Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 11.maijā
- 11 maijs 2021 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdība pagaidām neplāno stingrākus ierobežojumus; Jēkabpils vakcinācijas centrā būs senioru stunda; un Kāpēc pavasarī tīrumos ik gadu rodas jauni laukakmeņi?
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Cik jaunu uzņēmumu reģistrēts aprīlī? Brisele gatavojas samazināt ES atkarību no kritiski svarīgu preču importa; un Cik iesilis ir ūdens Latvijas upēs?
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00 Radio1 ziņās klausieties:Pirms centralizētajiem eksāmeniem veiktie testi 0,5% gadījumu izrādījušies pozitīvi; Piešķirs īpašus pabalstus mazajiem lauksaimniekiem; un Par ko mūsdienās cilvēkiem kļuvis viedtālrunis?
Radio1 ziņās klausieties: Valdība pagaidām neplāno stingrākus ierobežojumus; Jēkabpils vakcinācijas centrā būs senioru stunda; un Kāpēc pavasarī tīrumos ik gadu rodas jauni laukakmeņi?
Lai gan veselības aprūpes iestāžu pārstāvji un veselības ministrs Daniels Pavļuts pēdējo dienu laikā atkārtoti pauduši satraukumu par saslimstības ar Covid-19 izplatību un nepieciešamību domāt par papildu ierobežojumiem, valdības patlaban jaunus ierobežojumus nepiedāvās, izriet no valdības vadītāja teiktā vakar pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes. Kariņš norādīja, ka galvenais ir vakcinācija. Apmēram piektā daļa valsts iedzīvotāju ir saņēmusi pirmo vakcīnas devu. Šie rezultāti būtu vismaz jādubulto, arī citu valstu pieredze rāda, ka tad arī pozitīvais efekts ir gaidāms.
Tikmēr Slimību profilakses un kontroles centra informācija liecina, ka šī gada pirmajās astoņās nedēļās Latvijā samazinājās saslimstība ar Covid-19, taču nākamajās deviņās nedēļas kopš marta sākuma atkal vērojams inficēšanās gadījumu skaita pieaugums. 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 tūkstoši iedzīvotājiem pieaudzis un atbilst pagājušā gada decembra epidemioloģiskajai situācijai, kurā tika izsludināta ārkārtējā situācija medicīnā un valdība bija spiesta ieviest striktus drošības pasākumus. Pagājušajā nedēļā vidēji dienā atklāto gadījumu skaits – 612. Nedaudz samazinājies stacionēto pacientu skaits, kam nepieciešama stacionārā palīdzība, tomēr pieaug to slimnieku skaits, kuriem slimība noris smagi, tie ir 12,4 procenti.
Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš līdz rītdienai gaida "KPV LV" Saeimas frakcijas lēmumu par to, vai tā vēlas ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga demisiju. Vitenberga lēmums pamest "KPV LV" un iestāties Nacionālajā apvienībā izraisa jautājumus par to, vai koalīcijas sadarbības līgums ir vai nav spēkā, kā arī liek vaicāt - kas notiek ar varas sadali starp partijām. "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Možvillo apliecina, ka partija ķersies klāt Kariņa uzdevuma izpildei par frakcijas viedokļa noskaidrošanu līdz trešdienas darba dienas beigām.
Kāda 23 gadus veca Itālijas iedzīvotāja ievietota slimnīcā novērošanai, jo viņa kļūdas rezultātā saņēmusi sešas “Pfizer” Covid-19 vakcīnas devas. Sešas vakcīnas devas paredzētās vienas vietā jaunā sieviete saņēmusi svētdien, kad viņa bija ieradusies vakcinēties pret Covid-19. Medmāsa kļūdījusies un vienas vakcīnas devas vietā ievadījusi sievietei visu vakcīnas pudelītes saturu jeb aptuveni sešas devas. Pēc nogādāšanas slimnīcā novērojumiem sieviete jutusies labi. Iepriekš līdzīgi “Pfizer” vakcīnas pārdozēšanas gadījumi reģistrēti arī ASV, Austrālijā, Vācijā un Izraēlā.
Norvēģijas valdības izveidotā medicīnas ekspertu komisija vakar rekomendēja atteikties no farmācijas kompāniju “AstraZeneca” un “Johnson&Johnson” radīto Covid-19 vakcīnu izmantošanas Norvēģijas iedzīvotāju vakcinācijai. Šis ieteikums tiek pamatots ar retiem asins trombu veidošanās gadījumiem. “AstraZeneca” vakcīnas lietošana Norvēģijā tika pārtraukta jau pirms diviem mēnešiem, bet “Johnson&Johnson” vakcīnas izmantošana nemaz netika sākta, jo tika saņemtas ziņas par ļoti retiem asins trombu veidošanās gadījumiem. “AstraZeneca” un “Johnson&Johnson” vakcīnas pēc uzbūves ir līdzīgas: abās ir izmantota adenovīrusu vektora tehnoloģija.
Turpinām ziņas
No šīs nedēļas Latvijas vakcinācijas centros ieviesta senioru stunda, kad no pulksten 9 līdz 10 seniori varēs vakcinēties pēc “brīvās rindas” principa, bez iepriekšēja pieraksta. Jēkabpilī liela mēroga vakcinācijas centrs šonedēļ būs atvērts šodien, 11.maijā, kā arī rīt un parīt - 12., un 13.maijā, bet nākošnedēļ – 18., 19., 20. un 21.maijā. Šajās dienās no pulksten 9 līdz 10, ikviens seniors bez iepriekšēja pieraksta var ierasties uz vakcināciju pret Covid-19.
SIA “Jēkabpils pakalpojumi” informē, ka, turpinot ieviest un attīstīt BIO atkritumu šķirošanas infrastruktūru pagājušās nedēļas nogalē Jēkabpils pilsētā uzstādīti vēl 7 bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanai paredzētie konteineri. Tie izvietoti sadzīves atkritumu šķirošanas laukumos:
Krasta ielā 63, Palejas ielā 9, Dārzu ielā 1, K. Skaubīša ielā 20, Ozolu ielā 3, Zīlānu ielā 4, Rīgas ielā 175. Plašāk par to, ko drīkst un ko nedrīkst mest biokonteineros, lasiet portālā Radio1.lv.
Un vēl
Pavasaros laukus atkal un atkal klāj laukakmeņi – daudziem zemniekiem katru gadu nākas tos nolasīt gluži kā sēnes pēc lietus. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors Ģirts Stinkulis skaidro, ka akmeņu “izspiešanās” uz zemes ir zinātniski pamatots fakts. Akmeņu parādīšanos zemes virsū Stinkulis skaidro ar tā fizikālajām īpašībām. Jo biežāk ir temperatūras svārstības starp plusiem un mīnusiem, jo ātrāk akmeņi nokļūst zemes virspusē. Vēl viens veicinošs faktors ir erozija. Ja zeme ir mālaina, smilšaina, tad vējš, aiznesot pa gaisu putekļus vai smilts graudus, atsedz vietu akmenim. Nav precīzi zināms, ar kādu ātrumu akmeņi lien ārā no zemes, bet tie varētu būt aptuveni 5 centimetri gadā.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Cik jaunu uzņēmumu reģistrēts aprīlī? Brisele gatavojas samazināt ES atkarību no kritiski svarīgu preču importa; un Cik iesilis ir ūdens Latvijas upēs?
No visām vecuma grupām visvairāk pret Covid-19 vakcinēti cilvēki vecumā no 70 līdz 79 gadiem, šajā grupā poti saņēmuši jau 47 procenti. Vakcinācijas centri šonedēļ strādās 23 Latvijas pilsētās, arī Jēkabpilī. Šobrīd ir aptuveni 9 tūkstoši brīvu vakcinācijas pierakstu tuvākajām trīs nedēļām. Pierakstu iespējas tiek papildinātas, kad tiek saņemtas jaunas vakcīnu kravas. Jau ziņots, ka šonedēļ seniori vakcinācijas centros no 9– 10 var vakcinēties bez iepriekšējas pieteikšanās.
Aprīlī reģistrēti 849 jauni uzņēmumi, to kopējam pamatkapitālam sasniedzot 7,45 miljonus eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija. Salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo periodu, šī gada aprīlī reģistrēto jauno uzņēmums skaits bijis teju divas reizes lielāks. Lai gan vairāk nekā 90% no visiem reģistrētajiem uzņēmumiem ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, jaunreģistrēto uzņēmumu vidū atrodamas arī akciju sabiedrības, pilnsabiedrības, zemnieku saimniecības un citas uzņēmumu tiesiskās formas. Vairāk nekā puse no visām pagājušajā mēnesī reģistrētajām SIA ir mazkapitāla, proti, to pamatkapitāls nesasniedz 2 tūkstoši 800 eiro.
Iekavēto būvniecības darbu dēļ "Daugavas" stadiona ledus halle arvien nav nodota ekspluatācijā, tādēļ kā rezerves variantu komandu treniņiem Rīgā paralēli sāks gatavot "Volvo" halli, jo pasaules čempionāta rīkotāji neilgi pirms turnīra starta nevēlas riskēt ar situāciju, ka hokejisti paliktu bez treniņu iespējām. Latvijas Hokeja federācijas prezidents Aigars Kalvītis norāda, ka pasaules čempionāta spēlēm nepieciešamās divas arēnas ir gatavas, un hokejistus var uzņemt gan "Arēna Rīga", gan pielāgotais Olimpiskais sporta centrs, kur nedēļas nogalē Latvijas un Šveices izlašu divas pārbaudes spēles būs arī tests abu objektu darbībai.
Turpinām ar ārvalstu vēstīm
Vairākās Eiropas valstīs samazinās inficēšanās gadījumu skaits ar Covid-19, tāpēc tiks mīkstināti noteiktie ierobežojumi. Karantīnas režīms vieglāks būs Lielbritānijā, Īrijā, Čehijā, Itālijā un Vācijā. Lielbritānijā no 17. maija tiks mīkstināti sociālo kontaktu ierobežojumi, darbu iekštelpās varēs atsākt sabiedriskās ēdināšanas un izklaides uzņēmumi. Lielāks cilvēku skaits varēs piedalīties dažādos pasākumos, piemēram, kāzās. Tikmēr Čehijā no 17.maija klientus ārpus telpām varēs apkalpot sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi. Savukārt Vācijas federālajā zemē Bavārijā alus dārzi un restorāni un kafejnīcas klientus āra terasēs var apkalpot jau no pirmdienas.
Koronavīrusa Covid-19 pandēmija izgaismoja Eiropas Savienības milzīgo atkarību no stratēģiski svarīgu preču un izejvielu importa. Eiropas Komisija pagājušajā nedēļā publicēja Eiropas Savienības Industriālās stratēģijas atjaunināto variantu, kurā uzsvērta nepieciešamība samazināt bloka atkarību no trešajās valstīs ražotām stratēģiskām precēm un izejmateriāliem. Šī iemesla dēļ ES dalībvalstīm bija problēmas tikt pie individuālās aizsardzības līdzekļiem, piemēram, sejas maskām un vienreiz lietojamiem cimdiem, kuru lielākais ražotājs ir Ķīna. Savukārt Eiropas autorūpniecība cieš no mikroshēmu trūkuma, kuru galvenā ražotājvalsts ir Ķīna. Situāciju nolemts mainīt, panākot, ka stratēģiski svarīgas preces tiek ražotas ES valstīs.
Ķīnas iedzīvotāju skaits pēdējās desmitgades laikā pieaudzis par vairāk nekā pieciem procentiem, sasniedzot 1,4 miljardus, liecina šodien publiskotie tautas skaitīšanas rezultāti. Ķīna tautas skaitīšanu veic ik pēc desmit gadiem, lai noskaidrotu iedzīvotāju skaita pieauguma un pārvietošanās tendences, un iegūtajiem datiem ir liela loma valdības politikas plānošanā.
Un vēl
Siltā un saulainā laika ietekmē paaugstinās šorīt tā vēl nepārsniedz +13 grādus, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Lielajos ezeros ūdens temperatūra ir +8..+10 grādi, lielākajā daļā upju ūdens iesilis līdz +9..+13 grādiem. Ūdens temperatūra jūrā +6..+10 grādi. Ūdens līmenis upēs galvenokārt pazeminās. Glābēji atgādina, ka sakarsis cilvēks nedrīkst strauji mesties aukstā ūdenī - tajā jāieiet pakāpeniski.
Jau ziņots, ka dienas vidū ir augsts ultravioletais starojums. Sauļoties bez aizsargkrēma vēlams tikai no rīta līdz pulksten 11 vai pēcpusdienā pēc pulksten 15.30.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:Pirms centralizētajiem eksāmeniem veiktie testi 0,5% gadījumu izrādījušies pozitīvi; Piešķirs īpašus pabalstus mazajiem lauksaimniekiem; un Par ko mūsdienās cilvēkiem kļuvis viedtālrunis?
Pirms centralizētajiem eksāmeniem skolēnu un skolotāju vidū pēc PĶR jeb polimerāzes ķēdes reakcijas testu veikšanas atklāti 67 pozitīvi gadījumi, kas ir 0,5% no veikto testu kopskaita. Kopumā laikā no 3. līdz 9.maijam Covid-19 testu veica 12 tūkstoši 742 personas no 483 izglītības iestādēm. Pirms centralizētajiem eksāmeniem 67 personām no 46 skolām analīzes uzrādījušas inficēšanos ar Covid-19.
Pamatojoties uz Iekšējās drošības biroja piemēroto drošības līdzekli, Valsts policijas priekšnieka vietnieks, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis ir atstādināts no amata pienākumu pildīšanas. Drošības birojs Krapsim kā drošības līdzekli piemērojis aizliegumu ieņemt konkrētu amatu. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks pauž sarūgtinājumu par šo situāciju, jo paustās aizdomas nenoliedzami met ēnu gan uz Valsts policiju, gan amatpersonas reputāciju.
"KPV LV" kā vienu no iespējamiem ekonomikas ministra amata pretendentiem apspriež uzņēmēja, bijušā jēkabpilieša Pētera Šmidres kandidatūru, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija. "KPV LV" valde gan neesot vēl pieņēmusi lēmumu, kuru kandidātu virzīt uz ekonomikas ministra amatu. Sākotnēji gan vēl līdz trešdienai, 12.maijam, ieskaitot tiek gaidīts "KPV LV" Saeimas frakcijas lēmums, vai atbalstīt ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga, kurš pārgājis uz Nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, atbrīvošanu no amata.
Apšaudē kādā no Kazaņas vidusskolām otrdien nogalināti 11 cilvēki, kuru vidū ir skolotāja un skolēni, atsaucoties uz avotiem, ziņo Krievijas aģentūra "Interfax". Vēl vairāk nekā 20 cilvēkiem bijusi nepieciešama mediķu palīdzība. Daļai no cietušajiem bijušas šautas brūces, bet citiem bija vērojams hronisku saslimšanu saasinājums. Iepriekš tika ziņots, ka vismaz desmit cietušie nogādāti slimnīcā. Divi no bojāgājušajiem skolēniem esot izlekuši pa logu no trešā stāva. Šāvēji bijuši divi pusaudži. Viens no tiem ticis aizturēts, bet otru kādā no klasēm ceturtajā stāvā nošāvusi policija. Aizturētais skolēns esot paziņojis, ka savā dzīvesvietā atstājis mīnu. Visās citās Tatarstānas mācību iestādēs pastiprināti drošības pasākumi.
Turpinām ziņas
Valdība apstiprinājusi noteikumus par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību mazajiem lauksaimniekiem, ko piešķirs maksājumā. Šim nolūkam paredzēti 3 miljoni eiro. Tie plānoti, lai stiprinātu mazo lauksaimniecības ražotāju saimniecību dzīvotspēju, veicinātu iespējas strādāt lauksaimniecībā un motivētu integrāciju tirgū. Vienreizējais atbalsts būs kā papildinājums ES tiešo maksājumu atbalstam, ja lauksaimnieka ES tiešo maksājumu summa par 2020. gadu ir vismaz 100 eiro, bet nepārsniedz tūkstoš 200 eiro.
Ar elektroskrejriteņiem varēs pārvietoties gan pa gājēju ietvēm, gan veloceļiem, gan brauktuvēm. Vienlaikus, lai neapdraudētu pašus skrejriteņu vadītājus un citus ceļu satiksmes dalībniekus, noteiktas stingras drošības prasības, tajā skaitā aizliegts vest pasažierus, kā arī skrejritenim jābūt aprīkotam ar gaismas lukturiem. To paredz šodien valdībā pieņemtie grozījumi Ceļu satiksmes noteikumos. Vienlaikus regulējumā ir noteikts, kas elektroskrejriteņa vadītājam ir jāzina un jāievēro, izmantojot katru no iepriekš minētajām pārvietošanās iespējām. Piemēram, ja ar elektroskrejriteni pārvietojas pa ietvi, ir jādod priekšroka gājējiem un ir jāizvēlas ātrums, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu. Tāpat jāņem vērā, ka ar elektroskrejriteni var pārvietoties tikai pa tām brauktuvēm, kur atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 50 kilometrus stundā.
Un vēl
Ļaudis visā pasaulē pret saviem viedtālruņiem jūt tādas pašas emocijas kā pret savām mājām, noskaidrojies Lielbritānijas antropologu pētījumā. Pētījumā atklājies, ka viedtālruņu lietotāji ir kļuvuši par sava veida "gliemežiem, kas savas mājas nēsā savās kabatās. Zinātnieki secinājuši, ka viedtālrunis vairs nav tikai ierīce, ko ikdienā lietojam, – tas kļuvis par vietu, kur mēs dzīvojam. Pierasta kļuvusi situācija, ka jebkurā brīdī – maltītes, satikšanās vai kādas citas kopīgas nodarbes laikā – cilvēks, ar ko esat kopā, var vienkārši "pazust", jo ir "devies mājās" – savā viedtālrunī. Šo fenomenu antropologi nodēvējuši par "klātbūtnes nāvi", ar to apzīmējot arī vilšanos, neapmierinātību un aizvainojumu, ko šāda cilvēku izturēšanās var izraisīt.