2021.gada 14. maijs

Aivita, Elfa, Elvita, Krišjānis

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 25.martā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 25.martā

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Šodien Latvijā piemin komunistiskā genocīda upurus; Pēc Lieldienām plānots sākt pedagogu vakcināciju; un  Šogad Tokijā sakuras uzziedējušas agrāk.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas uzdevums ir turēt cieņā komunistiskā genocīda upuru piemiņu; Valdība akceptē ģimenes valsts pabalsta palielināšanu vismaz divkārt; un Ko liecina ticējumi par Māras dienu.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Lai realizētu jauno pedagogu algu modeli būs nepieciešami 125 miljoni eiro; Arī turpmāk Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru vadīs Rostovskis; un Pieaug auto ceļu skaits, kur saistībā ar pavasara šķīdoni tiek ieviesti transporta līdzekļu masas ierobežojumi.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Šodien Latvijā piemin komunistiskā genocīda upurus; Pēc Lieldienām plānots sākt pedagogu vakcināciju; un  Šogad Tokijā sakuras uzziedējušas agrāk.

Šodien, 25. martā Latvijā ir sēru diena, kad piemin 1949. gada deportācijas upurus. Tā ir diena, kad no savām mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti daudzi tūkstoši latviešu. Daudzi no viņiem, tajā skaitā sievietes, sirmgalvji un bērni dzimtajā Latvijā vairs neatgriezās – daļa novārga un aizgāja bojā koncentrācijas nometnēs un mūža nocietinājumus, daļa – palika uz mūžiem Sibīrijas sniegos. Šajā dienā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem. Uz Sibīriju deportēja aptuveni 44 tūkstoši cilvēku.

Šodien, pulksten 11, Jēkabpilī komunistiskā genocīda upuru piemiņai norisināsies dievkalpojums Krustpils Evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Pēc dievkalpojumu, pusdienlaikā Jēkabpils pilsētas domes vadība noliks ziedus pie piemiņas akmens, atceroties represiju upurus. Ik gadu Jēkabpilī  šī diena tika atzīmēta ar piemiņas brīdi. Šogad, ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtas situāciju, aicina nepulcēties un ievērot valstī noteiktos ierobežojumus, taču ikviens individuāli vai ģimenes lokā šodien pēcpusdienā aicināts novietot ziedus un svecītes pie pieminekļa represiju upuriem. 

1949. gada deportācijās no Jēkabpils un tās apkārtnes vienas dienas laikā uz Sibīriju bez tiesībām atgriezties dzimtajā Latvijā tika izvestas 565 ģimenes – tūkstoš 670 cilvēki. Ar katru gadu šo šausmu notikumu aculiecinieku kļūs arvien mazāk, taču šī diena no paaudzes paaudzē māca mīlēt savu dzimteni un sargāt savu ģimeni un pašus tuvākos. 25. martā karogus rotā sēru lentes, bet izsūtīšanu piedzīvojušie cilvēki, kam izdevās atgriezties, politiski represētās personas un viņu radinieki ik gadu piemin šos notikumus un tajos cietušo tautiešu likteņus.

Turpinām ziņas

Ministru kabinets sēdē  vakar atlika lemšanu par Operatīvās vadības grupas piedāvāto četru soļu plānu pakāpeniskai Covid-19 ierobežojošo pasākumu mazināšanai pēc ārkārtējās situācijas, kas beigsies 7. aprīlī. Valdība šo jautājumu varētu skatīt sēdē piektdien, 26. martā, uzklausot ekspertu grupas vērtējumu par šo piedāvājumu.Darba grupas  plāns paredz no 7. aprīļa ļaut strādāt visiem veikaliem; izņēmums - tirdzniecības centri. Tajos brīvdienās sākotnēji strādāt varētu tikai pirmās nepieciešamības preču veikali. Ja saslimstība pašvaldībā ir zema, klātienē no aprīļa beigām varētu mācīties 1.-6. un 12. klases. Savukārt pārējie klātienē varētu mācīties divas dienas nedēļā.

Patlaban tiek plānots personu vecumā virs 60 gadiem un pedagogu vakcināciju sākt no 12.aprīļa. Jau ziņots, ka šonedēļ tika sākta personu ar hroniskām slimībām vakcinācija, kas ir trešā prioritārā vakcinējamo grupa. Savukārt personas vecumā virs 60 gadiem ietilpst ceturtajā grupā, bet pedagogi - piektajā. Šajā grupā ietilpst arī operatīvo dienestu darbinieki, robežsardzes un Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki, ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta darbinieki, Nacionālie bruņotie spēki, Zemessardze, kritiski svarīgie energoapgādes un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju komersanti, kā arī pašvaldību vēlēšanu norises nodrošināšanā iesaistītie kritiski svarīgie darbinieki. Tāpat šajā grupā ietilpst iestāžu kritiski svarīgie darbinieki un bāriņtiesu un sociālo dienestu darbinieki.

No nākamās nedēļas klātienes mācības 1.-4.klasēs varēs rīkot 47 pašvaldības, kas ir par 11 vairāk nekā šonedēļ. Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, epidemioloģiski drošo pašvaldību sarakstam no nākamās nedēļas pievienosies 14 novadi, to vidū arī  Kokneses novads, kā arī lielās pilsētas  - Valmiera un Ventspils. Savukārt "drošās skolas" principiem vairs neatbilst Aglonas, Jēkabpils, Mērsraga, Pārgaujas un Rūjienas novads. Līdz ar to Izglītības un zinātnes ministrijas kritērijam par 14 dienu kumulatīvo saslimstību ar Covid-19, kas nepārsniedz 250 saslimušos uz 100 tūkstoši iedzīvotāju, patlaban atbilst 47 pašvaldības, to vidū, bez iepriekš minētajām ietilpst Jēkabpils pilsēta, kā arī - Krustpils, Pļaviņu un Skrīveru novadi. Jaunais pašvaldību saraksts stāsies spēkā 29.martā.

Ministru kabinets vakar, nolēma šajā mācību gadā atcelt eksāmenus 9. klases skolēniem, tā vietā paredzot divus obligātos diagnosticējošos darbus – latviešu valodā un matemātikā. Izņēmums attieksies vienīgi uz mazākumtautību 9. klašu absolventiem, kuri drīkstēs kārtot eksāmenu latviešu valodā, ja viņi to vēlēsies.  Ja izglītības iestāde vēlēsies, tā varēs diagnosticējošos darbus noteikt arī: Latvijas vēsturē, svešvalodā; dabaszinībās; mazākumtautības valodā mazākumtautību izglītības programmās. Diagnosticējošais darbs latviešu valodā plānots 27. aprīlī, bet matemātikā – 29. aprīlī.

Un vēl

Japānas galvaspilsētā Tokijā un tās apkaimē uzziedējušas sakuras. Ķiršu ziedēšana iedzīvotajiem ir  ļoti gaidīti svētki uzlecošās saules zemē, jo liecina par pavasara tuvošanos. Atbildīgie Japānas  speciālisti informē, ka ķirši šogad uzziedējuši par apmēram 12 dienām agrāk nekā parasti, taču pilsētā patlaban ir lietains laiks, tāpēc cilvēki nevar pilnībā novērtēt ziedu krāšņumu un rīkot piknikus brīvā dabā. Pilsētas tūrisma speciālisti arī norāda, ka sakuras pilnziedos parasti ir apmēram desmit dienas, un ar tiem saistītas daudzas tradīcijas un rituāli. 

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas uzdevums ir turēt cieņā komunistiskā genocīda upuru piemiņu; Valdība akceptē ģimenes valsts pabalsta palielināšanu vismaz divkārt; un Ko liecina ticējumi par Māras dienu.

Valsts prezidents Egils Levits noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa, uzsvēra, ka šodienas brīvās Latvijas uzdevums ir turēt cieņā un godā komunistiskā genocīda upuru piemiņu. Prezidents norādīja, ka katru nāciju veido tās vēsture un kolektīvās atmiņas. Egils Levits sacīja, ka šodien, 25.martā, mēs atceramies tos desmitus tūkstošus cilvēku, kuri pēkšņi, vienā dienā, tika izrauti no savas dzīves šeit, dzimtenē – Latvijā, un aizvesti uz Sibīriju, kur daudzi gāja bojā. Prezidents piebilda, ka šis ir viens no tiem datumiem, kas veido mūsu, latviešu, šodienas skatu uz pasauli, tas ir arī viens no traģiskākajiem un svarīgākajiem datumiem latviešu nācijas vēsturē un šodienas brīvās Latvijas uzdevums šo piemiņu turēt cieņā un godā.

Jau vēstīts, ka 25. martā Latvijā piemin 1949.gada deportācijas upurus. Šajā dienā pirms 72 gadiem no savām mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti aptuveni 44 tūkstoši cilvēku. Šī bija visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem.

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs šodien Latvijas televīzijai atzina, ka liela daļa no tirgotājiem, mazajiem veikaliem, pateicoties ierobežojumiem, ir slēguši savu darbību. Aptuveni 20% no visiem mazajiem veikaliem Latvijā, ierobežojumu laikā ir izbeiguši savu darbību. Savukārt atlikušie veikali cenšas izdzīvot. Danusevičs uzskata, ka, diemžēl, valdība izvēlējusies tādu pozīciju, kā iznīdēt mazos tirgotājus un atstāt tikai lielos. Saskaņā ar Valsts kanceles atziņu, veikalus varēja slēgt tikai uz trīs nedēļām, taču realitātē veikali ir slēgti kopš 18. decembra, jau četrus mēnešus un tas ir nelikumīgi, tirgotāji plāno tiesāties.

Lieldienu brīvdienās nebūtu lietderīgi ieviest komandantstundu, kā tas tika izdarīts uz Jaungada brīvdienām no 30.decembra, šorīt intervijā TV3 sacīja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. Viņš uzsvēra, ka tas ir viņa un policijas profesionāļu viedoklis, jo Lieldienas ir svētki, ko nevar salīdzināt ar Jaungada svinībām. Viņaprāt, policijas darbinieki, kas ikdienā strādā darba dienās, tiek iesaistīti arī virsstundu darbā brīvdienās un Lieldienu laiks nebūs izņēmums. Svētku laikā policija strādās pastiprinātā režīmā, lai preventīvi būtu tajās vietās, kur varētu būt lielāka cilvēku pulcēšanās, jo visbiežāk cilvēki pārkāpj pulcēšanās ierobežojumus un policijai grūtības tos izkontrolēt nav. Ruks piebilda, ka tāpat tiek monitorēti viesu nami un pirtis, lai netiktu rīkoti privāti pasākumi.

Turpinām ziņas

No 2022. gada tiks mainīta ģimenes valsts pabalsta piešķiršanas kārtība un apmērs, trešdien akceptēja valdība. Pabalstu plānots palielināt vismaz divas reizes, 7% ģimeņu pabalsta apmērs samazināsies, bet to plāno kompensēt. Par likumprojektu vēl jālemj Saeimai. Jaunā valdības apstiprinātā kārtība paredz, ka par vienu audzināmo bērnu līdz 20 gadu vecumam turpmāk tiks maksāti 25 eiro, par diviem – 100, par trīs bērniem – 225 eiro, bet par četriem un vairāk bērniem 100 eiro mēnesī par katru. Salīdzinot esošo sistēmu ar jauno piedāvāto sistēmu, pieaugums ir redzams. Ģimene, kas audzina četrus bērnus, no nākamā gada pirmā janvāra saņemtu par 165 eiro vairāk nekā pašlaik.

Jēkabpils pilsētas pašvaldība pagarinājusi konkursa uz pirmsskolas izglītības iestādes “Auseklītis” vadītāja amatu līdz 14.aprīlim. Iepriekš izsludinātā konkursa termiņš noslēdzās 22.martā. Sarunā ar Radio1 Jēkabpils domes izpilddirektors Guntars Gogulis sacīja, ka līdz šim konkursā uz bērnudārza “Auseklītis” vadītāja amatu pieteikušies divi pretendenti – viens no Jēkabpils, otrs no kaimiņnovada. Konkursu nolemts pagarināt, lai dotu iespēju pieteikties vēl citiem pretendentiem un pašvaldībai būtu plašāks pretendentu loks no kura izvēlēties bērnudārza “Auseklītis” vadītāju. Plašāk lasiet portālā radio1.lv.

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi likuma grozījumus par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu. Izmaiņas paredz uzlabot šādu būvju uzraudzību un kontroli, kā arī pilnveidot dokumentu iesniegšanas kārtību. Grozījumi paredz, ka atkarībā no HES hidrotehniskās būves drošuma klases dokumentu iesniegšanu šādām būvēm uzraudzīs un kontrolēs Būvniecības valsts kontroles birojs vai attiecīgā pašvaldība, kuras teritorijā atrodas HES. Patlaban to dara Ekonomikas ministrija. Plānots arī pastiprināt HES valdītāja atbildību, nosakot, ka ne tikai elektroenerģijas ražošanas pārtraukšana neatbrīvo viņu no būvju drošuma programmas pildīšanas, bet arī būves ekspluatācijas pārtraukšana.

Un vēl

Šodien ir pavasara Māras diena, saukta arī Kustoņu Māra jeb Atmodas diena, kad senie latviešu vērojot laiku prognozēja, kāds gaidāms pavasaris, vasara un rudens. Māras diena ir atmodas diena, jo no ziemas stinguma mostas dzīvnieki un kukaiņi. Beidzot uzceļas arī pats meža valdnieks lācis. Šajā dienā agri jāceļas, jo tam, kurš gultā paliek pēdējais, lācis mostoties atdod savu miegu. Ticējumi vēsta, ka Māras dienā koki jūt sāpes, tāpēc cirvi šai dienā necilā. No šīs dienas uguni vakaros vairs nededz un pirmo reizi pavakariņo ar Saules gaismu. Ticējumi par laiku vēsta, ja Māras nakts silta un miglaina – būs auglīgs gads. Ja salst, tad līdz īstajai vasarai būs vēl 40 salnas. Ja slapja Māras diena, būs slapjš jūlijs, savukārt, ja Māras dienas rītā ārā izlikts ķipis pārvelkas ar ledu, rudens būs silts; ja nepārvelkas, tad rudenī jau pirms Miķeļa būs auksts.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Lai realizētu jauno pedagogu algu modeli būs nepieciešami 125 miljoni eiro; Arī turpmāk Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru vadīs Rostovskis; un Pieaug auto ceļu skaits, kur saistībā ar pavasara šķīdoni tiek ieviesti transporta līdzekļu masas ierobežojumi; 

 Lai realizētu jauno pedagogu algu modeli, 2023.gadā no valsts budžeta provizoriski būtu nepieciešami 125 miljoni eiro. Šī summa pagaidām  ir ļoti indikatīva un tā neietver visas finanšu nianses, kā arī neietver precīzus aprēķinus par privāto izglītības sektoru, pirmsskolas izmaksas un nav iekļauts palielinājums speciālās izglītības iestādēm. Tāpat minētā summa neiekļauj Kultūras ministrijas padotībā esošās skolas. Tāpēc šī summa noteikti mainīsies līdz brīdim, kad būs precizētas visas nianses.

Saeima šodien pēc garām debatēm noraidīja sabiedrības iniciatīvu “Par labu nāvi”, kas aicināja Latvijā legalizēt eitanāziju nedziedināmas slimības un neciešamu sāpju gadījumā. Par iniciatīvas noraidīšanu balsoja 49 deputāti, pret bija 38, bet atturējās divi. 

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir pieņēmis lēmumu uz nenoteiktu laiku aizliegt ieceļot Latvijā 118 Baltkrievijas pilsoņiem. Tie ir cilvēki, kas piedalījās miermīlīgo protestu vardarbīgā apspiešanā pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām. Latvijas Ārlietu ministrijas lēmums tika koordinēts ar Igaunijas un Lietuvas Ārlietu ministrijām. Ieceļošanas aizliegums ir noteikts amatpersonām no iekšlietu un tieslietu struktūrām, kā arī reģionālām pārvaldes iestādēm. Ar sarakstu var iepazīties Ārlietu ministrijas mājaslapā.

Liela mēroga centros vakcinācijas centriem meklē vakcinētājus, kuriem jāpiesakās pie pakalpojumu sniedzējiem. Vienlaikus izsludināta papildu atlase vakcinācijas pakalpojumu sniedzējiem. Pirmajā atlasē tiesības nodrošināt vakcināciju ieguva 29 vakcinācijas pakalpojumu sniedzēji – gan privātas ārstniecības iestādes, gan arī reģionālās slimnīcas, nodrošinot 118 vakcinācijas brigādes jeb vienības. Ņemot vērā nepieciešamību pēc lielāka skaita vakcinācijas vienību Rīgā, šobrīd Nacionālais veselības dienests ir izsludinājis papildu atlasi vakcinācijas pakalpojumu sniedzējiem. 

Indijas Veselības ministrija paziņojusi, ka atklājusi jaunu koronavīrusa “dubultmutanta” variantu. Tas rada milzīgas bažas, jo Indija pašlaik piedzīvo lielāko Covid-19 inficēšanās un mirstības gadījumu skaitu. “Dubultmutants” nozīmē, ka vienā vīrusa paveidā ir savienojušās divas mutācijas. Koronavīrusa dubultmutants ir atrasts analīzēs Mahārāštras štatā, kas ir trešais lielākais Indijā. Taču atbildīgās iestādes pagaidām neapstiprina, vai jaunais vīrusa variants varētu būt izplatījies tieši šeit.

Turpinām ziņas

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētāja amatā uz trešo termiņu šodien tika ievēlēts Aigars Rostovskis. Par viņu kopumā tika atdotas 408 no 475 par derīgām atzītajām kameras biedru balsīm. Par otru kandidātu - SIA "RCG-Lighthouse" padomes locekli, tirgotāju kameras biedru Kārli Šēnhofu atdotas 67 balsis. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes locekļus, tostarp padomes priekšsēdētāju amatā ieceļ uz trīs gadu termiņu.

Savukārt Latvijas Basketbola savienības valde vīriešu izlases galvenā trenera amatā apstiprinājusi itāļu speciālistu Luku Banki. 55 gadus vecais Banki kļuvis par Latvijas vīriešu valstsvienības 14.galveno treneri kopš neatkarības atjaunošanas, amatā nomainot Robertu Štelmaheru. Līgums tiks noslēgts līdz 2023.gada Pasaules kausa izcīņas cikla beigām, ar iespējām to pārtraukt, ja Latvijas komanda nekvalificējas nākamajam sacensību posmam.

Un vēl

Saistībā ar pavasara šķīdoni transporta līdzekļu masas ierobežojumi ir ieviesti vēl daudzos valsts autoceļu posmos ar grants segumu, to kopskaitam sasniedzot 784. Vislielākais satiksmes ierobežojumu pieaugums pēdējā diennaktī noticis Alūksnes apkārtnē, kur to posmu skaits, kur ieviesti ierobežojumi, pieaudzis no 12 līdz 32. Ierobežojumi tiek ieviesti, izvērtējot ceļa faktisko stāvokli un tā nestspēju, tāpēc posmu skaits, kur tie ir aktuāli, var mainīties katru dienu. Patlaban visvairāk ierobežojumi ir ieviesti: Cēsu apkārtnē 113 ceļu posmos, Jēkabpils apkārtnē 58 ceļu posmos, Ludzas apkārtnē 44 ceļu posmos un Dagdas apkārtnē 42 posmos. Savukārt Aizkraukles un Madonas apkārtnē ierobežojumi ieviesti 30 līdz 40 ceļu posmos.

Atstājiet komentāru