārstrādā un atjauno vidē, kur bieži vien nav atbilstošas infrastruktūras, apmācības, kā arī veselības aizsardzības pasākumu. Pasaules Veselības organizācija brīdina, ka tādējādi miljoniem cilvēku ik gadu pakļauti toksisko atkritumu iedarbībai uz viņu veselību.  Elektronisko ierīču atkritumu apjoms visā pasaulē pieaug. Piecos gados līdz 2019. gadam to apjoms palielinājās par 21%, sasniedzot gandrīz 54 tonnas. Paredzams, ka šī tendence turpināsies, jo datoru, mobilo tālruņu un citu elektronisko ierīču lietojums turpina palielināties. 

Turpinām ziņas

Valsts policijas Jēkabpils iecirknī mēneša laikā ir sākti divi kriminālprocesi saistībā ar krāpšanu, kad, maldinot un ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos, no kādas sievietes un vīrieša darījumos ar kriptovalūtām izkrāpti vairāk nekā 30 tūkstoši eiro. Maijā likumsargi saņēma iesniegumu no 1961.gadā dzimuša vīrieša, ka viņš uzticējies kādai nepazīstamai personai, un, gaidot lielu peļņu darījumos ar kriptovalūtām, ņēmis ātros kredītus un pat atļāvis attālināti pieslēgties savam datoram. Rezultātā viņam izkrāpti 16 tūkstoši 745 eiro. Savukārt jūnijā policisti saņēma iesniegumu no 1985.gadā dzimušas sievietes par to, ka viņa tikusi maldināta par darbībām kriptovalūtas tirgū un no viņas kopumā izkrāpti 15 tūkstoši 420 eiro. Saistībā ar notikušo ir sākti divi kriminālprocesi. Plašāk lasiet portālā radio1.lv.

Berlīnē ievainoti vismaz 60 policisti, kuri sadūrās ar skvoteriem jeb cilvēkiem, kuri apdzīvo ēkas, kurās ilgāku laiku nav dzīvojuši īpašnieki. Līdz ar to “skvotings” ir nekustamā īpašuma nelikumīga apdzīvošana. Aptuveni 200 skvoteri un viņu atbalstītāji pretojās plānotai ugunsdrošības pārbaudei, kuru cerēja veikt ēkas īpašnieku pārstāvji. Uz ielas bija saceltas barikādes, no kurām daļu arī aizdedzināja. Policija ieradās ar bruņu transportlīdzekļiem un ūdens lielgabaliem. Savukārt viņiem uzbruka ar akmeņiem un uguns petardēm gan uz ielas, gan no apkārtējo ēku jumtiem. 

Un vēl

Nacionālais veselības dienests informē, ka sestdien, 19. jūnijā, no pulksten septiņiem rītā līdz trijiem dienā Aizkrauklē, pie IGA centra, speciāli aprīkotā teltī notiks izbraukuma vakcinācija pret Covid-19. Tiks nodrošināta “Janssen” vakcīna, kurai ir tikai viena deva. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama, līdzi jāņem pase vai personas apliecība. 

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties; Studijas klātienē būs iespējamas tikai ar digitālo Covid-19 sertifikātu; Latvijas pastam jauns pakalpojums – pārtikas piegāde lauku iedzīvotājiem; un Mežos strauji palielinās ugunsbīstamība.

Šonedēļ Izglītības un zinātnes ministrija organizēja kārtējo starpinstitucinālās darba grupas sanāksmi, lai apspriestu priekšlikumus, diskutētu ar speciālistiem un izstrādātu kārtību droša mācību gada atsākšanai klātienē. Jaunajā 2021./2022. akadēmiskajā gadā augstākās izglītības iestāžu akadēmiskais un administratīvais personāls un studējošie varēs klātienē apmeklēt izglītības iestādi ar digitālo Covid-19 sertifikātu, apliecinot, ka persona ir vakcinējusies pret Covid-19, izslimojusi Covid-19 vai arī veikusi Covid-19 testu.

Jau ziņots, ka jūnija sākumā aizvadītās pašvaldību vēlēšanas izceļas ar līdz šim zemāko vēlētāju aktivitāti. Tajās piedalījās tikai 34% balsstiesīgo iedzīvotāju. Ko domā pārējie 66%, un kādēļ viņi šoreiz pie urnām nedevās? To centāmies noskaidrot “SKDS” aptaujā. Respondenti tika lūgti atzīmēt vienu vai vairākus iemeslus, kādēļ šī gada 5.jūnijā nepiedalījās pašvaldību vēlēšanās. Vispopulārākā atbilde – “balsošanai nav jēgas, jo tāpat nekas nemainīsies”. Liela daļa cilvēku starp sarakstiem nav atraduši sev simpātiskus kandidātus. Trešā biežākā atbilde – “esam noguruši no pandēmijas, ierobežojumiem un nevēlamies vispār neko dzirdēt par politiku”. Tātad trīs populārākās atbildes uzrāda vispārēju apātiju pret politiku.

Latviešu soprāns Kristīne Opolais nule ir saņēmusi divas augstas starptautiskas atzinības – soliste ir uzņemta Atēnu Filharmonijas goda biedres statusā, bet Kipras Mūzikas akadēmija piešķīra Opolais Goda doktores titulu. Pēc Opolais teiktā, zīmīgi, ka šāds novērtējums nāk tieši no Grieķijas, jo viņas  dzimtā ir arī grieķu asinis, tāpēc dziedātāja jūtas īpaši pagodināta. Opolais ir pirmā operas māksliniece, kurai tiek piešķirts Atēnu Filharmonijas goda biedres statuss.

Spiegošanā Krievijas labā vainotā Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona lietā figurējušais Krievijas pilsonis esot aizturēts Rīgas lidostā, izriet no Krievijas vēstniecības Latvijā paziņojuma. Vēstniecības sociālajā tīklā "Facebook" izplatītajā paziņojumā minēts, ka 9.jūnijā Rīgas lidostā Latvijas tiesībsargājošās institūcijas aizturēja 1963.gadā dzimušo Krievijas pilsoni G. Silonovu. Vīrieša vārds paziņojumā nav minēts, taču aģentūrai LETA zināms, ka tas ir Genādijs. Publiski atrodamā informācija liecina, ka vīrietim ar šādu vārdu un uzvārdu savulaik Latvijā bijusi izsniegta atļauja nodarboties ar detektīvdarbību. 

Turpinām ziņas

Pārtikas piegāde līdz mājas durvīm vairs nav tikai pilsētnieku privilēģija. “Latvijas Pasts” uzsācis šāda pakalpojuma sniegšanu, piegādi piedāvājot tieši ārpus lielajām pilsētām dzīvojošajiem. “Latvijas Pasts” pārtikas piegādi sāka piedāvāt pērnā gada beigās, taču tikai Latgales iedzīvotājiem. Sākotnēji pakalpojums tika ieplānots, lai pandēmijas laikā dotu iespēju arī lauku iedzīvotājiem iepirkties epidemioloģiski droši. Tagad pakalpojums izpleties un pieejams visā Latvijā. Pastniekiem par papildus darbu, kas neietilpst ierastajos darba uzdevumos, sola piemaksas.

Līdz ar Līgo svētku tuvošanos apdrošinātāji atgādina par mājokļu drošību. Svētkus aizvadot ārpus mājokļa, tas vairākas dienas paliek nepieskatīts, un garnadži šādas iespējas izmanto. Tāpat eksperti atgādina par ugunsdrošību mājokļos, norādot, ka mājokļa elektrotīkls jāpārbauda vismaz reizi desmit gados. Visvairāk kompensāciju apdrošinātājiem pērn nācies izmaksāt par ūdens nodarītajiem bojājumiem, taču postošākās un dārgākās ir ugunsnelaimes. Statistika liecina, ka katrs trešais ugunsgrēks izcēlies tieši nepareizi lietotas elektroinstalācijas dēļ vai bojātu elektroierīču lietošanas dēļ. Tāpēc pirms došanās līgot, svētku svinētāji aicināti parūpēties par sava mājokļa drošību.

Un vēl

Sakarā ar karsto un sauso laiku, ugunsbīstamība mežos strauji palielinās un periodā līdz 22. jūnijam Latvijas austrumu un centrālajos rajonos mežos ugunsbīstamība būs augsta, brīdina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Saistībā ar augsto ugunsbīstamību, VUGD izplatījis dzelteno brīdinājumu. Glābšanas dienests atgādina, ka mežos un krūmāju teritorijās ir paaugstināta ugunsbīstamība. Iedzīvotājiem jābūt piesardzīgiem mežu un krūmāju tuvumā - nedrīkst kurināt ugunskuru un mest zemē izsmēķus. Aizdegšanās gadījumā par to jāziņo glābšanas dienestam.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Faktiskā bezdarba līmenis Latvijā maijā samazinājies līdz 7,9%; Jēkabpils dome piešķir naudu vairāku ielu remontiem; un Nākamnedēļ plāno izsludināt sarkano brīdinājumu saistībā ar ekstrēmo karstumu.

Faktiskā bezdarba līmenis Latvijā maijā bija 7,9%, kas salīdzinājumā ar aprīli ir par 0,1 procentpunktu mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma dati. Gan sieviešu, gan vīriešu bezdarba līmenis maijā samazinājās par 0,2 procentpunktiem, attiecīgi sasniedzot 7,3% un 8,3%. Tik zems bezdarbnieku skaits, kā tas bija novērots šī gada maijā, Latvijā nav bijis kopš 2020. gada janvāra.

Līdz šim tīmekļvietnē "www.covid19sertifikats.lv" ir izveidots jau pusmiljons digitālo Covid-19 sertifikātu, informē Nacionālais veselības dienests. Visbiežāk iedzīvotāji izveidojuši sertifikātu par veikto vakcināciju pret Covid-19 – kopumā gandrīz 400 tūkstoši sertifikātu. Izveidoti arī vairāk nekā 58 tūkstoši laboratoriskā testa digitālo sertifikātu un vairāk nekā 42 tūkstoši sertifikātu par Covid-19 pārslimošanas faktu.

Raiņa un Aspazijas vasarnīcā skatāma izstāde “Andrejs Upīts, Jānis Akuraters, Rainis un jaunās Latvijas valsts kultūrpolitika”, kas veltīta trīs rakstnieku darbībai “kultūras ministra lomā”.   Izstāde vēsta par rakstnieku Andreja Upīša, Jāņa Akuratera un Raiņa darbību “kultūras ministra lomā” laikā, kad speciālas kultūras ministrijas nebija, bet tās funkciju pildīja mākslas departamenti.

No konfliktiem un cilvēktiesību pārkāpumiem bēgošo cilvēku skaits pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir dubultojies. Par to paziņojusi Apvienoto Nāciju Organizācija, norādot, ka Covid-19 pandēmijas laiks nav izrādījies šķērslis, lai cilvēki būtu spiesti pamest savas dzīvesvietas. Pagājušajā gadā pārvietoto personu skaits ir palielinājies par vairāk nekā trijiem miljoniem, sasniedzot 82,4 miljonus. Vairāk nekā 40% bēgļu ir nepilngadīgie.  Vienlaikus ANO ziņojumā norādīts, ka neraugoties uz milzīgo pārvietoto personu skaitu, tikai 34 tūkstoši visvairāk cietušo bēgļu ir izmitināti trešajās valstīs, tas ir zemākais rādītājs 20 gadu laikā. Tieši tāpēc globālajiem līderiem būtu jānoliek malā savas atšķirības, jāizbeidz egoistiskā politika, tā vietā koncentrējot uzmanību uz veidiem, kā atrisināt konfliktus un nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu.

Turpinām ziņas

Jēkabpils pilsētas dome 17.jūnija sēdē apstiprināja “Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2020. gada publisko pārskatu”. Tā ir ikgadēja atskaite sabiedrībai par pašvaldības paveikto. Tas ietver vispārējo statistiku par pilsētas attīstības tendencēm, pašvaldības budžeta izpildi, īstenotajiem un plānotajiem projektiem, paveikto sociālajā sfērā, izglītībā, kultūrā, kā arī citās jomās. Ar Jēkabpils pilsētas pašvaldības publisko pārskatu var iepazīties pašvaldības mājas lapā vai portālā radio1.lv. 

Jēkabpils pilsētas domes deputāti piešķīra finansējumu “Pašvaldības ielu remontam un uzturēšanai”. Dome piešķīra finansējumu gājēju un velosipēdistu celiņu infrastruktūras atjaunošanai Pils rajonā, Jēkabpilī - ielu apgaismojuma izbūvei 21 tūkstoti 50 eiro; papildus būvdarbu veikšanai objektā “Rīgas ielas posma no Daugavpils ielas līdz pilsētas robežai atjaunošana” – 11 tūkstoši 840 eiro; papildus būvdarbu veikšanai objektā “Palejas ielas pārbūve”  - 5 tūkstoši 510  eiro;  kā arī būvniecības ieceres dokumentu izstrādei un autoruzraudzībai objektos - Mežrūpnieku ielas ietves izbūve, Pļaviņu ielas posma pārbūve un Madonas ielas mikrorajona pārbūve -  8 tūkstoši 740 eiro. Līdzekļiatvēlēti vēl vairākiem citiem darbiem, plašāk lasiet portālā Radio1.lv.

Un vēl

Karstuma vilnis, kas sācies Latvijā, visticamāk būs pamatīgākais kopš 2018. gada vasaras, liecina prognozes. Saskaņā ar tām no piektdienas līdz vismaz Līgo dienai, 23. jūnijam, gaisa temperatūra kaut daļā valsts būs vismaz +30 grādi. Iepriekšējā reize, kad Latviju piemeklēja tik garš karstuma periods ar vismaz +30 grādiem, bija 2018. gadā no 27. jūlija līdz 4. augustam. Šī karstuma viļņa pirmās dienas būs sausas un saulainas, bet no svētdienas vietām veidosies negaisa mākoņi, kas skars nelielus apvidus, taču var atnest gan stipras lietusgāzes, gan krusu un vēja brāzmas, kas rada postījumus. Svētkos, 23. un 24. jūnijā, negaisi, visticamāk, kļūs plašāki, bet joprojām īslaicīgi.

Pastāv liela iespēja, ka nākamās nedēļas sākumā Latvijā būs spēkā sarkanais - augstākā līmeņa - brīdinājums par ekstremāli stipru karstumu, ziņo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Patlaban spēkā dzeltenais brīdinājums par stipru karstumu, no svētdienas izsludināts oranžais brīdinājums par ļoti stipru karstumu līdz +32 grādiem. Oranžā brīdinājuma aizstāšana ar sarkano nākamnedēļ iespējama ne tikai tādēļ, ka termometra stabiņš var pakāpties vēl augstāk, bet arī svelmes ilguma un paaugstināta gaisa mitruma dēļ. Turklāt arī naktis kļūs tveicīgākas, nedodot iespēju pienācīgi atdzesēt mājokļus.


Atstājiet komentāru