2024.gada 28. marts

Ginta, Gunda, Gunta

Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 15.augustā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 15.augustā

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties:Bezdarba līmenis Latvijā jūlija beigās saglabājās 6% līmenī; Jēkabpils slimnīcā ir vakantas 78 mediķu vietas; un  Lietuvā izveidots "Baltijas ceļa" 30.gadadienai veltīts dziesmu apkopojums.

Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Britu diplomāti drīzumā varētu apturēt savu dalību ES struktūrās; Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija aicina apturēt olu importu; un Rosina atbrīvot no parādsaistībām personas ar zemiem ienākumiem un nelielu parādu.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:Tiesa pagaidām aizliedz slēgt līgumus ar citiem būvniekiem Jaunā Rīgas teātra projektā; Kāpēc latvijas iedzīvotāji nevar atļauties slimot? Un Tiek veidota jauna tīmekļa vietne, kurā atzīmēs šķiroto sadzīves atkritumu punktus.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties:Bezdarba līmenis Latvijā jūlija beigās saglabājās 6% līmenī; Jēkabpils slimnīcā ir vakantas 78 mediķu vietas; un  Lietuvā izveidots "Baltijas ceļa" 30.gadadienai veltīts dziesmu apkopojums.


Izglītības un zinātnes ministrijā sākušās intensīvas sarunas ar pašvaldībām par skolu tīkla reorganizāciju. Kā pirmās Rīgā vakar ieradās piecas pašvaldības no Kurzemes, bet izglītības ministre iecerējusi aprunāties ar visām 119 pašvaldībām. Izglītības ministres Ilgas Šuplinskas plāns paredz Latviju iedalīt četros reģionālos līmeņos – pilsētās ar vairāk nekā 50 tūkstoši iedzīvotāju, administratīvo teritoriju attīstības centros, pagastos un pierobežu zonās. Spēkā paliek princips – jo lielāka teritorija, jo lielāks skolēnu skaits. Vienlaikus vērā ņemšot arī to, vai skolām pietiek pedagogu un vai mazās skolas varēs nodrošināt prasības līdz ar izmaiņām mācību saturā.


Latvijā šogad jūlija beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir tikpat, cik mēnesi iepriekš. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis jūlija beigās bija Rīgas reģionā - 4,1%, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis bija Latgales reģionā - 13,8%. Savukārt jūlijā beigās Kurzemes reģionā reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,5%, bet Vidzemes reģionā un Zemgales reģionā - 5,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.


Lietuvas prezidents Gitans Nausēda izteicis nožēlu par Latvijas lēmumu pirkt elektroenerģiju, kas tiks saražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā Astravjecas atomelektrostacijā, bet atzinis, ka šāds lēmums viņam nav bijis negaidīts. Pēc Nausēdas teiktā, Latvijas valdība tādu lēmumu pieņēmusi, nepabeidzot konsultācijas ar Lietuvas Enerģētikas ministriju. Lietuva, kas Astravjecas AES uzskata par nedrošu, iepriekš cerēja, ka tajā ražotās elektroenerģijas importa boikots varētu apturēt šo projektu, taču citas reģiona valstis un Eiropas Savienības institūcijas šo iniciatīvu nav atbalstījušas.


Turpinām ziņas


Latvijas slimnīcās un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā kopumā trūkst vairāk nekā 1000 ārstu, māsu un citu veselības aprūpes profesionāļu. Ātrās palīdzības vadītāja Liene Cipule informēja, ka dienestā vakantas ir 587 darba vietas, kas ir 20% no kopējā slodžu skaita dienestā. No tām 460 ir ārstniecības personas, kas nozīmē, ka, nerodot citus risinājumus, dienests nevar nokomplektēt 51 brigādi. Kopumā dienestā darbojas 190 brigādes. 

Arī Jēkabpils Reģionālajā slimnīcā trūkst mediķu. Slimnīcas valdes priekšsēdētāja Margarita Meļņikova informē, ka ārstniecības iestādē vakantas ir 78 vietas, un tas ir apmēram 15% no kopējā darbinieku skaita. Visvairāk slimnīcā trūkstot neonatologi un neirologi. Jēkabpils slimnīcā sešu mēnešu laikā nostrādāti 295 tūkstoši virsstundu


Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvātajā administratīvi teritoriālās reformas modelī iedzīvotāju skaita ziņā lielākā pašvaldība pēc Rīgas būtu Daugavpils, bet mazākā – Līvāni, liecina ministrijas izstrādātajā konceptuālajā ziņojumā iekļautā informācija. Mazākās Latvijas pašvaldības pēc reformas būtu Alūksnes, Valkas, Balvu, Preiļu un Smiltenes pašvaldības. Plānots, ka katrā no tām dzīvos mazāk nekā 20 tūkstoši iedzīvotāju. Pēc teritorijas apjoma trīs lielākās pašvaldības būs Liepāja, Madona un Jēkabpils, bet trīs mazākās – Jūrmala, Salaspils un Mārupe. Kopumā iecerēts, ka reforma neskars septiņas pašvaldības – Rīgu, Jūrmalu, kā arī Alūksnes, Gulbenes, Līvānu, Olaines un Salaspils novadu.


Un vēl


Tuvojoties "Baltijas ceļa" 30.gadadienai, Lietuvas mūzikas platformā "Pakartot.lt" izveidots īpašs tai veltīts dziesmu apkopojums, kurā līdztekus pazīstamām lietuviešu dziesmām iekļauts arī par Baltijas valstu himnu iedēvētais Latvijas komponista Borisa Rezņika darbs "Atmostas Baltija" latviešu, lietuviešu un igauņu valodā. Šīs iniciatīvas autors Marjus Gursks izteicis cerību, ka izvēlētās dziesmas ļaus arī tagadējai trīsdesmitgadnieku paaudzei iepazīties ar atmodas laika mūziku, sajust toreizējo noskaņu un apzināties brīvības vērtību.



Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00


Vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” sadarbībā AS “Latvijas Zaļais punkts” un veikaliem “top!”, sadarbībā ar SIA “Viesītes komunālā pārvalde”, aicina piedalīties Vislatvijas “Stikla šķiratlonā”. Katram, kuram privātajā vai lauku mājā sakrājušās izmantotas un vairs nevajadzīgas stikla burkas vai pudeles, tagad ir iespēja tās bez maksas nodot savā dzīvesvietā. Visi projekta dalībnieki piedalīsies arī izlozē, kur varēs laimēt veikala “top!” dāvanu kartes. Projektā ikviens Viesītes novada iedzīvotājs, neatkarīgi no dzīvesvietas, var pieteikt speciālo transportu, kurš konkrētā dienā piebrauks un pieņems izlietoto stikla iepakojumu. Pieteikties dalībai “Stikla šķiratlonā” Viesītes novada iedzīvotāji var līdz 17.septembrim un to izdarīt zvanot SIA “Eco Baltia vide” pa tālruni 26154123 vai rakstot vēstuli uz e-pasta adresi stikls@ecobaltiavide.lv.


 Krustpils novada pašvaldībā saņemts pašvaldības aģentūras «Jaunāmuiža» direktores Solvitas Gedušas iesniegums ar lūgumu apstiprināt «Jau­āsmuižas» stratēģisko plānu 2020.–2022. gadam.  Finanšu komitejā tika skatīts gan šis jautājums, gan spriests par minētās pašvaldības aģentūras publisko pārskatu. Dokumentā par aizvadīto gadu sacīts, ka  īpaša uzmanība tika pievērsta pansionātā dzīvojošo  klientu sociālajai  rehabilitācijai, saturīgai brīvā laika pavadīšanai. Pērnajā  gadā  iestādē darbu uzsāka masieris, fizisko aktivitāšu organizētājs, bet ar šo gadu – sociālais rehabilitētājs.  Darbiniekiem tika organizētas  obligātās mācības  un supervīzijas. Pansionāta iemītniekiem tika organizēti 11 koncerti un izrādes, pieci kinoseansi, astoņi tematiskie svētku pasākumi.  Pagājušajā gadā pansionātā pabeigta atpūtas laukuma atjaunošana; nobruģēts laukums, atjaunoti soliņi; klientu vajadzībām iegādāts  inventārs un telpu aprīkojums. Stratēģiskajā plānā secināts, ka pieaudzis  medicīniskā  personāla, sociālo darbinieku un aprūpētāju noslogojums.


Ceturtdien, 22.augustā, Līvānu novada biedrības “Baltā māja” telpās notiks Izglītojošs pasākums: “Globalizācijas izaicinājumi ilgtspējīgai attīstībai: problēmas un risinājumi” ar Daugavpils Universitātes lektoru/ekspertu Dmitriju Oļehnoviču. Pasaķums notiek projektā “Mēs – visi savējie”. Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Turpinām ziņas


Sēlpils 1. bibliotēkā izvietota foto mākslinieka Aloīza Savicka fotogrāfiju izstāde “Jaunsēlpils dižkoku parāde”. Izstādē apskatāmas fotogrāfijas, kurās redzamie koki iekļauti starp dižkokiem. Visi tie aug Sēlpils pagastā, līdz ar to daudzi fotogrāfijās atpazīs vietas, ko redz ikdienā. Aloīzs Savickis jau daudziem ir pazīstams kā foto mākslinieks. Ar šo izstādi mākslinieks no nepamanāmības visu priekšā izcēlis dabas vērtības, neļaujot tās aizmirst, liekot novērtēt un apzināties, ka vide, kurā mēs dzīvojam, ir tik bagāta un ietver sevī tik daudz vēstures un notikumu atblāzmas. Izstāde Sēlpils bibliotēkā būs apskatāma līdz 13.septembrim. 


Vīpes amatniecības centrs “Māzers” turpina nodot nemateriālo kultūras mantojumu. Šajā vasarā centra piedāvājumu papildinājusi keramika, īstenojot vairākus nozīmīgus projekta posmus.  Īstenojot Latvijas Valsts mežu atbalstītās Zemgales kultūras programmas 2019 projektu ,,Zemgales keramiķu ieguldījums Latvijas keramikā”, Vīpes amatniecības centrā šovasar uzsākta apmācība keramikā.  Vīpes amatniecības centrā “Māzers” pakāpeniski tiek papildināts keramikas aprīkojums un telpas pielāgotas regulārām nodarbībām ar mālu. No 28. jūnija notiek regulāra prasmju apgūšana meistarklasēs mākslinieces Eleonoras Pastares vadībā. Pirmie audzēkņu darbi jau apdedzināti malkas ceplī, taču aizvien gaida pieteikumus no jauniem dalībniekiem! Nodarbībās iespējams piedalīties visiem interesentiem bez vecuma ierobežojuma.

Un vēl

SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” plāno veikt mobilā mamogrāfa izbraukumu uz Aknīsti 28. septembrī, kur pacientus pieņems pie  Veselības un sociālās aprūpes centra. Jau ziņots, ka mamogrāfija ir krūts audu rentgenoloģiska izmeklēšana ar zemas intensitātes rentgenstarojumu. Šī uzskatāma par vienu no efektīvākajām metodēm, lai savlaicīgi atklātu krūts vēzi. SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” mamogrāfā uz izmeklējumiem var nākt pacienti arī bez iepriekšējās pierakstīšanās.


Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Britu diplomāti drīzumā varētu apturēt savu dalību ES struktūrās; Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija aicina apturēt olu importu; un Rosina atbrīvot no parādsaistībām personas ar zemiem ienākumiem un nelielu parādu.


Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) patlaban veic labojumus rīkojuma projektā, kas pēc tās priekšlikuma paredz neapstiprināt amatā Latvijas Universitātes (LU) rektoru Indriķi Muižnieku, plānojot, ka valdība par to lems otrdien. Izglītības un zinātnes ministres padomnieks Andris Gross informē, ka pēc Valsts kancelejas saņemtā atzinuma notiek operatīvs darbs pie rīkojuma projekta gatavošanas un ministrijas plāns paredz skatīt jautājumu valdībā 20.augustā. Vaicāts, kas varētu kļūt par rektora amata pienākumu izpildītāju, ja valdībā lems Muižnieku amatā neapstiprināt, Gross norādīja, ka šis cilvēks tiks norādīts rīkojuma projektā, tomēr plašākai sabiedrībai pašlaik nevēlas izpaust šādu informāciju. Tikmēr laikraksts "Diena", atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, vēsta, ka par rektora pienākumu izpildītāju varētu iecelt LU Datorikas fakultātes domes priekšsēdētāju, profesoru Juri Borzovu.

Vakar no rīta glābšanas dienesta Jēkabpils daļa saņēma informāciju, ka Salas novada Salas pagastā mežā bija sēņojuši trīs cilvēki, no kuriem divi apmaldījās. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji ieslēdza autocisternas skaņas signālu un sazvanīja apmaldījušos cilvēkus. Tā kā viņi ļoti vāji dzirdēja skaņas signālu, ugunsdzēsēji glābēji viņiem pabrauca pretī pa meža ceļu. Sēņotāji tika atrasti apmēram divu kilometru attālumā no vietas, kur viņi bija atstājuši savu automašīnu. 

Lielbritānijas diplomāti tuvāko dienu laikā varētu apturēt savu dalību Eiropas Savienības institūcijās Briselē. Par šādu soli ziņo britu laikraksts „The Guardian”, atsaucoties uz Dauningstrītas izstrādātajiem plāniem. Šādi Lielbritānija cenšas palielināt spiedienu uz bloku, tomēr šis solis var kaitēt pašiem britiem. Proti, sanāksmju neapmeklēšana atrautu valsti no lēmumu pieņemšanas procesa un kaitētu valsts interesēm. 
Jau ziņots, ka par spīti Eiropas Savienības nostājai, Džonsons turpina solīt, ka briti izstāsies no Eiropas Savienības 31. oktobrī ar vai bez vienošanās.
Turpinām ziņas

Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija aicina premjeru Krišjāni Kariņu apturēt olu importu no trešajām valstīm, tajā skaitā Ukrainas. Asociācija informē, ka papildus pārbaužu laikā ir atklāts, ka salmonellu satur pat termiski apstrādāti produkti, kas liek domāt par zemu higiēnas līmeni Ukrainas ražotnēs, paužot bažas par Latvijas patērētāju veselības drošību, jo imports no Ukrainas veido trešdaļu no visu importēto olu apjoma. 
Tikmēr Ukrainas Putnkopju apvienības vadītājs Sergejs Karpenko uzsver, ka Ukrainā ievēro stingrus salmonellas kontroles pasākumus - ja ārpus ES esoša valsts, piemēram, Ukraina vēlas eksportēt produkciju ES, šai produkcijai jāatbilst līdzvērtības principam jeb paškontrolei, higiēnai un ražošanas praksēm jābūt atbilstošām vismaz tādiem pašiem standartiem, kādi tiek pieprasīti no ES esošiem uzņēmumiem. Pēc viņa sacītā, patlaban Ukraina un ES sasniegušas pārrunu pēdējo posmu, cenšoties nonākt pie kompromisa saistībā ar ES sertifikātu olu un olu produktu importēšanai Ukrainā. 

Un vēl
Šodien Valsts sekretāru sanāksmē izsludināta Tieslietu ministrijas izstrādātā septiņu likumprojektu pakete, ar kuru plānots nodrošināt iespēju fiziskām personām, kurām ir zemi ienākumi un neliels parādsaistību apmērs, noteiktā kārtībā atbrīvoties no parādsaistībām. Špbrīd maksātnespējas likumā ietvertais fiziskās personas maksātnespējas process ir salīdzinoši dārgs un nav piemērojams personām ar parādsaistību apjomu līdz 5 tūkstoši eiro. Tādējādi personām ar zemiem ienākumiem nav iespēju tiesiski risināt to maksātspējas problēmas. Jaunais regulējums būs piemērojams ierobežotam likumā noteiktam fizisko personu lokam ar parādsaistību kopējo apmēru no 2  līdz 5 tūkstoši eiro, ko turklāt drīkstēs veidot noteikta veida parādsaistības. 

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:Tiesa pagaidām aizliedz slēgt līgumus ar citiem būvniekiem Jaunā Rīgas teātra projektā; Kāpēc latvijas iedzīvotāji nevar atļauties slimot? Un Tiek veidota jauna tīmekļa vietne, kurā atzīmēs šķiroto sadzīves atkritumu punktus.


Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa aizliegusi VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) slēgt jaunus būvniecības līgumus par Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas projektu. Tas ir prasības nodrošinājums līdzšinēja būvnieka “RERE Būe1” strīdā ar nekustamajiem īpašumiem par līguma laušanu. Pēc tam, kad VNĪ vienpusēji lauza līgumu ar būvniekiem par JRT projektu, jo uzskatīja, ka viņi pieļauj pārkāpumus un neievēro termiņus, “RERE Būve 1” vērsās tiesā ar pieteikumu par līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un pienākuma uzlikšanu nekustamajiem īpašumiem pildīt noslēgto līgumu. Nekustamie īpašumi arī plānoja sludināt jaunu konkursu jaunā Rīgas teātra projektam, kā arī prasa piedzīt līgumsodu gandrīz 210 tūkstoši eiro, tāpēc būvnieki kā prasības nodrošinājumu lūguši to aizliegt.

Šī gada augustā Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas amatpersonas sadarbībā ar VID Iekšējās drošības pārvaldes amatpersonām apturējušas PVN izkrāpšanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējuma darbību. Noziedzīgais grupējums darbojās laika posmā no 2017.gada janvāra līdz 2019.gada augustam. Iesaistītie izvairījās no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas, kā arī legalizēja noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus, tādejādi nodarot valsts budžetam zaudējumus aptuveni 645 tūkstoši 784 tūkst. euro apmērā.


Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija jeb VARAM rosina noteikt, ka jaunu pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrāde un apstiprināšana jāuzsāk tikai pēc 2021.gada pašvaldību vēlēšanām, izriet no VARAM izstrādātajiem un valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajiem grozījumiem Teritorijas attīstības plānošanas likumā. Grozījumu anotācijā ministrija norāda, ka teritorijas attīstības plānošanas dokumenti nosaka pašvaldības attīstību turpmākajiem septiņiem (vidēja termiņa) vai 25 gadiem (ilgtermiņā), taču šo dokumentu izstrādē esot būtiski ņemt vērā nacionālā līmeņa lēmumus, konkrētajā gadījumā - Administratīvi teritoriālo reformu, kas paredz 2021.gadā organizēt pašvaldību vēlēšanas jau jaunajās vietvaru robežās.

Turpinām ziņas
Latvijā šogad otrajā ceturksnī pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 27,7% darba ņēmēju, kas ir par 2,9 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija. Tajā skaitā 125,7 tūkstoši jeb 15,6% darba ņēmēju 2019.gada otrajā ceturksnī saņēma minimālo darba algu vai mazāk, kas ir par 1,8 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 17,4% darba ņēmēju.

Latvijā arvien vairāk trūkst darbaspēka, vienlaikus liela daļa nodarbināto, īpaši ar zemāku ienākumu līmeni, baidās zaudēt esošo darbu slimības dēļ. 39% Latvijas iedzīvotāju darbspējīgā vecumā – no 25 līdz 60 gadiem norāda, ka Latvijā strādājošais nevar atļauties slimot, jo baidās pazaudēt darbu, liecina Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas Latvijā veiktā aptauja. Tā liecina, ka īpaši izteikti tas vērojams Latgalē, kur 51% aptaujāto izjūt šādas bailes, Vidzemē 42%, bet Pierīgā – 40%. Šādu atbildi galvenokārt (46% aptaujāto) sniedz iedzīvotāji ar zemiem personīgajiem ienākumiem – līdz 550 eiro. Tiesa, arī respondentu grupā ar ienākumiem no 1251 līdz 1500 eiro 39% atzinuši, ka bailes pazaudēt darbu ir iemesls, kāpēc mūsu valstī strādājošais nevar atļauties slimot. 

Un vēl

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz noteikt par pienākumu atkritumu apsaimniekotājiem tīmekļvietnē "www.skiroviegli.lv" ievadīt un uzturēt aktuālu informāciju par dalītās vākšanas punktiem un laukumiem. Valsts vides dienests sadarbībā ar VARAM un Valsts reģionālās attīstības aģentūru ir sācis darbu pie vienotās atkritumu dalītās vākšanas tīmekļvietnes "www.skiroviegli.lv" izveides. Plānots, ka "Šķiro viegli" ļaus iedzīvotājiem ērti atrast sev tuvākās atkritumu dalītas vākšanas vietas.

Atstājiet komentāru