2021.gada 15. jūnijs

Baņuta, Vilija, Vits, Žermēna

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 22.aprīlī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 22.aprīlī

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Cik liels ir Latvijas valsts budžeta deficīts? Zināms, cik martā jēkabpiliešiem izmaksājusi apkure? Un Kādu retu dzīvnieku mazuļi izšķīlušies Polijas zoodārzā?

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Visa daudzdzīvokļu māja neatbild par kaimiņu individuālajiem komunālajiem parādiem; Lielās talkas dienā pie Krustpils kultūras nama norisināsies kultūrtalka; un Gandrīz pavisam izkusis pēdējā laika slavenākais un lielākais aisbergs.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Atbalsta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanu Latvijas Bankai; Ātruma kontroles maratona laikā Jēkabpilī notikusi pakaļdzīšanās; un Dabas inspektori atgādina, ka savvaļas lakšu plūkšana, griešana vai izrakšana ir aizliegta.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Cik liels ir Latvijas valsts budžeta deficīts? Zināms, cik martā jēkabpiliešiem izmaksājusi apkure? Un Kādu retu dzīvnieku mazuļi izšķīlušies Polijas zoodārzā?

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, kurš 13.Saeimā tika ievēlēts no partijas KPV LV saraksta, izlēmis mainīt partejisko piederību un kļūt par Nacionālās apvienības biedru. Vitenbergs ir uzrakstījis iesniegumu par iestāšanos Nacionālajā apvienībā, un neoficiāli zināms, ka tuvākajā laikā partija Vitenberga iesniegumu izskatīs. Politiķis aģentūrai LETA atzina, ka šāds solis apsvērts jau kādu laiku. Vitenbergs nenoliedza, ka, darbojoties gan Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadībā, gan ekonomikas ministra amatā viņam izveidojušies kontakti arī ar citu partiju pārstāvjiem un notikušas sarunas arī par iespēju iestāties kādā citā partijā. Tomēr Nacionālās apvienības vērtības bijušas tuvākas. 

Pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai, Latvijas valsts budžetā bija deficīts 1,327 miljardu eiro jeb 4,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem. Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pagājušajā gadā veidoja 12,75 miljardus eiro jeb 43,5% no IKP. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, palielinājās par 1,503 miljardiem eiro jeb 13,4%.

Pagājušajā gadā atkritumus šķiroja 60% Latvijas mājsaimniecību, kas ir par četriem procentpunktiem vairāk nekā 2018.gadā, liecina izlietoto iepakojumu apsaimniekošanas uzņēmuma AS "Latvijas zaļais punkts" un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Biežāk šķirotie atkritumi tāpat kā 2018.gadā arī pērn bija stikla pudeles un burkas, ko no cilvēkiem, kuri veic šķirošanu, 84% atlasa atsevišķi, baterijas - 72%, plastmasas PET pudeles - 76%, papīrs un kartons - 63%, skārdenes - 34%, nolietotas elektroierīces - 38%, bioloģiskie atkritumi - 25% un nolietotās riepas - 21%. Populārākie iemesli, kādēļ iedzīvotāji nešķiro atkritumus, pērn bija - tuvumā nav pieejami šķirošanas konteineri un ieradums visus atkritumus izmest vienuviet.

Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību ekspertu grupa trešdien pauda trauksmi par ieslodzītā Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija veselības stāvokļa pasliktināšanos, mudinot nekavējoties veikt viņa medicīnisko evakuāciju no Krievijas, uzskatot, ka viņa dzīvība ir nopietnās briesmās. Viņi mudināja Krievijas varasiestādes ļaut Navaļniju "evakuēt uz ārzemēm ārkārtas medicīniskās palīdzības saņemšanai", uzsverot, ka "Krievijas valdība ir atbildīga par Navaļnija veselību un dzīvību, kamēr viņš atrodas apcietinājumā". Navaļnijs atrodas skarbos apstākļos cietumā, viņam nav pieejama pienācīga medicīniskā aprūpe, turklāt viņam liegts tikties ar paša izraudzītiem ārstiem

Turpinām ziņas

Jēkabpils pilsētas pašvaldības Būvniecības nodaļa informē, ka šodien tiks uzsākti būvdarbi Draudzības alejas posmā no Viestura ielas līdz rotācijas aplim. Notiks lietus ūdens kanalizācijas un jaunā ūdensvada izbūve. Plānoti satiksmes ierobežojumi. Iela nebūs caurbraucama posmā no Mārtiņa Lutera ielas līdz Viestura ielai, bet piekļuve mājām tiks nodrošināta. Lūdz ievērot izvietotās ceļa zīmes un sekot līdzi jaunajai satiksmes organizācijai.

SIA “Jēkabpils siltums” vakar publiskoja informāciju par apkures izmaksām martā. Vienas megavatstundas siltumenerģijas cena bijusi bez PVN 54.22 eiro, savukārt vidēji viens apkures kvadrātmetrs izmaksājis 1,15 eiro. Martā apkures izmaksas samazinājušās vidēji par 36 eirocentiem kvadrātmetrā, salīdzinot ar februāri, kad vidēji viens apkures kvadrātmetrs izmaksāja 1,56 eiro.  Visdārgāk apkure martā izmaksājusi mājas Liepu ielā 22 iemītniekiem, - 1,86 eiro kvadrātmetrā. Tāpat arī dārgāk nekā vidēji pilsētā par apkuri maksā Rīgas 175 iemītnieki – 1,75 eiro kvadrātmetrā, kā arī Kaļķu ielā 1 – 1,64 eiro kvadrātmetrā. Tikmēr vismazākie rēķini par apkuri bijuši siltināto māju iemītniekiem, kā arī mājas Ķieģeļu ielā 13b iemītniekiem – 0,84 eiro, Bebru ielā 2, kur kvadrātmetrs apkures izmaksājis – 0,88 eiro un Celtnieku ielā 11a, kur apkures kvadrātmetra izmaksas ir – 0,92 eiro. Plašāk par to, cik katrā mājā, kurai apkuri nodrošina SIA “Jēkabpils siltums”, izmaksājis apkures kvadrātmetrs martā, lasiet  portālā Radio1.lv.

Un vēl

Vroclavas zooloģiskajā dārzā Polijā ir izšķīlušies divi apdraudētās Meksikas pērļotās ķirzakas mazuļi. Ķirzacēni izšķīlās februārī zooloģiskā dārza terārijā. Olas tika turētas inkubatorā, kur tās ievietoja augustā. Šī ķirzaku suga saukta arī par Meksikas indeszobu. Ķirzakas bieži tiek nogalinātas, jo tās tiek uzskatītas par bīstamām, taču zooloģiskā dārza eksperti uzsvēra, ka ķirzakas indi izmanto tikai pašaizsardzībai. Pieauguši tēviņi var sasniegt 90 centimetru garumu un sver līdz 4 kilogramiem. Iepriekš trīs šādas ķirzakas Vroclavas zoodārzā izšķīlušās 2016. gadā un 2018. gadā un tika pārvestas uz Singapūras zooloģisko dārzu.

radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Visa daudzdzīvokļu māja neatbild par kaimiņu individuālajiem komunālajiem parādiem; Lielās talkas dienā pie Krustpils kultūras nama norisināsies kultūrtalka; un Gandrīz pavisam izkusis pēdējā laika slavenākais un lielākais aisbergs.

Partijas "KPV LV" valde nolēmusi atsaukt no ekonomikas ministra amata Jāni Vitenbergu pēc tam, kad viņš publiski paziņojis par aiziešanu no "KPV LV" un gatavību pievienoties nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Par šo partijas lēmumu šodien tiks informēts arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. "KPV LV" atgādina, ka koalīcijas partiju sadarbības līgums paredz, ka partijai ir trīs ministru portfeļi - iekšlietu, labklājības un ekonomikas ministra. Koalīcijas līgums paredz nedēļas laikā atbrīvot ministru no amata, ja sadarbības partneris, kas ieteicis šo ministru, rakstveidā paziņojis par ministra atsaukšanu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš sagaida, ka pie varas esošās partijas Nacionālā apvienība un "KPV LV" pašas atrisinās domstarpības pēc līdzšinējā "KPV LV" biedra ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga pievienošanās Nacionālajai apvienībai un no tās izrietošās "KPV LV" pārstāvniecības maiņas valdībā. To premjers atzina pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu. Premjers norādīja, ka valdībai pietiek darāmā, un pašreiz Latvijā ir nepieciešama stabilitāte un prognozējamība.

Pēc tam, kad pamatapmācību laikā ar Covid-19 inficējušies zemessargi, par šo faktu tika ierosināta dienesta pārbaude. Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš, skaidrojot iespējamos iemeslus zemessargu saslimšanai, norādīja, ka Zemessardzē, neraugoties uz pandēmijas milzīgo iespaidu, apmācības process ir pieaudzis salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Aprīlī nedēļas griezumā apmācībās piedalījušies 2000 zemessargu. Secināts, ka vienā gadījumā pēc šaušanas nodarbības zemessargi nav lietojuši sejas aizsargmaskas. Tāpat zināms, ka netika veikti Covid-19 testi pirms konkrētām apmācībām. 

Dzīvokļu īpašnieku kopība neatbild par komunālo pakalpojumu maksas parādiem, ja pakalpojumi izmantoti dzīvokļu īpašnieku individuālajam patēriņam. Tā secināja Augstākās tiesas jeb Senāta Civillietu departaments, kasācijas kārtībā skatot strīdu starp SIA „Jūrmalas ūdens” un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopību par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšanu. Senāts lēma ciktāl pakalpojums izmantots individuālajam patēriņam, izdevumi par tā saņemšanu jāsedz attiecīgajiem dzīvokļu īpašniekiem un tie nav atlīdzināmi no dzīvokļu īpašnieku kopīgajiem līdzekļiem jeb kopības mantas.

Turpinām ziņas

Šodien visā pasaulē jau 51. reizi svin Starptautisko Zemes dienu, pievēršot sabiedrības uzmanību videi nekaitīgam un ilgtspējīgam dzīvesveidam. Pandēmijā šī diena ir lielisks atgādinājums par cilvēku, dzīvnieku un planētas neaizsargātību globāli. Zīmīgā notikuma svinēšana katram no mums var būt atšķirīga - televizora vai citu elektroierīču atvienošana no elektrotīkla, došanās uz darbu ar velosipēdu, koka iestādīšana vai atkritumu šķirošana. Katru gadu šim nozīmīgajam notikumam piešķirt atšķirīgu tematu vai fokusu. Šī gada tēma ir "Atjaunot mūsu Zemi". 

24. aprīļa rītā, kad visā Latvija norisināsies Lielā talka, visas dienas garumā pie Krustpils kultūras nama notiks “Kultūrtalka”! Saulē un vējā uz lielo vētīšanu savus darinājumus iznesīs Krustpils kultūras nama Tautas lietišķās mākslas studija “Saulgrieži” kopā ar tautas daiļamata meistari Daigu Melnaci.  Ja, dodoties pastaigā, ejat gar Krustpils kultūras namu, var droši apstāties un uzlūkot mākslas studijas darinājumus - daiļamata meistaru austās segas, lakatus, brunčus, jostas, villaines un rūpīgi izstrādātos meitu vainagus

Un vēl

Atlantijas okeānā beidzot gandrīz pavisam izkusis Antarktikas aisbergs A68, kura ceļš pēc atlūšanas no ledāja tika rūpīgi dokumentēts un apspriests sociālajos tīklos. A68 atlūza no Larsena C ledāja Antarktikā 2017. gadā, kļūstot par vienu no lielākajiem aisbergiem pasaules vēsturē. Atlūšanas brīdī tas bija 5 tūkstoši 800 kvadrātkilometru liels. Kopš tā laika aisbergs “dzīvojās” pa Atlantijas okeāna dienvidu pusi, virzoties pretī Dienviddžordžijas salai. Siltāki ūdeņi un viļņi tur to sadalīja lielos gabalos, kas savukārt vēlāk sadalījās mazākos gabalos. Lielākais atlūzušā aisberga gabals tagad ir tikai 5,5 reiz 3,7 kilometrus liels. 

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Atbalsta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanu Latvijas Bankai; Ātruma kontroles maratona laikā Jēkabpilī notikusi pakaļdzīšanās; un Dabas inspektori atgādina, ka savvaļas lakšu plūkšana, griešana vai izrakšana ir aizliegta.

Saeima šodien  konceptuāli atbalstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanu Latvijas Bankai. Parlaments pirmajā lasījumā apstiprināja jaunu Latvijas Bankas likuma projektu, kas paredz regulējumu valsts centrālās bankas darbībai pēc tās apvienošanas ar FKTK, kā arī lielāko daļu ar to saistītu pavadošo likumprojektu paketi, kurā ir 24 likumprojekti. Jaunais likuma projekts noteic Latvijas Bankas darbības principus.

Valsts prezidents Egils Levits rosina Latvijā izveidot sistēmu, lai katram bērnam Latvijā mācībām būtu valsts nodrošināts dators. Šāda sistēma ir nepieciešama, lai novērstu digitālo nevienlīdzību Latvijā. Pēc viņa sacītā, ir jāsagatavo attiecīgs projekts, tā izstrādē iesaistot par izglītību atbildīgo Izglītības un zinātnes ministriju, arī par digitālajām tehnoloģijām atbildīgo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un attiecīgas Saeimas komisijas, kā arī pašvaldības.

Policijas akadēmijas likvidēšana bija liela kļūda, kas ir jālabo. To pēc tikšanās ar premjeru Krišjāni Kariņu atzina Valsts prezidents Egils Levits. Viņš norādīja, ka valdības uzdevums ir pievērst uzmanību izglītības jautājumiem iekšējās drošības sistēmā, lai Latvijā būtu kompetenti un izglītoti likumsargi. Levits norāda, ka pēdējos 15 gadus iekšējā drošība, kas ietver dažādas institūcijas – policiju, robežsardzi, prokuratūru un citas iestādes – ir "zināmā veidā atpalikušas" no kopējās valsts attīstības. Viņaprāt, viena no galvenajām prioritātēm budžeta veidošanā būtu "saprātīgas" investīcijas nacionālās iekšējās drošības sistēmā. 

Pretēji partijas "KPV LV" valdes lēmumam puse no "KPV LV" Saeimas frakcijas paudusi atbalstu Jāņa Vitenberga palikšanai ekonomikas ministra amatā, - tā medijiem pavēstījis Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka Aivars Geidāns.  Viņš aģentūrai LETA skaidrojis, ka lēmumu pieņēmis balsojumā klātesošo frakcijas deputātu vairākums jeb pieci deputāti, līdz ar to šis lēmums ir saistošs visai frakcijai. Jau ziņots, ka iepriekš partijas “KPV LV” valde bija paziņojusi, ka ir nolēmusi atsaukt Vitenbergu no ministra amata.

Turpinām ziņas

Šogad jau sesto gadu norisinājās “24 stundu ātruma kontroles maratons”, šoreiz likumsargi kopumā pieķēruši 551 ātrumpārkāpēju, savukārt ar fotoradariem šajā laikā fiksēti kopā tūkstoš 303 pārkāpumi. Lielākais ātrumpārkāpums fiksēts Rīgas reģionā, kur kāds automašīnas “BMW” vadītājs traucās ar 190 kilometriem stundā. Savukārt četriem autovadītājiem par atļautā braukšanas ātruma neievērošanu piemērots transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums.

Šīs akcijas ietvaros likumsargi Zemgales reģiona apkalpojamā teritorijā kopumā sākuši 168 adminstratīvo pārkāpumu procesus, tai skaitā Jelgavas iecirkņa apkalpojamā teritorijā 21, Jēkabpils – 31, Aizkraukles – 43, Bauskas – 19, Tukuma – 32 un Dobeles – 22.

Aizvadītajās 24 stundās Zemgales reģionā, Jēkabpilī, bija notikusi arī pakaļdzīšanās. Kāds 1971. gadā dzimis automašīnas “Renault” vadītājs neklausīja policijas likumīgajām prasībām apturēt transportlīdzekli un uzsāka bēgšanu. Apturot transportlīdzekli, izrādījās, ka automašīnas vadītājs ir alkohola reibumā un bez vadīšanas tiesībām. Izelpā tika konstatētas 1,09 promiles alkohola. Automašīnai arīdzan nebija veikta tehniskā apskate un nebija iegādāta Obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļu apdrošināšana. Par šo gadījumu uzsākts viens kriminālprocess un trīs administratīvā pārkāpuma procesi. 

Un vēl

Pavasarī daudzu gardēžu ēdienkarti bagātina laksis jeb meža ķiploks - spilgti zaļš augs ar kārdinošu ķiploku smaržu, kas šajā gadalaikā ir sastopams gan savvaļā, gan arī iedzīvotāju dārzos. Dabas aizsardzības pārvalde atgādina, ka šo augu plūkšana, griešana vai izrakšana ir aizliegta. Laksis Latvijā ir reta un aizsargājama suga, kas iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, tāpēc  savvaļā plūkt, griezt, vai izrakt šo augu ir aizliegts. Tomēr, aizliegums neattiecas uz lakšiem, kas no legāli iegādātām sēklām vai stādiem izaudzēti mazdārziņos. Lai kontrolētu šo aizliegumu ievērošanu līdz pat maija beigām Dabas aizsardzības pārvalde pastiprināti uzraudzīs tirdzniecības vietas un arī lakšu audzes savvaļā.

Atstājiet komentāru