Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 7.oktobrī

07 oktobris 2019 --
0Komentāri

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Baltijas bataljons sertificēts dalībai NATO Reaģēšanas spēkos; No decembra vilcieni vairs neapstāsies stacijā “Ozolsalā”; un Cik daudz alus šogad izdzerts populārajā pasākumā “Oktoberfest”?

Ādažu bāzē sestdien parakstīti dokumenti, kas apliecina Baltijas bataljona sertifikāciju dalībai NATO Reaģēšanas spēkos, tādejādi bataljons Latvijas vadībā 2020.gadā varēs uzsāks dežūru šajos NATO spēkos. NATO Reaģēšanas spēki ir NATO dalībvalstu kopīgi militārie spēki, kuru sauszemes, jūras, gaisa un speciālo operāciju komponentes tiek kopīgi apmācītas un atrodas augstā kaujas gatavībā, lai varētu nekavējoši iesaistīties operācijās tālu no savas pastāvīgās uzturēšanās vietas.

Valsts robežsardze novembrī plāno saņemt divus jaunus helikopterus. Tie izmaksās 12 miljoni 482 tūkstoši 718 eiro ar PVN. Līgumā ietilpst arī pilotu un inženiertehnisko personāla apmācība, kā arī aprīkojuma piegāde. Jaunie robežsardzes helikopteri būs sertificēti lidojumiem jebkurā diennakts laikā. Paredzētais aprīkojums ļaus izmantot helikopterus meklēšanas, glābšanas, personāla transportēšanas un ugunsdzēsības operācijās.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ir akceptējis, ka viņam būs jānosūta vēstule, lūdzot atlikt breksitu, ja netiks panākta vienošanās ar Eiropas Savienību, vēsta ziņu aģentūra "Press Association", atsaucoties uz tiesas dokumentiem. Kā to paredz likums, kas tika pieņemts pagājušajā mēnesī, Džonsonam ir jālūdz atlikt Lielbritānijas izstāšanās no ES, ja vienošanās ar Briseli netiks panākta līdz 19.oktobrim. Brisele šobrīd izvērtē jaunos Londonas priekšlikumus attiecībā uz Ziemeļīrijas robežu, kas ir galvenais klupšanas akmens breksita sarunās.

Latvija provizoriski ir gatava atbalstīt breksita atlikšanu, lai novērstu nesakārtotu izstāšanos. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs norāda, ka Latvija atzinīgi novērtē, ka ir saņemts rakstisks Lielbritānijas juridiskā teksta priekšlikums. Rinkēvičs skaidro, ka ES ir gatava jaunam risinājumam, ja Lielbritānija attīstītu savus priekšlikumus saskaņā ar galējā noregulējuma risinājuma principiem, kas ļautu izvairīties no fiziskas robežas uz Īrijas salas un pasargātu ES Vienotā tirgus integritāti. Ministrs uzsvēra, ka esošais Lielbritānijas priekšlikums šiem principiem neatbilst, tāpēc nav ES pieņemams.

Turpinām ziņas

No decembra vilcieni vairs neapstāsies astoņās mazajās stacijās visā Latvijā, tajā skaitā arī stacijā “Ozolsala” Krustpils novadā. Tā nolēmusi Sabiedriskā transporta padome. Šajās stacijās vidēji viena vilciena reisā tiek apkalpoti mazāk kā divi pasāžieri. Savukārt katra apstāšanās, durvju atvēršana, gaidīšanas laiks un kustības atsākšana pagarina reisa izpildes laiku: elektrovilciena gadījumā tās ir aptuveni 1,5 minūtes, bet dīzeļvilciena - aptuveni trīs minūtes. Tāpat katra apstāšanās reize rada papildu izmaksas - elektrovilcienam izmaksas ir aptuveni 2,56 eiro vienai apstāšanās reizei, bet dīzeļvilcienam - aptuveni 4,18 eiro.

Jau ziņots, ka kopējā valsts politika paredz to, ka dzelzceļa pārvadājumiem ir jābūt sabiedriskā transporta mugurkaulam, bet autobusiem jāpapildina šie pārvadājumi. Tādējādi vietās, kur vilciens vairs neapstāsies zemā pieprasījuma dēļ, iedzīvotājiem tiks nodrošināti autobusu pārvadājumi.

Latvijā 98% aptaujāto iedzīvotāju uzturā patērē dažādus konservētus produktus, liecina pārtikas mazumtirdzniecības tīkla "Elvi" aptauja par iedzīvotāju ēšanas paradumiem. Turklāt 84% aptaujāto atzīst, ka ar konservēšanu labprāt nodarbojas arī paši, konservus gatavojot gan no savā dārzā audzētiem (34%), gan radinieku iedotiem (19%), gan veikalā vai tirgū (24%) nopirktiem produktiem. Savukārt 21% aptaujāto ogas un sēnes konservēšanai labprāt vāc arī savvaļā. Kā noskaidrots aptaujā, iecienītākie dārzeņi konservu pagatavošanai ir gurķi - tos konservē 32% aptaujāto, savukārt augļu vidū vispopulārākie ir āboli - ievārījumus, kompotus un citus kārumus no āboliem gatavo 38% respondentu.

Un vēl

Minhenes alus svētkos “Oktoberfest”, kas noslēdzas svētdien, apmeklētāji šogad izdzēruši 7,3 miljonus litru alus jeb par 200 tūkstoši litriem mazāk nekā pagājušajā gadā, paziņojuši organizētāji. Divas nedēļas ilgušos svētkus apmeklējuši 6,3 miljoni cilvēku jeb apmēram tikpat, cik pagājušajā gadā.

Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Kokneses novada dome projektā "Biškopības tradīcijas" veiks logu un jumta seguma nomaiņu biškopības muzeja ēkai Bebru pagastā, kā arī izveidos interaktīvu muzeja ekspozīciju, iekļaujot mūsdienīgus un inovatīvus vizuālos datu nesējus, lai pastāstītu par biškopības tradīcijām Latvijā. Latvijas Biškopības vēstures muzeju atklāja 1984.gadā kādreizējās Biškopības Izmēģinājumu stacijas ēkas otrajā stāvā, bet pirmo stāvu atdeva skolas mācību dravas darba telpām. Tādējādi Biškopības vēstures muzejs ir nesaraujami saistīts ar izglītības iestādes vēsturi. Projekta īstenošanas laiks no šī gada 11 .septembra līdz 2020.gada 6.novembrim. Projekta izmaksas ir 40 tūkstoši 497,32 eiro.

Ar vācu kara kapu kopšanas tautas apvienības atbalstu Jēkabpils novada Rubenes pagastā atjaunoti Mutkānu kapi, liecina informācija pašvcaldības mājaslapā. Desmit karavīri izcirta aizaugušās apbedījuma vietas, notīrīja 44 krustus un atjaunoja mūra nožogojumu. Pirmajā pasaules karā kritušo vācu karavīru kapi sakopti vecākā virsniekvietnieka Mario Šlūtera vadībā. Pēc darbu noslēguma kapos notika piemiņas brīdis.

Alūksnes novada muzejā glabājas 100 gadu veca koka klarnete, kuru sliktā stāvokļa dēļ nevarēja parādīt muzeja apmeklētājiem. Beidzot senā klarnete un tās futrālis restaurēts. Klarnete aptuveni 1900.gadā izgatavota Rīgā, bet uz Alūksni atceļoja kā skolotāja Otto Zariņa īpašums. To no viņa mantoja brāļa dēls Ādolfs, kurš ap pagājušā gadsimta 20. gadiem karneti ņēmis līdzi arī karadienestā. Šāds koka instruments ir liels retums. Klarneti izgatavojis vijoļu un pūšamo instrumentu leģendārais meistars Dāvids Dāvis Knospe. Šī klarnete ir vienīgā zināmā Knospes izgatavotā koka klarnete, jo specializējies viņš bija metāla pūšamo instrumentu būvē.

Turpinām ziņas

Piektdien Līvānu pilsētas parkā Latvijas Pašvaldību savienības Meža dienu projektā iestādītas 14 Rojal Red šķirnes kļavas. Kociņu stādīšanā piedalījās Līvānu novada domes deputāti un darbinieki, kā arī SIA “Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” pārstāvji. Noslēgumā akcijas dalībnieki uzrakstīja novēlējumus, kas bija veltīti gan Līvānu novadam, gan jaunajām kļavām, un ar lentu piestiprināja tos kociņiem. Šajā projektā Līvānu pilsētas parkā koki tiek stādīti jau trešo gadu pēc kārtas. Arī iepriekšējos gados iestādītas vairāk kā 10 kļavas. Savukārt citu akcijā iestāditi jaunie ozoliņi un liepiņas.

Pagājušajā trešdienā Līvānu novada domē notika Civilās aizsardzības komisijas sanāksme, kurā piedalījās pārstāvji no dažādām valsts institūcijām, pašvaldības un uzņēmumiem, tai skaitā no VAS “Latvijas dzelzceļš’. Sanāksmes mērķis bija pārrunāt paredzetās katastrofu seku pārvaldības mācības. Ceturtdien, 10.oktobrī, Līvānos norisināsies VAS «Latvijas dzelzceļš» organizētas civilās aizsardzības mācības, kuru laikā tiks imitēta kravas un pasažieru vilcienu vagonu sadursme, bīstamas kravas izplūšana un aizdegšanās. Mācību mērķis ir pārbaudīt civilās aizsardzības sistēmā iesaistīto dalībnieku gatavību koordinētai rīcībai un nostiprināt sadarbību katastrofu pārvaldīšanā uz VAS “Latvijas dzelzceļš” publiskās dzelzceļa infrastruktūras.

Un vēl

Pļaviņās, Baseina ielā izveidots kritušo lapu savākšanas laukums, kurā ikvienam iedzīvotājam ir iespēja bez maksas izmest sagrābtās kritušās koku un krūmu lapas, zarus un sauso zāli, kas savākta, uzkopjot zemesgabalus vai dzīvojamām mājām piegulošās teritorijas. Lapas līdz nodošanas laukumam jānogādā pašu spēkiem un tām nedrīkst būt citi sadzīves atkritumu piemaisījumi.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Aiztur PVN izkrāpšanas grupējumu; Jēkabpils Tautas namā atklās izstādi „Latgale. Līvāni. Stikls +”; un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?

Septembrī Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas amatpersonas apturēja PVN izkrāpšanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējuma darbību. Noziedzīgais grupējums īstenoja PVN izkrāpšanas shēmu laika posmā no 2018.gada janvāra līdz 2019.gada jūlijam. Shēmā iesaistītie uzņēmumi izvairījās no PVN nomaksas, kā arī legalizēja noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus, tādejādi pēc sākotnējiem aprēķiniem nodarot valsts budžetam zaudējumus viena miljona eiro apmērā.

No stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde ir zem jautājuma zīmes. Tas esot saistīts ar remontdarbiem uz centrālajām šosejām un ielām, kuru dēļ autovadītāji ir spiesti samazināt ātrumu vietās, kur izvietoti fotoradari. Tāpat kopumā augusi arī autovadītāju disciplīna satiksmes noteikumu ievērošanā. Jau ziņots, ka patlaban uz ceļiem izvietoti 100 stacionārie fotoradari, bet Valsts policijas rīcībā ir vēl 12 pārvietojamie fotoradari.

Līdz septembra beigām vēl nebija apmainītas latu monētas un banknotes 86,5 miljonu latu jeb 123,1 miljona eiro vērtībā. No monētām visvairāk neapmainīto vidū joprojām ir mazo nominālu - viena un divu - santīmu monētas, proti, kopumā 240 miljoni gabalu. Neapmainīto viena lata monētu, ieskaitot īpašos vienlatniekus, ir 24,1 miljons gabalu. Savukārt no banknotēm neapmainītas visvairāk ir piecu latu un 20 latu banknotes - attiecīgi 1,7 miljoni un 802 tūkstoš banknošu. Jau ziņots, ka Latvijas Banka lata naudaszīmes pret eiro pēc oficiālā pārejas kursa un bez komisijas maksas mainīs mūžīgi.

Turpinām ziņas

Rīt, 8.oktobrī Jēkabpils Tautas nama Baltajā zālē notiks Latgales meistaru izstādes „Latgale. Līvāni. Stikls +” atklāšana. Laikā, kad bija likvidēta Līvānu Stikla Fabrika, bet tik ļoti gribējās Līvānos kaut ko no stikla, tika izveidota kausēšanas darbnīca „Stikls no Līvāniem”. Izstādē būs apskatāmi Ingas Salmiņas stikla kausējumi, kā arī Jāņa Ziemeļa kokgriezumi, Inetas Dzirkales keramika un Jāņa Vaidera metāls.

Šonedēļ noslēgsies pieteikumu pieņemšana jēkabpiliešu apbalvošanai valsts svētkos. Vēl tikai līdz 10.oktobrim iedzīvotāji aicināti iesniegt priekšlikumus jēkabpiliešu apbalvošanai Latvijas Republikas proklamēšanas 101. gadadienas svinīgajā pasākumā Krustpils kultūras namā 18.novembrī. Apbalvojumi tiks pasniegti trīs kategorijās: Apbalvojums - goda nosaukums “Jēkabpils Goda pilsonis”, kas ir augstākais apbalvojums; Goda raksts un Atzinības raksts. Ierosinājumus apbalvojumu saņemšanai var iesniegt Jēkabpils pilsētas pašvaldības Vienas pieturas aģentūrā.

Un vēl par laika apstākļiem

Pagājušās nedēļas nogalē lielā Latvijas daļā krita šoruden pirmās sniegpārslas, un tā ir viena no agrākajām snigšanām Latvijā pēdējos gados. Saskaņā ar aculiecinieku ziņojumiem un meteoroloģisko radaru datiem sestdienas, 5.oktobra, pēcpusdienā nedaudz īslaicīgi sniga Alūksnē un vietām citviet Ziemeļvidzemē. Svētdien no rīta un dienas gaitā pirmo sniegu sagaidīja jau liela Latvijas daļa. Stiprāki nokrišņi bija Mērsraga un Jūrmalā. Savukārt pagājušajā gadā pirmā nozīmīgā snigšana bija 24. oktobra rītā Vidzemē.

Svētdienas rītā Madonā gaisa temperatūra pazeminājās līdz -5,4 grādiem, pārspējot 6.oktobra aukstuma rekordu. Tā ir arī zemākā gaisa temperatūra Latvijā kopš šā gada pavasara. Zosēnos termometra stabiņš apstājās pie -5,1 grāda atzīmes. Zem nulles gaisa temperatūra noslīdēja valsts lielākajā daļā, tai skaitā Jēkabpilī gaiss atdzisa līdz -4 grādiem.

Šonedēļ vēsākais laiks gaidāms nedēļas sākumā, bet turpmāk kļūs ievērojami siltāks, liecina prognozes. Arktiskās gaisa masas, kas pie mums valdījušas oktobra sākumā, no trešdienas nomainīs stabila vēju plūsma no Atlantijas okeāna, nesot krietni siltāku laiku. No trešdienas sals vairs nav gaidāms, temperatūra nedēļas otrajā pusē dienās būs lielākoties +8..+13 grādu robežās, bet brīvdienās mūsu reģionam pietuvosies vēl siltāka gaisa masa no Rietumeiropas, pastāv iespēja, ka vietām Kurzemē un Zemgalē termometra stabiņš sasniegs +15 grādu atzīmi.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00-19.00
Radio1 ziņās klausieties: Finansējumu partijām rosina rēķināt pēc snieguma visās vēlēšanās; Zināms, kam piešķirta Nobela prēmija medicīnā; un Jūrkalne atzīta par vienu no skaistākajām vietām Eiropā.

Valdošās koalīcijas partijas vienojušās politiskajiem spēkiem no valsts budžeta piešķiramo finansējumu rēķināt pēc snieguma visu līmeņu vēlēšanās, šodien pēc tikšanās ar koalīcijas partiju Saeimas frakciju pārstāvjiem medijiem pastāstīja Valsts prezidents Egils Levits. Tieslietu ministrija sagatavojusi grozījumus Politisko partiju finansēšanas likumā, kas paredz, ka par katru Saeimas vēlēšanās iegūtu balsi partijas katru gadu saņemtu 5,5 eiro, kas būtu gandrīz 7,7 reizes vairāk nekā līdz šim.

Tā dēvētās deputātu kvotas, kuras koalīcijas partijas diskusiju laikā šogad mudinājušas saukt par frakciju kvotām, tomēr netiks atjaunota. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš norāda, ka diskusijas par partiju sadalīšanai Saeimā atstājamu naudas summu notikušas brīdī, kad budžeta veidošanas sarunās bija radušās grūtības. Tā kā budžets valdībā ir apstiprināts, deputāti vienojās kvotas neatjaunot.

ASV ir solījušas palīdzēt Baltijas valstīm aizsargāt to enerģētikas infrastruktūru no kiberuzbrukumiem laikā, kad Latvija, Lietuva un Igaunija gatavojas atslēgt savus energotīklus no pēcpadomju sistēmas un sinhronizēt tos ar Rietumeiropu. ASV varētu sniegt stratēģisku un tehnisku palīdzību šajā jautājumā, paredz kopīga deklarācija, kuru svētdien parakstīja ASV enerģētikas ministrs Riks Perijs un Latvijas, Lietuvas un Igaunijas enerģētikas jomas ministri.

Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim nākamnedēļ paredzēta vizīte Latvijā, pirmdien Kijevā kopīgā preses konferencē ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču paziņoja Ukrainas ārlietu ministrs Vadims Pristaiko. Pēc viņa teiktā, Zelenska brauciens uz Latviju, visticamāk, notiks nākamajā nedēļā.

Turpinām ziņas

Iepirkumu uzraudzības birojā iesniegta vēl viena sūdzība Autotransporta direkcijas izsludinātajā iepirkumā par reģionālajiem sabiedriskā autotransporta pakalpojumiem no 2021.gada līdz 2030.gadam, tādējādi kopējam iesniegto sūdzību skaitam sasniedzot četras. 3.oktobrī savu otro sūdzību par šo iepirkumu iesniegusi kompānija SIA "Sabiedriskais autobuss", taču tās, kā arī trīs iepriekš iesniegto sūdzību, izskatīšanas termiņš vēl nav noteikts. Jau ziņots, ka sūdzību par konkursa nolikumu iesniedza arī SIA “Jēkabpils autobusu parks”.

Prestižā Nobela prēmija medicīnā šogad piešķirta ASV dzimušajiem zinātniekiem Viljamam Kaelinam un Gregam Semenzam un britu zinātniekam Pīteram Retklifam par viņu darbu, kā šūnas izmanto skābekli, šodien paziņoja Nobela prēmiju komiteja. Viņu pētījums “pavēra ceļu daudzsološām jaunām stratēģijām cīņai ar anēmiju, vēzi un daudzām citām slimībām”, paziņoja komiteja. Trīs zinātnieki savā starpā sadalīs deviņus miljonus kronu jeb 832 tūkstoši 520 eiro lielo balvu.

Meži Latvijā aizņem vairāk nekā pusi no valsts teritorijas un ir brīvi pieejami ikvienam, tādēļ a/s Latvijas valsts meži savas 20 gadu jubilejas programmā uzsākusi kustību Ejam mežā, aicinot cilvēkus biežāk doties pastaigā pa mežu. Pavadītais laiks mežā ir vērtīgs cilvēka fiziskajai un garīgajai veselībai – to pierāda gan neskaitāmi pētījumi, gan arī ārstu rekomendācijas.

Un vēl

Telekanāls CNN ierindojis Jūrkalni starp Eiropas 20 visskaistākajām vietām, kuras vērts apmeklēt. Kā norāda CNN, lai arī visvairāk tūristu piesaista Eiropas vēsturiskās pilsētas un Vidusjūras pludmales, reizēm vislabākais ceļamērķis ir kontinenta nomaļākās vietas, kas ir zināmas galvenokārt vietējiem iedzīvotājiem un dažiem rūdītiem ceļotājiem. Starp Eiropas skaistākajām vietām CNN minējis arī Inari ezeru Somijā, Lofotus salas Norvēģijā, Zagori reģionu Grieķijā un Belovežas gāršu Polijā.