2021.gada 20. jūnijs

Maira, Rasa, Rasma

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 18.februārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 18.februārī

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties:Premjers valdības rekordzemo reitingu skaidro ar nogurumu no Covid-19; Pret koronavīrusu sāk vakcinēt seniorus vecumā virs 70 gadiem; un Japānā izveido «vientulības ministra» amatu.

Radio1 ziņas pulksten 13-14-15
Radio1 ziņās klausieties: Nacionālā veselības dienesta direktora amatā apstiprināts Āris Kasparāns; «Jēkabpils ūdens» novērsis neatbilstības asenizācijas jomā; un Kas jāņem vērā dīķu saimniekiem?

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā faktiskais bezdarba līmenis janvāra beigās pieaudzis līdz 8,8%; Friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumi atkal būs pieejami no 1. marta; un Jēkabpils reģionālās slimnīcas februāra mēneša mediķis – Jurģis Urtāns.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties:Premjers valdības rekordzemo reitingu skaidro ar nogurumu no Covid-19; Pret koronavīrusu sāk vakcinēt seniorus vecumā virs 70 gadiem; un Japānā izveido «vientulības ministra» amatu.

Valdības darba vērtējums SKDS veiktajā iedzīvotāju aptaujā nokrities līdz zemākajai atzīmei tās pastāvēšanas laikā. Premjers Krišjānis Kariņš skaidro, ka viņa vadītā Ministru kabineta reitingu, visticamāk, ietekmējuši valdības lēmumi Covid-19 izskaušanai. Februārī Krišjāņa Kariņa vadītās valdības darba vērtējums noslīdējis līdz zemākajai atzīmei tās pastāvēšanas divu gadu laikā. Šomēnes 71%  no visiem aptaujātajiem valdības darbam devuši negatīvu vērtējumu. Premjers norāda, ka kamēr vīruss ir un pandēmija plosās, tikmēr būs grūti. Arī ne viena cita valdība nevarētu paveikt neiespējamo – lai būtu brīvība un nebūtu saslimstības.

Eiropas Komisija paziņojusi par 121 miljona eiro investīcijām vides un klimata pasākumu programmas Life integrētajos projektos, kuriem būtu jāveicina "zaļo atveseļošanos". Finansējums, kas salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pieaudzis par 20%, palīdzēs Beļģijai, Vācijai, Īrijai, Francijai, Ungārijai, Itālijai, Latvijai, Nīderlandei, Polijai, Portugālei un Slovākijai sasniegt savus zaļos mērķrādītājus. Pieci dabas aizsardzības projekti, kas tiks īstenoti Latvijā, Slovākijā, Itālijā, Nīderlandē un Vācijā, palīdzēs atjaunot dabiskās ekosistēmas, kā paredz ES Biodaudzveidības stratēģija 2030.gadam, uzlabojot Natura 2000 tīkla pārvaldību un labāk savienojot aizsargājamās teritorijas. 

Jaunākais Ernst & Young jeb EY kapitāla noskaņojuma, kura ietvaros tiek aptaujāti biznesa līderi 52 valstīs visā pasaulē, atklāj, ka pandēmijas rezultātā ieņēmumi ir kritušies 88% uzņēmumu, bet 92% uzņēmēju atzīst, ka vīrusa krīze ir negatīvi ietekmējusi uzņēmuma pelnītspēju. Tomēr jau šogad ieņēmumu atgūšanos līdz pirms-krīzes līmenim sagaida 46% uzņēmēju, bet vēl 33% to sagaida nākamgad. 8% pētījuma respondentu ieņēmumu atgriešanos pirms Covid-19 krīzes līmenī redz tikai 2023. gadā. Peļņas līmeņa atgūšanās gan tiek prognozēta nedaudz lēnāk - 23% uzņēmēju sagaida, ka peļņa sasniegs pirms-pandēmijas līmeni jau šogad, kamēr 44% to paredz nākamgad, bet vēl 19% to sagaida 2023. gadā.

Turpinām ziņas

Vakar vakcīnas pret Covid-19 sāka saņemt trešā prioritārā iedzīvotāju grupa - aptuveni 187 tūkstoši senioru vecumā virs 70 gadiem. No visām tuvākajā laikā plānotajām vakcīnu piegādēm aptuveni 57 tūkstoši devu tiks izmantotas senioru vakcinēšanai, lai tādējādi ar potēm nodrošinātu trešdaļu šīs grupas personu. Senioru vakcināciju no nākamās nedēļas sāks arī ģimenes ārsti. Šobrīd līgumi par vakcinēšanu ir noslēgti ar 504 ģimenes ārstiem.

Vācijas vakcīnu ražotājs "BioNTech" un tā ASV partneri "Pfizer" piegādās Eiropas Savienībai papildus 200 miljonus Covid-19 vakcīnas devu. Eiropas Komisija, kas pasūta Covid-19 vakcīnas ES 27 dalībvalstu vārdā un tās izplata, janvārī jau palielināja 2021.gada iespējamo pasūtījumu maksimumu līdz 600 miljoniem devu. Līdz ar pabeigto vienošanos, kas tika izziņota vakar, ES stingri apņemas pasūtīt kopumā 500 miljonus devu, ar iespēju Eiropas Komisijai pieprasīt vēl 100 miljonus.

Darba devējam, kas grasās visu kolektīvu pret Covid-19 vakcinēt vienā dienā, jārēķinās, ka nākamajā dienā puse var nebūt darbā, brīdināja Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska. Zviedrijā un Vācijā pansionāti un ārstniecības iestādes masveidā ziņo par dažādām vakcinācijas blaknēm. Tiek ziņots, ka visām trim Eiropas Savienībā  reģistrētajām vakcīnām - “Pfizer”/”BioNTech”, “Moderna” un “AstraZeneca” - apmēram 80% vakcinēto ir bijušas galvassāpes un jutīgums potes vietā, bet 25–30  procentiem -temperatūra. 

Vairākas Eiropas valstis atsevišķās vietās uz laiku pārtraukušas "AstraZeneca" vakcīnu lietošanu. Tas darīts medicīnas iestādēs, kurās bijis salīdzinoši liels vakcīnas izraisīto blakņu īpatsvars. Pirmie šādu lēmumu pieņēma divi reģioni Zviedrijā, kur ar šīm vakcīnām pārtraukts vakcinēt medicīnas personālu, piemēram, vienā no tiem ar augstu temperatūru un citiem simptomiem sasirguši 100 no 400 vakcinētajiem mediķiem. Šādu pašu lēmumu tagad pieņēmušas arī vairākas klīnikas Lejassaksijas reģionā Vācijā un Bretaņā Francijā. Vienlaikus virkne valstu joprojām nerekomendē "AstraZeneca" vakcīnas izmantošanu vecuma grupā virs 65 gadiem. Savukārt Dienvidāfrika apturējusi šīs vakcīnas lietošanu, jo tā izrādījusies salīdzinoši neefektīva pret šajā valstī konstatēto koronavīrusa paveidu.

Un vēl

Japānas valdība ir satraukta par pandēmijas laikā augošo pašnāvību skaitu, tādēļ izveidots īpašs “vientulības ministra” amats, lai mēģinātu risināt šo problēmu. Vientulības ministram uzdots parūpēties par cilvēkiem, kas Covid–19 pandēmijas laikā ir vieni un cieš no sociālās distancēšanās. Lai gan pasaulē pašnāvības biežāk izdara vīrieši, Japānā pandēmijas laikā arvien biežāk šādu izmisuma soli spērušas sievietes. Japānas varas iestādes informē, ka pagājušogad pašnāvības izdzēsa vairāk cilvēku dzīvību nekā Covid–19. Japānā pērn pašnāvību izdarīja gandrīz 21 tūkstotis cilvēku, bet no koronavīrusa miris trīsreizes mazāks cilvēku skaits – 7 tūkstoši. 

Japānas valdība ir asi kritizēta par novēlotu rīcību pandēmijas laikā. Japāna tikai šonedēļ sāka iedzīvotāju vakcinēšanu, tomēr valdība joprojām ir pārliecināta, ka līdz vasarai izdosies ierobežot pandēmiju, lai Tokijā varētu sarīkot vasaras olimpiskās spēles. Tām jānotiek no 23.jūlija līdz 8.augustam.

Radio1 ziņas pulksten 13-14-15
Radio1 ziņās klausieties: Nacionālā veselības dienesta direktora amatā apstiprināts Āris Kasparāns; «Jēkabpils ūdens» novērsis neatbilstības asenizācijas jomā; un Kas jāņem vērā dīķu saimniekiem?

Nacionālā veselības dienesta direktora amatā apstiprināts Āris Kasparāns. Tā sēdē šodien nolēma valdība. Kasparāns valdības sēdē sacīja, ka viņš ir izvirzījis prioritāros jautājumus, pie kā strādāt, to vidū ir arī pakalpojumu pieejamība, datu pārvaldība, iestādes kapacitātes audzēšana, ar Covid-19 saistītie jautājumi un citi. Kasparāns darbu Naxionālā veselības dienesta vadībā sāks 1. martā.

Trešdien Latvijā veikti 10 tūkstoši 929 Covid-19 testi, no kuriem 708 gadījumos cilvēkiem apstiprināta inficēšanās. Saņemta informācija par 13 mirušajiem. Pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī bijis 6,5 %. Latvijā reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits līdz šim sasniedzis 79 tūkstoši 351, bet mirušo Covid-19 pacientu skaits – tūkstoš 523. Četru dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju: 521.6 

Somijā atklāts jauns koronavīrusa Covid-19 paveids. Tas ir līdzīgs tā dēvētajiem Lielbritānijas un Dienvidāfrikas variantiem, un varētu būt arī lipīgāks. Somijas mediji vēsta, ka jaunais vīrusa paveids atklāts paraugā, ko kāds iedzīvotājs nodeva pagājušajā nedēļā. Tajā ir Lielbritānijas un Dienvidāfrikas koronavīrusa paveidam līdzīgas mutācijas, bet pagaidām nav skaidrs, vai tas ir bīstamāks. Plašāku informāciju par atklājumu zinātnieki sola publiskot šīs dienas laikā. 

Tikmēr Eiropā patlaban lielākos draudus rada tā dēvētais Lielbritānijas paveids, un, piemēram, Vācijā tas izraisa vairāk nekā  piekto daļu inficēšanās gadījumu. Šonedēļ arī Latvijā atklāti trīs gadījumi. 

Turpinām ziņas

Konkurences padome ir noslēgusi pārrunu procedūru ar Jēkabpils pašvaldības kapitālsabiedrību “Jēkabpils ūdens”, beidzot jautājuma izpēti par konkurences neitralitātes pārkāpumu SIA “Jēkabpils ūdens” darbībās. Uzņēmums ir ņēmis vērā Konkurences padomes ieteikumus un novērsis iespējamos konkurences neitralitātes pārkāpumus. Jēkabpils ūdens pārskatījist notekūdeņu pieņemšanas cenu, kā arī mainījis darbības praksi, piedāvājot iespēju privātajiem komersantiem noslēgt līgumu par notekūdeņu pieņemšanu, kas savākti arī ārpus pilsētas robežām. 

Jēkabpils pilsētas kapu apsaimniekotājs SIA “Jēkabpils pakalpojumi” vērš iedzīvotāju uzmanību uz to, ka mājdzīvnieku apbedīšanas pakalpojums Jēkabpils pilsētas dzīvnieku kapsētā jāpiesaka vismaz vienu dienu iepriekš. To iespējams izdarīt, sazinoties ar Jēkabpils pilsētas kapu pārzini vai ierodoties uz vietas kapličā.  Jau ziņots, ka dzīvnieku kapsēta Jēkabpilī sāka darboties 2020. gada 1.oktobrī. Tā ir publiski pieejama kapsēta, kurā iespējams apglabāt savu istabas mājdzīvnieku mirstīgās atliekas. Kopš kapsētas atklāšanas 2020. gada rudenī, tajā apglabāti  13 suņi, 9 kaķi un viens trusis.

Un vēl

Lielu daļu novada ūdenstilpju klāj bieza ledus un sniega kārta. Atšķirībā no ziemas prieku baudītājiem, kuri priecājas par nedaudz piemirsto ziemas ainavu, zivsaimniekiem un piemājas dīķu saimniekiem jākļūst vērīgākiem, jo pavasaris ir laiks, kad zem  biezās ledus un sniega kārtas ūdenī var samazināties izšķīdušā skābekļa daudzums. Aizsalušajās ūdenstilpēs sākas augu pūšana, kuras laikā tiek patērēta liela daļa ūdenī esošā skābekļa. Ūdenstilpes vienīgās skābekļa rezerves ir tās, kas tajā uzkrājušās pirms ledus segas izveidošanās. Skābeklim samazinoties līdz kritiskam līmenim var sākties zivju bojā eja un pavasarī nokūstot ledum var atklāties pavisam bēdīgs skats. Lai bagātinātu ūdeni ar skābekli nepietiek ar āliņģu izurbšanu ledū, šim nolūkam jāņem palīgā ūdens aeratori, sūkņi vai kompresori.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā faktiskais bezdarba līmenis janvāra beigās pieaudzis līdz 8,8%; Friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumi atkal būs pieejami no 1. marta; un Jēkabpils reģionālās slimnīcas februāra mēneša mediķis – Jurģis Urtāns.

Latvijā faktiskais bezdarba līmenis šogad janvāra beigās bija 8,8%, kas salīdzinājumā ar decembri ir par 0,6 procentpunktiem vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati. Vienlaikus statistikas pārvaldē atzīmē, ka Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētā bezdarba līmenis janvārī palielinājies par 0,3 procentpunktiem, mēneša beigās sasniedzot 8%. Statistikas pārvaldē arī norādīja, ka salīdzinājumā ar 2020.gada janvāri faktiskā bezdarba līmenis pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, bet reģistrētā bezdarba līmenis gada laikā palielinājies par 1,6 procentpunktiem. Pēdējo desmit mēnešu laikā kopš pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanas salīdzinājumā ar 2020.gada marta faktiskā mēneša bezdarba datiem bezdarbnieku skaits pieaudzis par 7,5 tūkstošiem.

Pašvaldību atbilstību "drošās skolas" prasībām valdība pārskatīs ik pēc divām nedēļām. Ja pašvaldībā šo divu nedēļu laikā novēros strauju saslimstības ar Covid-19 pieaugumu, kas pārsniegs 200 saslimušos 14 dienu laikā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, tad "pēc "A, B, C" modeļa" tikšot vērtēts, kā saslimstība pašvaldībā ietekmē skolas klātienes mācības un vai saslimstība ir konstatēta pašā skolā. Atbilstoši izvērtējumam pašvaldība lemšot par skolas slēgšanu klātienes mācībām vai nē.

No 1. aprīļa "e-lietai" pievienojamie dokumenti, kas būs iesniegti papīra formā, tiesām būs jāpārvērš uz elektronisku formu, tādējādi nodrošinot, ka pilnīgi visi lietas materiāli glabājas elektroniskajā vidē, paredz šodien valdībā atbalstītais likuma grozījumu projekts. Likumprojekts paredz gan tehniskus, gan saturiskus grozījumus Civilprocesa likumā, lai regulējumu padarītu tehnoloģiski neitrālu, elektronizētu procesus un kopumā veicinātu elektronisko dokumentu apriti civilprocesā.

Turpinām ziņas

Atsevišķi skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji – frizieri, kā arī manikīra un pedikīra speciālisti – pēc teju divu mēnešu piespiedu dīkstāves no aiznākamās pirmdienas, 1. marta, varēs atsākt darbu. Vienlaikus noteiktas papildu prasības drošai pakalpojumu sniegšanai, kā arī kontroles pasākumi. Tā šodien pēc vairāku stundu diskusijām lēma valdība. Nākamnedēļ valdība varētu atgriezties pie jautājuma par atļauto skaistumkopšanas pakalpojumu klāsta paplašināšanas.

Ikviens Latvijas iedzīvotājs var pieteikties konkursam “Klimata vēstnieks 2021”, ko rīko Pasaules Dabas Fonds sadarbībā ar uzņēmumu “Tetra Pak”. Gaidot pasaulē vērienīgāko vides akciju, Zemes stundu, konkursa organizatori vēlas šādi popularizēt videi draudzīgu dzīvesveidu un godināt cilvēkus, kuri savā ikdienā veic ieguldījumu vides problēmu risinājumos un rosina sabiedrību viņiem sekot. Šogad konkursam ir divas nominācijas: videi draudzīga dzīvesveida vēstnieks un videi draudzīga dzīvesveida vēstnieks sabiedrībā. Plašāk par pieteikšanos konkursam var uzzināt pasaules dabas fonda mājaslapā.

Un vēl

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” turpina tradīciju – nominēt labāko mēneša mediķi. Februārī šis tituls piešķirts slimnīcas otolaringologam Jurģim Urtānam. Mediķu Urtānu ģimenes vārds jēkabpiliešiem ir zināms un daudzi jo daudzi viņus piemin ar pateicību, jo saņemta profesionāla palīdzība grūtā brīdī. Vai Jurģis Urtāns izvēlējās savu profesiju, ejot vecāku pēdās vai tam bija citi iemesli un, kāda ir lora ikdiena, kā arī, ko jaunais ārsts domā par vakcinēšanos pret Covid-19, par to lasiet šīsnedeļās laikrakstā “Ceturtdiena” un portālā Radio1.lv publicētajā intervijā ar februāra mēneša mediķi.

Atstājiet komentāru