2021.gada 15. jūnijs

Baņuta, Vilija, Vits, Žermēna

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 23.decembrī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 23.decembrī

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Uz eksportu vērstiem investīciju projektiem plāno novirzīt 200 miljonus eiro; Piešķir naudu Rīgas rotāšanai pasaules čempionāta hokejā laikā; un Kāds laiks gaidāms brīvdienās un aprīļa pēdējā nedēļā?

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Vakcinācijas pret Covid-19 temps turpina kāpt; Latvijas Universitāte par aptuveni 7% cels studiju maksu; un Noskaidrots Latvijas ietekmīgākais influencers.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: «Rail Baltica» būve radīs ap 37 tūkstoši darbavietu; bažas par darbaroku trūkumu; Jēkabpilī Lielās talkas dienā kena parkā stādīs košumkrūmus; un ASV radīts metamateriāls, kas spējīgs «domāt».

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Uz eksportu vērstiem investīciju projektiem plāno novirzīt 200 miljonus eiro; Piešķir naudu Rīgas rotāšanai pasaules čempionāta hokejā laikā; un Kāds laiks gaidāms brīvdienās un aprīļa pēdējā nedēļā?

Šodien un rīt vairākos liela mēroga vakcinācijas centros iedzīvotājiem no šobrīd atvērtajām prioritārajām grupām būs iespēja vakcinēties ar "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu pret Covid-19, iepriekš reģistrējoties un izvēloties konkrētu vietu un laiku vietnē "manavakcina.lv". Šajā nedēļas nogalē vakcinēties liela mēroga vakcinācijas centros pēc iepriekšējas pieteikšanās vietnē "manavakcina.lv" tiek aicināti seniori vecumā virs 60 gadiem, iedzīvotāji ar hroniskām slimībām, personas, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā ar smagi slimiem bērniem vai bērniem ar imūnsupresiju, smagi slimu personu aprūpētāji, izglītības iestāžu darbinieki un operatīvo dienestu darbinieki.

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi jauno Pašvaldību likuma projektu. "Par" balsoja 76 deputāti," pret" bija viens, bet atturējās - septiņi. Pašvaldību likums vērsts uz plašāku iedzīvotāju iesaisti pašvaldību darbībā. Plānotas iedzīvotāju padomes 70 pagastos, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz tūkstoš 500. No 2023. gada pašvaldībām jāparedz līdzdalības budžeta finansējums. No 2024. gada katrā pašvaldībā ir jāizveido pašvaldības policija. Pašvaldībā būs jāpamato ārkārtas sēdes rīkošana. Tikmēr opozīcijas deputāti norāda, ka nav paredzēts finansējums papildu funkcijām, kas tiek uzliktas pašvaldībām.

Lieliem investīciju projektiem eksporta veicināšanai valsts varētu novirzīt 200 miljonus eiro, izriet no ceturtdien vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam izskatītā Ekonomikas ministrijas priekšlikuma. Ministrija izstrādājusi atbalsta programmu lielajiem investīciju projektiem eksporta veicināšanai, kuras ietvaros tiktu atbalstīti lieli investīciju projekti, kas vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu. Viens uzņēmums varētu pretendēt uz aizdevumu ar granta elementu līdz 75% no kopējām projekta izmaksām, bet valsts sniegtā atbalsta summa būtu, sākot no desmit miljoniem eiro. Aizdevumu plānos izsniegt uz 20 gadiem. Atbalstu paredzēsts sniegt eksportspējīgiem uzņēmumiem ar augstu eksporta potenciālu un prioritārajos investīciju sektoros, piemēram, zināšanu ietilpīga bioekonomika, biomedicīna, viedā enerģētika un mobilitāte.

Lietuvas Veselības ministrija vakar vērsusies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu ierosināt izmeklēšanu saistībā ar 912 tūkstoši eiro vērtas individuālās aizsardzības līdzekļu kravas pazušanu. Tie bija daļa no 24 miljonus eiro vērta sūtījuma, ko Lietuva pērn, sākoties Covid-19 pandēmijai, iegādājās no Ķīnas, lai apgādātu medicīnas iestādes. Veselības ministrs Arūns Duļkis paziņojis, ka Lietuvas mediķi nav saņēmuši gandrīz 850 tūkstoši individuālās aizsardzības līdzekļu – aizsargbrilles, medicīniskās cepures un maskas, kā arī vienreiz lietojamos tērpus un cimdus. Ministrs norāda, ka šāds daudzums preču satilpst aptuveni 20 dzelzceļa vagonos. Par preču iegādi bija atbildīga iepriekšējā Lietuvas valdība, bet tās locekļi pauduši izbrīnu par kravas izgaišanu. 

Turpinām ziņas

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja atbalstīja 83 tūkstoši 300 eiro piešķiršanu pilsētas rotāšanai Pasaules čempionāta hokejā laikā, kas galvaspilsētā norisināsies maija beigās un jūnija sākumā. Sākotnējais budžeta pieprasījums bija 109 tūkstoši 647 eiro apmērā, bet veicot tirgus izpēti par 2021.gada Pasaules Čempionāta hokejā oficiālā talismana tēla – eža Spiky izgatavošanu un eksponēšanu pilsētvidē – izvēlēts lētāks piedāvājums. Finansējumu plānots piešķirt no Rīgas domes budžeta programmas “Izdevumi neparedzētiem gadījumiem”.

Valsts Kultūrkapitāla fonds piešķīris 960 eiro Jēkabpils Galvenajai bibliotēkai – projekta “Dzīve grāmatā, grāmata dzīvē” īstenošanai. Projekta laikā notiks trīs literāri pasākumi, kuros kultūržurnāliste Liega Piešiņa diskutēs ar grāmatu autoriem par sabiedrībā neērtām tēmām – vardarbību, rakstniekiem, kā sabiedrības inteliģences veidotājiem un paaudžu attiecībām. Katru sarunu papildinās izstādes bibliotēkā un virtuālajā vidē. Sarunas būs iespējams klausīties Jēkabpils Galvenās bibliotēkas un Jēkabpils Kultūras pārvaldes mājaslapās un sociālajos tīklos. Projektu paredzēts īstenot vasaras mēnešos.

Un vēl

Nedēļas izskaņā gaidāms vēss, vējains un slapjš laiks; vietām izveidosies sniega sega, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija. Brīvdienās būs mākoņains laiks, bet brīžiem uzspīdēs saule. Latvijas teritorijas lielākajā daļā pa laikam sagaidāmi nokrišņi lietus, slapjš sniegs, bet nakts un rīta stundās sagaidāms arī sniegs. Vietām veidosies divu līdz četru centimetru bieza sniega sega. Sestdien pūtīs mērens līdz mēreni stiprs rietumu, ziemeļrietumu vējš, kas naktī piekrastē un dienā daudzviet brāzmās sasniegs ātrumu 15-18 metri sekundē, bet svētdien vējš nedaudz pierims. Termometra stabiņš naktīs noslīdēs līdz -1…+4 grādu atzīmei, bet dienā pakāpsies līdz +2…+6 grādiem.

Nākamās nedēļas pirmajā pusē saglabāsies mākoņains laiks, tiek prognozēts gan lietus, gan slapjš sniegs un naktī uz pirmdienu vietām arī sniegs, tomēr nokrišņu daudzums mazināsies.  Nedēļas sākumā lēns vējš iegriezīsies no rietumu puses, bet nedēļas vidū tas iegriezīsies no ziemeļaustrumiem, austrumiem. Gaisa temperatūra naktīs būs -2…+3 grādi, bet dienās nepārsniegs +4…+9 grādus. Pēc šī brīža prognozēm, nedēļas otrajā pusē Latvijai no dienvidiem pietuvosies jauns ciklons, nesot nokrišņiem bagātu laiku. Vēss laiks tiek prognozēts arī maija sākumā.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Vakcinācijas pret Covid-19 temps turpina kāpt; Latvijas Universitāte par aptuveni 7% cels studiju maksu; un Noskaidrots Latvijas ietekmīgākais influencers.

Ceturtdien pret Covid-19 sapotējot 8122 cilvēkus, vakcinācijas temps Latvijā turpina kāpt, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Ņemot vērā, ka datu ievadīšana sistēmā iespējama vairākas dienas, šis rezultāts vēl varētu mainīties. Piemēram, papildinot trešdienas datus, 21.aprīlī sasniegts līdz šim augstākais vienā dienā sapotēto cilvēku skaits, vakcīnu saņemot kopumā 9 tūkstoši 370 cilvēkiem. Vakar vakcinēto cilvēku skaits ir trešais augstākais kopš vakcinācijas procesa sākšanas valstī.

Nākamajā vakcīnu pret Covid-19 sadalē pa vakcinācijas punktiem tiks iekļautas arī "Johnson & Johnson" ražotās vakcīnas. Mērķis esot "Johnson & Johnson", kas ir vienas devas vakcīna, izmantot arī izbraukuma vakcinācijai mājās. Tās šobrīd jau ir pakāpeniski sākts lietot, bet turpmākajās nedēļās un arī vēlāk turpināsies intensīvāk, jo cilvēki var pieteikties šai iespējai arī uz priekšu. Tāpat šo vakcīnu varētu izmantot ieslodzījumu vietās un patversmēs, kur vienas devas vakcīna nodrošinātu raitāku pilnas vakcinācijas cikla nodrošināšanu ar mazāku izbraukumu reižu skaitu, uzskata projekta koordinatori.

Pagājušajā nedēļā atklāti pieci saslimšanas gadījumi jeb 3% ar Dienvidāfrikas paveida SARS-CoV-2, ar bīstamo E484K mutāciju, kam esošās vakcīnas nav pietiekami efektīvas. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš norāda, ka nav tā, ka vakcīnas iedarbība nebūs pavisam, saslimstot arī ar šī tipa vīrusu, slimībai nebūs tik smaga forma. No laboratorijām ir saņemta informācija par astoņiem saslimšanas gadījumiem ar Dienvidāfrikas paveidu. Tie visi ir saistīti jau ar iepriekš zināmajām infekcijas vietām Rīgā, Rēzeknē un Krustpilī. Krustpils novadā marta otrajā pusē skolā tika atklāti četri Dienvidāfrikas paveida SARS-CoV-2 un vēl divi gadījumi ārpus skolas.

Pandēmija iedzīvotājiem Latvijā atelpu arvien nedod un infekcijas izplatība, visticamāk, turpinās augt, kamdēļ ir pēdējais brīdis, lai tagad, maksimāli ierobežojot cilvēku pulcēšanos, varētu cerēt nonākt pie no Covid-19 brīvas vasaras, uzskata valsts galvenais infektologs Uga Dumpis. Viņš uzsver, ka epidemioloģiskā situācija neuzlabojas. 14 dienu kumulatīvais rādītājs jau trešo dienu ir virs 400 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Pirms trim nedēļām valdība lēma, ka pie nosacījuma, ja saslimstība ir zem 400 gadījumiem, var spert soli atvieglojumu ieviešanā. Par to vai nepieciešams ierobežojumus atjaunot, valdība lems nākamnedēļ. 

Turpinām ziņas

Latvijas Universitāte plāno jaunajā 2021./2022. mācību gadā palielināt maksu par studijām. Augstskolas rektors Indriķis Muižnieks skaidro, ka attālināto studiju norise prasa jaunus ieguldījumus gan tehnoloģijā, gan mācībspēkā. Muižnieks gan uzsvēra, ka studiju maksas pieaugums skars jaunos, ne jau esošos studentus. Tāda esot vienošanās ar augstskolas Studentu padomi.

Kopumā nabadzība Latvijā pēdējā gada laika nav pieaugusi, tā vēstīts Centrālās statistikas pārvaldes apskatā par iedzīvotāju ienākumiem un dzīves līmeni.  2020. gadā nabadzībai bija pakļauti 7,3% jeb 137 tūkstoši iedzīvotāju, kas pat ir mazāk nekā vēl gadu iepriekš – 2019. gadā. Par nabadzīgām personām Eiropas Savienībā, tajā skaitā arī pie mums, uzskata tos, kas  nevar segt komunālos maksājumus, atļauties sildīt mājokli, ēst gaļu vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu katru otro dienu, katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām, lietot personiskām vajadzībām telefonu, televizoru, braukt ar savu auto un tamlīdzīgi.

Un vēl

“Golin Riga" influenceru indeksa 2021 apbalvošanas ceremonijā par ietekmīgāko sociālo mediju influenceri Latvijā atzīta aktrise Ieva Florence-Vīksne - @ieva_florence. Viņa apsteigusi pērnā gada uzvarētāju Niklāvu Mičuli (@niklavs), kā arī populāro influenceri, blogeri un TV raidījumu vadītāju Beāti Bērziņu (@betabeidz). "Grand Prix" un ietekmīgākā Latvijas influencera titulu Florence-Vīksne ieguva, vērtējot procentuāli lielo sekotāju skaitu no Latvijas, kas viņai ir viens no apjomīgākajiem un vienlaikus arī augstos auditorijas iesaistes rādītājus - 15% un sekotāju auditorijas kvalitātes reitingu. 


Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: «Rail Baltica» būve radīs ap 37 tūkstoši darbavietu; bažas par darbaroku trūkumu; Jēkabpilī Lielās talkas dienā kena parkā stādīs košumkrūmus; un ASV radīts metamateriāls, kas spējīgs «domāt».

Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" tuvākajos gados Baltijas valstīs radīs ap 13 tūkstoši jaunas darbavietas – tik daudz darbinieku vajadzēs dzelzceļa līnijas būvniecībai, bet vēl ap 24 tūkstoši jaunas darbavietas radīsies ar projektu saistītajās nozarēs. "Eiropas dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris informē, ka dzelzceļa līnijas būvniecība visās trijās Baltijas valstīs vēl tikai uzņem apgriezienus. Vaicāts, kur šādus speciālistus nākotnē gūt un vai "Rail Baltica" projektā varētu iesaistīt cilvēkus, kas zaudēja darbu "Latvijas dzelzceļā", Vingris atzina, ka noteikti šāda pāreja ir iespējama un pat ļoti vēlama, jo šiem speciālistiem jau ir dzelzceļa jomas pamats. Tomēr skaidrs: lai strādātu ar jaunās sistēmas ātrgaitas dzelzceļu, viņiem būs nepieciešama pārkvalifikācija.

Krāpniecība virtuālajā vidē sasniegusi ārkārtīgi lielus apmērus. To intervijā Latvijas Televīzijai sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa, atzīstot, ka tālab dienests pārskatījis savus prioritāros darba virzienus, lai palīdzētu cīnīties ar gadījumiem, kuros tiek izkrāptas samērā nelielas summas. Viņa norādīja, ka cilvēkiem nevajadzētu virtuālajā vidē uzķerties uz solījumiem par lielu peļņu un atdot savus ietaupījumus. Šāda veida krāpniecība notiek ļoti ātri, to īsteno organizētās noziedzības grupējumi un šādi noziedzīgi nodarījumi sasnieguši ārkārtīgi lielus apjomus, cilvēkiem ciešot lielus zaudējumus, kas mērāmi miljonos.

Valsts meža dienests no pirmdienas, 26.aprīļa izsludina ugunsnedrošo periodu mežā. Ugunsnedrošajā periodā mežā aizliegts veikt jebkādu dedzināšanu. Ugunskurus atļauts kurināt tikai īpaši ugunskuriem ierīkotās vietās, kā arī aizliegts pārvietoties ārpus meža ceļiem ar motorizētiem transportlīdzekļiem. Jēkabpils apkārtnē jebkuri dedzināšanas darbi mežā vai tā tiešā tuvumā jāsaskaņo ar Sēlijas virsmežniecību vai attiecīgajām mežniecībām. Par jebkuru aizdegšanos mežā vai tā tuvumā jāziņo Sēlijas virsmežniecības inženierim Jurim Čaupjonokam pa tālruni 29422024 vai meža ugunsdzēsības stacijas vadītājam Jānim Iļjinam, tālrunis – 25357188.

Pateicoties aukstai ziemai, ērces šogad modušās vēlāk nekā citus gadus. Taču iestājoties siltam laikam, to aktivitāte strauji pieaug. Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Antra Bormane norāda, ka šogad ērču aktivitāte ir pagājušo gadu līmenī, iespējams pat nedaudz pieaugusi, tāpēc, pastaigājoties pa zāli vai gar krūmājiem, jābūt īpaši piesardzīgiem.  Latvijas Infektoloģijas centrā šogad līdz aprīļa vidum cilvēkiem piesūkušajām ērcēm neviena slimība netika konstatēta, tomēr uz pārbaudi atnesto ērču vidū vairākām tika noteikts ērču encefalīts vai Laima borelioze.

Turpinām ziņas

Rīt no pulksten deviņiem līdz trijiem dienā vienlaicīgi visā Latvijā norisināsies Lielā Talka, kuras moto šogad ir: Par zaļu Latviju - katrs atsevišķi, bet visi kopā! Jēkabpils pilsētas pašvaldības darbinieki, ievērojot visus epidemioloģiskos norādījumus, Lielajā talkā stādīs košumkrūmus Kena parkā. Ir plānota arī atpūtas soliņu krāsošana pilsētā. Jau ziņots, ka ņemot vērā paaugstinātās drošības apstākļus un pašreiz noteikto sociālās distancēšanās aicinājumu, Lielā Talka šogad tiek organizēta, aicinot doties SOLO talkā, talkojot vienatnē- pastaigājoties pa mežu, gar Daugavu vai Radžu ūdenskrātuvi, kā arī sakopjot savas mājas apkārtni. Tāpat arī DUO talkā,  talkojot divatā vai ģimenes talkā. 

Brīvdienās daudzviet gaidāms lietus, slapjš sniegs un gaisa temperatūra vietām var noslīdēt līdz 0 grādiem, kā dēļ ceļi var būt slideni, bet lietus un sniega dēļ var būt apgrūtināta redzamība, brīdina Latvijas Valsts ceļi. Šādos laikapstākļos autovadītāji aicināti būt uzmanīgiem un izvēlēties laika apstākļiem un ceļa stāvoklim piemērotu ātrumu un braukšanas stilu. 

Līdztekus minētajam vairākos posmos autobraucējiem ir jārēķinās arī ar satiksmes ierobežojumiem. Uz Daugavpils šosejas pie Pļaviņām starp rotācijas apļiem satiksmi vienā posmā regulē luksofori un ātruma ierobežojums ir 50 un 70 km/h. Uz autoceļa Pļaviņas-Madona-Gulbene (P37) posmā no Pļaviņām līdz Aiviekstei trijos posmos satiksme tiek regulēta ar luksoforiem. Remontposma šķērsošana var prasīt 35 minūtes. 

Un vēl

ASV radīts lokans, mehānisks un reaģējošs metamateriāls, kas spējīgs "domāt". Nākotnē tas varētu ļaut "iedzīvināt" cilvēkam noderīgas ierīces, vēstīja tehnoloģiju un zinātnes tēmām veltītais portāls scitechdaily.com. Pensilvānijas štata universitātes un ASV Gaisa spēku zinātnieku kopdarbs rezultējies metamateriāla izveidē, kas potenciāli ļautu nākotnē ieviest zinātniskās fantastikas darbos tik daudz aprakstītās autonomās ierīces, ko darbina mākslīgais intelekts. Zinātnieki izveidojuši lokanu, mehānisku metamateriālu, kas spēj "izspriest", kā uz to iedarbojas spēki, un reaģēt ar ieprogrammētām reakcijām. Šādas ierīces būtu izmantojamas cilvēkiem noderīgos veidos, piemēram, palīdzētu pacientam brūces dziedēšanas procesā vai sekotu līdzi piesārņojošo vielu klātbūtnei gaisā un ūdenī.


Atstājiet komentāru