2021.gada 14. maijs

Aivita, Elfa, Elvita, Krišjānis

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 24.martā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 24.martā

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdība apspriedīs pakāpenisku ierobežojumu mīkstināšanu; Lielajā piektdienā aicina uz tiešsaites koncertu; un Stradiņa slimnīcas Kardioloģijas centrā veikta Baltijas valstīs unikāla operācija

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Rosina pēc Lieldienām atļaut darboties visiem tirgotājiem; Bērnu slimnīca aicina izņemt no pārdošanas konstruktorus ar magnētiem; Un Kāds laiks gaidāms brīvdienās?

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Sāk ceļu uz ārkārtējās situācijas atcelšanu; Jēkabpilī izņem lielu daudzumu nelegālo cigarešu un alkoholu; un Atzīmējot starptautisko teātra dienu, jēkabpiliešiem būs iespēja iekāpt teātra kurpēs.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdība apspriedīs pakāpenisku ierobežojumu mīkstināšanu; Lielajā piektdienā aicina uz tiešsaites koncertu; un Stradiņa slimnīcas Kardioloģijas centrā veikta Baltijas valstīs unikāla operācija

Ministru kabinets šodien diskutēs par ārkārtējās situācijas nepagarināšanu pēc 6.aprīļa un par pakāpenisku ierobežojumu mīkstināšanu. Operatīvās vadības grupa Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska vadībā vēl izstrādā konkrētus priekšlikumus par rīcību pēc 6.aprīļa, kas patlaban ir noteikts kā ārkārtējās situācijas beigu datums. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš jau pagājušajā nedēļā pieļāva, ka valdība šonedēļ varētu diskutēt par valstī ieviesto ierobežojumu pārskatīšanu. Premjers atzina, ka, situācijai uzlabojoties, ir jādomā par jaunas drošākas sadzīves modeļa ieviešanu, kas paredz pakāpeniski atjaunot to nozaru darbību, kuras patlaban ir ierobežotas. 

Ģenerālprokuratūra uzlikusi arestu kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā apsūdzēto uzņēmēju un bijušo politiķu Andra Šķēles un Aināra Šlesera uzņēmumu daļām. Aģentūrai LETA zināms, ka arests uzlikts arī Šlesera un Šķēles atsevišķiem nekustamajiem īpašumiem un uzņēmumu daļām. 

Jau ziņots, ka minētajā kriminālprocesā patlaban kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas - bijušais premjers Šķēle, bijušais satiksmes ministrs Šlesers, bijušais SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Nils Freivalds, bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka apsūdzēti ir arī "Lattelecom" tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma "Hannu Digital" vadītājs Gintars Kavacis. Deviņas personas apsūdzētas par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā. 

Eiropas Komisija nolēmusi stingrāk kontrolēt Covid-19 vakcīnu eksportu no Eiropas Savienības. Eiropas komisija šodien pieņems izmaiņas "eksporta caurspīdīguma un atļauju izsniegšanas mehānismā". Gaidāms, ka šis jautājums tiks apspriests arī virtuālajā Eiropas Savienības līderu samitā ceturtdien un piektdien. Amatpersonas skaidro, ka uzlabotais mehānisms nenozīmē pilnīgu Covid-19 vakcīnu eksporta aizliegumu, bet ļaus Eiropas komisijai vieglāk novērst eksportu uz valstīm, kur vakcinācija norit raitāk un kuras ražo vakcīnas, bet neeksportē uz Eiropas Savienību.

Turpinām ziņas

Pašlaik nav vajadzības papildus esošajiem ierobežojošajiem pasākumiem par nebūtisku ceļošanu noteikt administratīvo sodu, kā to no nākamās nedēļas pa redzēts darīt, piemēram, Anglijas iedzīvotājiem, norāda Satiksmes ministrija. Tā skaidro, ka valsts iestādes aizvien aicina neceļot, un katram pašam ir jāizvērtē brauciena nepieciešamība, ja tā rezultātā, ieceļojot Latvijā, jāsaskaras ar virkni ierobežojumu, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu - negatīva testa rezultāta uzrādīšanu pārvadātājam pirms iekāpšanas transportlīdzeklī, pašizolāciju, ieceļojot ar aviosatiksmi no trešajām valstīm, arī atkārtotu testēšanu tuvākajā punktā. Tāpat ministrijā uzsvēra, ka Latvijā iepriekšējā gada laikā ceļojumu skaits ir būtiski samazinājies.

Jau ziņots, ka Anglijas iedzīvotājiem, kas mēģinās bez nopietna pamatojuma doties uz ārzemēm, no nākamās nedēļas draudēs 5 tūkstoši sterliņu mārciņu  jeb 5 tūkstoši 700 eiro naudassods, paredzēts jaunajā koronavīrusa pandēmijas likumprojektā par kuru deputāti balsos rītdien. 

Lielajā Piektdienā tiešsaistē Rīgas Svētā Pētera Baznīcas Facebook lapā izskanēs Lielās Piektdienas koncerts “Recordare…”. Programmā būs dzirdami itāļu komponistu Džovanni Batista Pergolēzi, Džoakīno Rosīni, Gaetāno Doniceti, Džuzepes Verdi, kā arī austriešu klasicisma pārstāvja Jozefa Haidna garīgās mūzikas lielformu darbi, kas jau gadsimtiem mūzikā atveido krustā sišanas rituālu un Lielās Piektdienas procesiju.

Un vēl

Paula Stradiņa slimnīcas Kardioloģijas centra speciālisti sekmīgi veikuši Baltijas valstīs unikālu operāciju caur augšējo dobo vēnu 53 gadus vecam mirdzaritmijas pacientam. Parasti šādas operācijas notiek caur apakšējo dobo vēnu, taču diemžēl ir pacienti, kuriem anatomiskas variācijas dēļ caur apakšējo dobo vēnu sirdij piekļūt nav iespējams. Arī šim pacientam ar apakšējās dobās vēnas apakšējā segmenta iztrūkumu nevarēja veikt operāciju, izmantojot ierasto metodi. Tā kā mirdzaritmija ievērojami mazināja viņa dzīves kvalitāti un darbaspējas, kā arī medikamentozi sirds ritmu noturēt neizdevās, speciālisti izlēma veikt ablācijas operācija caur augšējo dobo vēnu. Operācija ilga aptuveni sešas stundas un noritēja bez komplikācijām. 

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Rosina pēc Lieldienām atļaut darboties visiem tirgotājiem; Bērnu slimnīca aicina izņemt no pārdošanas konstruktorus ar magnētiem; Un Kāds laiks gaidāms brīvdienās?

Valdība varētu aicināt operatīvo vadības grupu izstrādāt stingrākus ierobežojumus uz Lieldienām, šorīt intervijā Latvijas telebvīzijai sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Viņš minēja, ka salīdzinot ar Vāciju, kur Lieldienu laikā noteikti stingrāki ierobežojumi, Latvija jau ikdienā dzīvo ar tikpat stingriem ierobežojumiem. Premjers uzsver, ka   šajās Lieldienās mēs neciemojamies pie saviem radiniekiem un tuviniekiem, jo paliek spēkā visi ierobežojumi. Viņaprāt, sabiedrības pielāgošanās pandēmijas apstākļiem un ierobežojumiem ir viens no iemesliem, kāpēc Covid-19 saslimstība samazinās.

 Ministru kabinets šodien skata Operatīvās vadības grupas izstrādātos priekšlikumus Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu pārskatīšanai, kas paredz pēc Lieldienām no 7.aprīļa atļaut darboties visiem tirgotājiem. Operatīvā vadības grupa rosina turpināt pamata ierobežojošos pasākumus, proti, sejas masku lietošanu, distancēšanos, roku mazgāšanu un dezinfekciju, jo šie pasākumi atzīti kā efektīvi. Vienlaikus grupa atzīst, ka jebkuri atvieglojoši pasākumi ir riskanti, tāpēc jābūt gataviem tos jebkurā brīdī atcelt vai ieviest stingrus pasākumus, ja saslimšana strauji pieaug.

Vakar vakcīnu pret Covid-19 saņēmuši kopumā 5 tūkstoši 57 cilvēki, 384 cilvēkiem vakcinācijas procesu noslēdzot, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Vakar potēto cilvēku skaits ir viens no lielākajiem vakcinācijas procesa gaitā Latvijā. Augstāks dienā potēto cilvēku skaits fiksēts 4.martā, kad vakcīnu saņēma 5 tūkstoši 945 iedzīvotāji.

Valsts budžeta programma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" šogad tiks palielināta vēl par 500 miljoniem eiro, tādējādi plānotajai summai neparedzētiem gadījumiem sasniedzot 1,32 miljardus eiro. Jau ziņots, ka 2021.gada budžetā sākotnēji neparedzētiem gadījumiem tika plānoti 26,73 miljoni eiro. Janvārī Finanšu ministrija izskatīšanai valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē iesniedza rīkojumu, kas paredzēja šo summu palielināt par 300 miljoniem eiro. Savukārt februārī valdība atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu par vēl papildu 500 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, tādējādi šajā programmā kopējā summa sasniedza 826,73 miljonus eiro. 

Turpinām ziņas

Šī gada pirmajā ceturksnī Bērnu slimnīcas reanimācijā nonākuši vēl divi bērni, kas, norijot magnētiskās lodītes, guvuši dzīvībai bīstamus zarnu trakta bojājumus. Tie atstās iespaidu uz viņu veselību visu atlikušo dzīvi. Lai izskaustu šādu priekšmetu tirdzniecību, sabiedrība aicināta ziņot Patērētāju tiesību aizsardzības centram, kur tie ir iegādāti vai joprojām iegādei ir pieejami. Mediķi atkārtoti uzsver: magnētisko lodīšu konstruktori ir veselībai un dzīvībai bīstama rotaļlieta, un tiem mājās atrasties nevajadzētu vispār. Ja tomēr tiek pamanītas jebkādas magnētisko lodīšu rotaļlietas, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs aicina ziņot, zvanot pa tālruni 67388639 vai rakstot uz e-pastu pasts@ptac.gov.lv

Latvija UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajam sarakstam kopā ar piecām valstīm - Austriju, Čehiju, Poliju, Spāniju un Vāciju - nominējusi plostnieku amata prasmes. Kultūras ministrija informē, ka  Gaujas plostnieku amata prasmes sevī ietver zināšanas par baļķu sagatavošanu, plostu siešanu un pludināšanu pa Gauju, izmantojot upes straumi un labi pazīstot tās plūduma raksturu pavasarī. Šodien multinacionālas nominācijas iesniegumu no Latvijas puses, ietverot tajā Gaujas plostnieku amata prasmes, parakstīja kultūras ministrs Nauris Puntulis, platformā “Zoom” klātesot Strenču novada domes priekšsēdētājam Jānim Pētersonam, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretārei Baibai Moļņikai, biedrības “Gaujas plostnieki” pārstāvjiem un valdes loceklim Ivo Laktiņam un tradicionālās kultūras pētniecei Ievai Vītolai.

Un vēl

Nedēļas otrajā pusē laiks Latvijā kļūs siltāks, augstākā temperatūra gaidāma sestdien, liecina prognozes. Ceturtdien būs pārsvarā apmākusies, daudzviet gaidāms neliels lietus, nākamajā naktī austrumos arī slapjš sniegs. Piektdien debesis skaidrosies un priekšpusdienā nedaudz līs vairs tikai Latvijas austrumos.
Gaisa temperatūra turpmākajās divās naktīs 0..+4 grādi, dienā +6..+12 grādi. Sestdiena lielākoties saulaina, lietus maz iespējams, taču pastiprināsies dienvidu, dienvidaustrumu vējš. Gaisa temperatūra sasniegs +10..+15 grādus, savukārt svētdien debesis apmāksies, visā Latvijā gaidāms lietus un kļūs vēsāks, tomēr zem nulles temperatūra nenoslīdēs.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Sāk ceļu uz ārkārtējās situācijas atcelšanu; Jēkabpilī izņem lielu daudzumu nelegālo cigarešu un alkoholu; un Atzīmējot starptautisko teātra dienu, jēkabpiliešiem būs iespēja iekāpt teātra kurpēs.

Ministru kabinets trešdien vienojās virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas ļautu atcelt ārkārtējo situāciju. Sēdes laikā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš skaidroja, ka ar šodienas lēmumu vēl netiek atcelta ārkārtējā situācija, bet par šo jautājumu varētu lemt nākamnedēļ. Likumprojekta virzībai tika piešķirta steidzamība.

Latvijā pagājušajā diennaktī reģistrēti 776 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi un saņemti ziņojumi par 11 mirušiem Covid-19 slimniekiem. Pēdējās 24 stundās veikti 16 tūkstoši 899 izmeklējumi. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 4,6%. 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstoši iedzīvotājiem – 379,2. 

Rīgas apgabaltiesa pretēji pirmās instances tiesai ir noraidījusi Latvijas Bankas bijušā prezidenta Ilmāra Rimšēviča prasību pret centrālo banku par darba algas piedziņu vairāk nekā 151 tūkstotis eiro apmērā. No Rimšēviča Latvijas Bankas labā nolemts piedzīt visus tās samaksātos tiesāšanās izdevumus. Rīgas apgabaltiesas spriedumu 30 dienu laikā var pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

2021. gada būvdarbu sezonā valsts autoceļu tīklā darbus plānots veiks nedaudz vairāk kā uz tūkstoš 100 kilometriem autoceļu. Visvairāk darbu norisināsies uz reģionālajiem autoceļiem, atjaunojot to segumu. Plānots, ka šogad darbi noritēs uz 826 kilometriem reģionālo autoceļu, uz 150 kilometriem vietējo autoceļu un uz 128 kilometriem valsts galveno autoceļu. Kopumā valsts autoceļu remontdarbiem, uzturēšanai un projektēšanai šogad pieejami 325 miljoni eiro. 

Turpinām ziņas

Turpinot aktīvu darbu saistībā ar akcizēto preču nelikumīgu apriti, otrdien, 23. martā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas un Kriminālpolicijas biroja Jēkabpils reģionālās nodaļas darbinieki veica  kontrolpirkumu, kā arī veica kratīšanu iepriekš uzsāktā kriminālprocesā un kopumā izņēma 41 tūkstoti 460 cigaretes bez Latvijas Republikas akcīzes markām un 25 litrus alkohola. Policijā abos gadījumos ir uzsākti kriminālprocesi. Plašāk lasiet portālā radio1.lv.

Pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Jēkabpils pakalpojumi” būvdarbu sezonas atklāšanu sākusi Oskara Kalpaka laukumā iepretim Jēkabpils Valsts ģimnāzijai, kur šosezon plānots veikt vērienīgus pārbūves un labiekārtošanas darbus. Šodien ir uzsākta laukumā esošā asfalta un dzelzsbetona seguma demontāža un izvešana no teritorijas, lai sagatavotu laukumu būvdarbu uzsākšanai. Būvdarbu laikā plānots sadalīt esošo laukumu divās funkcionālajās zonās – vienā no tām tiks iekārtots automašīnu stāvlaukums, otrā tiks izveidots tūrisma un atpūtas objekts, kas papildinās Strūves ģeodēziskā loka punkta tūrisma infrastruktūru. Teritorijā tiks izbūvēti ar apgaismojumu aprīkoti gājēju celiņi, izvietoti jauni soliņi, velo novietnes un citi infrastruktūras objekti.

Un vēl

Jēkabpilī šonedēļ atzīmēs Starptautisko teātra dienu. Laukumā pretī Jēkabpils Tautas namam no piektdienas, 26.marta līdz pirmdienai, 29. martam jēkabpilieši aicināti individuāli vai ģimenes lokā apmeklēt Teātra pieturu, kurā ikviens varēs “iekāpt izrādes kurpēs”, ko teātra valodā sauc arī par dekorācijām! Scenogrāfiskā noformējumā no Jēkabpils Tautas teātra izrāžu dekorācijām pie Tautas nama tiks izveidots spēles laukums - improvizēta skatuve. Piektdienas un sestdienas vakarā, no pulksten četriem līdz sešiem, Teātra pieturā pie Tautas nama skanēs īpaši Jēkabpils Tautas teātra izrādēm radīta mūzika un aktieru iedziedātas dziesmas no “Trīnes grēkiem”, “Ezermaļu krokodila”, “Skabargas sirdī”, “Rudenīgā blūza” un citiem iestudējumiem. 



Atstājiet komentāru