2021.gada 20. jūnijs

Maira, Rasa, Rasma

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 19.februārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 19.februārī

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: No pirmdienas pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību mācības 1.-4.klašu skolēni atsāks klātienē; Šodien gaidāma vēl 16 800 «AstraZeneca» vakcīnas devu piegāde Latvijai; un Latvijā taps jauns aizsargājamo un apdraudēto sugu saraksts.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Ekonomikas ministrs nākamnedēļ aicinās valdību lemt par visu veikalu atvēršanu; Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki varētu notikt lokāli reģionos; un Kāds laiks gaidāms brīvdienās un nākamajā nedēļā?

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Ceturtdien Latvijā reģistrēti 689 Covid-19 gadījumi un 12 sasirgušie miruši; Līvānu cilvēktirdzniecībā apsūdzēto uzņēmēju Zakulu patur apcietinājumā; un Kas tuvākajās dienās jāņem vērā autovadītājiem?

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: No pirmdienas pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību mācības 1.-4.klašu skolēni atsāks klātienē; Šodien gaidāma vēl 16 800 «AstraZeneca» vakcīnas devu piegāde Latvijai; un Latvijā taps jauns aizsargājamo un apdraudēto sugu saraksts.

No pirmdienas pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību mācības 1.-4.klašu skolēni atsāks klātienē. Valdība atbalstīja priekšlikumu, ka turpmāk vispārējās izglītības procesa organizēšanā tiks ņemts vērā reģionālais princips, proti, ka tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, pie konkrētiem nosacījumiem var atsākt klātienes mācības. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra aktuālākajiem datiem mācības klātienē var sākt skolēni 25 pašvaldībās, tajā skaitā arī Krustpils, Vārkavas un Pļaviņu novados. Valdība vienojusies, ka Slimību profilakses un kontroles centrs būs tā iestāde, kas reizi nedēļā – trešdienā – pateiks, kurās pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstības līmeni skolas drīkstēs mācīt bērnus klātienē. 

No 1.marta klātienē varētu saņemt friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus, vakar konceptuāli vienojās Ministru kabinets. Gala lēmumu plānots pieņemt otrdien.  Valdības lēmumu atļaut strādāt frizieriem, manikīra un pedikīra speciālistiem   skaistumkopšanas nozare uzņēmusi ar dalītām sajūtām. Frizieru salonos bez mitas zvana tālruņi un jau izveidots garš gaidītāju saraksts. Tāpat, visticamāk, pieaugs pakalpojuma cena. Savukārt kosmētiķi un citi speciālisti, kuru darba atsākšanai durvis aizcirta tieši veselības ministra neizpratne, uzskata, ka viņi ir pazemoti un noteikti tiesāsies  –  administratīvās vai Satversmes tiesas līmenī. 

Valdība plāno arī šogad policistiem un robežsargiem par darbu Covid-19 laikā piešķirt piemaksas. Tāpat kā 2020. gadā, arī 2021. gadā piemaksas apmērs par vienu stundu paredzēts 75% apmērā no amatpersonai noteiktās stundas algas likmes, ievērojot noteiktos kritērijus un uzskaitīto amatpersonas iesaistes vai saskares stundu skaitu.

Saeima konceptuāli atbalstīja arī koalīcijas deputātu virzītos grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas paredz no 1. maija goda ģimenes tvērumu un piešķiramo atbalstu paplašināt arī uz ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti. Valsts atbalsta programma daudzbērnu ģimenēm, izsniedzot īpašas Goda ģimenes apliecības, nodrošina dažāda veida atvieglojumu, atlaides daudzbērnu ģimenēm, Jau līdz ar tās izveidošanu tika iezīmēts arī nākamais posms Goda ģimenes tvēruma paplašinājumam, iekļaujot ģimenes kuras rūpējas par bērnu ar invaliditāti.

Turpinām ziņas

Šodien gaidāma vēl 16 tūlstoši 800 “AstraZeneca” Covid-19 vakcīnas devu piegāde Latvijai, un cerams, ka piegādās visu plānoto apjomu. Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēvičainformē, ka līdz ar šo vakcīnu saņemšanu varēs aktīvāk turpināt  iedzīvotāju vakcinēšanu pret Covid-19. Turpmāk ir plānotas, bet vēl nav apstiprinātas vienas “Moderna” vakcīnu kravas un divu “AstraZeneca” vakcīnu kravu piegāde.

Lai nodrošinātu plašu un ātru iedzīvotāju vakcinācijas procesu pret Covid-19, vakcinācijas dienestu kapacitātes stiprināšanai plānots apmācīt papildu līdz 500 ārstniecības personu. Vakcinācijai piesaistīs un apmācīs mediķus, kuru ikdienas darba pienākumi nav tieši saistīti ar vakcināciju – māsas, ārstus, ārstu palīgus, vecmātes. Pēc apmācības mediķi nodrošinās vakcināciju Covid-19 vakcinācijas punktos. 

Un vēl

Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar pētniekiem tuvākajos gados aktualizēs Latvijā aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu. Tāpat plānots sagatavot zinātniski pamatotus kritērijus sugu apdraudētības pakāpes novērtēšanai un aizsardzības statusa noteikšanai. Patlaban Latvijas aizsargājamo sugu sarakstā ir iekļautas 745 sugas no dažādām grupām – ziedaugi un paparžaugi, sēnes, sūnas, ķērpji, mieturaļģes, zīdītāji, putni, bezmugurkaulnieki, abinieki, rāpuļi un zivis. 

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Ekonomikas ministrs nākamnedēļ aicinās valdību lemt par visu veikalu atvēršanu; Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki varētu notikt lokāli reģionos; un Kāds laiks gaidāms brīvdienās un nākamajā nedēļā?

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs otrdien, 23.februārī, Ministra kabineta un Krīzes vadības kopsēdē rosinās paplašināt pašreiz noteikto pāreju tirdzniecības vietu atvēršanai, piedāvājot drošas tirdzniecības modeli attiecināt uz visām tirdzniecības vietām un pilnībā atteikties no preču sarakstiem. Vitenbergs atzīmē, ka ir pagājušas divas nedēļas, kopš atsevišķos veikalos ļauts atteikties no preču sarakstiem, lentēm un ierobežojošām barjerām, vienlaikus tirdzniecības vietām nosakot papildu drošības prasības un pastiprinot to kontroli. Viņš norāda, ka ieviestais drošas tirdzniecības princips ir sevi attaisnojis. 

Pašvaldības ir gatavas palīdzēt vakcinācijā pret Covid-19. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis norāda, ka pašvaldības vakcinācijā varēs palīdzēt gan ar telpām, gan transportu, iespējams, iesaistot arī skolās esošos mediķus. Pēc Kaminska teiktā, pašvaldību savienība palīdzēs, ja to prasīs Vakcinācijas projekta birojs, nevis nāks klajā pati ar saviem priekšlikumiem.

Bērnu slimnīcā šobrīd ir ļoti īsas rindas pie speciālistiem. Mediķi bažījas, ka hroniskie pacienti var nesaņemt nepieciešamo aprūpi un slimības gaitas uzraudzību. Bērnu slimnīcas virsārste Renāte Snipe aicina vecākus sazināties ar speciālistiem, atgādinot, ka konsultācijas iespējamas gan klātienē, gan attālināti. Par klātienes vai attālinātajām konsultācijām pie speciālistiem vecāki var uzzināt zvanu centrā.

Februārī allaž ir laiks, kad gripa piedzīvo savu “pīķi”. Šogad Latvijā nav konstatēts neviens laboratoriski apstiprināts gripas gadījums. Nesenā pagātnē katru rudeni mediķi visus aicināja vakcinēties pret gripu. Lai arī gripa ir nejauka infekcijas slimība, ko pārslimot nebūt nav viegli un kas mēdz izraisīt komplikācijas, no kurām pacienti pat mirst, līdz pagājušā gada rudenim vakcinēties lielākā sabiedrības daļa nesteidzās. Gripas aktivitāte šajā sezonā šādi izskatās ne tikai Latvijā. Piemēram, Eiropā uzraudzības tīkla ietvaros izmeklēti vairāk nekā tūkstoš paraugu, un tikai 0,3 paraugos noteikti gripas vīrusi. Mediķi uzskata, ka šābrīža drošības pasākumu ievērošanai jākļūst par ieradumu un labu skolu nākotnē.

Turpinām ziņas

Lēmums par 12to Latvija skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisi tiks pieņemts aprīļa beigās, lai gan viens no iespējamiem variantiem to norisei ir, ka tos varētu rīkot lokāli reģionos un dalība būs pēc brīvprātības principa. Pēc Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas domām, brīvprātības princips varētu izpausties tā, ka šajos Dziesmu un deju svētkos piedalās visi un nevis tie kolektīvi, kuri izgājuši skates un perfekti pārzina savu repertuāru.
Jau ziņots, ka XII Latvija skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības komiteja un Dziesmu svētku padome pagājušajā gadā nolēma 2020.gada vasarā gaidāmos skolēnu dziesmu un deju svētkus pārcelt uz 2021.gadu.

Šodien starts tiek dots Latvijas skolu Ziemas festivālam — šoreiz gan virtuālam. Festivālam pieteikušās 109 skolas no visas Latvijas un sacensībām reģistrējušies vairāk nekā tūkstoš 600 skolēnu, bērnu un jauniešu reģistrācija vēl turpinās. Šoreiz Ziemas festivāls notiks virtuāli, skolēniem sacenšoties katram atsevišķi un izmantojot mobilos telefonus. Rezultāti tiks fiksēti ar skolēnu pašu viedtālruņu vai sporta pulksteņu GPS lietotnēm, tādā veidā krājot kilometrus kopvērtējumu ieskaitē. Uzvarēs tas, kurš sakrās visvairāk kilometru. Dalībnieku rezultāti tiks publicēti Latvijas Sporta federāciju padomes mājaslapā. 

Un vēl

Šo svētdien, 21. februārī, Kurzemē un valsts centrālajā daļā sāksies meteoroloģiskais pavasaris, jo pēc tam sekos vismaz piecas diennaktis, kad vidējā temperatūra būs virs nulles. Nākamnedēļ sniegs daudzviet nokusīs pilnībā, atkusnis skars arī Latvijas austrumus, taču mazāk, tādēļ tur sniega sega vēl saglabāsies un nākamās nedēļas gaitā brīžiem atgriezīsies arī sals. Lielu aukstuma viļņu risks martā vēl saglabāsies, jo atmosfēras procesi Ziemeļu puslodē ir ļoti netipiski, bargu salu un sniegu ir piedzīvojuši vairāki pasaules reģioni, un pastāv risks, ka arktiskas gaisa masas šopavasar vēl piemeklēs arī mūsu reģionu.

Sākotiesn pavasarīgi siltam laikam, sākies pali. Līdz mēneša beigām jau valsts lielākajā daļā būs nokusis sniegs, tas saglabāsies vietām Vidzemē un Latgalē. Straujākā ūdens līmeņa celšanās sākotnēji gaidāma mazajās upēs valsts rietumu un centrālajā daļā. Vietām var applūst palienes. Saskaņā ar portālā “hidro.meteo.lv” pieejamajiem datiem augstākais ūdens līmenis Kurzemes un Zemgales upēs gaidāms nākamnedēļ. Pastāv iespēja, ka nākamās nedēļas gaitā termometra stabiņš vietām īslaicīgi pakāpsies līdz +9..+12 grādiem.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Ceturtdien Latvijā reģistrēti 689 Covid-19 gadījumi un 12 sasirgušie miruši; Līvānu cilvēktirdzniecībā apsūdzēto uzņēmēju Zakulu patur apcietinājumā; un Kas tuvākajās dienās jāņem vērā autovadītājiem?

Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti 689 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi, kas ir par 19 sasirgušajiem mazāk nekā dienu iepriekš, kā arī saņemta informācija par 12 ar jauno koronavīrusu sasirgušu cilvēku nāvi. Ceturtdien Latvijā veikti 10 tūkstoši 915 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem sasniedzis 6,3% atzīmi. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējās 14 dienās Latvijā ar Covid-19 kopumā inficējušās 9 tūkstoši 764 personas.

Lai arī pašvaldībā Covid-19 saslimstības rādītāji atbilst "drošas skolas" kritērijiem, izvērtējot dažādus riskus, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā nolemts pagaidām neatsākt klātienes mācības jaunākajās klasēs. Izglītības iestādes direktors Aldis Rakstiņš skaidro, ka Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā 1. līdz 4.klasēs mācās 135 skolēni, no kuriem 15 dzīvo blakus esošajos novados. Šajās klases strādā 15 pedagogi, no viņiem četri dzīvo citā administratīvajā teritorijā. Pašlaik divi sākumskolas klasēs strādājošā atbalsta personāla pārstāvji ir slimi, savukārt diviem pedagogiem jāievēro karantīna, jo bijuši saskarsmē ar Covid-19 slimnieku. Četras ģimenes informējušas skolas vadību, ka viņu mājsaimniecībā patlaban kāds slimo ar šo vīrusu un skolēniem noteikta karantīna. Turklāt apmēram puse pedagogu, kuri strādā sākumskolas klasēs, ir riska grupā. Ņemot vērā visus šos apstākļus, pašvaldība un skolas vadība vienojusies, ka no pirmdienas skolā klātienes mācības netiks atsāktas.

Lai pilnveidotu Covid-19 testēšanas kārtību un veicinātu plašāku testēšanu, valdība Veselības ministrijai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīra 83,23 miljonus eiro. Valdība jau otrdien konceptuāli atbalstīja veselības ministrijas informatīvo ziņojumu, kas paredz, ka drošai darbības sākšanai nepieciešams veikt tautsaimniecības nozarēs strādājošo regulāru Covid-19 testēšanu, kas savukārt nozīmē, ka testēšanas kārtība būtu jāpilnveido. Ziņojumā ir izveidots trīs riska grupu dalījums, un atbilstoši katrai grupai ir noteikts testēšanās biežums.

Pētnieki Lietuvā konstatējuši, ka valstī izplatījies tikai Lietuvai raksturīgs vīrusa Covid-19 paveids. To neuzskata par bīstamāku salīdzinājumā ar vairumu citu vīrusa mutāciju, kas atklātas dažās citās Ziemeļeiropas valstīs. Valstī šis tā saucamais Lietuvas paveids ir otrais izplatītākais aiz tā dēvētā Spānijas paveida. Tam ir dots Lietuvas vārds, jo mutācija sākotnēji konstatēta Baltijas valstī, kur ir arī lielākais tā pārnēsātāju skaits. Paveids ir jau paspējis izplatīties ārpus Lietuvas robežām un ir konstatēts arī Norvēģijā, Dānijā un Lielbritānijā. Tiek skaidrots, ka vīrusa Lietuvas paveids neizceļas ar pastiprinātu lipīgumu un tam nav raksturīga smagāka slimības Covid-19 gaita, un esošās Covid-19 vakcīnas ir iedarbīgas pret to.

Turpinām ziņas

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma pagarināt drošības līdzekli apcietinājumu konditorejas izstrādājumu ražotāja "Adugs" valdes priekšsēdētājam Jāzepam Zukulam. Viņam gan dota iespēja divu mēnešu laikā samaksāt 50 tūkstoši eiro drošības naudu, lai izkļūtu brīvībā. 1955.gadā dzimušais Zukuls apcietinājumā atrodas kopš pagājušā gada novembra.

Jau ziņots, ka abi pārējie šajā lietā aizdomās turētie jau iepriekš samaksājuši katrs 5 tūkstoši un 10 tūkstoši eiro lielo drošības naudu, līdz ar to pērn novembrī no apcietinājuma atbrīvoti. Tāpat arī vēstīts, ka Zukulu novembra sākumā policija aizturēja un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apcietināja aizdomās par cilvēku tirdzniecību Latgales konditorejas uzņēmumā.

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā aktīvi uzdarbojas krāpnieki, kuri reaģē uz cilvēku izvietotiem sludinājumiem sociālajos tīklos un sludinājumu platformās, informē Valsts policijā. Uzdodoties par pircējiem, krāpnieki vēlas iegādāties preces, norēķinoties ar kurjerkompāniju starpniecību. Šādā veidā no cilvēkiem izkrāpj no vairākiem simtiem eiro līdz pat visam krājkonta saturam. Līdz šim policijā saņemti vairāk nekā 240 ziņojumi par šādiem gadījumiem. Policija aicina būt uzmanīgiem, lai nekļūtu par krāpnieku upuriem.

Un vēl

Šonedēļ un jaunnedēļ Latvijā gaidāmā atkušņa dēļ pasliktināsies braukšanas apstākļi pa ceļiem, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu – reģionālās un vietējās nozīmes ceļi ar grants segumu. Autobraucējiem jārēķinās ar to, ka grants autoceļi atkusnī var būt slideni, tāpat no rītiem var būt slideni asfalta ceļi.  Tāpēc jāizvēlas braukšanas apstākļiem atbilstošs ātrums un braukšanas stils. Atkušņa, arī lietus un slapjā sniega ietekmē, uz grants autoceļiem, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu, veidojas atkala un tie kļūst ļoti slideni. Šādos laikapstākļos arī uz asfaltētajiem ceļiem apledojums veidojas ļoti strauji, arī tad, kad gaisa temperatūra ir virs nulles, jo ceļa virsma neuzsilst tik ātri cik gaiss. 

Atstājiet komentāru