2024.gada 3. maijs

Gints, Uvis

Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 19.februārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 19.februārī

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Pedagogi izvērtē iespēju protestēt; Jēkabpilī sumina simtgadnieci; un Tieslietu ministrija rosina 13.maiju noteikt par Valsts valodas dienu.

Reaģējot uz pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika nepildīšanu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība izsver iespēju rīkot protesta akciju. Rīt notiks arodbiedrības ārkārtas padomes sēde. Paredzēts, ka pirmajā daļā tā norisināsies aiz slēgtām durvīm, kur padome apspriedīs aktuālos jautājumus, savukārt pēc tam runāt ar pedagogiem būs ieradušies arī valdības pārstāvji. Tā kā pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku šogad pildīt nav plānots,pedagogu arodbiedrības ārkārtas padomē diskutēs par iespēju skolotājiem apvienoties protesta akcijā, tajā pieprasot normatīvajos aktos noteiktā izpildi.

Valdošās koalīcijas partijas cer līdz 15.aprīlim vienoties par kopīgu kandidātu Valsts prezidenta amatam.  Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pēc koalīcijas partiju iknedēļas sanāksmes informēja, ka vakar politiķi vienojušies par kritērijiem, kādiem jāatbilst prezidenta amata kandidātiem, proti, ka kandidātam jābūt ar nevainojamu reputāciju, spējīgam pārstāvēt Latviju starptautiski, labi jāizprot demokrātija, jābūt redzējumam par valsts ekonomisko attīstību un nācijas attīstību. Līdz šim starp koalīcijas partneriem izskanējusi tikai Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita kandidatūra.

Pēc 2018.gadā veiktajiem remontdarbiem valsts autoceļu tīklā 64,1% galveno autoceļu ir labā un teicamā tehniskā stāvoklī, 10,3% ir apmierinošā stāvoklī, bet 25,6% - sliktā tehniskā stāvoklī. Lai veiktu nepieciešamos darbus valsts autoceļu tīklā, katru gadu ir nepieciešami 636 miljoni eiro. Jau vairāk nekā 25 gadus valsts autoceļu tīkls tiek uzturēts nepietiekama finansējuma apstākļos, tāpēc ir izveidojies neizdarīto darbu deficīts četru miljardu eiro apmērā. Kā sekas liela daļa valsts pārziņā esošo autoceļu ir sliktā un ļoti sliktā tehniskajā stāvoklī.

Turpinām ziņas

Svētdien, 17.februārī Jēkabpilī 100.dzimšanas diena apritēja Helēnai Lipurei. Jubilāre tika sumināta kuplā pulkā savu tuvāko cilvēku lokā. Vakar  viņu sveica Jēkabpils pilsētas pašvaldības, kā arī Jēkabpils Sociālā dienesta pārstāvji. Domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Aivars Kraps sveicot jubilāri vēlēja stipru veselību un dzīvesprieku, kā arī dāvināja pašvaldības dāvanu-150 eiro, grāmatu un pavasarīgu ziedu pušķi. Gaviļniece Helēna smaidot teic, ka dzīvē visu vada Dievs, bet šobrīd ikdienā viņas lielākais prieks ir par daudz labiem un tuviem cilvēkiem! Jubilāre arī savos 100 gados spējusi saglabāt optimismu, asu prātu un humora izjūtu. 

Ikgadējā Lielajā talkā, kas šogad norisināsies 27.aprīlī, brīvprātīgie dalībnieki tiks aicināti arī šķirot savāktos atkritumus. Talkas rīkotāja Vita Jaunzeme skaidro, ka akcijas laikā vēlas veicināt iedzīvotāju izpratni par plastmasas piesārņojumu un tās kaitīgo ietekmi uz vidi, kā arī izpratni par plastmasu kā videi bīstamu atkritumu, kas rada augsnes piesārņojumu un siltuma akumulāciju augsnē un ūdeņos. Talku vietām tiks piešķirti zilas un baltas krāsas maisi. Zilie maisi tiks paredzēti plastmasai, bet baltie - citiem atkritumiem. Arī šogad iedzīvotāji no 27.marta varēs reģistrēt sakopjamās vietas, izmantojot interneta vietnē "talkas.lv" pieejamo interaktīvo karti.

Un vēl

Ministru kabineta komiteja vakar atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz atzīmējamo dienu sarakstā iekļaut 13.maiju kā Valsts valodas dienu. Tieslietu ministrija skaidro, ka Valsts valodas dienas atzīmēšana aizsākta jau 2012.gadā, sasaistot to ar Jura Alunāna dzimšanas dienu 13.maijā. Tās mērķis bija un joprojām ir Alunāna dzimšanas dienā radošā un mūsdienīgā veidā svinēt to, ka mūsu valsts valoda ir latviešu valoda. Ieceres autors ir Rakstniecības un mūzikas muzejs, un to ir atbalstījusi sabiedrība, uzņēmēji, muzeji, kā arī Valsts valodas centrs. Šajā dienā galvenā vērība būtu veltāma latviešu valodas bagātināšanai un attīstībai.


Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Šodien pēcpusdienā Aizkraukles novada Uzņēmējdarbības atbalsta centrā topošajiem un esošos uzņēmējiem norisināsies informatīvs seminārs “Kā uzsākt saimniecisko darbību. Iespējas un ierobežojumi”. Seminārā sniegs padomus, ar ko sākt, ja ir vēlme uzsākt saimniecisko darbību. Kādas ir iespējas un ierobežojumi. Šo tēmu vadīs lektore un praktizējoša grāmatvede Aija Venderote. Noslēgumā -  jautājumi un atbildes. Seminārs ir bez maksas.

Ik gadu Jaunjelgavas novada domes deputāti apmēram pusi no budžeta pieauguma novirza pašvaldības darbinieku algu pielikumam. Pērn budžets pieauga par 180 trūkstoši eiro un šogad Jaunjelgavas novada pašvaldības, tās padotības un pārraudzības iestāžu un struktūrvienībās strādājošajiem mēnešalga pieaugs par 3%. Jaunjelgavas novada dome plāno izlīdzināt arī slodzes darbiniekiem pilsētā un pagastos. Jau ziņots, ka Jaunjelgavas novada pašvaldības kopbudžeta ieņēmumi šogad plānoti 6 miljoni 225 tūkstoši 214 eiro, bet izdevumi - 6 miljoni 86 tūkstoši 683 eiro apmērā.

Kopš 2016. gada rudens Likteņdārzā, Koknesē, top viens no centrālajiem objektiem — sabiedriskā ēka. Ņemot vērā objekta nozīmību, “Kokneses fonds” izsludināja konkursu ar mērķi šai ēkai noteikt interesantāko, labskanīgāko un atbilstošāko nosaukumu. Konkurss tuvojas noslēgumam un visi, kas vēlas piedāvāt savu ideju, vēl var pagūt to izdarīt līdz  24.februārim. Konkursā var piedalīties ikviens, sagatavojot un nosūtot savu nosaukuma priekšlikumu un pamatojumu e-pastā: janis.karalis@koknesesfonds.lv vai pa pastu uz Kokneses fonda biroju Lāčplēša ielā 75B, Rīgā, LV-1011. Konkursa uzvarētājs iegūs iespēju divām personām doties apmaksātā izziņas braucienā uz Briseli un Eiropas institūcijām aprīlī. 

Turpinām ziņas

Lai uzlabotu darba efektivitāti, Pļaviņu novada domē izveidota tūrisma, sporta un sabiedrisko attiecību nodaļa. Līdz šim šie darbinieki strādāja atsevišķi, bet tagad būs vienota komanda, turklāt līdz pilnai likmei palielināts sporta attīstības speciālista noslogojums. Izveidot jaunu modeli pašvaldībā nolēma, lai uzlabotu iekšējās kontroles sistēmu, darba kvalitāti, nostiprinātu atgriezenisko saiti, kā arī varētu izstrādāt vienotu stratēģiju visām trim jomām – sportam, tūrismam un sabiedriskajām attiecībām.

Bērnu un jauniešu fotokolāžu un stāstu ceļojošā izstāde “Mantojuma stāsts — mans stāsts, tavs stāsts”, kas šobrīd apskatāma Viesītes Mūzikas un mākslas skolā, no 24. februāra būs aplūkojama Paula Stradiņa skolā, Viesītes muzeja “Sēlija” izstāžu zālē. Izstādē apskatāmi fotostāsti, ko veidojuši bērni un jaunieši no visas Latvijas, atsaucoties UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas aicinājumam. Izveidotie darbi stāsta par tradīciju pārmantojamību, mantojuma trauslumu un personības lomu mantojuma saglabāšanā.

No 9. februāra līdz 20. aprīlim katru otro sestdienu plkst. 14.30 Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas telpās tiek organizētas nodarbības radošajā rakstīšanā. Tiks nolasītas sešas lekcijas par literatūras teorijas un radošās rakstīšanas tēmām. Nodarbībās vada pasākuma organizatores, apvienības “Rakstu.Es” pārstāves Alīna Fridrihsone un Zanda Tereško. Pasākuma galvenais mērķis ir atvēlēt laiku un radīt vietu rakstīšanai. Pēc teorijas būs prakses daļa sarunas formā un būs iespēja izmēģināt spēkus dažādu tekstu rakstīšanā, saņemot savu darbu vērtējumu. Aicināti visi interesenti. Vairāk informācijas, sekojot līdzi lapai “Rakstu. Es” sociālajā vietnē Feisbukā. Nodarbības ir bez maksas. Pieteikšanās nodarbībām - sūtot sava darba fragmentu e-pastā: rakstues@gmail.com.

Un veļ

1.martā Krustpils novada Mežāres pamatskolas sporta zālē norisināsies Krustpils novada 2019.gada atklātais telpu futbola nakts turnīrs. Pasākuma mērķis: veicināt futbola popularizēšanu novada iedzīvotāju vidū, popularizēt veselīgu dzīvesveidu un aktīvu brīvā laika pavadīšanu, kā arī noskaidrot spēcīgākās futbola komandas Krustpils novadā un tā apkārtnē. Turnīrs ir atklāts, drīkst startēt visi Krustpils un citu novadu spēlētāji, kas sasnieguši 16 gadu vecumu. Sacensības notiek pēc telpu futbola noteikumiem. Pieteikšanās līdz 25.februārim, sūtot pieteikumu uz e-pastu: angelina.tukisa@krustpils.lv. Ar sacensību nolikumu var iepazīties Krustpils novada mājaslapā.


Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Noziedznieki Latvijā plānojuši nolaupīt un nogalināt kādu tiesu izpildītāju; Jēkabpils skolēni aicināti pieteikties darbam vasarā; un Šovakar pie debesīm būs vērojams supermēnesis.


Noziedznieki Latvijā plānojuši nolaupīt kādu tiesu izpildītāju, par viņa atbrīvošanu pieprasot 350 tūkstoši eiro.  Kriminālizmeklēšanas pārvaldes Slepkavību atklāšanas un personu meklēšanas nodaļas priekšnieks Romāns Jašins pastāstīja, ka personas plānojušas nolaupīt tiesu izpildītāju, par viņa atbrīvošanu pieprasot minēto summu. Ticis plānots tiesu izpildītāju vēlāk nogalināt, lai slēptu pēdas, skaidroja policijas pārstāvis. Likumsargi šo gadījumu atklāja tā plānošanas stadijā. Patlaban apcietināta viena persona, savukārt policija turpina izmeklēšanu.


Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien apmierināja Zolitūdes traģēdijā apsūdzētā aizstāvju pieteikto lūgumu veikt papildu būvprojekta būvkonstrukcijas sadaļas ekspertīzi, kas prasīs vairākas nedēļas. Papildu ekspertīzi tiesa uzdeva veikt ekspertiem Kasparam Kurtišam un Gatim Vilkam. Viņi jau iepriekš bija iesaistīti ekspertīžu veikšanā šajā lietā. Tiesa norādīja, ka ekspertīzes veikšanai prognozējamais laiks ir no divām līdz trīs nedēļām un to, ka šodien uz tiesas sēdi slimības dēļ nebija ieradusies apsūdzētā Marika Treija tiesa lietas izskatīšanu atlikta līdz 12.martam. Pēc ekspertīzes rezultātu saņemšanas tiesa varētu lemt jautājumu pa tiesas izmeklēšanas pabeigšanu un pāriešanu pie tiesu debatēm. 



Emigrācijā strādājošie tautieši radiniekiem un draugiem Latvijā pērn pārskaitījuši vairāk nekā pusmiljardu eiro. Banku analītiķi uzsver – lai arī emigrantu atsūtītā nauda būtiski nesilda ekonomiku, tomēr mazina spriedzi reģionos un spiedienu uz sociālajiem dienestiem. Tikmēr Valsts ieņēmumu dienests  brīdina, ka emigrantu atsūtītās naudas dēļ saņēmējiem Latvijā var sanākt nepatikšanas un pat naudas sodi. Ja no tuviniekiem saņemti vairāk nekā 4 tūkstoši eiro, šī nauda ir jādeklarē. Taču, ja emigrants sūta naudu personai, kas nav radinieks, tad saņēmējam ir ne tikai obligāti jāpilda gada deklarācija, bet arī 23% jāatdod valstij nodokļos. VID aicina emigrantu naudu saņēmējus Latvijā rūpīgi saskaitīt gada kopsummu un pēc likumā pārsniegtās iesniegt gada ienākumu deklarāciju laikā no 1.marta līdz 1.jūnijam. Ja to nedeklarēs, VID var uzlikt naudas sodu no 70 līdz 430 eiro.

Turpinām ziņas

Pamazām tuvojas vasaras brīvlaiks un skolēniem, kuri vēlas vasaras brīvlaikā strādāt labiekārtošanas darbos Jēkabpils pilsētā, ir iespēja pieteikties dalībai šajā pasākumā. Pieteikšanās sāksies pirmdien 25.februārī un ilgs trīs dienas līdz 27.februārim, pirmdien un otrdien pieteikšanās sāksies no pulksten diviem dioenā, trešdien no v ieniem dienā. Pieteikties var Komunālās saimniecības nodaļā, kas atrodas ēkā Brīvības ielā 45, 104.kabinetā. 

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Attīstības finanšu institūciju Altum, Būvniecības valsts kontroles biroju un Jēkabpils pilsētas domi rīt, 20. februārī organizēs četrus seminārus Jēkabpilī par Eiropas Savienības fondu atbalsta saņemšanu daudzīvokļu ēku atjaunošanai, aktualitātēm būvniecības normatīvajā regulējumā  un kvalitatīva būvniecības procesa nodrošināšanu. Semināri paralēli norisināsies Jēkabpils tautas namā. Sākums pulksten 11. Semināros informēs par aktualitātēm normatīvajā regulējumā, lai jaunuzceltās un atjaunotās ēkas būtu kvalitatīvas un to īpašniekiem kalpotu pēc iespējas ilgāk. Tāpat informēs par ēku atjaunošanas projektu īstenošanas posmiem, kā arī pieejamo ES fondu atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu ēkās.

Un vēl

Šovakar debesīs virs Latvijas būs novērojams Supermēness, liecina interneta portālā "StarSpace" publicētā informācija. Mēness atradīsies 356 tūkstoši 846 kilometru attālumā no Zemes. Šis būs vistuvākais attālums starp Zemi un tās dabisko pavadoni šogad. Supermēness ir pilnmēness vai jauna mēness sakritība ar Mēness tuvāko punktu Zemei tā eliptiskajā orbītā, līdz ar to Mēness no Zemes ir redzams lielākajā izmērā.

Radio1 zaiņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:Šogad vēl notiks pāriešana uz vasaras laiku – pulkstenis jāpagriež 31.martā; Ilgstošā sausuma dēļ pērn - zemākā vidējā graudaugu ražība pēdējo septiņu gadu laikā; un Jēkabpilī pārspēts 19.februāra siltuma rekords.

Ministru kabinets šodien apstiprināja Latvijas vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2019.gadam. Iepriekš Ministru kabinets apstiprināja 2019.gada budžeta rāmi, izdevumus paredzot 9,2 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumus - 9,4 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar iepriekšējās - Māra Kučinska vadītās - valdības izstrādāto budžeta plāna projektu 2019.gadam, jaunais budžeta plāna projekts paredz lielākus budžeta izdevumus. Kučinska vadītās valdības apstiprinātais budžeta plāna projekts 2019.gada budžeta ieņēmumus plānoja 9,178 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 9,205 miljardu eiro apmērā. Kopumā 2019.gada budžeta tēriņi augs par 400 miljoniem eiro.

Veselības ministrijas piedāvājums veikt izmaiņas Veselības finansēšanas likumā liek kompleksi paskatīties uz nodokļu sistēmu un mudina valdību ieviest izmaiņas nodokļos ātrāk par 2021.gadu. Uzklausot veselības ministrijas ziņojumu par nepieciešamajām izmaiņām Veselības finansēšanas likumā, finanšu ministrs Jānis Reirs norādīja uz problēmu, ka patlaban veselības sistēmu uztur aptuveni 600 tūkstoši vispārējā nodokļu režīmā strādājošie, lai gan nodarbināto valstī kopumā ir aptuveni miljons. Pēc finanšu ministra domām situāciju varētu risināt, ja tiktu samazināts nodokļu režīmu skaits - tādu patlaban ir septiņi. Savukārt iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens aicināja ministrus sākt domāt par tādu nodokļu režīmu, kas mudinātu maksāt nodokļus. Šīs diskusijas raisījās pēc tam, kad veselības ministre piedāvāja jaunu risinājumu valsts obligātajai apdrošināšanai. Tas paredzētu šai apdrošināšanai pakļaut visus valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējus, par vienu procentpunktu palielinot sociālās iemaksas arī tiem darba ņēmējiem, par kuriem šīs iemaksas netiek veiktas vispārējā režīmā, kā arī mikrouzņēmuma darbiniekiem.

Lai gan Latvija atbalsta atteikšanos no ziemas un vasaras laika, līdz Eiropas Komisijas gala lēmumam visās Eiropas Savienības dalībvalstīs pavasarī notiks pāreja uz vasaras laiku. Šogad Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks 31. martā, kad pulksteņi būs jāpagriež stundu uz priekšu.

Turpinām ziņas

Kopējais Kokneses novada pašvaldības saistību apjoms no pamatbudžeta ieņēmumiem 2019.gadā sasniedz nedaudz vairāk par 6%, liecina novada domes apstiprinātie saistošie noteikumi par šī gada budžetu. Kokneses novada konsolidētā budžeta ieņēmumi 2019.gadā plānoti 8 miljoni 912 tūkstoši 815 eiro apmērā, kas ir par 1 miljonu 17 tūkstoši 188 eiro vairāk, nekā bija plānots 2018.gada sākumā. Domē skaidroja, ka ieņēmumu svārstības ir saistītas ar dažāda apmēra mērķdotācijām projektu realizācijai. Savukārt budžeta izdevumi apstiprināti 9 miljoni 50 tūkstoši 395 eiro apmērā, un lielākā daļa izdevumu paredzēta izglītības jomai. Kopā Kokneses pašvaldībai ir parādsaistības par 33 aizņēmumiem. Atlikusī neatmaksātā pamatsumma ir 3,5 miljhoni, un šogad plānots atmaksāt 298 tūkstoši 310 eiro aizņēmumu pamatsummas. Domē vērtē, ka saistības 6% apmērā ir nosacīti zems procents un ir pieļaujamo 20% robežās.

2018. gadā graudu kopraža bija 2,1 miljons tonnu, kas ir par 635 tūkstoši 200 tonnu jeb 23,6% mazāk nekā iepriekšējā gadā un ir zemākais graudu kopievākums pēdējo piecu gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati. Vidējā graudaugu ražība no viena hektāra bija tikai 29,8 centneri, kas ir zemākā pēdējos septiņos gados. Ar graudaugiem bija apsēti 690 tūkstoši 900 hektāru, kas ir par 12 tūkstoši 700 hektāru jeb 1,8% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Graudu kopražu būtiski ietekmēja ilgstošais sausuma periods, kā arī ziemāju sējumu platību ievērojams samazinājums – par 131 tūkstoti hektāru jeb 34,9%.

Un vēl

Šodien vismaz 11 novērojumu stacijās labots 19.februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati. Gaisam sasilstot līdz +5..+8 grādiem, līdz diviem dienā rekords bija pārspēts Daugavpilī, Jēkabpilī, Kolkā, Pāvilostā, Rēzeknē, Rucavā, Saldū, Skrīveros, Stendē, Ventspilī un Zvejniekciemā. Visticamāk, nepārspēts paliks 19.februāra nacionālais siltuma rekords - 1989.gadā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +8,9 grādus. Sinoptiķi prognozē, ka trešdienas pēcpusdienā ar spēcīgu ziemeļrietumu vēju sāks ieplūst arktiskās gaisa masas. Nedēļas otrajā pusē gaisa temperatūra brīžiem svārstīsies ap -10 grādiem, bet brīvdienās kļūs siltāks.

Atstājiet komentāru