Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 5.martā
- 05 marts 2019 --
- 0Komentāri
Ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdība šodien lems par 2019.gada budžetu; Ienākumu deklarācijās līdz šim parādnieku skaits jau pārsniedzis 9000; un Jēkabpils basketbolisti šodien tiksies spēlē ar Igaunijas komandu.
Valdības iespējamais solījums pedagogu minimālo mēnešalgu celt nevis šī gada 1.septembrī, bet 2020.gada 1.janvārī izglītības nozarē strādājošos no piketa un streika neatturēs, aģentūrai LETA pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga. Ja šodien valdībā, izskatot 2019.gada budžetu, netiks pieņemts lēmums par minimālā pedagogu atalgojuma celšanu no šī gada septembra, tad jau rīt Vanaga iesniegs pieteikumu par protesta akcijas organizēšanu 20.martā.
Valdošās koalīcijas partijas pagaidām nav vienojušas par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatu. Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš norāda, ka diskusijas turpinās šonedēļ Saeimā. Kā ziņots, līdz 7.martam deputātiem jāpiesaka kandidatūras arī CVK priekšsēdētāja amatam. Iepriekš tika apspriesti divi iespējamie kandidāti uz šo amatu - bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniece Diāna Kurpniece un CVK sekretārs Ritvars Eglājs. Vēlāk Eglājs nolēma uz šo amatu nekandidēt. Jau vēstīts, ka atsevišķas koalīcijas partijas ir paziņojušas, ka vēlas CVK ilggadējā vadītāja Arņa Cimdara nomaiņu.
Turpinām ziņas
Ja valsts nespēj pietiekoši investēt ilgtspējīgos iekšējās drošības infrastruktūrās risinājumos, tad, iespējams, sabiedrībai ir jāpiedalās sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, tiekoties ar Latvijas Lielu pilsētu asociācijas biedriem un pilsētu pašvaldību policijas priekšniekiem paudis iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Tāpat Ģirģens norādījis, ka pilsētās nepieciešams izvietot dažādas video novērošanas sistēmas, lai sekmīgi spētu sniegt atbalstu Valsts policijai dažādu noziegumu novēršanā un vainīgo saukšanai pie atbildības. Savukārt pašvaldību policijas pārstāvji tikšanās laikā uzsvēruši nepieciešamību pēc vienotas pašvaldību policijas koordinēšanas visos Latvijas reģionos, lai sekmīgāk risinātu problēmas un veikt koordinācijas pasākumus.
Šodien tie nodokļu maksātāji, kuri pirmie paspēja iesniegt pagājušā gada ienākumu deklarācijas, savos kontos sāks saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu. Tikmēr citiem būs jādomā, kā valstij atmaksāt nodokļu parādu. 9 tūkstoši 273 cilvēkiem budžetā kopumā būs jāatmaksā 700 tūkstoši eiro liels nodokļa parāds, liecina dati par līdz šim izvērtētajām ienākumu deklarācijām. Tikmēr no budžeta atmaksājamā summa šobrīd sasniegusi vairāk nekā 26 miljonus eiro. Tik daudz kopumā sadalīs vairāk nekā 138 tūkstoši nodokļu maksātāju. Valsts ieņēmumu dienests pēdējā laikā saņēmis daudzus pārmetumus, taču tā vadība neuzskata, ka nodokļu maksātāji iepriekš būtu informēti par maz. VID ieskatā, nodokļu maksātājiem pašiem rūpīgāk jāseko līdzi izmaiņām.
Un vēl
"OlyBet" Latvijas-Igaunijas Basketbola līgas pastarīte "Jēkabpils"/"SMScredit.lv" šodien regulārā čempionāta mačā viesojas pie Ervīna Jonāta pārstāvētās Raplas "Avis Utilitas". Mačs sāksies plkst.18.30, tiešraidē to translējot portālam "Delfi.ee". Jēkabpils basketbolisti februārī tika pie pirmajām uzvarām sezonā, turklāt izcīnot divus panākumus pēc kārtas. Tiesa, pēc tam sekoja smags zaudējums "VEF Rīga" komandai, kā arī uz Jūrmalas vienību pārcēlās pieredzējušais centra spēlētājs Jurijs Aleksejevs. Tikmēr Raplas vienība cietusi divus zaudējumus pēc kārtas, kas seko trīs uzvaru sērijai. Abu komandu šosezon pirmajā savstarpējā spēlē Jēkabpils komanda mājās cieta zaudējumu ar 69:79.
Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00
Šogad reorganizācija skars vismaz 15 izglītības iestādes, savukārt piecas skolas tiks likvidētas, tomēr lēmumus par skolu tīkla sakārtošanu plānots pieņemt vēl vairākās pašvaldībās. Līdz jaunajam mācību gadam vismaz septiņām izglītības iestādēm tiks mainīta īstenojamā izglītības pakāpe. Par pamatskolām kļūs divas vidusskolas - Liepnas vidusskola un Tumes vidusskola, par sākumskolām - Mežgaļu pamatskola, Saldus novada pašvaldības Kursīšu pamatskola, Jaunlutriņu pamatskola un Pampāļu pamatskola. Savukārt Līvu sākumskola pārtaps par Līvu pirmsskolas izglītības iestādi. Vēl kopumā vismaz astoņas izglītības iestādes skars pievienošanās vai apvienošanās process. Savukārt jaunajā mācību savas durvis vaļā nevērs piecas izglītības iestādes. Patlaban izvērtēšanā izglītības un zinātnes ministrijā ir vēl četru pašvaldību iesniegumi - Aglonas, Raunas, Rēzeknes novada un Grobiņas novada pašvaldību lēmumi.
Pēc viena gada pārtraukuma, Viesītes jaunieši kopā ar pašvaldību un Viesītes Kultūras pili rīko jauno mūzikas grupu konkursu HOMESICK. Jaunie mūziķi ir aicināti pieteikties konkursam līdz 12.aprīlim. Savukārt konkurss norisināsies 28.aprīlī Viesītes kultūras pilī. Ar konkursa nolikumu var iepazīties Viesītes novada pašvaldības mājaslapā.
Turpinām ziņas
Ceļa posmā Tīnūži-Koknese no marta pilotprojektā testē vidējās kustības ātruma radarus. Paredzēts, ka pēc sistēmas testēšanas tā sāks funkcionēt darba režīmā no 1.aprīļa. Autovadītāji no marta arī saņems protokolus par pieļautajiem pārkāpumiem uz konkrētā autoceļa. Jau ziņots, ka šādas iekārtas jau iepriekš Latvijā ir testētas. Sistēma darbojas šādi - šķērsojot konkrētu ceļa posma robežu pirmā mērierīce nofotografē automašīnas numurzīmi un piefiksē šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt izbraucot no konkrētā ceļa posma transportlīdzeklis atkal tiek nofotografēts. Pēc tam ar atbilstošu metodoloģiju tiek aprēķināts ar kādu vidējo ātrumu transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļa posmā un tas salīdzināts ar šajā vietā oficiāli atļauto braukšanas ātrumu.
Vakar Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljona karavīri projektā “Štāba bataljona simtgades labie darbi” apmeklēja Skaistkalnes vidusskolu Vecumnieku novadā un Jaunjelgavas vidusskolu. Skaistkalnes un Jaunjelgavas vidusskolas skolēnus un pasākuma apmeklētājus ar muzikālo sniegumu priecēja Nacionālo bruņoto spēku bigbends. Ikvienam interesantam bija iespēja iepazīties ar Štāba bataljona vēsturi un uzdevumiem, aplūkot karavīru individuālo ekipējumu un formas tērpu, kā arī nofotografēties Godasardzes formas tērpā. Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljons ir vienīgā vienība, kas 1992.gadā tika atjaunota ar tās vēsturisko nosaukumu. Vienība tika izveidota 1919.gadā kā Komandantūras rota. Gadu gaitā struktūra un uzdevumi ir daudzkārt mainījušies, bet viens no miera laika pamatuzdevumiem - godasardzes nodrošināšana pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pils ir saglabājies.
Lai arī daļu no Latvijas vēl klāj sniega sega, šogad dzēsti jau gandrīz 50 kūlas ugunsgrēki. Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte katru gadu ir atkarīga no laikapstākļiem un cilvēku attieksmes un apziņas. JPērn veiktais pētījums liecina, ka iedzīvotāji kūlas ugunsgrēku izcelšanās iemeslus visbiežāk saista ar neuzmanīgu rīcību ar uguni - bez uzraudzības atstātiem ugunskuriem, nomestiem degošiem izsmēķiem, un uzskata to par ekonomiski izdevīgāko teritorijas sakopšanas veidu, kaut gan kūlas dedzināšana apdraud cilvēku dzīvību un veselību, kā arī nekustamo īpašumu un nodara kaitējumu videi. Lai gan šķiet, ka kūlas dedzināšana ir visas Latvijas problēma, tomēr ik gadu ir novadi, kuros nav reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks. Pērn savas teritorijas bez kūlas dedzināšanas sakopuši ir Jaunpils, Lubānas, Vārkavas un Vecpiebalgas novadi. Savukārt Daugavpils novadā reģistrēti visvairāk kūlas ugunsgrēki - 111.
Un vēl
Ja sinoptiķu prognozes par laika apstākļiem turpmāk apstiprināsies un gaisa temperatūra krasi nepazemināsies, pēc apmēram divām nedēļām varētu sākt tecināt bērzu sulas. Šī produkta pārstrādes uzņēmuma "Sula" vadītājs Linards Liberts aģentūrai LETA sacīja, ka kļavu sulas šogad ir sāktas tecināt jau no februāra vidus, kas ir izteikti agrāk nekā citus gadus. Lai arī bērzu sulas parasti sāk iegūt marta beigās, aprīļa sākumā, šogad tās varētu būt pieejamas jau pēc divām nedēļām. Pēc Liberta teiktā, bērzu un arī kļavu sulu cenām šogad ir tendence saglabāties iepriekšējo gadu līmenī. Arī Smiltenes novada uzņēmuma "Kainaiži", kas tirgū pazīstams ar zīmolu "Birzī", īpašnieks Ervins Labanovskis apstiprina, ka kļavu sulas šogad sāka tecēt agrāk nekā ierasts, taču līdzīgi bijis arī pirms diviem gadiem, kad iestājās agrs pavasaris un gaisa temperatūra paaugstinājās virs nulles atzīmes. Viņš arī pieļauj, ka bērzu sulas varētu sākt iegūt pēc divām nedēļām, ja vien laika apstākļi nemainīsies.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: "Rīgas satiksmes" pagaidu vadītājs Matīss nolēmis pamest amatu; Nedēļas nogalē Jēkabpilī svinēs Masļeņicu; un "KPV LV" reitings kopš oktobra krities trīs reizes.
Rīgas pasažieru pārvadātāja "Rīgas satiksmes" pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīssn olēmis šodien pamest amatu. Matīss šorīt intervijā Latvijas Radio šādu lēmumu skaidroja ar atbalsta trūkumu pārmaiņām uzņēmumā no Rīgas satiksmes akcionāra puses. Akciju turētāja funkcijas pilda Rīgas mērs un "Saskaņas" līderis Nils Ušakovs. Sākotnēji atbalsts pārmaiņām Rīgas satiksmē no domes bijis liels, bet līdz ar Ušakova lēmumu kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās šis atbalsts faktiski ir zudis. Šādos apstākļos viņš nolēmis, ka šodien paziņos par atkāpšanos no amata - iesniegums jau esot sagatavots un tas vien jāiesniedz Ušakovam. Matīss uzsver, ka nav nobijies no atbildības, bet viens radušos situāciju vērst par labu nespējot.
Aprīlī plānots uzsākt Latvijas - Krievijas robežšķērsošanas vietas "Terehova" pārbūves un modernizācijas būvdarbus, kas izmaksās aptuveni 6 miljonus eiro. Tā kā pārbūve un modernizācija šajā vietā nav notikusi visu 20 kontrolpunkta pastāvēšanas gadu garumā, remonts nepieciešams gan ēkām, gan ceļiem. Savukārt robežsargi un muitnieki gaida darbavietu modernizāciju. Projekta pirmās kārtas gaitā tiks attīsta robežkontrolei un muitas kontrolei nepieciešamā pamata infrastruktūra. Otrajā posmā plānoti uzlabojumi klientu ērtībai – tiks atjaunota administratīvā kontroles ēka, kur klientus apkalpo Valsts ieņēmumu dienests un Valsts robežsardze.
Patentmaksas maksāšanai līdz 1.martam Valsts ieņēmumu dienestā bija reģistrēti 3 tūkstoši 493 cilvēki. Rīgā reģistrēti 1085 patentmaksas maksātāji, Pierīgā - 894, Kurzemē - 558, Vidzemē - 403, Zemgalē - 315, bet Latgalē - 238 patentmaksas maksātāji. Kopumā visvairāk patentu ir izsniegts frizieriem - 1022, auklēm - 387, fotogrāfiem – 380. Visbiežāk kā patenta darbības vietu patentmaksas maksātāji norādījuši Rīgu - 1159 gadījumos, Liepāju - 249, Ķekavas novadu - 153, Valmieru - 127 un Jūrmalu - 115 gadījumos. Patentmaksa ir galīgs nodokļa maksājums par fiziskās personas iesniegumā norādīto periodu, un papildu iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas patentmaksas maksātājiem nav jāveic.
Turpinām ziņas
Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zālē skatāma Latvijas Valsts vēstures arhīva ceļojošās izstāde “Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs un viņa laikmets”. Izstāde veltīta zināmākajam un vienlaikus mītiem visapvītākajam no Kurzemes hercogiem – Jēkabam Ketleram. Izstādē skenētā formā tiek rādīti gan zinātniskajā apritē jau iekļuvuši avoti, piemēram, vairāki hercoga Jēkaba noslēgti starptautiskie līgumi, gan arī vērtīgi jaunatradumi, kas ļauj noskaidrot atsevišķus līdz šim nezināmus vēstures faktus. Izstāde Jēkabpils pilsētas bibliotēkā apskatāma līdz 27. martam.
Šīs nedēļas nogalē, sestdien, 9. martā plkst. 12.00 Jēkabpilī, Kena parkā estrādē jēkabpilieši un pilsētas viesi aicināti uz slāvu tautas tradicionālajiem svētkiem “Masļeņica”, kuri simbolizē ziemas aizvadīšanu. Pasākuma laikā varēs baudīt pankūkas, kas ir šo svētku tradicionālais ēdiens. Ticējums vēsta, ka pankūkas, kas izceptas apaļas, simbolizē sauli un pavasara atnākšanu. Pasākumā varēs arī klausīties un skatīties krievu biedrības “Rodņik” priekšnesumus.
Un vēl
Partijas "KPV LV" pēdējo piecu mēnešu laikā kopš 13.Saeimas vēlēšanām piedzīvojusi būtisku popularitātes kritumu, partiju reitingā no otrās vietas noslīdot līdz septītajai, liecina socioloģisko pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Pērnajā oktobrī partijas "KPV LV" reitings sasniedza 11,5%, bet, ja Saeimas vēlēšanas būtu notikušas šā gada februārī, par minēto partiju balsotu vien 3,5% vēlētāju, līdz ar to politiskais spēks pat neiekļūtu parlamentā.
Tikmēr popularitātes kāpumu piedzīvojusi partiju apvienība "Jaunā Vienotība", februārī ieņemot trešo vietu. To pērn oktobrī atbalstīja 4,4% vēlētāju, bet šī gada februārī - jau 6,5%. Neliels kāpums, salīdzinot ar pērno oktobri, ir arī Zaļo un zemnieku savienībai, par kuru oktobrī savu balsi bija gatavi atdot 5,4% cilvēku, bet februārī - 5,7%. Tomēr tā kopējā partiju reitingā februārī ieņem vien sesto vietu.
Savukārt par partiju apvienību "Attīstībai/Par!", kas patlaban reitingā ieņem piekto vietu, oktobrī bija gatavi balsot 8,9% vēlētāju, bet tagad - par trīs procentpunktiem mazāk. Nacionālā apvienība oktobrī izpelnījās 8,4% vēlētāju atbalstu, bet februārī tas sarucis līdz 6,3%, partijai ieņemot ceturto vietu.
Kritumu piedzīvojusi arī Jaunā konservatīvā partija, kuru oktobrī atbalstīja 10,1% vēlētāju, bet februārī - 9,5%, tomēr tā šobrīd zaudē tikai partijai "Saskaņa", ieņemot otro vietu. Neliels kritums kopš oktobra ir bijis arī partijai "Saskaņa", kuru pirms pieciem mēnešiem atbalstīja 19,2% vēlētāju, bet tagad - 19%, liecina aptaujas dati.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Pedagogi netiek pie prasītās papildu naudas algām un sola piketēt; Plāno samazināt lauksaimnieku izmaksas par apdrošināšanas polišu iegādi; un Cik bieži Latvijas iedzīvotāji pusdieno sabiedriskās ēdināšanas vietās?
Šodien Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu par valsts budžetu 2019.gadam un lēma to nodot apstiprināšanai Saeimā. Jau ziņots, ka 2019.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,4 miljardus, bet izdevumi 6,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti trīs miljardu eiro, bet izdevumi 2,8 miljardu eiro apmērā. 2019.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt IKP pieaugums 2019.gadā prognozēts 3% apmērā. Saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku budžeta projektu Saeimā plānots iesniegt piektdien, 8.martā.
Ministru kabinets šodien, izskatot 2019.gada budžetu, neatbalstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšlikumu paredzēt papildu līdzekļus pedagogu algām. Pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga aicināja valdību paredzēt līdzekļus pedagogu darba samaksas palielināšanai un pārtraukt retoriku, ka izglītībā netiek veiktas reformas, kas tiek piesauktas kā iemels pedagogu darba samaksas pieauguma nenodrošināšanai. Vanaga norādīja uz kopumā 15 veiktām vai procesā esošām reformām. Savukārt Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (atkārtoti uzsvēra, ka reformas izglītībā tomēr netiek veiktas. Vanaga pēc valdības sēdes aģentūrai LETA atzina, ka pedagogi pret šādu valdības lēmumu piketēs pie Saeimas, un gadījumā, ja arī parlaments nesadzirdēs pedagogu prasības, tie streikos.
Latvijas iedzīvotāju iesaiste nelegālajā darba tirgū un nelegālas izcelsmes produktu pirkšanā joprojām ir augsta, norādījis Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā profesors Arnis Sauka. Viņš informēja, ka pētījumā 32% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka viņu draugu vai paziņu lokā ir cilvēki, kuri vai nu strādā bez darba līguma vai arī pēdējo 12 mēnešu laikā ir saņēmuši aplokšņu algas. Pētījumā arī secināts, ka visvairāk Latvijas iedzīvotāji šādā veidā ēnu ekonomikā iesaistās būvniecības nozarē. Sauka arī informēja, ka visbiežāk jeb 22% aptaujāto respondentu norādījuši, ka mēnesī aploksnē tiek saņemts 301-500 eiro, savukārt 19% respondentu minējuši, ka mēnesī aploksnē saņem robežās no 101 līdz 300 eiro, bet 13% respondentu - līdz 100 eiro. Atbilstoši pētījuma datiem 52% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir pirkuši preces vai pakalpojumus bez čeka, zinot, ka ieņēmumi netiek deklarēti.
Turpinām ziņas
Eiropas Komisija šodien piemēroja naudassodus vairāk nekā 368 miljonu eiro apmērā automašīnu drošības aprīkojuma ražotājiem "Autoliv" un TRW par konkurences kropļošanu, uzņēmumiem izveidojot karteli. Eiropas komisija norāda, ka šie abi uzņēmumi, kā arī Japānas "Takata" piedalījušies kartelī, kas piegādā automašīnu drošības jostas, gaisa spilvenus un stūres Vācijas autoražotājiem "Volkswagen" BMW. "Takata" no naudassoda gan izvairījies, jo uzņēmums sniedzis informāciju par šī karteļa darbību. Eiropas Savienības konkurences komisāre Margrēta Vestagere norāda, ka šis kartelis negatīvi ietekmējis Eiropas patērētājus un autoražošanas nozares konkurētspēju.
Samazinās lauksaimnieku izmaksas par apdrošināšanas polišu iegādi, sekmējot Latvijas lauksaimnieku iesaistīšanos apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanā savu ražošanas riska faktoru mazināšanā. To paredz valdības šodien apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai 2014.-2020.gada plānošanas periodā. Zemkopības ministrija noteikumu anotācijā skaidro, ka lauksaimniekam sākotnēji ir pilnībā jāapmaksā apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēja izrakstītais rēķins par apdrošināšanas polisi. Ja ir plašas sējumu platības, tad lauksaimniekam ir nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi. Finansējuma nepietiekamība daudzos gadījumos attur lauksaimniekus no lēmuma apdrošināt sējumus. Tāpēc ņemts vērā Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienības ierosinājums paredzēt, ka lauksaimnieks sākotnēji apmaksā tikai aprēķināto privātā ieguldījuma daļu pilnā apmērā, izmantojot kredītiestādes darījuma kontu.
Un vēl
Vismaz reizi mēnesī sabiedriskajās ēdināšanas iestādēs pusdieno katrs otrais Latvijas iedzīvotājs, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati. Šogad janvārī iedzīvotājiem ticis lūgts atbildēt, cik bieži viņi ēd pusdienas sabiedriskās ēdināšanas iestādēs, piemēram, ēdnīcās, kafejnīcās un citur. Katrs ceturtais aptaujātais norādīja, ka sabiedriskajās ēdināšanas iestādēs pusdienas tiek ieturētas dažas reizes mēnesī vai retāk. Vēl 15% aptaujāto atzina, ka tas tiek darīts pāris reizes nedēļā, savukārt katrs desmitais iedzīvotājs kafejnīcās vai ēdnīcās pusdieno katru vai gandrīz katru dienu. 49% aptaujāto norādīja, ka pusdienas sabiedriskās ēdināšanas iestādēs tiek ēstas ļoti reti vai nekad.