Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 7.jūnijā
- 07 junijs 2021 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils novadā pašvaldību vēlēšanās uzvarējusi “Latvijas Attīstībai” un Latvijas Zaļā partija; Jēkabpils iesniegusi pieteikumu konkursam “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027”; un Aicina nepirkt internetā tirgotos mobilos telefona numurus.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas pašvaldību savienība norāda, ka vietvarām būs jāmaina domāšana; Jēkabpilī nākamnedēļ pieminēs komunistiskā genocīda upurus; un Kādi laika apstākļi gaidāmi šonedēļ?
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties : Latvijā plāno atbalstu zemas īres dzīvokļu namu būvniecībai reģionos ; Zemgalē savairojušies cilvēka veselībai bīstami meža un augļu koku kaitēkļi; un Zināms, kurās peldvietās ir siltākais ūdens.
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils novadā pašvaldību vēlēšanās uzvarējusi “Latvijas Attīstībai” un Latvijas Zaļā partija; Jēkabpils iesniegusi pieteikumu konkursam “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027”; un Aicina nepirkt internetā tirgotos mobilos telefona numurus.
Jēkabpils novadā vēlēšanu rezultātā piecu procentu barjeru izdevās pārvarēt deviņiem partiju sarakstiem, līdz ar to šī vietvara būs sadrumstalotākā Latvijā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.
Jēkabpils novadā pašvaldību vēlēšanās uzvarējusi partija “Latvijas Attīstībai” un Latvijas Zaļā partija, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie dati pēc balsu saskaitīšanas visos iecirkņos. Par “Latvijas Attīstībai” nobalsoja 21,01% vēlētāju Otrajā vietā - Latvijas Zaļā partija ar 17,63 %, bet trešajā – Apvienība Iedzīvotāji – 10,02%.
Tālāk politiskie spēki pēc iegūtajām balsīm ierindojas sekojoši – ceturtajā vietā - Jaunā konservatīvā partija, piektajā - Jēkabpils Reģionālā partija, sestajā - Nacionālā apvienība, septītajā- Latvijas reģionu apvienība. Vienotība , astotajā vietā - Latvijas Zemnieku Savienība un devītajā – Saskaņa. Savukārt partijas - KPV LV, Progresīvie un Latvijas Sociāldemokrātiskā partija nav ieguvušas pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai iekļūtu pašvaldībā. Tas nozīme, ka Jēkabpils novada domē nav ievēlēta iepriekšējo divu sasaukumu deputāte un Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietniece Kristīne Ozola.
No partijas “Latvijas Attīstībai” dome ievēlēts Aivars Kraps, Jānis Ščerbickis, Elīna Serkova un Jānis Raščevskis. No Latvijas Zaļās partijas – Raivis Ragainis, Aigars Nitišs, Ainars Vasilis un Aija Bojāre. No Apvienība Iedzīvotāji – Alfons Žuks un Daina Vītola. No Jaunās konservatīvās partijas – Aivars Vanags un Kaspars Štolnieks. No Jēkabpils Reģionālās partijas – Leonīds Salcevičs un Māris Dimants. No Nacionālās apvienības – Daina Kalve un Kārlis Stars. No apvienotā saraksta "Latvijas Reģionu Apvienība”/"VIENOTĪBA" – Mārtiņš Svilis. No Latvijas Zemnieku savienības – Līga Kļaviņa. Bet no partijas “Saskaņa” – Andrejs Gavrilovs.
Pašvaldību vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, nobalsojuši kopumā 327 tūkstoši 938 iedzīvotāji jeb 34,01% balsstiesīgo. Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Bērziņa paziņoja, ka tā ir vēsturiski zemākā vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās. Jēkabpils novadā pašvaldību vēlēšanās piedalījās 11 tūkstoši 287 vēlētāji jeb 35,56 procenti, kas ir augstākā aktivitāte Zemgalē, kur vidēji nobalsojuši 31,22 procenti vēlētāju.
Zemā iedzīvotāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās liecina, ka politiskā apātija piemeklējusi teju visu Latviju, komentējot vēlēšanu rezultātus, aģentūrai LETA pavēstīja domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka. Runājot par vēlēšanu rezultātiem, Kažoka uzsvēra, ka pašvaldībās partiju nosaukumi vairāk ir izkārtne, mazāk - daļa no partiju esences. Kažoka norādīja, ka izkārtnes var mainīties, kā to varēja novērot arī šajās pašvaldību vēlēšanās, kur noteicošais kritērijs bija tas, cik lielā mērā iedzīvotāji pazīst komandas, to iepriekš paveikto un vai cilvēki tām uzticas.
Turpinām ziņas
Piektdien ceļā uz Kultūras ministriju devās Jēkabpils pilsētas pieteikums konkursa “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” priekšatlasei. Pie pieteikuma sagatavošanas strādāja Jēkabpils pilsētas domes apstiprināta pašvaldības nozaru vadošo speciālistu darba grupa, ko vadīja Līva Rūliete un pieaicināts eksperts. Nākamais solis ir konkursa pieteikuma prezentācija žūrijai, kas norisināsies jūlija sākumā tiešsaistē. Savukārt pilsēta, kas iegūs “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” titulu Latvijā, tiks paziņota 2022. gadā.
Jēkabpils pilsētas pašvaldībā pieņemts Roberta Spruča iesniegums par atbrīvošanu no SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" valdes locekļa amata pēc personiskās vēlēšanās. Kapitāldaļu turētājs Guntars Gogulis izsaka pateicību Robertam Spručam par ieguldīto darbu. Šobrīd slimnīcas valde turpinās strādāt divu locekļu sastāvā. Iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi tiek sniegti ierastajā režīmā.
Un vēl
Iedzīvotāji informē, ka savos telefonos saņēmuši īsziņas, kurās kāds piedāvā iegādāties līdzīgu telefona numuru esošajam. Privātpersonas ar mobilo telefonu numuru tirgošanu aktīvi nodarbojas arī internetā. Sakaru operatori šādus numurus neiesaka iegādāties, jo var rasties problēmas. Iegādājoties šādu, īpašo, numuru klients riskē, ka iespējas saņemt sakaru pakalpojumus Latvijā vai arī pat ārvalstu operatoru tīklos varētu būt ierobežotas. Nereti šādi numuri varētu būt saistīti ar krāpniecību. Tādēļ to darbība tiek ierobežota tīklā.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas pašvaldību savienība norāda, ka vietvarām būs jāmaina domāšana; Jēkabpilī nākamnedēļ pieminēs komunistiskā genocīda upurus; un Kādi laika apstākļi gaidāmi šonedēļ?
Ņemot vērā administratīvi teritoriālo reformu, jaunievēlētajām pašvaldībām būs vajadzīgs ilgāks laiks, lai pilnvērtīgi iestrādātos un iedarbinātu jaunos pārvaldes mehānismus, tā šodien intervijā TV3 sacīja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis. Viņš domā, ka pirmos vērtējumus par jauno pašvaldību spēju darboties pēc administratīvi teritoriālās reformas stāšanās spēkā, iespējams, varēs izdarīt līdz šī gada beigām, bet, lai pašvaldības jaunajos apstākļos stabili varētu sākt strādāt, jāpaiet ilgākam laikam - līdz pat diviem gadiem. Viņš arī norādīja, ka pašvaldībām būs jāmaina domāšana attiecībā uz visu plānošanu, jo jaunajām pašvaldībām būs jāstrādā saskaņā ar tādu modeli, kāds iepriekš Latvijā nav pastāvējis, un maldīgi esot uzskatīt, ka daudz kur notiks atgriešanās kādreiz pastāvējušajos rajonos, jo savulaik rajons bija otrā līmeņa pašvaldība, bet tagad šī pati teritorija visa būs viena līmeņa pašvaldība.
Latvija pēc šīm pašvaldību vēlēšanām kļuvusi daudz vienlīdzīgāka ekonomikas jomā, liecina Latvijas Universitātes pētījums par novadu ekonomisko aktivitāti. Patlaban daudz lielāks skaits ir tādu pašvaldību, kurās ir harmoniska attīstība, – proti, vidēji augsta ekonomiskā aktivitāte gan darba dienās, gan brīvdienās. Pētījumā pašvaldības tiek dalītas vairākās grupās. Jēkabpils novads ierindojas grupā mērenie, kur ir vidēja ekonomiskā aktivitāte darbadienās un brīvdienās.
Pagājušajā nedēļā vēl vairāk samazinājies to cilvēku skaits, kas saņēmuši pirmo poti pret Covid-19, lai gan papildus tam rekordliels cilvēku skaits saņēmis otro poti, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotie jaunākie dati. Pagājušajā nedēļā Latvijā kopumā pret Covid-19 vakcinētas 108 tūkstoši 559 personas, kas ir trešais labākais nedēļas rādītājs, jo iepriekšējās divās nedēļās vakcinēto skaits bija lielāks.
Pakistānas dienvidos šorīt notikusi divu pasažieru vilcienu sadursme, kurā gājuši bojā vismaz 30 cilvēki un vairāki desmiti ievainoti. Sākotnēji no sliedēm noskrējis pasažieru vilciens Millat Express, kurā pēc neilga laika ietriecis otrs pasažieru vilciens Sir Syed Express. Katastrofas cēloņi pagaidām nav zināmi.
Turpinām ziņas
Nākamnedēļ, 14. jūnijā aprit 80 gadu kopš Padomju Savienība pēc Latvijas okupācijas organizēja pirmās masu deportācijas – 1941. gadā tika izsūtīti vairāk nekā 15 tūkstoši Latvijas pilsoņu. Pieminot deportāciju upurus, 14. jūnijā no pulksten 11 pasākumā ar nosaukumu “Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14. jūnija deportācijām” vienlaikus visā Latvijā tiks lasīti 1941. gadā izsūtīto Latvijas iedzīvotāju vārdi. Piemiņas pasākumi notiks arī tautiešu mītņu zemēs ārpus Latvijas. Pulksten 10.50 plānota Valsts prezidenta Egila Levita uzruna. Jēkabpilī vārdu lasīšana notiks Jēkabpils Tautas namā. Šeit kopumā tiks lasīti 106 cilvēku vārdi. Šo būs iespējams vērot Jēkabpils Kultūras pārvaldes un Jēkabpils Facebook lapās.
Vairāk nekā piektdaļai jeb 21 procentam Latvijas mājsaimniecību pēdējā gada laikā ir samazinājušies ienākumi, 66% ienākumi nav mainījušies, bet 13% ienākumi ir palielinājušies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptaujas dati. Savukārt nākamajos 12 mēnešos vairākums (78%) mājsaimniecību prognozē, ka viņu kopējie ienākumi nemainīsies, 15% – ka ienākumi pieaugs un 7% sagaida ienākumu samazināšanos. No tām mājsaimniecībām, kas ziņoja par ienākumu samazinājumu iepriekšējā gada laikā, gandrīz trešdaļa (30%) sagaida, ka ienākumi palielināsies, vairāk nekā puse (52%) prognozē, ka ienākumi paliks nemainīgi, bet 18% pieņem, ka ienākumi vēl vairāk samazināsies.
Un vēl
Šonedēļ laiks Latvijā būs silts, bet svētdien temperatūra pazemināsies, liecina prognozes. Visu nedēļu dienas būs pārsvarā saulainas, taču katru dienu kaut nelielu daļu valsts skars īslaicīgas lietusgāzes un pērkona negaiss. Gaisa temperatūra pēcpusdienās +23..+27 grādi, bet naktīs +10..+15 grādi.
Svētdien mūsu reģionu sasniegs ciklons ar auksto atmosfēras fronti, iegriezīsies brāzmains rietumu, ziemeļrietumu vējš, daudzviet gaidāms lietus, pērkona negaiss un kļūs vēsāks. Visticamāk, vēss un lietains laiks Latvijā nebūs ilgi un nākamnedēļ temperatūra atkal paaugstināsies.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties : Latvijā plāno atbalstu zemas īres dzīvokļu namu būvniecībai reģionos ; Zemgalē savairojušies cilvēka veselībai bīstami meža un augļu koku kaitēkļi; un Zināms, kurās peldvietās ir siltākais ūdens.
Ekonomikas ministrija veido fondu zemas īres dzīvokļu celtniecībai reģionos, jo izņemot Rīgu un Pierīgu, reti kur tiek būvēti jauni daudzdzīvokļu nami. Savukārt pieprasījums pēc dzīvojamās platības pieaug, tajā skaitā arī Latgalē, kur dzīvokļu cenas augušas par 15%, palielinājusies arī dzīvokļu īres maksa. Kopš deviņdesmitajiem gadiem Latvijā ir uzbūvētas vien 4% jaunu daudzdzīvokļu māju, turklāt tikai Rīgā un Pierīgā, reģionos praktiski jaunu mājokļu nav. Lai veicinātu mājokļu pieejamību iedzīvotājiem, Ekonomikas ministrija plāno izveidot finansēšanas fondu zemas īres mājokļu būvniecībai. Šajā programmā paredzēto atbalstu īres dzīvokļu būvniecībai varēs saņemt gan publiska kapitālsabiedrība, gan privāta kapitālsabiedrība vai kooperatīvs.
12to Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkošana šī gada vasaras nogalē valsts budžetam varētu izmaksāt 1,8 miljoni eiro, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvais ziņojums. Sākotnēji ministrija svētku rīkošanai bija plānojusi 4,1 miljonu eiro. Taču, pārplānojot svētku norisi uz e-dziesmusvētku koncepta īstenošanu, svētku nodrošināšanai nepieciešamais valsts budžets samazinājies divas reizes.
Ceļotājiem vasarā jārēķinās ar dažādām drošības pārbaudēm, gan ieceļojot, gan izceļojot no valsts. Gan lidostā "Rīga", gan tūroperatori prognozē tūristu skaita pieaugumu, īpaši pēc tam, kad darbību sāks Eiropas Covid-19 sertifikāts, ar kura palīdzību vismaz Eiropas Savienības robežās pārvietoties varēs brīvāk. Līdz tam, dodoties uz dažādām valstīm, Ārlietu ministrijas mājaslapā jānoskaidro, kādi nepieciešami dokumenti, bez kuriem pasažierim nāksies palikt lidostā.
Skotijas arhitektu studija "Kettle Collective" ir atklājusi 703 metrus augsta debesskrāpja dizainu Sanktpēterburgā, Krievijā, kas būtu otrā augstākā ēka pasaulē. 150 stāvus augstajai ēkai plānots izveidot arī augstāko izmantojamo stāvu pasaulē 590 metru augstumā. Mākslinieka vīzija paredz, ka tornis ir izolēts Baltijas jūrā, bet tas neatradīsies uz salas. Torņa galīgā novietne vēl tiks apstiprināta. Visaugstākā ēka pasaulē šobrīd ir 828 metrus augstais “Burj Khalifa” tornis Dubaijā un tā augšējā stāva augstums ir 585 metri.
Turpinām ziņas
Jūnijā Zemgalē, netālu no Tērvetes, pirmo reizi novērota zeltvēdera mūķenes savairošanās. Šīs kukaiņu sugas dabiskais izplatības areāls ietver Eiropu, Āfrikas ziemeļu daļu un Tuvos Austrumus. Zeltvēdera mūķene ir Latvijas faunas sastāvdaļa, taču līdz šim tā nekad nebija savairojusies masveidā. Kaitēklis ne tikai apgrauž daudzu lapu koku lapas, bet apdraud arī cilvēku veselību. Tauriņa kāpuru kutikulu sedz kupls apmatojums. Kāpuri matiņus izmanto savai aizsardzībai, tos nometot. Šie matiņi ir ļoti sīki, asi un satur toksīnu, kas izraisa cilvēkam ādas un arī acu iekaisumu, bet cilvēkiem ar noslieci uz astmu var izraisīt nopietnus elpošanas traucējumus.
Vienas no krāšņākajām Latvijas dabas ainavām ir alejas. Dabas aizsardzības pārvalde ir nolēmusi tās apsekot un sakārtot. Tuvāko divu mēnešu laikā koku eksperti jeb arboristi pētīs Latvijas alejas, lai noteiktu tām nepieciešamos apsaimniekošanas darbus. Latvijā kopumā ir 62 īpaši aizsargājamas alejas. Protams, ar to aleju skaits Latvijā nebeidzas, to ir krietni vairāk. Tās ir īpaši aizsargājamo teritoriju statusā kā dabas pieminekļi. Kopumā no visām Latvijas alejām projektā piedalās 13, kas tādējādi tiks atjaunotas.
Un vēl
Kā liecina meteoroloģiskā informācija, siltākais ūdens Latvijas piekrastē ir Rīgas līča rietumos un dienvidos - posmā no Kolkas līdz Ādažu novadam. Šajā piekrastes daļā jūras ūdens iesilis līdz +16..+20 grādiem. Saulkrastu un Limbažu novadā, kā arī atklātas jūras piekrastē Kurzemē ūdens temperatūra ir vien +9..+14 grādi. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem lielākajā daļā upju un ezeru ūdens temperatūra šodien ir +15..+20 grādi.
Jau ziņots, ka saules ultravioletais starojums ir tuvu gada augstākajam līmenim, turklāt atstarojuma dēļ pludmalē saņemtā ultravioletā radiācija ir lielāka nekā citviet, tādēļ sauļojoties jāievēro piesardzība. No saules visvairāk jāsargājas dienas vidū. Bez aizsargkrēma vēlams sauļoties tikai no rīta vai pievakarē.