2021.gada 20. aprīlis

Mirta, Ziedīte

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 2.martā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 2.martā

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Koalīcija vienojas par vienreizēju 200 eiro pabalstu pensionāriem; Eiropas Savienība rosinās vakcinācijas zaļās caurlaides; un «Dziedošais» Amūras tīģerēns iemanto pasaules slavu

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Speciālisti valdību brīdina par Covid-19 Lielbritānijas celma izplatību Latvijā; Zināms, cik izmaksās "Rail Baltica" stacijas un infrastruktūras izbūve lidostā "Rīga"; un Kāda bijusi šī ziema sinoptiķu vērtējumā?

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties : Pozitīvo Covid-19 testu īpatsvars pirmdien - zemākais pēdējo trīs mēnešu laikā ; Jēkabpils domē notiek sarunas par jauna mēra ievēlēšanu ; un Kā šogad norisināsies Eirovīzija?

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Koalīcija vienojas par vienreizēju 200 eiro pabalstu pensionāriem; Eiropas Savienība rosinās vakcinācijas zaļās caurlaides; un «Dziedošais» Amūras tīģerēns iemanto pasaules slavu

Valdība  šodien diskutēs par Covid-19 ierobežojumu pastiprināšanu, lai samazinātu jaunā vīrusa paveida izplatību. Veselības ministrija atsakās komentēt, kādus pasākumus varētu piedāvāt, taču valdības jau apstiprinātajā ziņojumā par tā sauktā luksofora principa ieviešanu noteikts, ka pie esošās jaunā paveida izplatības jāapsver gan pārvietošanās, gan stingrāki tirdzniecības ierobežojumi. Valdības pieņemtajā ziņojumā par tā saukto luksafora principu noteikts, ka gadījumā, ja jaunais, lipīgākais vīrusa paveids atklāts vismaz 5% no nedēļas laikā pārbaudītajiem vīrusa paraugiem, jāapsver stingrāki ierobežojumi. Pirms divām nedēļām Latvija šo slieksni pārsniedza. Veselības ministrija turpmāko rīcību komentē izvairīgi, taču atzīst, ka šonedēļ valdībā piedāvās ierobežojumus pastiprināt.

Labklājības ministre Ramona Petraviča informē, ka pabalstu 200 eiro apmērā saņems Latvijā deklarētas personas, kas saņem: vecuma pensiju; atlīdzību par apgādnieka zaudējumu; atlīdzību par darbspēju zaudējumu; valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu; īpašās kopšanas pabalstu par bērniem un pilngadīgām personām. Senioriem papildu pabalsts Covid-19 krīzē piešķirts, jo viņi ir riska grupā un visdzelžaināk ievēro visus ierobežojumus. Tāpēc ir arī dažādi papildu tēriņi. Ir arī ierobežota iespēja, ka tuvinieki viņiem palīdz.

Pirms senioru vakcinācijas pret Covid-19 sākšanas Latvijas infektologi un amatpersonas solīja seniorus pirms potēšanas rūpīgi izvērtēt. Latvijas televīzija informē, ka Ventspils sociālās aprūpes centrā “Selga” mirusi kāda kliente, kas nākamajā dienā pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas tikusi nogādāta slimnīcā. Sievietei bijušas arī citas saslimšanas, tāpēc Zāļu valsts aģentūra sāktā pārbaudē skaidros, ar ko saistīta centra klientes nāve. Ventspils pansionātā 90 gadus veca kliente saņēma vakcīnu pret Covid-19, bet nākamajā dienā devās uz slimnīcu. Pēc dažām dienām viņa nonāca atpakaļ pansionātā un vēl pēc kāda laika mira.
Tiek skaidrots sievietes nāves iemesls.

Turpinām ar ārvalstu vēstīm

Eiropas Komisija šomēnes ierosinās noteikumus Eiropas Savienības vakcinācijas "zaļajām caurlaidēm", blokam gatavojoties straujākā tempā īstenot imunizācijas kampaņas, vakar pavēstīja Eiropas komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Šāda caurlaide cilvēkiem pakāpeniski sniegs iespēju "droši pārvietoties ES vai ārzemēs darba vai tūrisma mērķiem”. Eiropas komisija "tuvāko mēnešu laikā" centīsies izveidot tehnisko bāzi digitālam sertifikātam, kas tiktu akceptēts visās 27 ES valstīs, tiekoties ar Vācijas eiroparlamentāriešiem un Bundestāga deputātiem, sacīja Leiena.
ES notiek spraigas debates par to, kā šāda ES zaļā caurlaide varētu tikt izmantota.

Bulgārija vakar atļāvusi darbu atsākt kafejnīcām un restorāniem, kas trīs mēnešus bijuši slēgti, neraugoties uz to, ka inficēšanās gadījumu skaits ar Covid-19 vīrusu pieaug. Kafejnīcas un restorāni atsāk darbu, tomēr vienlaikus tiek izvirzīti jauni noteikumi, lai gādātu par cilvēku drošību. Cita starpā pie viena galdiņa nedrīkstēs būt vairāk par sešiem cilvēkiem, bet darbiniekiem būs jāvalkā maskas, kas nosedz degunu un muti.

Francijas tiesa vakar eksprezidentu Nikolā Sarkozī atzinusi par vainīgu korupcijā un piespriedusi trīs gadu cietumsodu, no kuriem divi gadi ir nosacīts cietumsods. 66 gadus vecais Sarkozī atzīts par vainīgu korupcijā un ietekmes izmantošanā saistībā ar mēģinājumu piekukuļot Kasācijas tiesas tiesnesi Žilbēru Azibēru, lai iegūtu slepenu informāciju par izmeklēšanu citā ar Sarkozī saistītā lietā. Apmaiņā pret informāciju Sarkozī piedāvājis atbalstīt Azibēra pieteikumu uz izdevīgu amatu Monako.

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans vakar pavēstīja par nodomu rīkot referendumu par pāreju no parlamentārās uz pusprezidentālu pārvaldes formu, norādot, ka šādā ceļā valstī izdosies stiprināt stabilitāti. Viņš arī pavēstīja, ka ir gatavs ārkārtas vēlēšanām, ja tam piekrīt opozīcija parlamentā. Armēnijā spiediens pret Pašinjanu pieaudzis kopš sakāves karā ar Azerbaidžānu par Kalnu Karabahu, taču premjers līdz šim ignorējis atkārtotās prasības atkāpties.

Un vēl

Plašu slavu ieguvis kāds “dziedošs” Amūras tīģerēns, kas mīt zoodārzā Krievijā. Astoņus mēnešus vecā tīģerēna Šerhana jocīgā, spalgā balss viņu padarījusi par lielu zvaigzni sociālajos tīklos. Ierasts, ka tīģeri savstarpējai saziņai izmanto rūkšanu vai ņurdēšanu, tomēr šis tīģeru mazulis izvēlējies citu pieeju. Kopēji saka, ka šādas īpatnējas skaņas “strīpainais dziedātājs” izdod jau kopš dzimšanas, lai pievērstu mātes uzmanību. Amūras tīģeri, saukti arī par Usūrijas tīģeriem vai Sibīrijas tīģeriem, ir apdraudēta suga, un tiek lēsts, ka pasaulē ir vien nepilns pusotrs tūkstotis šo cēlo zvēru. Amūras tīģeri pārsvarā sastopami Krievijas Tālajos Austrumos.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Speciālisti valdību brīdina par Covid-19 Lielbritānijas celma izplatību Latvijā; Zināms, cik izmaksās "Rail Baltica" stacijas un infrastruktūras izbūve lidostā "Rīga"; un Kāda bijusi šī ziema sinoptiķu vērtējumā?

Pagājušajā nedēļā pārbaudot tūkstoš 71 paraugu, vismaz 9,34% gadījumu konstatēts Covid-19 jaunais Lielbritānijas celms. Visplašāk jaunā Lielbritānijas paveida Covid-19 izplatība konstatēta Rīgā, kur atklāti 28 jaunā Lielbritānijas celma gadījumi. Tāpat šāda vīrusa mutācijas izplatība ir arī Preiļos – 17 gadījumi, Līvānos divi gadījumi un vēl virknē citu pilsētu un novadu. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš, vērtējot testu paraugu sekvenēšanas rezultātus, norāda, ka šogad pusotra mēneša laikā jaunā Lielbritānijas paveida Covid -19 skaits ir palielinājies no 1% līdz 8%. Tas nozīmē, ka jaunā Lielbritānijas celma gadījumi palielinās pakāpeniski un nav sprādzienveidīgs uzliesmojums. Ja Covid-19 gadījumu skaita dinamikas tendence Latvijā būs analoga Igaunijas situācijai, aprīļa sākumā stacionāros varētu būt ap tūkstoš 700 Covid-19 pacientu, kas būtu būtiski vairāk nekā "pīķa laikā" pēc gadumijas.

Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē šodien noklausoties ekspertu ziņojumus par Covid-19 jaunā lipīgākā celma izplatību Latvijā un prognozes par iespējamu pieaugošu noslodzi veselības aprūpes iestādēs, veselības ministrs daniels pavļuts, sākot ministru diskusiju, rosināja, ka ir jārīkojas apsteidzoši. Ministru diskusijas gaitā valdības vadītājs Krišjānis Kariņš atzina, ka šodien valdība nekādu lēmumu nepieņems, bet plāno uzdot Operatīvās vadības grupai izstrādāt un piedāvāt valdībai divus dažādus rīcības variantus, kā rīkoties un kādas sekas no katra rastos. Viens variants ir Veselības ministrijas stingrie ieteikumi un otrs ir citu ministriju ieteikumu apkopojums pretstatā Veselības ministrijas iecerēm. Tad valdībai būs jāvērtē, kā rīkoties turpmāk un kuru ceļu iet.

Kopš pirmā saslimšanas ar Covid-19 gadījuma apstiprināšanas Latvijā, kas notika tieši pirms gada, inficēšanās apstiprināta kopumā 86 tūkstoši 458 iedzīvotājiem jeb 4,5% populācijas, liecina aģentūras LETA aprēķini. Pirmais Covid-19 gadījums Latvijā tika atklāts tieši pirms gada - 2.martā. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra apkopotajiem datiem, Latvijā kopumā veikts miljons 451 tūkstotis 361 Covid-19 tests, savukārt saslimšana apstiprināta 86 tūkstoši 458 personām.
Vienlaikus kopš Covid-19 izplatības sākuma Latvijā apstiprināta tūkstoš 621 ar šo slimību sasirgušas personas nāve.

Turpinām ziņas

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras izbūve starptautiskajā lidostā "Rīga" izmaksās gandrīz 237 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Kompānijā norāda, ka ir noslēgts līgums ar starptautiskā konkursa uzvarētāju personu apvienību "B.S.L. Infra", kuru veido Austrijas uzņēmums "Swietelsky AG" un Latvijas būvniecības uzņēmumi SIA "Binders" un AS "LNK Industries", par "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā "Rīga" izbūvi. Būvdarbus plānots veikt secīgi, piecos posmos līdz 2025.gada decembrim. Aktīvi būvdarbi sāksies šogad maijā. 

Jauniešu radošajiem centriem joprojām liegts vērt durvis sociālā riska grupas jauniešiem. Labklājības un Izglītības ministrijas aicina veikt izņēmumus Covid-19 dēļ noteiktajos pulcēšanās ierobežojumos, taču Veselības ministrija jautājuma virzības laiku neprognozē. Bērnu uzticības tālrunī pērn divkāršojies zvanu skaits, kas saistīts ar iespējamiem pašnāvību gadījumiem. Arī policijā novērtē dienas centru nozīmi darbā ar riska grupas jauniešiem. Taču pandēmijas laikā šādu centru darbs ierobežots. Līdz ar to ierobežots atbalsts jauniešiem sarežģītās situācijās. Pēc Izglītības ministrijas rīcībā esošās informācijas 2019. gadā pašvaldībās darbojās 42 nevalstisko organizāciju dibināti un uzturēti jauniešu centri.

Un vēl

2020.-2021.gada kalendārā ziema ar vidējo gaisa temperatūru -2,7 grādi Latvijā kļuva par aukstāko kopš 2012.-2013.gada, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Pirms astoņiem gadiem decembra, janvāra un februāra vidējā gaisa temperatūra bija -4,4 grādi. Kopš tā laika vēl tikai vienu reizi - 2017.-2018.gadā - ziemas vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par -2 grādiem. Šī ziema Latvijā bija 5,4 grādus aukstāka par iepriekšējo, 2019.-2020.gada, ziemu, kas ar vidējo gaisa temperatūru +2,7 grādi kļuva par siltāko novērojumu vēsturē. 

Lielākais sals šajā ziemā bija janvāra vidū, 17.janvārī Staļģenē termometra stabiņš noslīdēja līdz pat -31 grādam. Vidējā gaisa temperatūra decembrī bija +0,4 grādi, janvārī tā pazeminājās līdz -3,2 grādiem, februārī - līdz -5,2 grādiem jeb pusotru grādu zem normas. Līdz ar to šā gada februāris kļuva par aukstāko mēnesi valstī kopš 2018.gada februāra, kad vidējā temperatūra bija -6,9 grādi. 

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 11 milimetri - tikai 30% no mēneša normas. Februāra vidējais sniega segas biezums bija no pieciem centimetriem Ventspilī līdz 29 centimetriem Alūksnē. Mēneša biezākā sniega sega bija 45 centimetri 1.februārī Ogres novadā.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties : Pozitīvo Covid-19 testu īpatsvars pirmdien - zemākais pēdējo trīs mēnešu laikā ; Jēkabpils domē notiek sarunas par jauna mēra ievēlēšanu ; un Kā šogad norisināsies Eirovīzija?

Vakar Latvijā atklāti 645 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi un saņemta informācija par 17 ar Covid-19 sasirgušu personu nāvi. Pirmdien Latvijā veikti 14 tūkstoši 225 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem nokrities no 7,9% līdz 4,5%. Pagājušās diennakts pozitīvo testu īpatsvars bijis zemākais kopš 16.novembra.

Pirmdien slimnīcās ievietoti 84 Covid-19 pacienti, tajā skaitā seši pārvesti, bet kopējais Covid-19 pacientu skaits salīdzinājumā ar pirmdienu sarucis no 803 līdz 787, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Aizvadītās diennakts laikā no stacionāriem izrakstīti 93 pacienti. No visiem pašlaik stacionētajiem Covid-19 pacientiem 710 jeb par 18 mazāk nekā dienu iepriekš ir ar vidēji smagu slimības gaitu, kamēr 77, kas ir par diviem pacientiem vairāk, ir ar smagu slimības gaitu.

Izglītības un zinātnes ministrija valdībā rosinās no 8.marta atļaut olimpisko sporta veidu sacensībās piedalīties no 15 gadu vecuma, lai nodrošinātu, ka U-17 volejbola izlase jaunnedēļ var piedalīties Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlēs Daugavpilī. Šodien Saeimas Sporta apakškomisijā IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs stāstīja, ka sports pamazām mostas no "daļēja komas stāvokļa", ņemot vērā, ka Covid-19 otrais vilnis ļoti smagi skāra sporta nozari. Plānots, ka ceturtdien, 4.martā, par minēto priekšlikumu varētu lemt valdībā, un jaunā norma stātos spēkā ar pirmdienu. 

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome konstatējusi, ka “Pirmajā Baltijas Kanālā” izplatīta nepatiesa un maldinoša informācija par koronavīrusu un tā infekciozitāti.  Medijs ir pārkāpis Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktās programmu veidošanas prasības, kas nosaka, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert saturu, kas apdraud sabiedrības veselību vai varētu radīt nopietnus un smagus tās apdraudējuma riskus. Nepatiesi apgalvojumi par koronavīrusu, tajā skaitā apgalvojot, ka tā esot zema lipīguma infekcija, ir izplatīti programmas “Pirmais Baltijas Kanāls Latvija” 2020. gada 27. decembra raidījumā “Zdorovje” (“Veselība”), kā arī 30. decembra raidījumā “Žitj Zdorovo” (“Dzīvot lieliski”).  Par šiem pārkāpumiem kopējs sods noteikts 16 tūkstoši eiro.  

Turpinām ziņas

Jēkabpils slimnīcā rinda uz vakcinēšanos pret Covid-19 izveidota līdz marta beigām, šodien žurnālistiem atklāja SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" valdes loceklis Renārs Putniņš. Viņš stāstīja, ka līdz šim iestādē veikta apmēra 300 iedzīvotāju vakcinēšana un potes saņēmuši slimnīcas darbinieki, ģimenes ārsti un seniori. Putniņš norādīja, ka pašlaik slimnīca saskaras ar vakcīnu trūkumu. 

Pašlaik notiek sarunas par turpmāko Jēkabpils domes darbu un jācer, ka vienošanās par jaunu domes priekšsēdētāju tiks panākta, tā šodien žurnālistiem pauda pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Kristīne Ozola. Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja redzeslokā nonākušā līdzšinējā pilsētas mēra Aivara Krapa pilnvaras izbeidzās 25.februārī, jo viņš pats nolēmis atkāpties no amata saistībā ar KNAB noteikto nodarbošanās liegumu. Normatīvie akti paredz, ka pilsētas domes priekšsēdētājs ir jāievēl divu mēnešu laikā. Ja tas netiek darīts, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija var atlaist domi. Ozola norādīja, ka Jēkabpils dome ir likumpaklausīga, un mērķis nav neievērot normatīvos aktus. Pašlaik notiekot sarunas starp deputātiem, kādā veidā dome strādās līdz nākamajām vēlēšanām un jaunā Jēkabpils novada domes ievēlēšanai. Ja tiks panākta vienošanās attiecībā uz priekšsēdētāja ievēlēšanu, tad šis jautājums varētu tik iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā. Vienlaikus viņa neizslēdza, ka Krapam noteiktais liegums ieņemt amatu varētu tikt noņemts.

KNAB redzeslokā nonākušā uzņēmuma "Jēkabpils pakalpojumi" veiktie iepirkumi vēl tiek vērtēti. Tiekoties šodien ar vietējo mediju žurnālistiem uzņēmuma pagaidu valdes locekle Anita Moskovska sacīja, ka  līdz ko būs izvērtējums, tiks informēta pašvaldības vadība un attiecīgi varēs informēt arī presi. Jau ziņots, ka KNAB izmeklētajā kriminālprocesā par Jēkabpils pašvaldības iepirkumiem kopumā iesaistītas sešas personas.

Un vēl

Eiropas Raidorganizāciju apvienība kopā ar Nīderlandes pārstāvjiem publicējusi drošas Eirovīzijas norises protokolu, kas paredz būtiskus drošības pasākumus, kas būs jāievēro visiem konkursa dalībniekiem un delegācijām, lai Eirovīzija norisinātos klātienē. Protokols ir līdzīgs tam, kāds tiek pielietots lielos sporta notikumos, kā arī ir saskaņots ar Nīderlandes epidemioloģiskās drošības uzraugiem. Organizatori plāno veikt regulāru testēšanu visiem mūziķiem un delegāciju dalībniekiem, obligāta būs sejas aizsargmasku valkāšana un personīgās higiēnas ievērošana, kā arī īpaša uzmanība tiks pievērsta konkursa norises vietas ventilācijas sistēmai. Visiem, kuri Roterdamā ieradīsies no ārvalstīm, rekomendēts piecas dienas pirms izlidošanas pavadīt karantīnā. Lai iekļūtu Nīderlandē, būs nepieciešams uzrādīt pirms mazāk nekā 72 stundām veiktu negatīvu Covid-19 testu. Nīderlandē delegācijas drīkstēs uzturēties tikai savā viesnīcā – varēs doties tikai uz Eirovīzijas norises vietu savos mēģinājumu laikos, kā arī uz šova tiešraidēm. Visi tie, kuri strādās uz vietas arēnā tiks regulāri testēti. 

Jau ziņots, ka 65. starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā piedalīsies 41 valsts. Pusfināli notiks 18. un 20.maijā, bet fināls, kurā piedalīsies 26 dziesmas – 22.maijā. Latviju pārstāvēs Samanta Tīna, kuras dziesmas pirmatskaņojums paredzēts 12.martā Latvijas Televīzijas raidījuma “Kā uzvarēt Eirovīzijā? Samanta Tīna piedalīsies otrajā pusfinālā.

Atstājiet komentāru