2024.gada 19. aprīlis

Fanija, Vēsma

Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 30.aprīlī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 30.aprīlī

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpiuls domes deputāti šodien lems par varas maiņu pilsētā; Norvēģijā uz baltvaļa atrod piestiprinātu videokameru; un Aptaujā noskaidrots, kādu prezidentu iedzīvotāji  uzskata par piemērotu šim amatam. 

Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts iegulda medicīnas studijās – daļā veltīgi, jo trūkst rezidentūras vietu; Policija aptur nelegālu polārlāča ādas tirdzniecību; un Radio1 profilā sociālajā vietnē Facebook šodien pulksten četros būs skatāma tiešraide no Jēkabpils domes ārkārtas sēdes.

Radio1 ziņas pulksten 17.00
Radio1 ziņās klausieties:Vides dienesta ģenerāldirektores amatā apstiprina Baklāni-Ansbergu; Nākamgad sertifikātus par vidējo izglītību plānots izsniegt 26. jūnijā un Eiropai tuvojas aukstuma vilnis.

Radio1 ziņas pulksten 18.00
Radio1 ziņās kalsieties: Ar balsu vairākumu par Jēkabpils mēru ievēlēts Aivars Kraps; Nākamgad sertifikātus par vidējo izglītību plānots izsniegt 26. jūnijā un Eiropai tuvojas aukstuma vilnis.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpiuls domes deputāti šodien lems par varas maiņu pilsētā; Norvēģijā uz baltvaļa atrod piestiprinātu videokameru; un Aptaujā noskaidrots, kādu prezidentu iedzīvotāji  uzskata par piemērotu šim amatam. 


Šodien plkst.16 sasaukta Jēkabpils domes ārkārtas sēde, un tajā no amata plānots gāzt pilsētas mēru Raivi Ragaini, kas ievēlēts no Latvijas zaļās partijas. Jau ziņots, ka sēdi pieprasījuši sasaukt astoņi Jēkabpils domes deputāti, pārmetot priekšsēdētājam bezdarbību saistībā ar plānoto pašvaldību reformu un nespēju komunicēt ar visiem deputātiem. Pārmetumiem Ragainis nepiekrīt un, lai plašāk skaidrotu radušos politisko krīzi pašvaldībā, vakar domes vadība un pozīcijas deputāti aicināja iedzīvotājus uz preses konferenci Tautas namā. Plašāk par runāto preses konferencē – gan pašvaldības vadības izteikto viedokli, gan žurnālistu un iedzīvotāju izteiktos jautājumus un viedokļus lasiet un skatieties video portālā Radio1.lv.  

Valsts sociālās aprūpes centru darbinieki saņēmuši solīto atalgojuma palielinājumu un ir gandarīti, ka pēc daudziem gariem un smagiem gadiem beidzot saņemts viņu darba novērtējums. Viņi norādīja, ka algas pielikums vērtējams gan kā finansiāls atbalsts, gan morāls gandarījums. Kā ziņots, no šī gada 1.aprīļa Valsts sociālās aprūpes centru darbinieku atalgojumam tiks piešķirti papildu 4,8 miljoni eiro, kas ļauj palielināt darba algas par vidēji 145 eiro mēnesī. 


Nacionālajos bruņotajos spēkos notiks gan plānotas, gan neplānotas pārbaudes, lai pārliecinātos par to kaujas gatavību, izriet no aizsardzības ministra Arta Pabrika vakar preses konferencē paustā. Vakar ministru līmenī panākta vienošanās, ka katra no ministrijām tuvākajā laikā pie sevis veiks krīzes situācijas mācības jeb krīzes scenāriju izspēli. Līdz ar šo scenāriju izspēlēšanu paredzēts veicināt valsts iestādes iestāžu veiksmīgu sadarbību nopietno krīžu pārvarēšanā.

Turpinām ar ārvalstu vēstīm

Šodien no troņa atteiksies Japānas imperators Akihito, kurš valstī valdījis vairāk nekā trīs desmitgades. Viņš tautā tiek cienīts par to, ka savas valdīšanas laikā spējis imperatora ģimeni tuvināt tautai un centies dziedēt Otrajā pasaules karā uzplēstās japāņu nācijas brūces. 85 gadus vecais imperators kroni nodos savam dēlam Naruhito, kurš par imperatoru kļūs trešdien. 

Spānijas varas iestādes aizliegušas bijušajam Katalonijas premjerministram Karlesam Pudždemonam kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās. 56 gadus vecais separātistu līderis gatavojās kandidēt kā saraksta “Kopā par Kataloniju” pirmais numurs. Pudždemona partijas pārstāvji īpašā paziņojumā norādīja, ka vēlēšanu komisija vēlas viņu līderi apklusināt un nostumt malā. Savukārt pats Katalonijas ekspremjers jau martā norādīja, ka kļūšana par Eiropas Parlamenta deputātu garantētu viņam tiesisko imunitāti visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tajā skaitā Spānijā. Patlaban Pudždemons dzīvo trimdā Beļģijā.


Zvejnieki Norvēģijā notvēruši baltvali, pie kura bija piestiprināta “go-pro” videokamera. Uz stiprinājuma bija uzraksts krievu valodā, taču kaimiņvalsts pārstāvji nepastiprina versiju par zinātnieku eksperimentu. Norvēģijas mediji ziņo, ka baltvalis tika pamanīts valsts ziemeļu daļā netālu no Ingojas salas. Zvejnieki informēja ekspertus, ka palīdz nelaimē nokļuvušiem dzīvniekiem, un jau drīz zinātnieki dzīvnieku pievilināja ar mencas fileju un atbrīvoja no apgrūtinošās nastas. Vietējie žurnālisti pieļāva iespēju, ka kameru izmantojuši Krievijas zinātnieki vai pat militāristi, bet kaimiņvalsts oficiālās iestādes šādu iespēju noliedz. 

Un vēl

No Valsts prezidenta amata iespējamajiem kandidātiem Latvijas iedzīvotāji esošo prezidentu Raimondu Vējoni pazīst labāk nekā juristu Egilu Levitu, tomēr viņa piemērotību amatam latviski runājošie vērtē zemāk, atsaucoties uz pētījumu centra SKDS veikto aptauju, informēja Levitu atbalstošās iniciatīvas "Par izcilu Latvijas Valsts prezidentu" pārstāve Kristīne Tjarve. Atbilstoši aptaujas datiem Levitu par piemērotu Valsts prezidenta amatam atzīst 44% aptaujāto Latvijas pilsoņu, par nepiemērotu - 22%, bet 34% par viņu nebija viedokļa. Salīdzinoši no latviski runājošajiem Vējoni par nepiemērotu prezidenta amatam vērtēja 63% aptaujāto, bet no krieviski runājošajiem – 50%, savukārt tikai 30% respondentu uzskata, ka Vējonis ir piemērots prezidenta amatam.

Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Zemgales kultūras programmas projektu konkursā projektiem sadalīti 76 tūkstoši eiro, tajā skaitā arī atbalstīta Zemgaļu svētku rīkošana Tērvetē un Operas dienas Jēkabpilī. Šogad konkursam pavisam iesniegts tika 91 projektu pieteikums, kuros kopējā pieprasītā summa pārsniedza 330 tūkstoši eiro. Ekspertu komisija lēmusi atbalstīt 45 projektu īstenošanu par kopējo summu 76 tūkstoši eiro. Programmas pārstāvji skaidroja, ka lielās konkurences dēļ daudz labu iniciatīvu atbalstu nesaņēma. Tāpat vairāki pieteikumi netika atbalstīti, jo tajos nebija ievērotas nolikumā noteiktās prasības. Konkursa mērķis ir veicināt Zemgales reģiona tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu, popularizēšanu un pieejamību plašai sabiedrībai.

Latvijas Reģionu apvienība sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākusi vākt parakstus par tautas tiesībām lemt sava novada nākotni. Iniciatīvas pieteikumā teikts, ka valdības pašlaik piedāvātā Administratīvi teritoriālā reforma izstrādāta, nekonsultējoties ar Latvijas iedzīvotājiem un neņemot vērā ne iedzīvotāju viedokli, ne viņu pārvietošanās paradumus. Parakstu vācēji uzsver, ka daudzās Latvijas pašvaldībās iedzīvotāji ir izveidojuši vietējās kopienas ar saviem ieradumiem, tradīcijām, ar kopīgām iezīmēm un īpatnībām, specifiskiem svētkiem un to svinēšanu, amatieru kolektīviem u.tml. Daudzi cilvēki ir izvēlējušies savas dzīvesvietas un darba vietas, kā arī iegādājušies īpašumus, ņemot vērā šos apstākļus un apsvērumus. Patlaban par iniciatīvu nobalsojuši 813 cilvēki.

Turpinām ziņas

Pļaviņu novada pašvaldības kapitālsabiedrība SIA "Pļaviņu komunālie pakalpojumi" pagājušajā gadā dubultojusi peļņu, liecina "Firmas.lv" dati. 2018.gadā uzņēmuma apgrozījums bijis 821 tūkstotis 367 eiro. Savukārt peļņa pērn sasniegusi 16 tūkstoši 546 eiro, kas ir divreiz vairāk, salīdzinot ar 7 tūkstoši 996 eiro 2017.gadā. Peļņu nolemts atstāt uzņēmuma attīstībai. Namu apsaimniekošanas un siltuma ražošanas uzņēmumā, ko vada Normunds Liepnieks, pērn nodarbināti 44 cilvēki. Komunālo pakalpojumu sniedzējs pērn turpinājis strādāt pie ūdens zudumu samazināšanas, tāpat īstenots projekts Pārvades un sadales sistēmas rekonstrukcija Pļaviņās", nomainot siltumtrases posmu Dzirnavu ielā.

Jēkabpils novadā izsludināts nevalstisko organizāciju inciatīvu konkurss. Šogad konkursā var piedalīties ne tikai nevalstiskās organizācijas, kas reģistrētas vai veic darbību Jēkabpils novadā, bet arī iedzīvotāju veidotas iniciatīvu grupas, kuru sastāvā ir ne mazāk kā 3 pilngadīgi Jēkabpils novadā deklarēti iedzīvotāji. Iedzīvotāju grupām jāsavāc arī vismaz 20 pilngadīgu novada iedzīvotāju paraksti par iniciatīvas atbalstu. Vienam projektam pieejamais līdzfinansējums no pašvaldības ir līdz 700 eiro. Kopējā konkursam atvēlētā summa – 7000 eiro. Ar konkursa nolikumu sīkāk var iepazīties Jēkabpils novada pašvaldības mājaslapā.


Un vēl

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests šorīt turpina dzēst vakar izcēlušos meža ugunsgrēku Aknīstes novadā. Pirmdien ap plkst.12 dienests saņēma informāciju, ka Asares pagastā deg mežs. Ierodoties notikuma vietā, glābēji konstatēja, ka deg kūla un gruzd zem tās esošais kūdras slānis, kā arī vēja ietekmē liesmas sasniegušas arī mežu. Šī ugunsgrēka dzēšanas darbos piedalījās Aknīstes, Ilūkstes, Neretas, Jēkabpils un Viesītes ugunsdzēsēji glābēji un Valsts meža dienesta (VMD) darbinieki. Pirmdienas vakarā visiem iesaistītajiem izdevās ierobežot liesmu izplatīšanos, bet degšana turpinās ugunsgrēka vietas iekšienē. Notikumā dega meža jaunaudze 2,5 hektāru un mežs trīs hektāru platībā.


Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts iegulda medicīnas studijās – daļā veltīgi, jo trūkst rezidentūras vietu; Policija aptur nelegālu polārlāča ādas tirdzniecību; un Radio1 profilā sociālajā vietnē Facebook šodien pulksten četros būs skatāma tiešraide no Jēkabpils domes ārkārtas sēdes.

Valsts apmaksāto medicīnas studiju vietu sešu gadu garumā topošajiem mediķiem ir krietni vairāk, nekā pēc tam pieejamas rezidentūras vietas. Šogad izsludinātas kopumā 222 rezidentūras dažādās specialitātēs. Taču tikai aptuveni 170 no tām ir pamatspecialitātēs, kurās var iestāties jaunie ārsti pēc 6. studiju gada. Patlaban valsts apmaksāto mazāk rezidentūras vietu nekā ir medicīnas studiju vietu. Ja speciālists netiek rezidentūrā, būtība valsts apmaksātās studijas bijušas veltīgas. Rezidentūras vietu skaitu un sadalījumu pa specialitātēm veido Veselības ministrija. To darot ministrija ņem vērā ārstniecības iestāžu pieprasījumu un esošo speciālistu skaitu. Veselības ministrija atzīst, ka sistēmu veido gan objektīvi, gan arī subjektīvi kritēriji. Jauno ārstu asociācija ir aktualizējusi šo problēmu un gaida no nozares ministrijas risinājumu.

Ārpus frakcijām esošajam deputātam Aldim Gobzemam Satversmes aizsardzības birojs šodien oficiāli atteicis pielaidi darbam ar valsts noslēpumu. Viņš jau iepriekš pauda, ka saņems rekomendāciju par pielaides nesniegšanu. Gobzems uzskata, ka pielaides nepiešķiršana saistīta ar vēlmi "noņemt viņu kā jaunās politikas un domāšanas pārstāvi no trases". 

Svinot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, līdz 5. maijam sabiedriskā transporta pieturvietās apskatāma foto izstāde "Dzimšanas diena. Brīvība". Vienpadsmit pilsētās redzamas dokumentālas fotogrāfijas un īsstāsti par Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem un viņu dzimšanas dienām. Idejas īstenotāji ir fotogrāfs Ģirts Raģelis un kultūras žurnāliste Eva Johansone, kuri tic, ka dokumentējot un parādot cilvēkus viņu dzimšanas dienās, var tuvplānā notvert un parādīt dažādo Latvijas sabiedrību. Abi autori izvēlējās neizstādīt fotogrāfijas izstāžu telpā, bet pilsētvidē, lai uzrunātu arī to sabiedrības daļu, kas neapmeklē izstādes.

Turpinām ziņas

Likumsargi konstatējuši divus gadījumus, kuros privātpersonas bez speciāla sertifikāta vēlējušās pārdot polārlāča ādu un vistu vanaga izbāzni. Saistībā ar notikušo uzsāktas administratīvās lietvedības. Policija konstatējusi, ka kādas privātpersonas vēlējušās pārdot polārlāča ādu par 200 eiro, kā arī vistu vanaga izbāzni, kura cena ir 380 eiro. Abām privātpersonām tika lūgts uzrādīt attiecīgos dokumentus un apliecināt dzīvnieku legālo izcelsmi, taču neviena no tām nevarēja to izdarīt. Latvijā, tāpat kā jebkurā Eiropas Savienības dalībvalstī, aizliegts tirdzniecībā piedāvāt gan dzīvus īpatņus, gan izstrādājumus no savvaļas sugām, ja nav iespējams pierādīt to legālu izcelsmi. Par prasību neievērošanu var tikt uzlikts naudas sods fiziskajām personām no 30 līdz 70 eiro, bet juridiskajām personām – no 140 līdz 1200 eiro.

Zviedrijas mēbeļu lieltirgotājs "IKEA" aicina pircējus, kuri iegādājušies "Sundvik" mazuļu pārtinamo galdu, pārbaudīt, vai nolokāmā virsma ir nostiprināta ar komplektā iekļautajiem fiksatoriem. Uzņēmuma pārstāve norāda, ja virsma nav nostiprināta, iedzīvotāji aicināti to izdarīt. Taču, ja fiksatori ir pazuduši, tad veikalā var bez maksas saņemt jaunus. Lai attiecīgās detaļas saņemtu, pircējiem nav jāuzrāda čeks vai jebkāds cits pirkuma dokuments. Šāds aicinājums izplatīts, jo ir saņemta informācija par trim gadījumiem Eiropā, kad mazuļi ir nokrituši no "Sundvik" pārtinamā galda, jo virsma nav bijusi stabila. 

Un vēl

Radio1 profilā sociālajā vietnē facebook šodin pulksten četros varēs vērot Jēkabpils domes ārkārtas sēdi, kurā notiks uzticības balsojums pilsētas mēram Raivim ragainim un viņa atstādināšanas gadījumā – jauna domes priekšsēdētāja vēlēšanas. 

Jau ziņots, ka šodien plkst.16 sasaukta Jēkabpils domes ārkārtas sēde, un tajā no amata plānots gāzt pilsētas mēru Raivi Ragaini, kas ievēlēts no Latvijas zaļās partijas. Jau ziņots, ka sēdi pieprasījuši sasaukt astoņi Jēkabpils domes deputāti, pārmetot priekšsēdētājam bezdarbību saistībā ar plānoto pašvaldību reformu un nespēju komunicēt ar visiem deputātiem. Izvirzītajiem pārmetumiem Ragainis nepiekrīt.

Radio1 ziņas pulksten 17.00
Radio1 ziņās klausieties:Vides dienesta ģenerāldirektores amatā apstiprina Baklāni-Ansbergu; Nākamgad sertifikātus par vidējo izglītību plānots izsniegt 26. jūnijā un Eiropai tuvojas aukstuma vilnis.

Jēkabpils domes ārkārtas sēdē šodien no amata gāzts līdzšinējais domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis. Pēc Ragaiņa gāzšanas no amata, tika izvirzīti jauni kandidāti mēra amatam. Deputāts Aigars Nitišs izvirzīja Raivi Ragaini, bet Leonīds Salcevičs – Aivaru Krapu. Patlaban notiek vēlēšanas. Plašāk par rezultātu klausieties ziņās pulksten sešos.


Ministru kabinets otrdien Valsts vides dienesta ģenerāldirektores amatā apstiprināja konkursā uzvarējušo Elitu Baklāni-Ansbergu. Viņas kandidatūru pēc uzvaras vakantā amata konkursā atbalstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. Baklāne-Ansberga pateicās ministriem par viņai sniegto iespēju vadīt valsts vides dienestu. Līdz šim viņa sešus gadus strādājusi Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora amatā, Ventspils pilsētas domes Ekonomikas nodaļas vadītāja amatā, kā arī bijusi VSIA "Latvijas Valsts mērnieks" valdes priekšsēdētāja.


Latvijas iekšzemes kopprodukts šogad pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 2,8%, salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, Latvijas ekonomika minētajā laika periodā ir augusi par 3%. Statistikas pārvaldē norādīja, ka IKP ietekmēja apmēru pieaugums būvniecībā (6%) un pakalpojumu nozarēs (3%). 



2019. gada martā, salīdzinot ar 2018. gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms pieauga par 0,3%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 8,3%, bet autodegvielas mazumtirdzniecība - par 2,8%. Salīdzinot ar 2018. gada martu, apgrozījums pieauga visās mazumtirdzniecības nozarēs, izņemot farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecību.

Saeimas Mediju politikas apakškomisijas sēdē klātesošo deputātu vairākums šodien pauda atbalstu atsevišķa Sabiedrisko mediju ombuda izveidošanai, lai arī izskanēja ideja to veidot, piemēram, kā nodaļu Tiesībsarga birojā. Komisijas sēdē raisījās diskusijas, kādā formā sabiedrisko mediju ombudam būtu jāstrādā. Deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla norādīja, ka to varētu veidot kā atsevišķu nodaļu Tiesībsarga birojā. Ņemot vērā korporatīvās saites, kādas veidojas dažādās jomās, šāds mehānisms nodrošinātu neitrālāku skatījumu.

Turpinām ziņas

Ministru kabinets šodien apstiprināja noteikumus par valsts pārbaudes darbu norises laikiem 2019./2020. mācību gadā vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības programmās. Nākamgad sertifikātus par vidējo izglītību plānots izsniegt 26. jūnijā. 

Līdzšinējo personas apliecību jeb eID karti plānots noteikt kā obligātu personu apliecinošu dokumentu. To paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā šodien galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā. Personas apliecība būs obligāta visiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, un pase turpmāk tiks paredzēta kā izvēles personu apliecinošs dokuments vai kā ceļošanas dokuments uz valstīm, kurās eID karte netiek atzīta par personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu.

Un vēl

Maija sākumā Eiropā ienāks auksts gaiss no Arktikas, kas daudzviet apdraudēs šā gada ražu, prognozē sinoptiķi. Pavasaris bijis neparasti agrs, tādēļ veģetācijas attīstība notikusi straujāk nekā ierasts. Jau februāra izskaņā Vācijā un Lielbritānijā termometra stabiņš vietām pakāpās līdz +21 grādam, Austrijā - līdz +24 grādiem, Francijā - līdz +26 grādiem. Savukārt aprīlis daudzviet atnesis karstumu līdz +30 grādiem. Maijā gaidāmās salnas var būt īpaši postošas arī tādēļ, ka daudzviet Eiropā sausums ir novārdzinājis augus, padarot tos neizturīgākus pret zemu temperatūru. Saskaņā ar "Global Forecast System" prognozi šīs nedēļas nogalē un nākamnedēļ lielā daļā Eiropas gaisa temperatūra naktīs noslīdēs vairākus grādus zem nulles. Latvijā drēgnākajās dienās maksimālā gaisa temperatūra būs tikai +6..+11 grādi, aukstākajās naktīs termometra stabiņš valsts lielākajā daļā noslīdēs līdz 0..-5 grādiem. Sagaidāms, ka siltums sāks atgriezties laikā ap 10.maiju.


Radio1 ziņas pulksten 18.00
Radio1 ziņās kalsieties: Ar balsu vairākumu par Jēkabpils mēru ievēlēts Aivars Kraps; Nākamgad sertifikātus par vidējo izglītību plānots izsniegt 26. jūnijā un Eiropai tuvojas aukstuma vilnis.


Jēkabpils domes ārkārtas sēdē šodien no amata gāzts līdzšinējais domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis un ar balsu vairākumu par Jēkabpils mēru ievēlēts Aivars Kraps. Pēc Ragaiņa gāzšanas no amata, tika izvirzīti jauni kandidāti mēra amatam. Deputāts Aigars Nitišs (LZP) izvirzīja Raivi Ragaini, bet Leonīds Salcevičs – Aivaru Krapu.

Līdzšinējais mērs no amata tika gāzts ar septiņām balsīm "par" un piecām "pret". Par Ragaiņa gāzšanu balsoja Jēkabpils reģionālās partijas deputāti - Leonīds Salcevičs, Aleksandrs Deinis un Māris Dimants, neatkarīgā deputāte Kristīne Ozola, Latgales partijas deputāts Nikolajs Anuškevičs un no "Saskaņas" ievēlētais Broņislavs Ivanovskis, kā arī  Aivars Kraps. Ar šo pašu deputātu balsīm par jauno Jēkabpils mēru ievēlēts Aivars Kraps. Domes sēdē nepiedalījās partijas "KPV LV" deputāte Signe Bērziņa. Jāpiebilst, ka kopš brīža, kā domē tika iesniegts iesniegums par Raivja Ragaiņa atstādināšanu no amata, kuru parakstīja arī Signe Bērziņa, viņa pašvaldības komitejas un domes sēdes nav apmeklējusi.

Domes sēdē neuzticību izteikušie deputāti mēram pārmeta nespēju komunicēt un deputātu priekšlikumu ignorēšanu. Savukārt bijušais domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs (Jēkabpils reģionālā partija) apgalvoja, ka pēc tam, kad astoņi deputāti iesnieguši pieprasījumu sasaukt ārkārtas sēdi Ragaiņa atbrīvošanai, mērs nevis sasaucis deputātus pie viena sarunu galda, bet gan mēģinājis noturēt savu amatu, piedāvājot amatus pašvaldības kapitālsabiedrībās vai vēl citus labumus. Salcevičs arī pārmeta līdzšinējai domes vadībai, ka situācijā, kad Jēkabpils slimnīca grimst parādos, valdes locekļiem “pa kluso” paaugstinātas algas līdz 4 tūkstoši eiro mēnesī.

Ragainis pārmetumus domes sēdē nosauca par meliem, uzsverot, ka deputātu grupa darbojas nevis deputātu, bet iedzīvotāju interesēs. Viņš arī pateicās domes un kapitālsabiedrību darbiniekiem par 22 mēnešu laikā paveikto, īstenojot dažādus projektus. Sēdē vairākkārt izskanēja aicinājums balsot pēc sirdsapziņas. Jēkabpils mēra vietniece Līga Kļaviņa  deputātus aicināja balsot tā, lai nenogalinātu savu reputāciju un droši varētu skatīties saviem vēlētājiem acīs. Sēdes noslēgumā Jēkabpils mēra vietniece Līga Kļaviņa paziņoja, ka neredz iespēju turpināt darbu jaunās koalīcijas sastāvā, tāpēc atkāpjas no amata un 2.maijā iesniegs atlūgumu.

Turpinām ziņas


Ministru kabinets otrdien Valsts vides dienesta ģenerāldirektores amatā apstiprināja konkursā uzvarējušo Elitu Baklāni-Ansbergu. Viņas kandidatūru pēc uzvaras vakantā amata konkursā atbalstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. Baklāne-Ansberga pateicās ministriem par viņai sniegto iespēju vadīt valsts vides dienestu. Līdz šim viņa sešus gadus strādājusi Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora amatā, Ventspils pilsētas domes Ekonomikas nodaļas vadītāja amatā, kā arī bijusi VSIA "Latvijas Valsts mērnieks" valdes priekšsēdētāja.

Ministru kabinets šodien apstiprināja noteikumus par valsts pārbaudes darbu norises laikiem 2019./2020. mācību gadā vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības programmās. Nākamgad sertifikātus par vidējo izglītību plānots izsniegt 26. jūnijā. 

Līdzšinējo personas apliecību jeb eID karti plānots noteikt kā obligātu personu apliecinošu dokumentu. To paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā šodien galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā. Personas apliecība būs obligāta visiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, un pase turpmāk tiks paredzēta kā izvēles personu apliecinošs dokuments vai kā ceļošanas dokuments uz valstīm, kurās eID karte netiek atzīta par personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu.

Un vēl

Maija sākumā Eiropā ienāks auksts gaiss no Arktikas, kas daudzviet apdraudēs šā gada ražu, prognozē sinoptiķi. Pavasaris bijis neparasti agrs, tādēļ veģetācijas attīstība notikusi straujāk nekā ierasts. Jau februāra izskaņā Vācijā un Lielbritānijā termometra stabiņš vietām pakāpās līdz +21 grādam, Austrijā - līdz +24 grādiem, Francijā - līdz +26 grādiem. Savukārt aprīlis daudzviet atnesis karstumu līdz +30 grādiem. Maijā gaidāmās salnas var būt īpaši postošas arī tādēļ, ka daudzviet Eiropā sausums ir novārdzinājis augus, padarot tos neizturīgākus pret zemu temperatūru. Saskaņā ar "Global Forecast System" prognozi šīs nedēļas nogalē un nākamnedēļ lielā daļā Eiropas gaisa temperatūra naktīs noslīdēs vairākus grādus zem nulles. Latvijā drēgnākajās dienās maksimālā gaisa temperatūra būs tikai +6..+11 grādi, aukstākajās naktīs termometra stabiņš valsts lielākajā daļā noslīdēs līdz 0..-5 grādiem. Sagaidāms, ka siltums sāks atgriezties laikā ap 10.maiju.

Atstājiet komentāru