2021.gada 15. jūnijs

Baņuta, Vilija, Vits, Žermēna

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 28.janvārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 28.janvārī

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Atbalsta esošo kadastrālo vērtību saglabāšanu līdz 2025.gada beigām; Jēkabpilī pēdējo divu nedēļu laikā reģistrēti 206 saslimušie ar Covid-19; un Zinātnieki radījuši robotu prototipus telpu dezinfekcijai 

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties : Latvijas korupcijas uztveres indekss būtiski neuzlabojas ; Jauno tirdzniecības ierobežojumu modeli plānots valdībai prezentēt nākamnedēļ ; un Zinātnnieki aicina iedzīvotājus iesaistīties pētījumos.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils mērs Aivars Kraps atkāpjas no amata; Jēkabpils slimnīcā Covid-19 pacientiem paredzēto gultu skaitu plāno palielināt līdz 80; un Kā šogad noritēs eksāmeni izlaiduma klasēm?

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Atbalsta esošo kadastrālo vērtību saglabāšanu līdz 2025.gada beigām; Jēkabpilī pēdējo divu nedēļu laikā reģistrēti 206 saslimušie ar Covid-19; un Zinātnieki radījuši robotu prototipus telpu dezinfekcijai 

Saeimas Juridiskā komisija konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, ar kuriem paredzēts turpināt piemērot pašlaik spēkā esošās kadastrālās vērtības vismaz līdz 2025.gada 31.decembrim. Latvijā nekustamā īpašuma nodokļa apmērs ir saistīts ar īpašuma kadastrālo vērtību. Līdz šim kadastrālās vērtības bija iesaldētas, lai novērstu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu. Grozījumi paredz noteikt uzdevumu Ministru kabinetam sagatavot un iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektus, kas nodrošina ar kadastrālo vērtību saistīto valsts nodevu apmēra pārvērtēšanu. Par grozījumiem vēl trīs lasījumos būs jālemj Saeimai.

Pašvaldības lūdz valdību meklēt risinājumu, lai tās nodrošinātu ar informāciju par Covid-19 saslimušajiem. Pašvaldību pārstāvji norāda, ka pašvaldībām joprojām nav pilnvērtīgas informācijas par Covid-19 slimniekiem. Tām esot informācija tikai par pašvaldības iestādēs saslimušajiem, taču par kopējo saslimušo skaitu uzzina tikai no interneta vietnē publicētās kartes. Tas liedz operatīvi rīkoties, lai ierobežotu infekcijas izplatību teritorijā. Vietvaras rosina ļaut vienam pašvaldības policijas darbiniekam saņemt Slimību profilakses un kontroles centra datus par novada teritorijā saslimušajiem cilvēkiem, anonimizēt tos, lai pašvaldības darbinieki varētu gan sniegt palīdzību saslimušajiem cilvēkiem, gan arī uzraudzīt vai saslimušie cilvēki un kontaktpersonas ievēro noteiktos ierobežojumus.

Ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš vakar sāka  Nacionālo bruņoto spēku komandiera otro pilnvaru termiņu. Saeima pērnā gada 17.decembrī NBS komandiera amatā atkārtoti  apstiprināja ģenerālleitnantu Leonīdu Kalniņu. Viš šo amatu pilda jau kopš 2017.gada janvāra. Iepriekš bijis NBS Apvienotā štāba priekšnieks, Zemessardzes komandieris un Zemessardzes štāba priekšnieks, kā arī ieņēmis citus vadošus amatus NBS un Zemessardzē. Kalniņš guvis arī operāciju plānošanas un vadības pieredzi, dienot starptautiskajā operācijā Irākā.

ASV Iekšzemes drošības ministrija trešdien visā valstī izsludinājusi terorisma trauksmi, kā iemeslu minot potenciālus draudus no vietējo pretvaldības ekstrēmistu puses pēc Džo Baidena stāšanās prezidenta amatā. Nacionālās terorisma apziņošanas sistēmas biļetenā teikts, ka paaugstināts uzbrukuma drauds "pastāvēs tuvākajās nedēļās pēc prezidenta veiksmīgās inaugurācijas". Ministrijai nav nekādas informācijas, kas liecinātu par konkrētu, ticamu plānu, norādīts ziņojumā.

Turpinām ziņas

Jēkabpilī no 1. līdz 27.janvārim reģistrēti 532 saslimušie ar koronavīrusu Covid-19, savukārt 14 dienu jeb divu nedēļu laikā pilsētā reģistrēti 206 saslimušie. Tajā skaitā otrdien reģistrēti 18  inficēšanās gadījumi. Savukārt kopumā, kopš marta Jēkabpilī reģistrēti tūkstoš 319 saslimšanas gadījumi ar Covid-19. 

Lielākais pēdējās divās nedēļās saslimušo kopskaits ir Rīgā – 3 tūkstoši 390, Daugavpilī – 866, Jelgavā – 407, Jelgvas novadā – 292, Rēzeknē – 275, Liepājā – 270, Gulbenes novadā – 228, Daugavpils novadā – 214, Jēkabpilī – 206, kā arī Talsu novadā – 205 iedzīvotāji.

Aģentūras LETA aprēķini, liecina, ka 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju Latvijā patlaban ir 576,4 gadījumi. 39 pašvaldībā šis rādītājs ir augstāks, tajā skaitā 20 tiek pārsniegts par 50%. Rēķinot pēdējo 14 dienu saslimušo skaitu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju pēc otrdien notikušajām izmaiņām, visaugstākais tas ir Apes, Preiļu, Ropažu, Skrīveru, Līvānu, Ciblas, Engures, Jelgavas, Viesītes, Kārsavas, Gulbenes un Aknīstes novadā.

Un vēl

Zinātnieki steidz palīgā, lai apturētu Covid -19 izplatību. Sadarbojoties pētniekiem un inženieriem no četrām augstskolām un pieciem zinātniskajiem institūtiem, pusgada laikā izstrādāti prototipi iekārtām, kas palīdzēs medicīnas iestādēs un citās vietās ar augstu infekcijas risku nosargāt cilvēku dzīvību. Izstrādāts mobils robots virsmu dezinfekcijai, dezinfekcijas vārti un iekārta gaisa un virsmu dezinfekcijai ar ultravioleto starojumu un ozonu. Iekārta gaisa dezinfekcijai paredzēta lielu telpu dezinfekcijai. Zinātnieki izstrādā arī  jauna veida sejas maskas un aizsargtērpus, kā arī prototipus īpašiem pārklājumiem, kas iznīcinās baktērijas un vīrusus uz dažādām virsmām. 

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties : Latvijas korupcijas uztveres indekss būtiski neuzlabojas ; Jauno tirdzniecības ierobežojumu modeli plānots valdībai prezentēt nākamnedēļ ; un Zinātnnieki aicina iedzīvotājus iesaistīties pētījumos.

Latvijas korupcijas uztveres indekss būtiski neuzlabojas - rādītājs, salīdzinot ar 2019.gadu, ir pieaudzis par 1 punktu, sasniedzot 57 punktus no 100, un Latvija ieņem 42.vietu pasaulē kopā ar Kipru un Kostariku, liecina Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" publiskotie dati. Nulle nozīmē, ka sabiedrības uztverē valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 - ka valstī nav korupcijas. Pirms gada izziņotajos datos 180 pasaules valstu vidū Latvija ierindojās 44.vietā ar 56 punktiem no 100. 

Pagājušajā diennaktī pirmo poti pret Covid-19 saņēmuši 83 cilvēki, bet otro - 735, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati. Kopš vakcinēšanas sākuma decembra beigās vakcīnas pret Covid-19 pirmo poti saņēmuši 16 tūkstoši 998 cilvēki, bet otro – 4 tūkstoši 357 cilvēki. No pagājušajā diennaktī vakcinētajiem cilvēkiem 584 bija ārstniecības personas un 151- ārstniecības iestāžu darbinieks. Līdz trešdienai vakcinācijas procesā bija izlietotas 20 tūkstoši 172 "BioNTech" un "Pfizer" vakcīnas devas un tūkstoš 183 "Moderna" vakcīnas.

Jaunā koronavīrusa pandēmijas pārvaldībā vislabāk veicies Jaunzēlandei un vissliktāk - Brazīlijai, savukārt Latvija šai ziņā ir 9.vietā, Igaunija - 11., bet Lietuva - 19.vietā, konstatēts Austrālijas neatkarīgās domnīcas "Lowy Institute" šodien publicētā pētījumā, kurā pavisam 98 valstis tika novērtētas pēc sešiem kritērijiem - apstiprināto inficēšanās gadījumu skaita, nāves gadījumu skaita, apstiprināto inficēšanās gadījumu skaita uz miljonu iedzīvotāju,  nāves gadījumu skaita uz miljonu iedzīvotāju, apstiprināto inficēšanās gadījumu skaita attiecības pret testu skaitu, veikto testu skaita uz tūkstoš iedzīvotājiem.

Pēc aptuveni septiņas stundas ilgušām diskusijām, Rīgas dome trešdienas vakarā pieņēma pašvaldības budžetu, paredzot, ka tās izdevumi 2021.gadā būs par aptuveni 20 miljoniem mazāki nekā pagājušajā gadā tomēr tie tāpat būtiski pārsniegs ieņēmumus. Rīgas pašvaldības šī gada budžeta ieņēmumi plānoti 916,6 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,04 miljardu eiro apmērā. 2020.gadā pašvaldības budžeta izdevumi bija 1, 06 miljardi eiro. Ņemot vērā, ka budžeta ieņēmumi ir par 124 miljoniem eiro mazāki, lielāko daļu izdevumu, kas pārsniedz ieņēmumus, plānots segt no naudas līdzekļiem pašvaldības kontos, kur gada beigās bijuši 119 miljoni eiro. Atlikušos aptuveni piecus miljonus eiro, kas pašvaldībai pietrūkst, lai finansētu plānotos izdevumus, paredzēts aizņemties.

Turpinām ziņas

Jauno tirdzniecības ierobežojumu modeli, kas ļaus strādāt visiem komersantiem, vienlaikus pastiprinot citas prasības, plānots prezentēt valdībai nākamnedēļ, šodien intervijā TV3 sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Jautāts, kad veikalos būs iespējams iegādāties visa veida preces, Vitenbergs pauda cerību, ka tas notiks iespējami drīz.  Vienlaikus viņš norādīja, ka esošais modelis var strādāt īstermiņā, bet ne ilgtermiņā, tādējādi sadarbībā ar nozari ir izstrādāts jauns modelis, kuru valdībai plānots prezentēt otrdien, 2.februārī.

Izglītības un zinātnes ministrija saņēmusi vairākus vecāku iebildumus par attālinātajām mācībām. Vēstulēs vecāki norāda, ka neļaus bērnam piedalīties "eksperimentā, ko dēvē par "attālinātu apmācību"", kā arī to, ka "bērns turpinās mācīšanos klātienē, neizmantojot elektroniskas un distances tehnoloģijas". Tiesa, ņemot vērā ārkārtējās situācijas normatīvo regulējumu, ministrija norāda, ka šādas vecāku sūdzības nav iemesls bērna izglītības procesa pārtraukšanai. Šobrīd ministrija saņemtos vecāku iebildumus par attālinātajām mācībām izskata, sadarbojoties ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu.

Un vēl

Lai zinātnieki, kas izstrādā risinājumus cilvēka veselības uzlabošanai, varētu tos izstrādāt ātrāk un efektīvāk, ir nepieciešama sabiedrības iesaistīšanās. Tāpēc Latvijas zinātnieki aicina izmantot Latvijā izveidoto platformu iesaistos.lv, lai pieteiktos un arī piedalītos pētījumos. Šobrīd fokuss ir uz Covid-19 pētniecību. Platformu "Iesaistos.lv" ir izstrādājis digitālās veselības jaunuzņēmums "Longenesis", sadarbībā ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātnisko institūtu, Latvijas Universitāti un Latvijas biomedicīnas pētījumu un studiju centru. Iesaistos.lv var reģistrēties jebkurš interesents. Platformā var apskatīt šobrīd aktuālos pētniecības projektus, izvēlēties interesējošos un tajos arī piedalīties. 

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils mērs Aivars Kraps atkāpjas no amata; Jēkabpils slimnīcā Covid-19 pacientiem paredzēto gultu skaitu plāno palielināt līdz 80; un Kā šogad noritēs eksāmeni izlaiduma klasēm?

Īsi pirms šodien gaidāmās Jēkabpils domes sēdes, kurā bija paredzēts apstiprināt pašvaldības budžetu, par atkāpšanos no mēra amata un darbības apturēšanu partijā “Latvijas attīstībai” paziņojis Jēkabpils domes priekšsēdētājs Aivars Kraps. Saistībā ar KNAB noteikto aizliegumu ieņemt amatu nespējot pašlaik pilnvērtīgi turpināt pildīt sava ieņemamā amata pienākumus, viņš ir nolēmis atkāpties no Jēkabpils domes priekšsēdētaja amata. Šādi viņš rīkojoties, jo vēloties nodrošināt, lai pašvaldības darbā nerastos nekādi šķēršļi. Viņš apstiprināja, ka ir sniedzis liecības un atbildējis uz visiem uzdotajiem jautājumiem, kas saistīti ar amatpersonas pienākumu izpildi un domes pārraudzībā esošo kapitālsabiedrību uzraudzību. Politiķis arī turpmāk esot gatavs publiski atbildēt un skaidrot izvirzīto apsūdzību nepamatotību. Ideju, potenciāli darāmo darbu un uzlabojumu saraksts viņam esot garš, tāpēc Krapam gribētos “cerēt un ticēt, ka dome turpinās uzsākto virzienu tik pat enerģiski un profesionāli kā viņa līdzšinējā komanda.

Šodien Jēkabpils pilsētas domes deputāti apstiprināja budžetu 2021.gadam. Pašvaldības budžeta izdevumi ieplānoti kopumā 58 miljoni 549 tūkstoši 750 eiro apmērā, kas ir par 22 miljoniem 590 tūkstošiem 617 eiro vairāk nekā plānotie ieņēmumi. Ieņēmumi apstiprināti 35 miljoni 959 tūkstoši 133 eiro apjomā. Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietniece Kristīne Ozola norāda, ka budžets vērsts uz pilsētas iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu, pilsētvides un infrastruktūras sakārtošanu. Jēkabpils domes bijušais mērs Aivars Kraps, komentējot šī gada budžetu pateicās pašvaldības darbiniekiem par ieguldīto darbu tā veidošanā un budžetu rakstoroja kā uz attīstību un izaugsmi vērstu.

Budžeta prioritātes noteiktas - Eiropas Savienības fondu finansēto projektu realizācija atbilstoši laika grafikam, multifunkcionālā sporta kompleksa pabeigšana, sociālā atbalsta un sociālo pakalpojumu pilnveidošana ģimenēm ar bērniem un citām sociāli mazaizsargāto personu grupām, kā arī sociālās jomas infrastruktūras uzlabošana, viedās pašvaldības risinājumu ieviešana un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju mikrorajonu iekškvartālu labiekārtošana.

Turpinām ziņas

Jēkabpils reģionālajā slimnīcā tuvākajā laikā Covid-19 pacientiem paredzēto gultu skaits tiks palielināts līdz 80, šodien domes sēdē informēja pilsētas pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis. Pašlaik iestādē šādiem pacientiem paredzētas 64 gultas, tajā skaitā septiņas smagi slimiem pacientiem. Gogulis stāstīja, ka pērn slimnīcā bijuši 440 pacienti ar pneimoniju, tajā skaitā 206 ar Covid-19 izraisīto. Savukārt 2019.gadā iestādē ārstējušies 274 pacienti ar pneimoniju. Vienlaikus izpilddirektors uzvēra, ka nāvju īpatsvars no pneimonijas abos gados bijis līdzīgs. Pašlaik Covid-19 pozitīvi ir 50 slimnīcas darbinieki, aptuveni 100 ir saņēmuši vakcīnas, un daļa ir izslimojusi Covid-19. 

Komentējot situāciju pilsētā, izpilddirektors stāstīja, ka Covid-19 dēļ karantīnā ir divas bērnudārza "Auseklītis" grupas, skartas arī citas pašvaldības iestādes. Saslimšana konstatēta arī pašvaldības kapitālsabiedrībās, un vairāk sasirgušo ir uzņēmumos, kuru darbiniekiem darba pienākumu veikšanai ir jākomunicē ar iedzīvotājiem. Gogulis apliecināja, ka pašvaldība ir gatava atvēlēt telpas sporta, kultūras objektos un skolās iedzīvotāju vakcinēšanai, taču gaida no valsts precīzākus norādījumus. Pašvaldība arī palīdzot pilsētas bērniem un pedagogiem attālināto mācību laikā, nepieciešamības gadījumā nodrošinot ar tehniku. 

Pēdējā diennaktī veikti 10 tūkstoši 982 Covid-19 testi, reģistrēti 965 jauni saslimšanas gadījumi. Saņemti ziņojumi par 10 mirušajiem, tajā skaitā miris viens jaunietis vecumā no 20 līdz 25 gadiem. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 8,8%. Latvijā ar Covid-19 kopumā saslimuši 63 992 cilvēki.

Labklājības ministre Ramona Petraviča pieņēmusi lēmumu uz ministres pienākumu pildīšanas laiku nolikt Saeimas deputātes mandātu. Petraviča ir vienīgā valdības locekle šajā Ministru kabinetā, kas jau divus gadus apvienoja Saeimas deputāta un ministra amatus, ko pieļauj likums. Spiediens izšķirties par vienu no amatiem pieaudzis pēdējā laikā, sabiedrībai un dažādu partiju politiķiem paužot bažas par Covid-19 izplatību sociālās aprūpes centros un ministres darba kvalitāti. Petravičai noliekot Saeimas deputātes mandātu, nākamais "KPV LV" Kurzemes vēlēšanu apgabala sarakstā ir Edgars Kronbergs, kam būtu jāsāk darbs Saeimā.

Un vēl

Šogad un arī nākamgad 12. klašu skolēniem nebūs obligāti jākārto ceturtais jeb izvēles eksāmens, bet centralizētie eksāmeni svešvalodās notiks maijā. Vienlaikus 12. klašu skolēniem pavasara brīvlaiks noteikts no 15. līdz 19. martam, bet 1. klasēm, kurām ārkārtas situācijas dēļ tika pagarināts brīvlaiks, februārī brīvlaika nebūs. Diagnosticējošie darbi 3. klasēm notiks martā. Šādus lēmumus par izglītības procesa norisi otrajā mācību semestrī šodien pieņēma valdība.

Atstājiet komentāru