2021.gada 15. jūnijs

Baņuta, Vilija, Vits, Žermēna

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 17.februārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 17.februārī

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: No pirmdienas mācības klātienē varētu atsākt 1.-4.klases pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību; Koknesē šodien -donoru diena; un Kā amerikāņi izlādē stresu?

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Finanšu ministrija samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi; Uz remontdarbu laiku ir slēgta Jēkabpils reģionālās slimnīcas galvenā ieeja; un Kad sinoptiķi prognozē meteoroloģiskā pavasara iestāšanos?

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā Covid-19 upuru skaits pārsniedz pusotru tūkstoti; Attālinātais darbs veicina pieprasījumu pēc klēpjdatoriem; un Šodien Pelnu diena - Lielā Gavēņa sākums!

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: No pirmdienas mācības klātienē varētu atsākt 1.-4.klases pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību; Koknesē šodien -donoru diena; un Kā amerikāņi izlādē stresu?

No pirmdienas mācības klātienē varētu atsākt 1.-4.klases pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību, vakar konceptuāli vienojās Ministru kabinets. Ministri atbalstīja priekšlikumu, ka turpmāk vispārējās izglītības procesa organizēšanā tiks ņemts vērā reģionālais princips, proti, ka tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, pie konkrētiem nosacījumiem varētu atsākt klātienes mācības. Vakar gan tika pieņemts konceptuāls lēmums, bet konkrēts priekšlikums un gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 18.februārī.

Valdība apstiprināja drošas sistēmas izveidi, lai no Valsts ieņēmumu dienesta informāciju par cilvēku nodarbošanos nodotu Slimību profilakses un kontroles centram, informēja Ministru kabinetā. Tas palīdzēs SPKC vairāk izprast, kādās darba vietās Covid-19 saslimstība izplatās vairāk, tādējādi nodrošinot valdībai iespēju precīzāk pieņemt lēmumus par drošības pasākumiem.

Vienotais tālrunis, lai pieteiktos vakcinācijai pret Covid-19, ir tikpat kā nesazvanāms. Zvanot uz vienoto tālruni 8989, visi operatori nemitīgi ir aizņemti. Vakcinācijas projekta birojā skaidro, ka dienā pašlaik pa telefonu vakcinācijai pret Covid-19 izdodas pierakstīt nedaudz vairāk par tūkstoš cilvēkiem, jo operatoru skaits vēl ir samērā neliels – desmit.
Tālruņa līniju pierakstam rindā uz Covid-19 potēm izveidoja tieši senioriem un tiem cilvēkiem, kas datoru un internetu nelieto, tāpēc citu grupu iedzīvotāji aicināti neizmantot šo tālruni, lai pieteiktos rindā uz vakcīnu.

Itālijā Sicīlijas salā otrdienas vakarā aktivizējies Etnas vulkāns, gaisā izsviežot pelnus un lavu, rezultātā uz laiku darbu bija spiesta apturēt Katānijas lidosta. Virs vulkāna pacēlās milzīgs dūmu mākonis, bet pa nogāzēm plūda lava, vēsta vietējie mediji. Nav ziņu, ka izvirdums būtu nodarījis postījumus vai būtu ievainoti cilvēki. 3 tūlstoši 300 metrus augstās Etnas izvirdumi nav nekas neparasts. Sicīlijas austrumdaļas vulkānam ir UNESCO pasaules mantojuma vietas statuss.

Turpinām ziņas

Šodien no pulksten desmitiem līdz vieniem dienā Kokneses kultūras namā norisināsies Valsts asinsdonoru centra organizētā donoru diena. Asinis var ziedot, ja donors jūtas labi un ir pārliecināts par savu veselības stāvokli un pēdējo 14 dienu laikā nav bijis saskarsmē ar cilvēkiem, kuriem ir aizdomas par saslimšanu ar Covid – 19.  Savukārt personas, kas pārslimojošas Covid-19,  drīkst nodot asinis 14 dienas pēc pilnīgas izveseļošanās. Tāpat arī pēc Pfizer un BioNTech vakcīnas "Comirnaty" un Moderna otrās vakcīnas saņemšanas,  jāpaiet 14 dienām, lai varētu nodot asinis.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sadarbībā ar Tildi īsteno projektu “Ierunā himnu”. Projektā mākslīgajam intelektam tiek mācīts saprast latviešu valodas izrunas īpatnības, nianses un valodas plūduma atšķirības. Projekta mērķis ir atbalstīt Latvijas pilsonības pretendentus, kuri gatavojas naturalizācijas eksāmenam, ļaujot viņiem ar mākslīgā intelekta programmas palīdzību novērtēt savas Latvijas valsts himnas zināšanas.  Ikviens, kura dzimtā valoda nav latviešu, aicināts iesaistīties mākslīgā intelekta apmācībā, ierunājot Latvijas valsts himnu tīmekļa vietnē www.ierunahimnu.lv.

Un vēl

Kalifornijas štatā ASV lielu popularitāti ieguvusi “dusmu” istaba, kurā iespējams atbrīvoties no stresa, sadauzot dažādus priekšmetus. Šāda “dusmu terapija” palīdz atgūties no mēnešiem ilgiem pandēmijas ierobežojumiem, ekonomiskām grūtībām un ASV valdošās politiskās spriedzes. Priekšmetu dauzīšanas istaba tika atvērta 2019. gada beigās un nodrošina terapeitisku stresa mazināšanas veidu. Koronavīrusa pandēmijas laikā tā kļuvusi sevišķi pieprasīta. Priekšmetu dauzīšanas istabas, kurās klienti maksā par iespēju sašķaidīt dažādas lietas, pasaulē vairs nav nekas neierasts un darbojas arī citās pasaules valstīs. Šāds izklaides veids ir pieejaams arī Latvijā.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Finanšu ministrija samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi; Uz remontdarbu laiku ir slēgta Jēkabpils reģionālās slimnīcas galvenā ieeja; un Kad sinoptiķi prognozē meteoroloģiskā pavasara iestāšanos?

Finanšu ministrija samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta  pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 5,1 procenta līdz 3 procentiem. Savukārt 2022. gadā ekonomikas izaugsme saskaņā ar Finanšu ministrijas prognozēm paātrināsies līdz 4,5 procentiem. Salīdzinot ar iepriekšējām, 2020. gada jūnijā izstrādātajām prognozēm, IKP pieauguma prognoze 2021. gadam ir samazināta par 2,1 procentpunktu, bet 2022. gadam IKP pieaugums prognozēts par 1,4 procentpunktiem augstāks nekā pagājušā gada jūnijā. Divos nākamajos gados ekonomikas izaugsme tiek prognozēta tuvu ekonomikas potenciālās izaugsmes tempam.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts devies pašizolācijā, jo darbiniecei viņa birojā atklāts Covid-19. Mikroblogošanas vietnē "Twitter" ministrs pavēstīja, ka ir kontaktpersona. Viņam jādodas pašizolācijā, kā arī jāveic Covid-19 tests. Pavļuts uzsvēra, ka jūtas labi un strādā.

Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologi, veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidrojuši, ka pasažieris, kuram apstiprināta Covid-19 infekcija, 13. februārī braucis ar vilcienu Daugavpils–Rīga, plkst.17.43 līdz Rīgai, pasažieris sēdējis vienā no pirmajiem vagoniem. Visiem pasažieriem, kuri brauca minētajā datumā šajā maršrutā, ieteicams novērot savu veselības stāvokli. Ja tiek novēroti elpceļu infekcijas slimības simptomi ieteicams palikt mājās, sazināties ar savu ģimenes ārstu, lai izvērtētu veselības stāvokli. 

ASV dienvidu un vidienes štatos vakarn turpinājās sniega vētra, kurā vairāk nekā 20 cilvēki zaudējuši dzīvību un miljoniem palikuši bez elektrības. Vairāki cilvēki gāja bojā autosatiksmes negadījumos Teksasas, Kentuki un Misūri štatos, ziņoja vietējie mediji. Ziemas vētra izraisīja vismaz četrus tornado.Teksasā otrdienas vakarā vairāk nekā trīs miljoni iedzīvotāju un uzņēmumu bija palikuši bez elektrības.  Ar vētru saistīts ārkārtējais stāvoklis tika izsludināts Teksasā, Alabamā, Oklahomā, Kanzasā, Misisipi un Oregonā. ASV Nacionālais meteoroloģiskais dienests prognozēja, ka ziemas vētra pārvietosies uz ASV ziemeļaustrumiem, bet pēc tam - uz Kanādas austrumiem, bet pirms tam izraisīs stipru snigšanu un sasalstošu lietu Lielo ezeru austrumu daļā un Jaunanglijas štatos.

Turpinām ziņas

Ar Radio1 sazinājās jēkabpilieša Alekseja Saveļjeva ģimene, lai ar redakcijas starpniecību uzrunātu plašāku sabiedrību un lūgtu ziedot asinis viņa dzīvības glābšanai. Aleksejs Saveļjevs jau ilgstoši atrodas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas reanimācijas nodaļā, kur, saslimstot ar Covid-19, cīnās par dzīvību. Visi, kas gatavi atsaukties šim lūgumam, aicināti rīt no pulksten deviņiem līdz vieniem dienā doties  uz  Jēkabpils reģionālo slimnīcu, kur konferenču zālē 4.stavā Donoru dienā būs iespēja ziedot asinis. Lai tās sniegtu atbalstu konkrētajam cilvēkam, ziedojot jānorāda, ka asinis nodotas – Aleksejam Saveļjevam. Plašāk lasiet portālā radio1.lv.

Sakarā ar būvniecības darbiem, kas norit ERAF projektā “Stacionārās un ambulatorās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca””, uz remontdarbu laiku ir slēgta Jēkabpils reģionālās slimnīcas galvenā ieeja, bet apmeklētājus lūdz izmantot ieeju no pagalma puses (pa labi no uzņemšanas). Neatliekamās uzņemšanas vieta nav mainīta. Tāpat arī tiek atgādināts, ka Stacionārā jeb plānveida uzņemšanas reģistratūra remontdarbu laikā atrodas stacionāra 2.stāvā, laboratorijas reģistratūras telpās.

Un vēl

Šīs nedēļas nogalē pēc liela sala gaidāms atkusnis un vismaz daļā valsts iestāsies meteoroloģiskais pavasaris, vēsta pašreizējā "Global Forecast System" prognoze. Sagaidāms, ka ceturtdienas rīts būs aukstākais šomēnes - gaisa temperatūra daudzviet pazemināsies līdz -24..-29 grādiem. Naktī uz piektdienu galvenokārt tikai valsts austrumu daļā gaisa temperatūra gaidāma zem -20 grādiem. Sestdienas rītā gaisa temperatūra varētu būt no +1 grāda Kurzemē līdz -15 grādiem valsts austrumu pierobežā, bet dažās turpmākajās naktīs gaisa temperatūra Latvijas lielākajā daļā, iespējams, vairs nenoslīdēs zem nulles. 

Maksimālā gaisa temperatūra nākamnedēļ var sasniegt pat +10 grādus. Lielā valsts daļā nokusīs vienlaidu sniega sega, sāksies palu laiks. Gaidāms lietus, kas veicinās straujāku ūdens līmeņa celšanos upēs. Meteoroloģiskais pavasaris iestājas, ja diennakts vidējā gaisa temperatūra vismaz piecas dienas pēc kārtas ir augstāka par nulli, un pavasara sākums ir pirmā no šīm dienām. Līdz ar to Kurzemē un Zemgalē vai pat visā valstī svētdiena, 21.februāris, var būt meteoroloģiskā pavasara pirmā diena.

Jau ziņots, ka 5.februārī, noslēdzoties gada tumšākajam ceturksnim, iestājās solārais pavasaris. Gada gaišākais ceturksnis sāksies 7.maijā un beigsies 5.augustā, kad solāro vasaru nomainīs rudens. 20.martā, dienai kļūstot garākai par nakti, sāksies astronomiskais pavasaris, kas turpināsies līdz vasaras saulgriežiem 21.jūnijā.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā Covid-19 upuru skaits pārsniedz pusotru tūkstoti; Attālinātais darbs veicina pieprasījumu pēc klēpjdatoriem; un Šodien Pelnu diena - Lielā Gavēņa sākums!

Latvijā saistībā ar saslimšanu ar Covid-19 miruši vairāk nekā pusotrs tūkstotis cilvēku. Pagājušajā diennaktī saņemti ziņojumi par 22 mirušiem Covid-19 slimniekiem. Līdz ar to Latvijā mirušo Covid-19 pacientu skaits sasniedzis tūkstoš 509. Tāpat aizvadītajā diennaktī kopumā veikts 12 tūkstoši 251 tests, un reģistrēti 946 jauni inficēšanās gadījumi. Pozitīvo testu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī bijis 7,7%. Latvijā 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstoši iedzīvotāju ir 523,4. Latvijā ar Covid-19 kopumā saslimuši 78 tūkstoši 643 cilvēki.

Otrdien, 16. februārī pirmo vakcīnas devu pret Covid-19 saņēmis tūkstoš 71 cilvēks, otro – 61 cilvēks. Līdz šim kopumā vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu Latvijā saņēmuši 22 tūkstoši 883 cilvēki, bet abas devas – 16 tūkstoši 416 cilvēki.

Iedzīvotāju vakcinēšanai pret Covid -19 gatavojas arī ģimenes ārsti. Šobrīd gan vakcinēšanas tempi ir visnotaļ zemi un plaša potēšanas kampaņa visā Latvijā nav izvēršama. Neskatoties uz to, tiek gatavots viss, lai brīdī, kad vakcīnu būs vairāk, varētu sākt straujāku vakcinēšanu, iesaistot arī ģimenes ārstus. Lai arī aptaujātie ģimenes ārsti ir gatavi vakcinēt lauku teritorijās dzīvojošos, Lauku ģimenes ārstu asociācijā stāsta – ir arī kolēģi, kas atsakās. No vakcinēšanas savā praksē mēdz atteikties ģimenes ārsti, ja viņi strādā, piemēram, poliklīnikā, kurā jau ir atsevišķs vakcinēšanas kabinets, kā arī praksēs, kuras ir ļoti nelielas.

Igaunijas valdības vadītāja Kaja Kallasa norāda, ka galvenie Covid–19 infekcijas izplatīšanās perēkļi ir cilvēku mājās un darbā, nevis restorānos un citās izklaides vietās. Tas būs jāņem vērā, lemjot par jauniem ierobežojumiem, kam jābūt pamatotiem ar faktiem.Igaunijas valdība ceturtdien lems par jauniem ierobežojumiem. Igaunijas skolas varētu pāriet uz tālmācību. Kaimiņvalstī aicina ierobežot restorānu darbalaiku. Tikmēr zinātnieki uzsver, ka ierobežojumiem jābūt pamatotiem.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins, šodien tiekoties ar parlamenta frakciju vadītājiem, pauda sašutumu par Rietumu klusēšanu pēc Latvijas pēdējā laika soļiem pret Krievijas telekanāliem. Atbilstoši viņa teiktajam, no Rietumu pārstāvju puses nav bijis nekāda vērtējuma vai nosodījuma tam, ka notikusi šāda izturēšanās pret Krievijas medijiem.
Jau ziņots, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pieņēmusi lēmumu izslēgt no Latvijā retranslējamo programmu saraksta 16 programmas, jo kopš 1.februāra nav zināms to pārstāvis Latvijā.

Turpinām ziņas

Būvniecības likumā, kas stājās spēkā 2014. gada 1. oktobrī, ir noteikts maksimālais būvdarbu termiņš – astoņi gadi. Tas attiecas arī uz tām ēkām, kuras uzsāktas būvēt vēl pirms 2014. gada. Un tas nozīmē, ka šādām ēkām jābūt nodotām ekspluatācijā līdz nākamā gada septembrim, pretējā gadījumā pašvaldība piemēros paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi. Jēkabpilī šādu būvju, uz kurām norma attiecināma, skaits mērāms simtos. Jēkabpils pilsētas būvvaldes vadītāja Inga Līce-Vilciņa atzīst, ka šobrīd iedzīvotājiem tiek aktīvi atgādināta šī kārtība. Viņa norāda, ka saskaņā ar statistiku ir aptuveni 150–200 objekti, kuri būtu jānodod ekspluatācijā līdz 2022. Gadam. Tās ir gan jaunbūves, gan dzīvojamās mājas, gan pārbūves un arī saimniecības ēkas, kas tiek būvētas no jauna vai paplašinātas.

Nepilna gada laikā pandēmija ne vien mainījusi daudzus mūsu ieradumus, bet arī transformējusi mājsaimniecību plānojumu. Lielāku mājokļu īpašnieki iekārtojuši darbistabu vai vismaz darba stūri, bet citiem par biroja un skolas hibrīdu kļuvusi visa dzīvojamā platība, pieaugušajiem un bērniem pēc vajadzības migrējot no virtuves galda uz dīvānu vai piemetoties uz grīdas. Līdz ar to pēdējā gadā pieprasījums pēc datortehnikas un informācijas tehnoloģiju risinājumiem ir dramatiski pieaudzis. Piemēram, klēpjdatoru pārdošanas apjomi Baltijā 2020. gada 4.ceturtksnī ir par 86% augstāki nekā šajā pašā periodā gadu iepriekš.Visa gada griezumā pieaugums bijis vēl iespaidīgāks – 122%. Tātad pērn pārdots 2,2 reizes vairāk klēpjdatoru nekā 2019. gadā. 

Un vēl

Šogad Pelnu diena jeb Pelnu trešdiena tiek svinēta šodien, 17. februārī, kad sākas Lielais Gavēnis un Lieldienu gaidīšana. Šodien baznīcās tiek svētīti pelni, ar kuriem uzvelk krusta zīmi uz pieres vai izkaisa virs galvas. Pelnu dienā tiek uzsākts Lielais Gavēnis 40 dienu garumā. Tieši tik daudz dienas Jēzus ir pavadījis tuksnesī un tādēļ Lielais Gavēnis to arī simbolizē, noslēdzoties ar ciešanu nedēļu. Lielais Gavēnis ir ne tikai organisma attīrīšanās laiks, bet arī laiks, kad attīrīties garīgi – atbrīvot sevi no sliktām un nevēlamām domām, paradumiem, darbībām, lūgt piedošanu un atbrīvot savu sirdsapziņu no smagas nastas. 

Latviešiem ir gana daudz ticējumi, kas saistīti tieši ar Pelnu dienu! Šodien ne tikai nevar gatavot un ēst kāpostus, bet arī sukāt matus un tīrīt māju. Veļu gan jāmazgā, jo tad būšot balti krekli un augs balti un gari lini. Dārzā šodien jākaisa pelni, tad tiks atvairīti dažādi dārza kaitēkļi. Agrākos laikos šajā dienā arī gājuši Budēļos un prasījuši cūkas gaļu ēst, ja saimniece devusi, tad tai cūkas laime esot tikusi. Plašāk lasiet portālā radio1.lv.

Atstājiet komentāru