2021.gada 15. jūnijs

Baņuta, Vilija, Vits, Žermēna

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 17.martā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 17.martā

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Neraugoties uz “AstraZenecas” vakcīnas izmantošanas apturēšanu, tā tomēr vakcinēta; Vakar pievakarē sācis iet ledus Daugavā pie Līvāniem; un  Arī šogad aprīlī notiks Lielā talka!

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties:  Latvijā atklāti 818 Covid-19 gadījumi un 12 sasirgušie miruši; Iesniegts pirmais saraksts pašvaldību vēlēšanām; un Kāds laiks gaidāms nedēļas nogalē?

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Pagājušā gada nogalē pieaugušas darbaspēka izmaksas; Jēkabpils dome ārkārtas sēdē lems vai nākamnedēļ sākumskolas klašu skolēni dosies uz mācībām klātienē; un Tiek meklēti risinājumi kā šovasar organizēt skolēnu dziesmu un deju svētkus.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Neraugoties uz “AstraZenecas” vakcīnas izmantošanas apturēšanu, tā tomēr vakcinēta; Vakar pievakarē sācis iet ledus Daugavā pie Līvāniem; un  Arī šogad aprīlī notiks Lielā talka!

11 Eiropas Savienības dalībvalstis šobrīd ir paziņojušas par potēšanas pagaidu apturēšanu ar “AstraZeneca” vakcīnu pret Covid-19. Taču Eiropas Zāļu aģentūra paliek pie sava, norādot – nav pierādīta saistība starp šo vakcīnu un trombu veidošanos. Aģentūras eksperti izvērtēs jaunāko informāciju par vakcīnu un tuvākajās dienās nāks klajā ar secinājumiem.

Neraugoties uz “AstraZenecas” vakcīnas izmantošanas apturēšanu, vakar ir bijuši gadījumi, kad Latvijā cilvēki pret Covid-19 vakcinēti ar šo poti. To Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” pavēstīja Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska. Visas ģimenes ārstu prakses līdz otrdienas rītam nesaņēma Veselības ministrijas atbildīgo dienestu ziņu par lēmumu apturēt “AstraZeneca” vakcīnas izmantošanu, tādēļ ir vietas, kur otrdien vakcīnas devas tikušas izmantotas. 

Svinīgajā apbalvošanas ceremonijā tiešsaistē rītdien tiks nosaukts un apbalvots 2020.gada iekārotākais darba devējs. Pasākumā plānots nosaukt un apbalvot ne tikai 2020.gada iekārotāko darba devēju respondentu vērtējumā, bet arī apzināt līderus no tādiem sektoriem kā finanses, tirdzniecība, ražošana, informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas, transports un loģistika, sabiedriskā ēdināšana. Šogad šis saraksts papildināts biznesa kategorijā, noskaidrojot arī labākos darba devējus starptautisko biznesa pakalpojumu sektorā.Šogad balsojumā par darba devējiem piedalījās rekordliels respondentu skaits, sasniedzot gandrīz 15 tūkstoši cilvēku.

Uz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidenta amatu pretendē patlaban šajā amatā esošais organizācijas vadītājs Aigars Rostovskis un uzņēmējs Kārlis Šēnhofs. Pieteikumā dalībai vēlēšanās pretendentiem bija jāiekļauj rakstisks redzējums par kameras darbību no 2021.gada līdz 2024.gadam. Šēnhofs uz kameras prezidenta amatu kandidē pirmo reizi, savukārt Rostovksis kameras prezidenta amatā ievēlēts divus termiņus pēc kārtas - pirmo reizi 2015.gadā, bet 2018.gadā viņš šajā amatā pārvēlēts atkārtoti. Vēlēšanas notiks biedru sapulcē 25.martā.

Turpinām ziņas

Vakar pievakarē Daugavā pie Līvāniem, kur upi vēl līdz šim klāja ledus, sākās ledus iešana. Par to lieina līvāniešu publicētie foto un ieraksti sociālajā vietnē Facebook.  Krustpils novada Vides un civilās aizsardzības dienesta vadītājs Ilmārs Luksts prognozē, ka ledus, kas nāk no Līvāniem šorīt jau sasniedzis Zeļķus, kur joprojām saglabājas ledus sablīvējums. Ūdens līmenis Daugavā pie Zeļķiem ir svārstīgs, pēdējo dienu laikā ta sir pazeminājies. Savukārt Daugava pie Pļaviņām joprojām ir klāta ar ledus segu.  

Aizkraukles Interešu izglītības centrs un jauniešu dome izsludinājusi kādu neparastu akciju. Aizkraukles pilsētas devīze ir — vieta, kur gaisma Daugavā dzimst. Savukārt akcijas rīkotāji aicina meklēt vietas, kur vēl Aizkrauklē gaisma dzimst. Līdz 19. martam, ikviens interesents aicināts ņemt stāvlampu vai kādu citu iespaidīgu apgaismes ierīci, doties uz savu iecienītāko vietu novadā un nofotografēties. Bilde jāievieto savā sociālo tīklu kontā un jānosūta Aizkraukles Interešu izglītības centram. Lieliskāko ideju autoriem ir iespēja tikt pie pārsteiguma balvām.

Pļaviņu novada dome paredzējusi līdz 290 eiro lielu finansējumu biedrības “Sporta klubs Juko” aktivitātēm šajā gadā. Nauda paredzēta treniņu nodrošināšanai motokrosā. Ja valstī atcels noteiktos ierobežojumus un varēs notikt sacensības, biedrība var atkārtoti vērsties finansējuma saņemšanai dalībai sacensībās.

Un vēl

Lielās talka un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aicina talciniekus piedalīties jau tradicionālajā pavasara talkā un Vislatvijas vides sakopšanā, kas norisināsies 24. aprīlī. Ministrija arī atgādina par nepieciešamību ievērot valstī noteiktus epidemioloģiskās drošības noteikumus un aicina doties talkot atbilstoši tā brīža noteiktajiem ierobežojumiem. Lai parūpētos par vidi, pasargājot arī sevi, organizatori aicina  talkot individuāli – “solo” talkas, divatā – “duo” talkas vai vienas mājsaimniecības ietvaros – “ģimenes talkas”. 

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties:  Latvijā atklāti 818 Covid-19 gadījumi un 12 sasirgušie miruši; Iesniegts pirmais saraksts pašvaldību vēlēšanām; un Kāds laiks gaidāms nedēļas nogalē?

Otrdien Latvijā reģistrēti 818 jauni Covid-19 gadījumi un saņemta informācija par 12 ar šo slimību sasirgušu personu nāvi. 
Divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju Latvijā patlaban ir 387,8. Diennakts laikā Latvijā veikti 15 tūkstoši 915 Covid-19 testi un pozitīvi no tiem bijuši 5,1%. 

Pēdējās diennakts laikā Latvijas slimnīcās stacionēts 61 jauns Covid-19 pacients, un kopumā slimnīcās ārstējas 673 Covid-19 pacienti, liecina Nacionālā veselības dienesta informācija. 602 pacienti ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 71 - ar smagu slimības gaitu. Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīti 65 pacienti.

Naftas pieprasījums pasaulē līdz pirmskrīzes līmenim atgriezīsies divu gadu laikā un sasniegs rekordaugstu līmeni līdz 2026.gadam, ja vien valstis neīstenos straujus pasākumus klimata mērķu sasniegšanai, šodien paziņoja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra.Tā norāda, ka naftas tirgi un pasaules ekonomika atveseļojas no koronavīrusa pandēmijas izraisītā straujā pieprasījuma krituma. Aģentūras piecu gadu prognoze liecina, ka naftas pieprasījums pasaulē pieaugs katru gadu, bet līdz 2026.gadam tas sasniegs 104 miljonus barelu dienā, kas būs par 4% vairāk nekā 2019.gadā.

ASV Džordžijas štatā otrdien notikušas apšaudes trijos dažādos spa centros, kuros nogalināti astoņi cilvēki, no tiem sešas ir aziātes, pavēstīja policija un vietējie mediji. Policija aizturējusi 21 gadu veco Robertu Āronu Longu, kurš tiek turēts aizdomās par visiem trim uzbrukumiem. Aizdomās turēto vīrieti policija pēc īsas pakaļdzīšanās aizturēja apmēram 240 kilometrus no Atlantas.

Turpinām ziņas

Līdz ar deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanas sākumu šī gada pašvaldību vēlēšanām jau iesniegti pirmie saraksti, liecina Centrālajā vēlēšanu komisijas mājaslapā pieejamā informācija. Kā pirmā kandidātu sarakstu iesniegusi "Mūsu partija" Daugavpils novadā, tai seko Latvijas Zemnieku savienība Jelgavas novadā un "Saskaņa" Salaspils novadā. Kandidātu sarakstus varēs iesniegt līdz 6. aprīlim.

Baltijas valstu tēriņi sociālajai aizsardzībai krietni atpaliek no Eiropas Savienības vidējā rādītāja - 19,3% no iekšzemes kopprodukta - Igaunija šim mērķim bija atvēlējusi 13,2%, Lietuva - 12,3%, bet Latvija 12,1% no IKP. Eiropas Savienības statistikas birojs "Eurostat" publiskojis analīzi par ES dalībvalstu budžeta tēriņiem 2019.gadā, kas liecina, ka vidēji visvairāk naudas Eiropas valstis atvēlējušas sociālajai aizsardzībai. Salīdzinot veselības nozarei atvēlētos budžeta līdzekļus no valstu IKP 2019.gadā, visvairāk veselībai atvēlējusi Lietuva - 6,3%, kam seko Igaunija - 5,3% un Latvija - 4,2%.

Un vēl

Tuvākajās dienās Latvijā pastiprināsies sals, bet nākamnedēļ laiks kļūs siltāks, liecina prognozes. Laika periodā no ceturtdienas līdz sestdienai temperatūra naktīs visā Latvijā būs zem nulles, bet aukstākais laiks gaidāms sestdienas naktī un no rīta, kad Vidzemē gaiss atdzisīs līdz -8..-13 grādiem. Pēcpusdienās temperatūra būs -2..+3 grādu robežās. Bieži spīdēs saule, tomēr daudzviet gaidāms neliels sniegs, veidojot arī jaunu sniega kārtiņu. Nākamnedēļ laiks Latvijā kļūs siltāks un pēcpusdienās temperatūra pakāpsies virs +10 grādu atzīmes.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Pagājušā gada nogalē pieaugušas darbaspēka izmaksas; Jēkabpils dome ārkārtas sēdē lems vai nākamnedēļ sākumskolas klašu skolēni dosies uz mācībām klātienē; un Tiek meklēti risinājumi kā šovasar organizēt skolēnu dziesmu un deju svētkus.

2020. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni, vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 6,8% jeb 67 centiem, sasniedzot 10,43 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Darbaspēka stundas izmaksas ietekmēja ne tikai darba samaksas un pārējo darbaspēka izmaksu līmeņa un struktūras izmaiņas, bet arī nostrādāto stundu un darbinieku skaita svārstības gada laikā. Vismazākais vienas stundas darbaspēka izmaksu pieaugums bija valsts pārvaldē, finanšu un apdrošināšanas darbības nozarē un nekustamo īpašumu nozarē.

17.martā Izglītības un zinātnes ministrija iesniedza priekšlikumus Augstskolu likuma 3. lasījumam Saeimā, tajā skaitā paredzot atteikties no kritērija, kas paredz vismaz 4 tūkstoši studējošos, lai iegūtu zinātnes universitātes statusu. Tāpat ministrija piedāvā likumā definēt konsorcija un vienotas augstskolas padomes jēdzienus, kā arī dot iespēju iekļaut augstskolas padomē studējošos kā novērotājus, ja to paredz institūcijas Satversme.

Pasaules Veselības organizācijas apkopotā informācija liecina, ka Covid-19 izplatības ziņā Igaunija ir izvirzījusies pirmajā vietā Eiropā. Vairākas nedēļas Eiropas “līdere” šajā ziņā bija Čehija, bet patlaban Igaunijā inficēšanās rādītāji ir augstāki nekā Čehijā. 14 dienu kumulatīvais Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits Igaunijā ir tūkstoš 515 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Čehijā attiecīgais rādītājs ir tūkstoš 477 uz 100 tūkstoši iedzīvotāju. Latvija šajā sarakstā ierindojusies 25.vietā ar 393 inficēšanās gadījumiem uz 100 tūkstoši iedzīvotāju.

Turpinām ziņas

1.–4. klašu skolēni klātienē nākamnedēļ drīkstēs mācīties 36 Latvijas novados, āra nodarbības būs atļautas skolās 45 pašvaldībās, kur Covid-19 saslimstības rādītājs nepārsniedz noteikto slieksni, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Tajā skaitā klātienē mācības drīkst notikt arī Jēkabpilī. Par to vai tas tā būs rīt ārkārtas sēdē lems Jēkabpils domes deputāti.

No nākamās pirmdienas formālās un neformālās izglītības nodarbības ārtelpās grupā līdz 20 personām varēs norisināties 45 epidemioloģiski drošās pašvaldībās, tajā skaitā arī Aglonas, Jēkabpils, Krustpils, Vārkavas, Pļaviņu un Viesītes novados. 

Zināms, ka visās Krustpils novada pašvaldības skolās tiks nodrošināts mācību process klātienē 1.-4.klasēm un pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēm nodarbības ārtelpās. Pirms pavasara brīvlaika Krustpils pamatskolai šī iespēja bija liegta, jo 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 tūkstoši iedzīvotāju Jēkabpils pilsētā (kuras robežās atrodas Krustpils pamatskola) bija augsts un mācības klātienē nedrīkstēja notikt. Šobrīd arī Jēkabpils pilsēta iekļaujas administratīvo teritoriju sarakstā. Otrdien, 16. martā, 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 tūklstoši iedzīvotāju Krustpils novada pašvaldībā sasniedza 165.

Un vēl

Skolēnu dziesmu un deju svētku atcelšana otro gadu pēc kārtas “ilgtermiņā mums varētu atspēlēties tik sāpīgi, ka būs grūti ar to pēc tam tikt galā,” skaidrojot iespējamos svētku norises scenārijus uzsver kultūras ministrs, Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētājs Nauris Puntulis. Ministrs norāda, ka šobrīd tiek izskatīti trīs iespējamie scenāriji,  kas atkarīgi no tā, kāda maijā būs situācija ar interešu izglītību. Kā iepriekš skaidrojuši svētku organizatori, pie pašreizējām saslimstības prognozēm ir maz cerību īstenot plašāko A variantu, tādēļ pašlaik rīkotāji balstās uz B scenāriju, kurā svētki notiktu no jūlija līdz oktobrim un ārtelpās drīkstētu pulcēties līdz 3000–4000 dalībnieku. Savukārt C scenārijs paredz, ka svētki notiku vasarā un, iespējams, tikai drošos reģionos. Ministrs norādīja, ka joprojām ir cerība, ka dziesmu svētki notiks, uzsverot:, ka  pilnībā no tiem atteikties nedrīkst.

Atstājiet komentāru